Nācionālā apvienība 2014.g. Saeimas vēlēšanās — iznākumu apskats

Kad jāizvēlas, rakstīt vienu lielu ierakstu vai vairākus mazus, parasti labāk ir vairākus mazus — ziņas nonāk atklātībai drīzāk un emuāriem tiek vairots apmeklētāju skaits (vienāda informācijas apjoma uzzināšanai jāskatās vairāk reižu). Bet šoreiz rakstīšu vienu lielu ar cēlu mērķi savilkt vienkop visu par Nācionālo apvienību.

Nācionālā apvienība Saeimas vēlēšanās guva 16,7% jeb 1/6 balsu. Tas ir vairāk nekā 14,0% 2011.g. Saeimas vēlēšanās, arī mandātu skaits attiecīgi audzis no 14 līdz 17, tāpēc NA pelnīti uzskata par vienu no šīgada Saeimas vēlēšanu uzvarētājām. NA šogad guvusi labākus panākumus nekā TB/LNNK savā augstākajā punktā pēc “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK apvienošanās — 14,7% 1998.g. Saeimas vēlēšanās. Apgabalu skatījumā Kursā un Zemgalē straujāk, Latgalē mazāk, balsu skaits audzis visur:

Apgabals	2014.	2011.	Maiņa
Rīga	16,0%	13,5%	+2,5%
Vidzeme	20,4%	17,5%	+2,9%
Latgale	5,2%	4,6%	+0,6%
Zemgale	19,2%	15,7%	+3,5%
Kursa	18,4%	14,8%	+3,6%

No visiem sarakstiem tieši NA ir augstākā korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti (+0,582 pašvaldību griezumā), kas rāda, ka tā vislabāk spēja pārliecināt savējos piekritējus aiziet un nobalsot. Tāpat NA ir visciešākā pozitīvā korrelācija ar latviešu īpatsvaru (pēc mājas  valodas): +0,716 (nākamās ir ZZS ar +0,596 un “Vienotība” ar +0,395). PAPILDUS 26.01.2015.: arī ar vēlētāju dzīves līmeni (pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem uz iedzīvotāju): +0,463 (nākamās ir “Vienotība” ar +0,197 un “Latvijas attīstībai” ar +0,140, bet beidzamā — NSL ar -0,506).

Vēlētāju loks visvairāk pārklājas ar citām pilsētas latviešu partijām (korrelācija ar “Vienotību” +0,447 pašvaldību griezumā, ar “Latvijas attīstībai” +0,297, ar Reģionu apvienību +0,206), vismazāk ar krievu partijām (“Saskaņa” -0,714, Krievu savienība -0,634, “No sirds Latvijai” -0,440).

Pagastu un pilsētu līmenī NA panākumi ir tādi:

Valsts caurmērs atbilst dzeltenai krāsai, taču karte ir visai daudzkrāsaina. Vislabākie panākumi bijuši atsevišķās vietējo censoņu darbības salās — Kalētos, Smārdē, Svitenē un Rundālē, Kocēnos un Vaidavā, Mazozolos, Staburaga pagastā u.c. Labākais vienlaidus masīvs ir ap Bauskas—Rīgas—Valmieras asi. Zemāki panākumi Kursā (Tukuma novadu un Dobeles rajonu ieskaitot), Sēlijā un Malienā, viszemākie — Latgalē. Zem 5% NA paslīd vispārkrievotākās pilsētās un pagastos, kādu diemžēl Latgalē nav mazums.

Valsts mērogā NA palikusi 4.vietā, par samērā nelielu tiesu atpaliekot no “Saskaņas”, “Vienotības” un ZZS. Pārskatot vietējos iznākumus, šķiet, ka NA vajājis viegls lāsts. Latviskās vietās tā, protams, tālu apsteigusi “Saskaņu”, bet tad sākas. Daudzviet NA apsteigusi ZZS — bet atpalikusi no “Vienotības”. Citviet tā apsteigusi “Vienotību” — toties atpalikusi no ZZS. Iznākumā 1.vietā NA ir tikai atsevišķās salās, savukārt 2.vietā gan jau plašākos apvidos:

Lielākā daļā Latvijas tomēr NA turas 3.vietā, savukārt dienvidaustrumos (Latgalē, izņemot pārējām zemēm tuvākos apvidus) — 6. (±1) vietā.

Balsu īpatsvara maiņa, salīdzinot ar 2011.g., īpašus pārsteigumus neatklāj:

Dominē viegls pieaugums, retāk sastopams viegls samazinājums. Lielākais pieaugums Liepājas pusē, tak viegli kaunīgi jāatzīst, ka nezinu, kam vai kuŗam par to jāpateicas. Kā jau varēja nojaust pēc apgabalu tabuliņas ieraksta sākumā, sārtuma vairāk Latgalē. Aulejas, Pelēču un Turku sarkanumam cēloņa nezinu. Vēl iezīmīgs vienmērīgs paisums ap Rīgu, kā cēlonis varētu būt, ka galvaspilsētas un centrālās polītikas iespaids pārmāc vietējos centienus.

Apzinoties, ka NA ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rīgā par NA balso 30% latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās gandrīz divreiz zemāks skaitlis. Savukārt Lubānā ar 25% latviešu balsu NA aptuveni tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rīgu. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, “No sirds Latvijai”, Krievu savienības, “Vienoti Latvijai” un “Suverēnitātes” balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 24,9% jeb 1/4 no latviešu partiju balsīm, un arī kartē iznākums jūtami atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Te labi redzams, ka nācionālisms tautai ir kā organisma aizsargsistēma. Kamēr organisms vesels (skatīt Kursu, latviskāko vēlēšanu apgabalu), tā rāmi fonā čunčina (~20% atbalsts). Kad organismā iekļūst baciļi, tas mobilizējas cīņai, lai atgūtu normālu dzīvi (~30% Lielrīgā). Ja sērga pārāk stipra un ilga, aizsargsistēma var tikt pārmākta (~10% Latgalē) un organisms var iet bojā.

 Nobeigumā vēl par kandidātiem. Vispirms jāatgādina, kāds ir kopskats:

• NA ir viens izteikts augstākā līmeņa līderis — Raivis Dzintars;
• Latgale ir agresīvākais apgabals svītrošanas ziņā;
• NA ir zemākie svītrojumi latviešu partiju vidū — “No sirds Latvijai” vēlēšanās bija zemāki, jo kandidāti vēl nebija pazīstami, tak var droši teikt, ka šis trūkums laika gaitā zudīs.

Un kāds tad ir Nācionālās apvienības iekšskats? Lūk, tāds:

Gandrīz vai izdevies piecus iecienītākos kandidātus salikt katru savā apgabalā, tādējādi maksimizējot balsu gūšanas potenciālu un minimizējot iekšēju sāncensību. Svītrojumi, salīdzinot ar citām latviešu partijām, tiešām pazemi. Ilgstošas polītiskas darbības un plašākas pazīstamības cena ir lielāks vēlētāju pulks, kam tu neesi gluži mīlulis, un par to šais vēlēšanās varēja pārliecināties, piemēram, Imants Parādnieks,  Aleksandrs Kiršteins un Inguna Rībena. Niknākie vēlētāji tiešām bijuši Latgalē. Un vēlētāji ir pavēsi pret māksliniekiem polītikā. Iedvesmai vēl var salīdzināt ar kandidātu sniegumu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.