2018. gada janvāŗa statistika: nelegālās Vidusjūŗas migrācijas kritums apstājies


Pagājis mēnesis, bet ANO bēgļu komisāriāta skaitļu nesakritības palikušas: decembrī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 12,4 tūkstoši nelegālu imigrantu, toties Grieķijas, Italijas un Spānijas summa ir 7,1 tūkstotis. Un nav minēts, ka vēl kaut kur būtu pieci tūkstoši, kas ir vairāk nekā jebkuŗu divu nosaukto valstu summa. Otram datu avotam — ES robežsardzes aģentūrai — decembŗa kopskaits ir 7,6 tūkstoši. ES dati pastāvīgi bijuši mazliet augstāki par ANO, un tas mudina domāt, ka patiesība varētu būt tie septiņi tūkstoši. Savukārt janvārī ANO kopskaits ir 7,2 tūkstoši, bet triju minēto valstu summa — 8,0 tūkstoši. Tam vēl varētu noticēt, jo komisāriātam parasti atsevišķo valstu summa ir lielāka nekā kopskaits (nezinu, iespējams, kopskaitā nav ieskaitīti visi Spānijā ieradušies, bet tikai tie, kas Spānijas Eiropas daļā). Tiesa, tik liela starpība — 10,8% — iepriekšējo reizi bijusi 2015. gada janvārī.

Lai kā, janvārī iebr[a]ucēju skaits pirmo reizi kopš jūnija bija lielāks nekā attiecīgā pērnā gada mēnesī, tāpēc gada kopskaits beidzis kristies un mazliet audzis no 178 tūkstošiem līdz 179 tūkstošiem. Statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,4 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos.

Pievēršoties atsevišķām nelegālas imigrācijas frontēm, Italijā janvārī iebr[a]ukšana palēkusies no 2,3 tūkstošiem decembrī līdz 4,2 tūkstošiem, kas ir pērnā janvāŗa līmenī, kad bija 4,4 tūkstoši. Gada summa attiecīgi palikusi 119 tūkstoši. Uzmanību pelna, ka 4. martā Italijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un, ja kreisie zaudēs, migrantu ievešanai var pienākt grūtāki laiki.

Grieķijā janvārī pa jūŗu ieradās 1,6 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir mazāk nekā 2,4 tūkstoši decembrī, tomēr vairāk nekā 1,4 tūkstoši pērn janvārī. Gada summa tādējādi mazliet augusi no 29,8 tūkstošiem decembrī līdz 30,1 tūkstotim janvārī. Tas ir augstākais iebr[a]ucēju skaits, kopš Maķedonija 2016. gada martā slēdza migrantiem robežu ar Grieķiju.

Vēsturiski visaugstāko līmeni sasniegusi nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits 2017. gadā sāka jūtami augt, un janvāŗa 2,4 tūkstoši, kaut mazāk par novembŗa 4,7 tūkstošu rekordu, tik un tā ir vairāk nekā līdz 2017. gada maijam. Attiecīgi arī gada summai rekords — 29,3 tūkstoši, kas maz atpaliek no Grieķijas līmeņa un ir divreiz vairāk nekā priekš gada.

Advertisements

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: 2017. g. otrā pusgada ziņas


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gadumijas statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos par 9,3% jeb 180 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2110 tk pret 1930 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (50 972 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā sveštautiešu uzņemšana pilsonībā pret, tāpēc 2017. gada otrā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,38‰ un šī gada sākumā bijis 72,93% (atmetot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2007. gada rudens:

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo vienpadsmit gadu svārstības notikušas pusprocenta robežās:

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, šogad Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par ¼% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Rīgas domes vēlēšanās ar dēmografisku atveseļošanos nepietika, lai latvieši atgūtu varu savā galvaspilsētā, taču lieta turpinās:

Aptuveni 3 tk starpība pusgadā būtu 24 tk četros gados. Protams, ne visi ir pilsoņi un ne visi ir pilngadīgi. Vēlētāju un iedzīvotāju skaita attiecība Rīgā ir 59,5%, tātad runa varētu būt par 14 tk vēlētāju. Bet ne visi vēlētāji aiziet balsot. Pērn Rīgas domes vēlēšanās vēlētāju aktīvitāte bija 58,7%, tātad runa varētu būt par 8 tk balsotāju. Tais pašās vēlēšanās viena deputāta vieta bija aptuveni 4 tk balsu vērta, tātad dēmografijas dzirnas 2021. gada Rīgas domes vēlēšanās varētu pārmalt latviešu labā pāris mandātu. Atgādinu, ka pērn “Saskaņa” (ar GKR) ieguva 32 vietas no 60.

2018. gada riteņbraukšanas sezona atklāta


Šodien atklāju riteņbraukšanas sezonu. Dabūju riteni no labošanas — neatceros, kad tas iepriekš tik labi izskatījies un bijis tik labā braukšanas kārtībā. Gadiem. Un lai tik pamēģina nebūt, ja samaksāju simt latu. Diena it kā vēsa, tak ģērbies biju piemēroti un nesala. It kā ir sniegs un ledus, tak gandrīz visur brauktuves un ietves tīras no tiem. Tā ka pirmie 20 km samērā mierīgi ķešā.

Latviešu laikraksti priekš simt gadiem: pusnedēļa, priekš Vācija ieņems Vidzemi un Latgali


Turpinu mēneša vidus momentuzņēmumus, ko rakstīja latviešu laikraksti priekš simt gadiem. Šoreiz par 1918. gada 15. februāri. It kā tas pats, kas janvāŗa vidū: vācu un krievu fronte pāršķēlusi Latviju uz pusēm, vāciešiem Kursa, Zemgale, Sēlija un Rīga, krieviem Vidzeme un Latgale, frontē mierīgi, krievu pusē komūnisti nostiprina varu, vācu pusē latvieši velk okupācijas dzīvi. Tomēr mēs ar nākotnes pieredzi zinām, ka tās ir pēdējās tādas dienas. Tūlīt, tūlīt, 18. februārī vācieši dosies uzbrukumā pret komūnistu demorālizēto Krievijas armiju un zibenīgi un priekšzīmīgi ieņems visu Latviju (uzbrukumu lieliski aprakstījis ģenerālis Pēteris Radziņš).

Tāpēc latviešu avīžu apskatu sākšu ar vācu pusi, kur 15. februārī iznāca “Rīgas Latviešu Avīze”, varbūt kas zīmīgs gadās. Kas to būtu domājis, tai pirmā lappusē galvenais raksts:

Un vēstījums tāds:

Kad nu Krievija atteikusies no Rīgas un Kurzemes atpakaļiekaŗošanas un priekš tādas arī tagad ir pārāk nespēcīga, tad vienīgais ceļš uz latviešu tautas apvienošanu ir tas, ka vācu kaŗa pulki ieņem arīdzan tos latviešu apgabalus, kuŗi vēl atrodās zem krievu valdības, proti Vidzemi un Latgali. [“RLA” uzsvērumi — R.E.]

Ha, tātad Vācija gatavo latviešu sabiedrisko domu savam uzbrukumam. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Mēs bijām, esam un būsim — vai tiešām izmirstam?


Partijas kolēģi gada sākumā lūdza sagatavot dēmografiskā stāvokļa apskatu. Pērnā gada iznākumi vēl nav apkopoti, tas gaidāms jūnija sākumā, taču ir rudenī iznākusi dēmografijas gadagrāmata un Centrālās statistikas pārvaldes datubaze, kur var atrast, kas nu šobrīd pieejams. Sagatavoju apskatu, tas tika iespiests Nācionālās apvienības apkārtrakstā “Nacionālā Neatkarība”. Nav nekas slēpjams, tāpēc ņemiet par labu:

Cik ir 62% no 62 cilvēkiem


Nedēļas nogalē biju laukos un kā ierasts uzmetu aci rajona avīzei. Kādā numurā bija natūrālizācijas slavinājums. Ar mazu statisticiņu, kas redzama attēlā. Tā kā 62 ir gana mazs skaits, iedomājos parēķināt, cik tad tie procenti ir veselos cilvēkos. Un tūlīt apmulsu: 62% no 62 ir 38,44, kas galīgi nav tuvu veselam skaitlim. Tāpēc rēķināju pretējā virzienā: cik procentu no 62 ir 38 un 39. Dabūju 38/62=61,3% un 39/62=62,9%. Hmm, noapaļojot līdz veselam procentam, kā darīts rakstā, 38 ir 61% un 39 ir 63%. Bet tāda cilvēku skaita, kas būtu 62% no 62, vispār nav! Gudris joprojām netiku, bet pārējā rakstītā ticamību statisticiņa pamaitāja.

Līberālisma cilvēkmīlestība

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »
%d bloggers like this: