2017. gads Latvijai — pakāpiens augšup


Labi dzīvojam.
Karikātūra: Gatis Šļūka

Beidzot tieku pie gadumijas pārdomām. Vērtējot pērno gadu, manā ieskatā Latvijai bijis gan labi, gan slikti, gan visādi, un kopumā bilance ir ne milzīgos, tomēr plusos.

Vissvarīgākais — Latvija kļuvusi latviskāka. Latviešu īpatsvars cēlies par kripatu, nieka 0,25%…0,3%, bet tomēr. Tas ir labāk nekā 0,25…0,3% pretējā virzienā. Paies mēneši, priekš statistiķi nosauks skaitļus, tak nenotika nekas tāds, kas šogad būtiski mainītu 2016. gada tendences. Izdevās vismaz līdz Saeimas vēlēšanām novērst Latvijas pilsonības uzspiešanu nepilsoņu bērniem, kas patiesībā bija pakāpiens uz nākamām ļaundarībām latviešu polītiskās varas deldēšanā — pilsonību visiem nepilsoņiem, tas ir, SPRS kolonistiem, un pilsonību visiem, kam gadījies piedzimt Latvijas territorijā. Tāpēc dēmografijas dzirnas turpināja malt arī polītiku, un latviešu īpatsvars vēlētājos kļuva par 0,1% lielāks.

Patīkami arī, ka Latvija kļuvusi turīgāka, un latvieši šobrīd dzīvo tik pārticīgi kā nekad. Trekno gadu beigās (gads līdz 2008.g. 2.ceturksnim) IKP/cilv. bija 7348 Ls 2010. gada salīdzināmās cenās, krizē nokritās līdz 6003 Ls, bet nu ir 8190 Ls, 11% vairāk nekā trekno gadu kalngalā.

Polītiski galvenais notikums bija pašvaldību vēlēšanas, it īpaši, kas notiks Rīgā. Rīgā Pirra uzvaru guva “Saskaņa”. Pirra — jo zaudēja tikpat, cik 2014. gada Saeimas vēlēšanās. Kā teicis Pirrs, vēl viena tāda uzvara, un mūsu vairs nebūs. Varas maiņa bija iespējama jau pērn, tomēr iegāza latviešu partiju neticība tai, attiecīgi pirmā lieluma zvaigžņu nevēlēšanās kandidēt Rīgā. Pēc vēlēšanām sākās iepriekš nebijusi polītiska rosība, jo partijas gaidīja vēlēšanu iznākumus, lai izvērtētu savas un citu izredzes uz nākamo Saeimu, bet Saeimas vēlēšanu likumā pirmo reizi rakstīts, ka partijām jābūt dibinātām vismaz gadu priekš Saeimas vēlēšanām, tātad līdz oktobŗa sākumam. Lielākais gaidāmais kumoss ir “Vienotības” mantojums (22% balsu 2014. gada Saeimas vēlēšanās, 6% Rīgas domes vēlēšanās), par ko nu cīnās veselas piecas vai cik partijas.

Palikuši abi eksistenciālie draudi latviešu tautas pastāvēšanai — gan krievu imperiālisms ar lienošu Latvijas pārkrievošanu, gan nelegālu trešās pasaules imigrantu iebrukums Eiropā, ko izraisījusi ES polītika vairs nesargāt valstu robežas. Taču šie draudi attiecībā uz Latviju stiprāki nav kļuvuši, un jaunais AAV prezidents Donalds Tramps ir mazāk putinisks nekā iepriekšējais Obama. Prezidenta Trampa vārdi Varšavā attiecas arī uz mums:

Mūsu laikmeta pamatjautājums ir, vai Rietumiem ir griba dzīvot. Vai esam pārliecināti savās vērtībās, lai aizstāvētu tās par jebkādu cenu? Vai pietiekami cienām savus pilsoņus, lai sargātu savas robežas? Vai mums ir vēlme un drosme saglabāt savu kultūru pret tiem, kas cenšas to graut un iznīcināt?

Advertisements
%d bloggers like this: