140 vārdu: Trampa trieciens


Attēls: Getty/Reuters

Domāju, pagaidīšu kādu dienu, lai aina kļūst skaidrāka un iespaidi nosēžas. Un aina tāda, ka par sešdesmit tomahauku cenu (ap 75 miljoni latu, pagalam niecīga daļa budžeta) Tramps nošāvis ne gluži sešdesmit, tomēr vairākus zaķus:

  • parādījis pasaulei, ka amerikāņi pēc Obamas gļēvulības gadiem atkal ir atpakaļ;
  • parādījis, ka var atbildēt uz neģēlībām zibenīgi un izlēmīgi;
  • parādījis, ka ir neparedzams ienaidnieku un maitu režīmiem;
  • brīdinājis Sīrijas diktātoru Asadu vairs nedarīt tādas neģēlības kā ķīmiskos uzbrukumus saviem pilsoņiem;
  • apkaunojis Asada saimnieku Putinu;
  • apkaunojis nelabvēļus, kuŗi iztēlo Trampu par putinistu;
  • pamājis ar slotaskātu Ziemeļkorejas diktātoram Kimam III turēties rātni;
  • īpaši liekams aiz auss tiem, kam netīk amerikāņu kaŗarosība ārzemēs — ievērojot iepriekšējos punktus, iespējams, novērsis vairākus kaŗus iedīglī;
  • ļāvis man no sirds izsmieties par dažiem Trampa nīdējiem Latvijā, kuŗi cenšas būt lielāki katoļi par pāvestu un meklē skabargas rīcībā, ko atbalstījusi amerikāņu Dēmokratu partija.
Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 3 Comments »

Pretīgi: jaunais AAV prezidents 6. martā pasludinājis jaunu, skaistu dzīvi ar Krieviju par spīti tās agresijai


DAY 31 / FEBRUARY 19: A day after falsely suggesting there was an immigration-related security incident in Sweden, Trump said his comment was based on a television report he had seen. Trump, who in his first weeks in office has tried to tighten U.S. borders sharply for national security reasons, told a rally on February 18 that Sweden was having serious problems with immigrants. "You look at what's happening last night in Sweden," Trump said. "Sweden. Who would believe this? Sweden. They took in large numbers. They're having problems like they never thought possible." Trump later said he was talking about a Fox News program highlighting allegedly surging crime statistics in Sweden and linking them to rising immigrant numbers, after a record 163,000 asylum seekers arrived in 2015. Sweden's crime rate has fallen since 2005, official statistics show, even as it has taken in hundreds of thousands of immigrants from war-torn countries like Syria and Iraq. On February 20, he tweeted: "The FAKE NEWS media is trying to say that large scale immigration in Sweden is working out just beautifully. NOT!" REUTERS/Kevin Lamarque

AAV prezidents Donalds Tramps. “Reuters” foto

Kā jau virsrakstā teikts, ir pretīgi, ka jaunais AAV prezidents 6. martā, ij ne divi mēneši kopš stāšanās amatā, pasludinājis jaunu, skaistu dzīvi ar Krieviju, neraugoties uz tās rīcību — pirmkārt, agresiju pret kaimiņvalsti, kas sākta iepriekšējā AAV prezidenta laikā.

Bet pietiek par Obamu (un viņa ārlietu ministri Klintoni). Labi, ka tagadējais prezidents nav tik putinisks noderīgs muļķis un nekā tāda nav izpīpējis. Pēc pirmo dienu un pirmā mēneša darbiem, protams, šis tas jauns nācis klāt.

Labi:

  • atcelti Obamas norādījumi skolām par pretējā dzimuma laišanu atejās un ģērbtuvēs;
  • Obamas laikā lejup slīdējušos aizsardzības izdevumus paredzēts būtiski palielināt — palielinājums tuvs visiem Krievijas kaŗa izdevumiem kopā. Turklāt palielināt iecerēts, samazinot citus valsts izdevumus;
  • Latvijā ievesti “Black Hawk” helikopteri;
  • AAV Valsts drošības padomē atbildēt par Krieviju izvirzīta Putina kritiķe Fiona Hilla.

Slikti:

  • neesmu nekā diža ievērojis. Varat ieteikt.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk. Bet labi, polītika — polītika, tak vectētiņa pienākumi jāpilda un mazbērni uz Floridu jāved:

Foto: Vins Maknamī, “Getty Images”

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 2 Comments »

Trampa pirmais mēnesis


Foto: UPI/"Barcroft Images"

Foto: UPI/”Barcroft Images”

Priekš mēneša Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta amatā stājās Donalds Tramps. Jau novembrī pēc viņa uzvaras prezidenta vēlēšanās rakstīju:

No viņa augļiem mums to būs pazīt.

Nu laiks uzskaitīt viņa pirmā mēneša augļus un darbus. Esmu minējis pirmo desmit dienu veikumu, šoreiz saraksts īsāks — vai nu pirmo dienu uguņošana pārgājusi rāmākā gultnē, vai biju aizņemts citās lietās un mazāk sekoju līdzi šai.

Labi:

  • izdots rīkojums, ka valdības iestādēm, izdodot jaunu priekšrakstu, divi citi jāatceļ;
  • Augstākās tiesas tiesneša amatam nosaukts Nīls Gorsačs;
  • apstiprinātas tādas valdības amatpersonas kā izglītības ministre Elizabete Devosa un Vides aizsardzības aģentūras vadītājs Skots Prūits;
  • no amata spiests atkāpties Trampa drošības padomnieks Maikls Flinns, kam bijuši šaubīgi sakari ar Kremli;
  • Tramps stipriem vārdiem sveicis Lietuvu neatkarības dienā, uzsvērdams NATO likteņkopību un palīdzību Ukrainai;
  • Tramps ar sava runasvīra muti paziņojis, ka Krievijai jāatdod sagrābtā Krima atpakaļ Ukrainai;
  • AAV vēstniece ANO Nikija Heilija savā pirmā runā ANO Drošības padomē apliecinājusi, ka Krimas okupēšanas dēļ ieviestās sankcijas pret Krieviju paliks spēkā līdz okupācijas beigām;
  • arī citas amatpersonas (piemēram, viceprezidents Maikls Penss, aizsardzības ministrs Džeimss Metiss) izteikušās, ka AAV paliek uzticams NATO sabiedrotais un AAV polītika pret Krieviju būs stingra.

Slikti:

  • nedaudz atvieglots elektronikas ierīču eksports uz Krieviju.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk. Vismaz līdz 6. martam būs jāturpina sekot līdzi. Vēl tik jauks Trampa meitas Ivankas foto Baltajā namā:

js120051910-large_trans_nvbqzqnjv4bqzgekzx3m936n5bqk4va8rwtt0gk_6efzt336f62ei5u1

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Trampa pirmās desmit dienas


@akmens: "Beidzoties pirmajai darba nedēļai, paveiktā tik daudz, ka jau zelta oreols un spārniņi."

@akmens: “Beidzoties pirmajai darba nedēļai, paveiktā tik daudz, ka jau zelta oreols un spārniņi.”

Kā rakstīju novembrī pēc Donalda Trampa ievēlēšanas Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta amatā,

No viņa augļiem mums to būs pazīt.

20. janvārī Tramps stājies amatā, un nu var sākt viņa augļus un darbus uzskaitīt. Protams, galīgā cāļu skaitīšana būs 2020. gada rudenī, tomēr pirmie jau čiepst. Protams, ja vien īpaši neseko, var palaist lietas gaŗām. Protams, darbiem dažāda vērtība. Taču, pa acu galam uzmetot, sīkumus (Čērčila atgriešanās Baltā namā), ieceres un runas atmetot, vienkāršota bilance kopš stāšanās amatā man pierietējusi tāda:

Labi:

  • atmesta globālās sasilšanas kurināšana;
  • apturēta valdības priekšrakstu izdošana;
  • apturēta valdības darbinieku uzņemšana, izņemot militārus;
  • izbeigta ārzemju abortētāju financēšana;
  • atļauta “Keystone XL” naftasvada būve;
  • paziņota Meksikas robežas žoga būve;
  • valdības financējuma apturēšana pašvaldībām, kas slēpj nelegālus imigrantus;
  • stingrāka imigrācijas likumu izpilde;
  • atbalsts Dzīvības maršam pret abortiem un viceprezidenta Pensa dalība tajā;
  • iegrožota iebraukšana no augsta terrorisma riska valstīm;
  • aizliegts valdības amatpersonām vēlāk lobēt un strādāt ārzemju valdības vai partijas labā;
  • sākta Obamas veselības aprūpes iekārtas atcelšana;
  • senātori Makeins, Rubio, Greiems atbalsta Reksu Tilersonu ārlietu ministra amatā.

Slikti:

  • izstāšanās no Klusā okeana tirdzniecības partnerības līguma.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Kas to būtu domājis, ka “Vienotībai” Daugavpilī mazāks mītiņš nekā “Saskaņai”


Trampa prezidenta zvērests. Foto no The Last Refuge

Trampa prezidenta zvērests. Foto no The Last Refuge

Negrasos tērēt sava laika sīkākai Trampa un Obamas inaugurācijas pulcēšanās fotografiju salīdzināšanai pēc cilvēku skaita un uzņemšanas pulksteņlaika, bildīšu savus 0,02Ls saistībā ar vēlēšanu iznākumiem, ko kaut cik pārzinu. Proti, salīdzināt abas pulcēšanās ir kā salīdzināt, cik cilvēku Daugavpilī 2014. gada decembrī atnāktu uz “Vienotības” mītiņu un cik — uz “Saskaņas”. “Saskaņa” 2014. gada Saeimas vēlēšanās Daugavpilī guva 60,2% balsu, bet “Vienotība” 7,0%. Visai ticams, “Vienotības” mītiņā piedalītos mazāk cilvēku. Vai tas rādītu, ka “Saskaņa” daudz labāk ieredzēta nekā “Vienotība” visas valsts mērogā? Ne vella, abas partijas guva aptuveni līdzīgu balsu skaitu: “Saskaņa” 23,2%, “Vienotība” — 22,0%.

Tas pats Amerikā, un vēl izteiktāk. “Saskaņa” Daugavpilī ir visai vāja, salīdzinot ar Klintoni Vašingtonā, kur notika inaugurācija. Te var runāt par faktisku vienpartijas sistēmu: Klintone guva 90,9% balsu, Tramps 4,1%. Vai pulcējušos skaits Vašingtonā kaut ko rāda par attieksmi visas valsts mērogā? Ne vella, abi kandidāti guva aptuveni līdzīgu balsu skaitu: Klintone 48,0%, Tramps 45,9%. Un skaidrs, ka pat no netālās Rietumvirdžīnijas 489 tūkstošiem (67,9% balsu) Trampa vēlētāju tikai niecīga daļa dzinusies uz Vašingtonas svinībām darba dienā darba laikā.

Drīzāk vērts salīdzināt ar iepriekšējo republikāņu inaugurāciju, tātad jaunāko Bušu 2005. gadā. Vašingtonas sabiedriskās satiksmes skaitļi ir, ka piektdien līdz 11 rītā abās reizēs bijis gandrīz vienāds braucēju skaits: 193 tūkstoši tagad, 197 tūkstoši 2005. gadā. Bet ne jau parkā sanākušo skaits svarīgs. Kā jau esmu teicis, no viņa augļiem mums to būs pazīt.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 1 Comment »

Trampa gaitu sākot — kā pazīt viltusziņas amerikāņu aptaujās


Šodien Apvienoto Amerikas valstu prezidenta amatā stājas Donalds Tramps. Ceremonija tūlīt septiņos vakarā pēc Latvijas laika, ja pareizi saprotu. Donalda bērnība beidzas, bet mums — no viņa augļiem mums to būs pazīt. Saistībā ar varas maiņu parādījušās aptaujas, ka Tramps pilnvaru sākumbrīdī esot vissliktāk ieredzētais prezidents pēdējos gadudesmitos. Aptaujas latviski padaudzinājuši LSM, LETA/”Delfi”, “Diena” u.c.

Bet vai tiešām tā ir? Iedomāsimies, ka tiek aptaujāti rīdzinieki, par ko balsos Rīgas domes vēlēšanās — neatkarīgi no balsstiesībām, ieskaitot nepilsoņus. Skaidrs, ka tāds triks ar aptaujāto sastāvu rādītu milzīgu “Saskaņas”/Ušakova pārsvaru, kas nebūt neatbilstu balsstiesīgo rīdzinieku domām.

Un kā ar amerikāņu aptaujām? Par laimi, amerikāņu polītikas aptaujās ievāc datus par aptaujāto polītisko piederību: kuŗai partijai tie sevi pieskaita — dēmokratiem, republikāņiem, citai vai neatkarīgi. Gelapa kantorim pat viegli atrodama vesela sērija kopš 2004. gada:

amerikanu-politiska-orientacija

Ko redzam? Pirmkārt, 2016. gadā dēmokratu un republikāņu skaita starpības caurmērs bijis 2…3% jeb, kā to mēdz rakstīt, D+2…3. Otrkārt, piederību nenoliedzami ietekmē vēlēšanas un to iznākums. Ja skatās, sākot no pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas novembŗa sākumā, caurmērs bijis D+1. Treškārt, svarīgs ne tikai caurmērs, bet arī virzība. Un virzība, sākot no tās pašas pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas, bijusi no D+4 līdz R+3 šīgada sākumā.

Tagad uzmetam aci pilniem aptauju skaitļiem: ABC/WP un CNN/ORC. Tās veiktas šīgada sākumā. Kāda bijusi izlase: D+2…3; D+1; R+3? Ne tuvu, D+8 abās! Un kas to būtu domājis, ka Ušakovs tik labi Tramps tik slikti ieredzēts. Nav, protams, runa, ka Tramps būtu tik labi ieredzēts kā Reigans 1984. gada vēlēšanās, bet pat 5% izlases novirze līdzvērtīga apgalvojumam, it kā Klintone būtu uzvarējusi vēlēšanās Mičiganā, Pensilvānijā, Viskonsinā, Floridā, Arizonā un Ziemeļkarolīnā.

Un šīs nav divas vienīgās vai pirmās tādas aptaujas. Tā pati ABC pusmēnesi priekš vēlēšanām ar D+9 izlasi izspieda 12% Klintones pārsvaru pār Trampu. LETA, LSM, “Delfi” ticīgi to atkārtoja. Turklāt tieši šo, 611 vēlētāju aptauju, nevis tai pašā laikā publicēto NBC/SurveyMonkey 32 225 vēlētāju (D+2,5) megaaptauju, kas deva Klintonei 5% pārsvaru (vismaz es nevaru piecās minūtēs atrast līdzvērtīgas ziņas latviski par to). Vai arī tā pati CNN 10. oktobrī braši vēstīja, ka 57% prezidenta debašu skatītāju uzvaru piešķīruši Klintonei — izlase, kur 58% bijuši Klintones piekritēji. Varam trīsreiz minēt, kuŗš būtu uzvarējis debatēs, ja izlasē 58% būtu bijuši Trampa atbalstītāji.

Apkopojot: amerikāņu polītikas aptaujām nevar un nedrīkst akli uzticēties. Lai ņemtu par pilnu, jāpārbauda, cik atbilstīga vēlētāju kopumam bijusi izlase — arī aptaujāto polītiskās piederības ziņā. Diemžēl nevar uzticēties arī latviešu plašsaziņas līdzekļu vēstīm par amerikāņu aptaujām. Jāpārbauda pašam.

140 vārdu: Traka suņa daudzinājums


metiss

Ģenerālis Džeimss Metiss. Foto: AAV Aizsardzības departaments

Pulkstenis vēl nebija 11 priekšpusdienā, kad biju piedzīvojis jau divus dienas priekus.

Pirmais bija rīta ziņās uzzināt, ka jaunievēlētais Apvienoto Amerikas Valstu prezidents Donalds Tramps par aizsardzības ministru izraudzījies atvaļinātu jūŗas kājnieku ģenerāli Džeimsu Metisu. Tuvākam priekšstatam par Metisu var iepazīties ar viņa citātu izlasi un ielāgot, ka ģenerāļa kaŗavadoņa talants viņam iemantojis Traka suņa (Mad Dog) iesauku.

Bet Metiss nav tikai teicams kaŗavīrs. Viņa izraudzīšana ir arī lieliska ziņa no Latvijas un citu Austrumu frontes valstu drošības viedokļa. Kas vēlas, var sīkāk iepazīt ģenerāļa pasaules skatījumu pusotru stundu gaŗā lekcijā. Tā ka Metiss aizsardzības ministra amatā būtiski mazina bažas, ka AAV varētu būt mīkstčaulīgas pret Putinu un krievu imperiālismu. Vēl tik jāiztur 49 dienas līdz 20.janvārim, kad beigsies Obamas pilnvaras un Putina agresijas izdevības logs būs aizvēries. Un vēl jāskatās, ko liks par ārlietu ministru, tas ir, valsts sekretāru.

%d bloggers like this: