Jaunā komūnistiskā partija


Ar zināmu izbrīnu izlasīju šodien tādus čivinājumus:

Es nebrīnītos, ja grautiņu dalībniekus par trauksmes cēlājiem iztēlotu, Latvijas Republikas tiesu spriedumus par polītisku vajāšanu saukātu un revolūcionāro sirdsapziņu par augstāko tiesiskuma principu pasludinātu Jaunā komūnistiskā partija.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 2 Comments »

140 vārdu: kad atjaunota Latvijas Ģeografijas biedrība?


Ja par ģeografiju, tad par ģeografiju. “Ielas gaŗumā” čivinājusi, ka šodien varētu būt neapaļa Latvijas Ģeografijas biedrības atjaunošanas gadadiena:

Taču, lasot rakstu, ievēroju: beigās minēts, ka 27. februārī notiks pirmā biedrības pilnsapulce, bet sākumā — ka LĢB jau ir savs prezidents, un vidū — ka biedrība jau darbojas. Vēl neatjaunotai organizācijai taču tā nevarētu būt, ko? Un jāatceras, ka, piemēram, Latvijas Nācionālās neatkarības kustību (LNNK) dibināja 1988. gada 10. jūlijā (drīz jāsvin apaļi 30!), bet tās pirmais kongress notika 1989. gadā. Tāpēc izlēmu pārbaudīt internetos, ko teic citi avoti. Nebija ne minūte jāmeklē, lai atrastu LĢB 90 gadu aprakstu. Tur minēts, ka biedrība atjaunota mēnesi agrāk, 1990. gada 16. janvārī. Tāpat Ģeografijas fakultātes 50 gadu izdevumā: LĢB atjaunota 16. janvārī.

Ar to, šķiet, pietiek patiesības noskaidrošanai. Paldies “Ielas gaŗumā” par labo gribu un uzmanības pievēršanu ģeografijai. Nobeigumā vēl kāda to laiku liecība:

Jaunākās ziņas par Rīgas aglomerācijas robežām


Ciešāk iesaistītie jau zina un zināja jau pērn, bet es tikai tagad uzmetu aci dzimtās fakultātes prezentācijām janvāŗa—februāŗa mijas LŪ zinātniskajā konferencē. Bijušie “Jāņa sētas” kolēģi ziņojuši, piemēram, par skolu kartes taisīšanu, taču tas man nebija jaunums, un vairāk uzmanības piesaistīja, ka dzimtā katedra (paldies Zaigai Krišjānei un citiem) atjaunojusi pētījumu, ciktāl sniedzas Rīgas aglomerācija un kur ir tās robežas. Prezentācijai acis var uzmest te, šeit tik ielikšu vienu, galveno attēlu:

Jāatzīst, robežas plašākas nekā manā uztverē. Kaut kā Ainaži, Drabeši, Ķeipene, Skaistkalne, Ceraukste, pat More ne pārāk izklausās pēc Pierīgas. Bet jā, darba svārstmigrācija un citi rādītāji acīmredzot tādi ir.

Kur kuŗā dienā balso — un kuŗā dienā vislabāk balsot


Paldies kolēģiem, kas pievērsa uzmanību. Proti, internetos ir karte, kuŗā dienā kur notiek vēlēšanas:

Ziņas divi gadi vecas, un neesmu pārbaudījis, vai tiešām visur pareizi iekrāsots, tomēr kopumā tā ir. Visplašāk svētdiena, taču mūsu sestdiena mūsu kalendārā ir labāk un vislabāk. Kā mēdzu arī ārzemniekiem skaidrot, kad par to runa: pirmkārt, saglabājas svētdienas priekšrocība, ka vēlēšanas notiek brīvdienā, kad pilsoņiem vairāk brīva laika balsot, un, otrkārt, vēlēšanu komisijām pēc balsu skaitīšanas paliek svētdiena izgulēties un nav tūlīt jābūt atpakaļ pamatdarbā. Taisnības labad atzīstu, ka arī Čechijas kārtībai, kad vēlēšanas notiek piektdien vakarpusē un sestdien rītapusē, piemīt līdzīgas priekšrocības.

Desmit kaitīgu braukšanas ieradumu un citas lietas: “Auto Bild Latvija” 2018. gada marta—aprīļa numurs


Kā allaž iepriekšējā mēneša beigās saņēmu nākamo divu mēnešu “Auto Bild Latvija” numuru. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos. Taupīdams sava laika, žurnālā pievēršos lielākoties tādiem rakstiem, kas varētu attiekties uz automobili, kuŗā var pārvadāt trīs bērnu ģimeni ar ģimenes mantību. Pārējam katrs pats var uzmest miglainu aci.

Jautājumi un atbildes:

  • kā darbojas apdrošināšanas bonus-malus klases;
  • ko darīt, ja motoram “peld” apgriezieni;
  • kādi ir Volvo XC90 vasaras riepu un disku izmēri;
  • kā visizdevīgāk pirkt “octu”;
  • kā pašam diagnosticēt automobili, īpaši pavecāku;
  • kādu degvielu liet;
  • vai iespējams dabūt atpakaļ transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, ja drīz pēc tā samaksāšanas automobilis sasists tā, ka norakstāms.

Mēneša cilvēks — bijušais autosportists Māris Vīgants. Raksts saistīja personīgi, jo vairāk nekā tikai gaŗāmejot pieminēta Biķernieku trase un mans autoskolas pasniedzējs.

VW Polo apraksts. Šķiet, varētu būt labs bezbērnu auto, tik padārgs, salīdzinot ar līdziniekiem — un nez vai tur var dabūt iekšā divriteni?

Mantiņas:

  • stūres saslēdzējs par 40€;
  • gaisa mitrinātājs par 12€ (Kāda vella kas tāds būtu vajadzīgs? Labāk pastāstiet man, kā ziemā tikt vaļā no mitruma salonā, kas logus aizķepē ciet, ka vai nu jākasa un jāpiebārsta salons ar sniegu, vai jāgaida, kamēr sildot atkusīs!);
  • pārnēsājams starteris (spriegums: 5, 12, 19, 110, 220 V; maksimālā jauda 600 A; 18 Ah aķis; lukturītis) par 138€;
  • tālruņa lietotnē darbināma bezdrāts attāluma sensoru sistēma par 138€.

Kā pārbaudīt iecerēto. Automobili, tas ir.

Numura nagla: 10 kaitīgu braukšanas ieradumu. Šķita tik vērts, ka izkonspektēju plašākai ievērībai:

  1. turēt roku uz ātrumpārslēga;
  2. turēt nospiestu sajūgu — stāvot, krustojumu līkumos, balstīt kāju — vai nespiest to līdz galam;
  3. maz degvielas tvertnē;
  4. nelietot rokasbremzi;
  5. novēlota apkope;
  6. darbināt motoru neatbilstīgi tā temperātūrai;
  7. ilgstošā nobraucienā turēt nospiestu bremžu pedāli;
  8. ieslēgt vai izslēgt atpakaļgaitu, kamēr automobilis kustībā;
  9. griezt stūri stāvot;
  10. braukt par lēnu vai ar pārāk zemiem motora apgriezieniem.

Pirmās formulas sezonas apskatā pat ar 2,5 fotografijām norādīts, ka vairs nebūs reklāmas meiteņu: “Tas tiek izskaidrots ar to, ka meiteņu iznākšana bijusi acīmredzami pretrunā ar mūsdienu sabiedrības normām.” Kaut kāda murgaina izpratne par mūsdienību: aizliegt pilsoņiem brīvprātīgi līgt sev darbu un atņemt sievietēm viņu darbu un izvēli. Nekonsekventa arī “Auto Bild Latvija”, kas nekādi neapstrīd minēto skaidrojumu, taču iespiedusi tādus jokus, no kuŗiem 2/3 tiktu aizliegti, ja minēto ideoloģiju ņemtu par pilnu. Jo, kā minēts joku lapā:

69% cilvēku var atrast divdomīgus mājienus katrā frāzē!

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

2018. gada janvāŗa statistika: nelegālās Vidusjūŗas migrācijas kritums apstājies


Pagājis mēnesis, bet ANO bēgļu komisāriāta skaitļu nesakritības palikušas: decembrī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 12,4 tūkstoši nelegālu imigrantu, toties Grieķijas, Italijas un Spānijas summa ir 7,1 tūkstotis. Un nav minēts, ka vēl kaut kur būtu pieci tūkstoši, kas ir vairāk nekā jebkuŗu divu nosaukto valstu summa. Otram datu avotam — ES robežsardzes aģentūrai — decembŗa kopskaits ir 7,6 tūkstoši. ES dati pastāvīgi bijuši mazliet augstāki par ANO, un tas mudina domāt, ka patiesība varētu būt tie septiņi tūkstoši. Savukārt janvārī ANO kopskaits ir 7,2 tūkstoši, bet triju minēto valstu summa — 8,0 tūkstoši. Tam vēl varētu noticēt, jo komisāriātam parasti atsevišķo valstu summa ir lielāka nekā kopskaits (nezinu, iespējams, kopskaitā nav ieskaitīti visi Spānijā ieradušies, bet tikai tie, kas Spānijas Eiropas daļā). Tiesa, tik liela starpība — 10,8% — iepriekšējo reizi bijusi 2015. gada janvārī.

Lai kā, janvārī iebr[a]ucēju skaits pirmo reizi kopš jūnija bija lielāks nekā attiecīgā pērnā gada mēnesī, tāpēc gada kopskaits beidzis kristies un mazliet audzis no 178 tūkstošiem līdz 179 tūkstošiem. Statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,4 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos.

Pievēršoties atsevišķām nelegālas imigrācijas frontēm, Italijā janvārī iebr[a]ukšana palēkusies no 2,3 tūkstošiem decembrī līdz 4,2 tūkstošiem, kas ir pērnā janvāŗa līmenī, kad bija 4,4 tūkstoši. Gada summa attiecīgi palikusi 119 tūkstoši. Uzmanību pelna, ka 4. martā Italijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un, ja kreisie zaudēs, migrantu ievešanai var pienākt grūtāki laiki.

Grieķijā janvārī pa jūŗu ieradās 1,6 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir mazāk nekā 2,4 tūkstoši decembrī, tomēr vairāk nekā 1,4 tūkstoši pērn janvārī. Gada summa tādējādi mazliet augusi no 29,8 tūkstošiem decembrī līdz 30,1 tūkstotim janvārī. Tas ir augstākais iebr[a]ucēju skaits, kopš Maķedonija 2016. gada martā slēdza migrantiem robežu ar Grieķiju.

Vēsturiski visaugstāko līmeni sasniegusi nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits 2017. gadā sāka jūtami augt, un janvāŗa 2,4 tūkstoši, kaut mazāk par novembŗa 4,7 tūkstošu rekordu, tik un tā ir vairāk nekā līdz 2017. gada maijam. Attiecīgi arī gada summai rekords — 29,3 tūkstoši, kas maz atpaliek no Grieķijas līmeņa un ir divreiz vairāk nekā priekš gada.

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: 2017. g. otrā pusgada ziņas


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gadumijas statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos par 9,3% jeb 180 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2110 tk pret 1930 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (50 972 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, tāpēc 2017. gada otrā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,38‰ un šī gada sākumā bijis 72,93% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007. gada rudens:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo vienpadsmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, šogad Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Rīgas domes vēlēšanās ar dēmografisku atveseļošanos nepietika, lai latvieši atgūtu varu savā galvaspilsētā, taču lieta turpinās:

Aptuveni 3 tk starpība pusgadā būtu 24 tk četros gados. Protams, ne visi ir pilsoņi un ne visi ir pilngadīgi. Vēlētāju un iedzīvotāju skaita attiecība Rīgā ir 59,5%, tātad runa varētu būt par 14 tk vēlētāju. Bet ne visi vēlētāji aiziet balsot. Pērn Rīgas domes vēlēšanās vēlētāju aktīvitāte bija 58,7%, tātad runa varētu būt par 8 tk balsotāju. Tais pašās vēlēšanās viena deputāta vieta bija aptuveni 4 tk balsu vērta, tātad dēmografijas dzirnas 2021. gada Rīgas domes vēlēšanās varētu pārmalt latviešu labā pāris mandātu. Atgādinu, ka pērn “Saskaņa” (ar GKR) ieguva 32 vietas no 60.

%d bloggers like this: