Ļoti vienkārša Trampa vēsts Baltijai — mēs esam ar jums


AAV viceprezidents Maikls Penss un Baltijas valstu prezidenti Tallinā. AP foto

Vakar un aizvakar Igaunijā viesojās Apvienoto Amerikas Valstu viceprezidents Maikls Penss. Teica arī divas runas: Tallinas Katrīnlejas pilī Baltijas valstu prezidentiem un Igaunijas armijas štābā Igaunijas un sabiedroto kaŗavīriem. Runas ir gana īsas un gana zīmīgas latviešiem, ka vērts tās izlasīt. Galvenais vizītes un runu vēstījums bija (visvairāk Baltijas valstīm un Krievijai), ka Trampa Amerika ir nelokāms Baltijas sabiedrotais, kas gatavs tās aizstāvēt pret Krievijas agresiju:

Man ir liels pagodinājums būt te šodien, lai nodotu jums ļoti vienkāršu vēstījumu no Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta, prezidenta Donalda Trampa. Prezidents Tramps atsūtīja mani šeit, lai pateiktu — mēs esam ar jums. Mēs esam kopā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām un valstīm — un mēs vienmēr būsim. ..

Prezidenta Donalda Trampa vadībā Apvienotās Amerikas Valstis noraida jebkādu mēģinājumu izmantot spēku, draudus, iebiedēšanu vai ļaunprātīgu ietekmēšanu Baltijas valstīs vai pret jebkuŗu mūsu līguma sabiedroto.

Varētu domāt, ka to taču jau Tramps pats pateica vēl priekš nepilna mēneša Varšavā. Bet nē, pēc pusotra mēneša gaidāmi Krievijas “Rietumu” manevri, un amerikāņi pamājuši vēlreiz ar slotaskātu Putinam, šoreiz otrā acī, lai manevri nebūtu aizsegs iebrukumam. Bet mums stāsta, ka Tramps esot putinists. Tāpat pārējās Pensa brauciena pieturas — Gruzija un Melnkalne — nav nejaušas un iezīmē šo piefrontes valstu piederību Rietumu kultūrai.

Jā, par Rietumu kultūru. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arī Obama atmodās, un viņa 2014. gada Varšavas runa bija cienīga attiecībā uz Baltijas un Austrumeiropas drošību. Taču Rietumus, Rietumu kultūru un vērtības Obama runā nepieminēja nemaz, tikai rietumus — ka poļi pretojās iebrukumam no austrumiem un no rietumiem. Bet Trampa valdīšana patīkami atšķiŗas no Obamas, un arī Penss nevairījās pieminēt un cildināt Rietumus, Rietumu kultūru un vērtības:

Rietumu kultūra ir skaista dažādu, brīvu valstu un tautu mozaīka — kas katra ar savu vienreizīgu un īpašu vēsturi, kultūru, valodu un paražām — un kas visas pelnījušas būt atzītas, gādātas un aizsargātas.

Bet Rietumu tautu vēstures, kultūras, valodas, paražu atzīšanai, gādāšanai un aizsardzībai nepieciešams, lai katra pamattauta savā zemē ir lielum liels iedzīvotāju vairākums. Lai katra tauta ir savā zemē un katrā zemē ir sava tauta, nevis bezveidīgs mankurtu jūklis.

Tāpat Pensam viss skaidrs par tautas saknēm un svešo cirvi:

Komūnistu režīms iemiesoja visu, ko brīvas tautas noraida. Tas centās iznīcināt jūsu savdabību, jūsu paražas, jūsu valodu, pašu būtību, kas jūs esat — lolojamās ģimenes un ticības saites.

Un gribot negribot jāvaicā, vai tik arī šobrīd nav kāda ideoloģija, kāds viegls komūnisms, kas cenšas iznīcināt mūsu savdabību, mūsu paražas, mūsu valodu, lolojamās ģimenes un ticības saites.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Tramps, Polija un Putins


Tramps Varšavā. Foto: Laslo Balogs, “Reuters”

Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta Donalda Trampa otrā ārzemju braucienā pagājušā nedēļā bija divas pieturas: Varšava un Hamburga. Varšavā prezidents Tramps piedalījās Trīs jūŗu (Baltijas, Adrijas, Melnā) sanāksmē, Hamburgā — G20 sanāksmē. Varšavā Tramps teica runa pie poļu 1944. gada Varšavas sacelšanās pieminekļa, G20 sanāksmē tikās ar vairākiem citu valstu vadītājiem, arī Krievijas valdnieku Vladimiru Putinu.

Prezidenta Trampa lēmums pirms G20 saieta viesoties Polijā bija gan atbalsta zīme Polijai un tās valdībai, un Centrālai un Austrumeiropai vispār, gan maigs mājiens ar slotaskātu uz abām pusēm — Vecai Eiropai un Putinam. Vēl svarīgāka zīme par viesošanos bija Trampa Varšavas runa. Gana svarīga, lai būtu vērts vai nu noskatīties un noklausīties, vai izlasīt. Runā prezidents Tramps vēlreiz apliecināja atbalstu Polijai, tās polītikai un poļu dzīvesziņai, gan parādīja, ka ir cienīgs brīvās pasaules līderis, kas lepns par Rietumu kultūru un gatavs to aizstāvēt, gan nepārprotami iezīmēja savu Krievijas polītiku.

Krieviju prezidents Tramps runā aizplīvuroti vai tieši pieminēja vairākkārt:

  • ka amerikāņi aizstāv un aizstāvēs poļu brīvību un neatkarību, un stingri ievēros NATO līguma 5. panta savstarpējās aizsardzības saistības, ka Polija iegādājas amerikāņu “Patriot” pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu;
  • atgādinādams vēsturi — kā 1920. gadā dzīrās iekaŗot Eiropu, bet poļi sakāva, kā 1939. gadā kopā ar vāciešiem atkal iebruka Polijā, Katiņas slaktiņu, kā 1944. gadā ļāva vāciešiem apspiest Varšavas sacelšanos, kā četrdesmit gadu pēc 2. pasaules kaŗa paverdzināja poļus un citas tautas;
  • aicinādams Krieviju izbeigt destabilizējošu darbību Ukrainā un citur;
  • ka Trīs jūŗu reģionam tiks nodrošināta piekļuve enerģijas avotiem, lai Poliju un tās kaimiņus vairs nekad nevarētu šantāžēt viens enerģijas piegādātājs.

Patīkama atšķirība no Obamas, kas priekš astoņiem gadiem, būdams tādā pašā prezidenta pilnvaru posmā kā Tramps šobrīd, pasludināja jaunu, skaistu dzīvi ar Krieviju par spīti tās agresijai un pielabinājās Putinam uz poļu drošības rēķina. Bija jāpaiet pieciem gadiem un jāpieļauj Krievijas iebrukums Ukrainā, lai Obama mainītu toni. Bet mums stāsta, ka Tramps esot putinists…

Viens pats pēdējais solījums jau izsit Putinam ķebli no kājapakšas. Un tie nav tikai vārdi: pirms mēneša Polijai piegādāts pirmais amerikāņu dabasgāzes sūtījums, arī Lietuva jau noslēgusi līgumu un gaida augusta beigās gāzi. Krieviju prezidents Tramps pieminēja arī saistībā ar plašāku tematu par Rietumu kultūru un mūsu gatavību to aizstāvēt:

Amerikāņi, poļi un Eiropas tautas ciena cilvēka brīvību un suverēnitāti. Mums jāstrādā kopā, lai stātos pretī spēkiem, vienalga, iekšējiem vai ārējiem, no dienvidiem vai no austrumiem, kas draud laika gaitā šīs vērtības izārdīt un izdzēst kultūras, ticības un paražu saites, kuŗas dara mūs par tiem, kas esam.

Jo galvenais ir nevis bagātība vai spēks, bet gatavība un griba to likt lietā:

Mūsu laikmeta pamatjautājums ir, vai Rietumiem ir griba dzīvot. Vai esam pārliecināti savās vērtībās, lai aizstāvētu tās par jebkādu cenu? Vai pietiekami cienām savus pilsoņus, lai sargātu savas robežas? Vai mums ir vēlme un drosme saglabāt savu kultūru pret tiem, kas cenšas to graut un iznīcināt?

Tāpēc:

Mūsu pašu cīņa par Rietumiem nesākas kaujaslaukā — tā sākas mūsu prātā, mūsu gribā un mūsu dvēselē. .. Mūsu brīvība, mūsu kultūra un mūsu izdzīvošana atkarīga no šīm vēstures, kultūras un atmiņas saitēm. .. Tāpat kā Poliju nespēja salauzt, es šodien paziņoju pasaules dzirdēšanai, ka Rietumus nekad nesalauzīs. Mūsu vērtības uzvarēs. Mūsu tautas plauks. Un mūsu kultūra triumfēs.

Cienīgi. Lieliski! Un visnotaļ paredzamas Rietumu pašnīdēju rejas, kā cilvēks var atļauties kaut ko tādu runāt.

Melānija Trampa un Vladimirs Putins. Foto: Michails Klimentjevs, AP.

Tā paša 6. jūlija pievakarē prezidents Tramps ieradās Hamburgā. Citā pilsētā, citā valstī un gluži vai citā pasaulē. G20 sanāksmes deklarācijā gan ir zīmīgas vietas (un smieklīgas, piemēram, 18 valstis pasludina Parīzes vienošanos par neatgriezenisku), tak kopumā tāda starptautisko birokratu valoda, ka pumpas metas. Arī sabiedrības uzmanība vairāk bija pievērsta ne pašai sanāksmei, bet kreiso pabiru grautiņiem un prezidentam Trampam. Tramps sanāksmē tikās ar vairākiem valstu vadītājiem, un mūsu Zemes pusei svarīgāka varētu būt tikšanās ar Putinu. Kā izskatās, pāris stundu abpusēja izlūkošana bez acīmredzamām sekām. Putins bija norijis Varšavas krupi, taču neģēlis Tramps viņu atkal pazemoja: ne tikai pats, bet arī Trampa sieva Melānija bija gaŗāka par Putinu un tiekoties noraudzījās no augšas, un tagad visa pasaule var to aplūkot.

Un, kas to būtu domājis, ar prezidenta Trampa Varšavas—Hamburgas vizīti saistītas arī viltusziņas. Piemēram, janvāŗa vidū, īsi priekš Trampa stāšanās prezidenta amatā, stiprinot vēstījumu, kāds putinists viņš ir, tika ziņots, ka pirmais Trampa ārzemju brauciens būs tikties ar Putinu. Vai arī tagad, stiprinot vēstījumu, cik starptautiski izolēts ir Tramps, ka Polijas prezidenta sieva atteikusies sarokoties ar viņu.

Kā Varšavā teica prezidents Tramps,

Paldies. Lai dievs jūs svēta. Lai dievs svēta poļu tautu. Lai dievs svēta mūsu sabiedrotos. Un lai dievs svēta Apvienotās Amerikas Valstis.

140 vārdu: Trampa 100 dienu


Foto: Karloss Barija, “Reuters”

Šodien 100 dienu kopš Donalda Trampa stāšanās Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta amatā. Apaļa skaitļa un Napoleona 1815. gada simtdienu varas atgūšanas mēģinājuma dēļ pēc 100 dienām ierasts vērtēt jaunas valdīšanas sekmes. Iepriekšējo reizi Trampa labos, sliktos un raibos darbus izvērtēju 6. martā, kas arī zīmīgs datums. Bet lietas ritējušas uz priekšu.

Labi:

  • raķešu trieciens pa Sirijas lidlauku, atbildot uz Sirijas diktātora Asada ķīmisko uzbrukumu saviem pilsoņiem;
  • Nīls Gorsačs apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi;
  • Afganistānā sekmīgi izmantota MOAB lieljaudas bumba;
  • pavalstīm ļauts nedot foiderālo ģimenes plānošanas naudu abortu veicējiem;
  • pieteikts nodokļu samazināšanas plāns;
  • Tramps paziņojis, ka AAV neizstāsies no Ziemeļamerikas brīvas tirdzniecības līguma.

Slikti:

  • AAV Kongresa republikāņu vairākums negrib atcelt Obamas laikā ieviesto veselības aprūpes kārtību.

Nav slikti. It īpaši, ka latviešiem svarīgākajā — attieksmē pret Centrāleiropas drošību— Tramps nepavisam nav putinists, kā biedēja nelabvēļi, un izturas stingrāk pret Kremli nekā Obama.

140 vārdu: Trampa trieciens


Attēls: Getty/Reuters

Domāju, pagaidīšu kādu dienu, lai aina kļūst skaidrāka un iespaidi nosēžas. Un aina tāda, ka par sešdesmit tomahauku cenu (ap 75 miljoni latu, pagalam niecīga daļa budžeta) Tramps nošāvis ne gluži sešdesmit, tomēr vairākus zaķus:

  • parādījis pasaulei, ka amerikāņi pēc Obamas gļēvulības gadiem atkal ir atpakaļ;
  • parādījis, ka var atbildēt uz neģēlībām zibenīgi un izlēmīgi;
  • parādījis, ka ir neparedzams ienaidnieku un maitu režīmiem;
  • brīdinājis Sīrijas diktātoru Asadu vairs nedarīt tādas neģēlības kā ķīmiskos uzbrukumus saviem pilsoņiem;
  • apkaunojis Asada saimnieku Putinu;
  • apkaunojis nelabvēļus, kuŗi iztēlo Trampu par putinistu;
  • pamājis ar slotaskātu Ziemeļkorejas diktātoram Kimam III turēties rātni;
  • īpaši liekams aiz auss tiem, kam netīk amerikāņu kaŗarosība ārzemēs — ievērojot iepriekšējos punktus, iespējams, novērsis vairākus kaŗus iedīglī;
  • ļāvis man no sirds izsmieties par dažiem Trampa nīdējiem Latvijā, kuŗi cenšas būt lielāki katoļi par pāvestu un meklē skabargas rīcībā, ko atbalstījusi amerikāņu Dēmokratu partija.
Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 3 Comments »

Pretīgi: jaunais AAV prezidents 6. martā pasludinājis jaunu, skaistu dzīvi ar Krieviju par spīti tās agresijai


DAY 31 / FEBRUARY 19: A day after falsely suggesting there was an immigration-related security incident in Sweden, Trump said his comment was based on a television report he had seen. Trump, who in his first weeks in office has tried to tighten U.S. borders sharply for national security reasons, told a rally on February 18 that Sweden was having serious problems with immigrants. "You look at what's happening last night in Sweden," Trump said. "Sweden. Who would believe this? Sweden. They took in large numbers. They're having problems like they never thought possible." Trump later said he was talking about a Fox News program highlighting allegedly surging crime statistics in Sweden and linking them to rising immigrant numbers, after a record 163,000 asylum seekers arrived in 2015. Sweden's crime rate has fallen since 2005, official statistics show, even as it has taken in hundreds of thousands of immigrants from war-torn countries like Syria and Iraq. On February 20, he tweeted: "The FAKE NEWS media is trying to say that large scale immigration in Sweden is working out just beautifully. NOT!" REUTERS/Kevin Lamarque

AAV prezidents Donalds Tramps. “Reuters” foto

Kā jau virsrakstā teikts, ir pretīgi, ka jaunais AAV prezidents 6. martā, ij ne divi mēneši kopš stāšanās amatā, pasludinājis jaunu, skaistu dzīvi ar Krieviju, neraugoties uz tās rīcību — pirmkārt, agresiju pret kaimiņvalsti, kas sākta iepriekšējā AAV prezidenta laikā.

Bet pietiek par Obamu (un viņa ārlietu ministri Klintoni). Labi, ka tagadējais prezidents nav tik putinisks noderīgs muļķis un nekā tāda nav izpīpējis. Pēc pirmo dienu un pirmā mēneša darbiem, protams, šis tas jauns nācis klāt.

Labi:

  • atcelti Obamas norādījumi skolām par pretējā dzimuma laišanu atejās un ģērbtuvēs;
  • Obamas laikā lejup slīdējušos aizsardzības izdevumus paredzēts būtiski palielināt — palielinājums tuvs visiem Krievijas kaŗa izdevumiem kopā. Turklāt palielināt iecerēts, samazinot citus valsts izdevumus;
  • Latvijā ievesti “Black Hawk” helikopteri;
  • AAV Valsts drošības padomē atbildēt par Krieviju izvirzīta Putina kritiķe Fiona Hilla.

Slikti:

  • neesmu nekā diža ievērojis. Varat ieteikt.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk. Bet labi, polītika — polītika, tak vectētiņa pienākumi jāpilda un mazbērni uz Floridu jāved:

Foto: Vins Maknamī, “Getty Images”

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 2 Comments »

Trampa pirmais mēnesis


Foto: UPI/"Barcroft Images"

Foto: UPI/”Barcroft Images”

Priekš mēneša Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta amatā stājās Donalds Tramps. Jau novembrī pēc viņa uzvaras prezidenta vēlēšanās rakstīju:

No viņa augļiem mums to būs pazīt.

Nu laiks uzskaitīt viņa pirmā mēneša augļus un darbus. Esmu minējis pirmo desmit dienu veikumu, šoreiz saraksts īsāks — vai nu pirmo dienu uguņošana pārgājusi rāmākā gultnē, vai biju aizņemts citās lietās un mazāk sekoju līdzi šai.

Labi:

  • izdots rīkojums, ka valdības iestādēm, izdodot jaunu priekšrakstu, divi citi jāatceļ;
  • Augstākās tiesas tiesneša amatam nosaukts Nīls Gorsačs;
  • apstiprinātas tādas valdības amatpersonas kā izglītības ministre Elizabete Devosa un Vides aizsardzības aģentūras vadītājs Skots Prūits;
  • no amata spiests atkāpties Trampa drošības padomnieks Maikls Flinns, kam bijuši šaubīgi sakari ar Kremli;
  • Tramps stipriem vārdiem sveicis Lietuvu neatkarības dienā, uzsvērdams NATO likteņkopību un palīdzību Ukrainai;
  • Tramps ar sava runasvīra muti paziņojis, ka Krievijai jāatdod sagrābtā Krima atpakaļ Ukrainai;
  • AAV vēstniece ANO Nikija Heilija savā pirmā runā ANO Drošības padomē apliecinājusi, ka Krimas okupēšanas dēļ ieviestās sankcijas pret Krieviju paliks spēkā līdz okupācijas beigām;
  • arī citas amatpersonas (piemēram, viceprezidents Maikls Penss, aizsardzības ministrs Džeimss Metiss) izteikušās, ka AAV paliek uzticams NATO sabiedrotais un AAV polītika pret Krieviju būs stingra.

Slikti:

  • nedaudz atvieglots elektronikas ierīču eksports uz Krieviju.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk. Vismaz līdz 6. martam būs jāturpina sekot līdzi. Vēl tik jauks Trampa meitas Ivankas foto Baltajā namā:

js120051910-large_trans_nvbqzqnjv4bqzgekzx3m936n5bqk4va8rwtt0gk_6efzt336f62ei5u1

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Trampa pirmās desmit dienas


@akmens: "Beidzoties pirmajai darba nedēļai, paveiktā tik daudz, ka jau zelta oreols un spārniņi."

@akmens: “Beidzoties pirmajai darba nedēļai, paveiktā tik daudz, ka jau zelta oreols un spārniņi.”

Kā rakstīju novembrī pēc Donalda Trampa ievēlēšanas Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta amatā,

No viņa augļiem mums to būs pazīt.

20. janvārī Tramps stājies amatā, un nu var sākt viņa augļus un darbus uzskaitīt. Protams, galīgā cāļu skaitīšana būs 2020. gada rudenī, tomēr pirmie jau čiepst. Protams, ja vien īpaši neseko, var palaist lietas gaŗām. Protams, darbiem dažāda vērtība. Taču, pa acu galam uzmetot, sīkumus (Čērčila atgriešanās Baltā namā), ieceres un runas atmetot, vienkāršota bilance kopš stāšanās amatā man pierietējusi tāda:

Labi:

  • atmesta globālās sasilšanas kurināšana;
  • apturēta valdības priekšrakstu izdošana;
  • apturēta valdības darbinieku uzņemšana, izņemot militārus;
  • izbeigta ārzemju abortētāju financēšana;
  • atļauta “Keystone XL” naftasvada būve;
  • paziņota Meksikas robežas žoga būve;
  • valdības financējuma apturēšana pašvaldībām, kas slēpj nelegālus imigrantus;
  • stingrāka imigrācijas likumu izpilde;
  • atbalsts Dzīvības maršam pret abortiem un viceprezidenta Pensa dalība tajā;
  • iegrožota iebraukšana no augsta terrorisma riska valstīm;
  • aizliegts valdības amatpersonām vēlāk lobēt un strādāt ārzemju valdības vai partijas labā;
  • sākta Obamas veselības aprūpes iekārtas atcelšana;
  • senātori Makeins, Rubio, Greiems atbalsta Reksu Tilersonu ārlietu ministra amatā.

Slikti:

  • izstāšanās no Klusā okeana tirdzniecības partnerības līguma.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »
%d bloggers like this: