Nācionālās apvienības 2019. gada kongresa iespaidi

Kongresa prezidijā Roberts Zīle, Ināra Mūrniece, Raivis Dzintars, Edvards Ratnieks, Ilze Indriksone, Nauris Puntulis. Dmitrija Suļžica (F64) foto

Šodien (nu jau vakar) man sākās gadumijas noskaņa. Proti, laiks, kad pārdomāt pagājušo gadu un apsvērt nākamo. Jo notika manas partijas kongress. Arī partijai tas ir brīdis, kad atskatīties uz bijušo un ieskatīties nākotnē. Šogad pat kongresa sauklis bija: “Ar skatu nākotnē!” No visiem gadumijas notikumiem man šis bija pirmais, tāpēc arī sāka noskaņu.

No ārējiem ziņu avotiem, šķiet, visplašāk kongresu aprakstījusi Sanita Upleja “Delfos”. Kongresu iesāka 18. novembŗa lāpu gājiena video, un tajā neviļus tā vien meklēju, nē, ne sevi, bet savus bērnus. Pēc tam Līga Priede lieliskā balsī nodziedāja “Mazu bērniņu krustcelēs” (bet ne “Latvju zeme vaļā stāv”) un “Raganas dziesmiņas” beigu daļu.

Partijas vadītājs Raivis Dzintars, skatoties nākotnē, tuvākos trīs gadus katru gadu redzēja kādas vēlēšanas, atgādināja, ka, pēc SKDS datiem, Nācionālā apvienība šobrīd ir populārākā latviešu partija un uzsvēra, ka NA biedrus vieno latviskas Latvijas ideja. Viņš minēja, kas nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi:

Alvja Dadža foto

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece cildināja Egila Levita ievēlēšanu par prezidentu un pieminēja viņa adjutanta pārliecību: “Viss vēl ir priekšā, mēs redzēsim lielas lietas!” Attiecībā uz Rīgas domi un Nācionālās apvienības līderes Baibas Brokas aiziešanu pie “Saskaņas” Mūrniece bija skarba: “Nodevību nepiedodam nekad!” (Debatēs Broka izpelnījās vēl skarbākus vārdus.) Skatoties nākotnē, Ināra pievērsās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām: “Esam sadzirdējuši sabiedrības vēlmi latviešu partijām apvienoties plašākos sarakstos.”

Debatēs, ievērojot plašo partijas pārstāvību Latvijā (51 nodaļa), visvairāk apsprieda pašvaldību reformu. Visai atšķirīgs no citiem bija Jāņa Dombravas ierosinājums:

“Mēs uzstāsim, lai tiek izveidots tieši vēlēts 0. pašvaldības līmenis. Lai pagastos un pilsētās tiktu ievēlētas Latvijas pilsoņu padomes, kuras strādās uz brīvprātības principa. 0. līmeņa pašvaldību uzdevums būs pieņemt lēmumus par mazajiem saimnieciskajiem jautājumiem – piemēram, kur tieši teritorijā būtu nepieciešams padziļināt grāvjus, ieviest apgaismojumu vai izveidot ūdens pieslēgumus. .. Jāatzīmē, ka gadījumā, ja būs iespējams vienoties ar pārējām partijām, 0. līmeņa vēlēšanas varētu kļūt par pirmajām interneta vēlēšanām Latvijā.”

Ja domājat, ka saku kvēlu debašu runu ar skatu nākotnē, jūs alojaties. Es stāstu par balsošanas kārtību. Alvja Dadža foto

Revīzijas komisija ziņoja, ka partijā ir 984 biedri, nokārtotas visas finanču saistības, kvorums pa gadu nav bijis tik vienā valdes sēdē. No 300 delegātiem kongresā piedalījās 258, tātad 86,0% (pērn 78,3%). Mana daļa kongresā kā parasti bija balsošanas un balsu skaitīšanas vadīšana. Priekšsēdētāja vēlēšanās piedalījās 255 delegāti, pret vienīgo kandidātu Raivi Dzintaru balsoja 16, par 239, tātad 93,7% balsojušo (pērn bija 94,0%).

Valdes vēlēšanās konkurss bija 15:9 (pērn 23:9, aizpērn 14:9). Kandidātu gūtās balsis (ievēlētie treknināti):

1. Roberts Zīle — 207 balsis (-4, salīdzinot ar iepriekšējo gadu);
2. Nauris Puntulis — 175 (+64);
3. Raivis Zeltīts — 174 (pērn valdē deleģēja Jaunatnes organizācija);
4. Ieva Holma — 165 (+70);
5. Jānis Iesalnieks — 157 (+20);
6. Edvards Ratnieks — 155 (+75);
7. Jānis Eglīts — 132 (+33);
8. Raitis Ābelnieks — 129 (+25);
9. Gaidis Bērziņš — 125 (-37);
10. Imants Parādnieks — 119 (-18);
11. Jānis Grasbergs — 117 (+30);
12.—13. Ģirts Lapiņš — 83 (+17);
12.—13. Egīls Šņore — 83 (-20);
14. Zigurds Strīķis — 45 (pērn nekandidēja);
15. Edgars Jansons — 40 (pērn nekandidēja).

Papildus tam valdē vēl ir deleģēti pārstāvji:

• no Saeimas frakcijas Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Richards Kols, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore (visi tie paši, kas arī pērn);
• ministrs Kaspars Gerhards;
• Jaunatnes organizācijas vadītājs Kristaps Gulbis.

Atgriežoties pie gadumijas noskaņas, raugoties uz pagājušo partijas gadu un skatoties nākotnē, es teiktu, ka partijas, protams, var teikt visu ko un visādi celt sev asti, bet polītikā cāļus skaita vēlēšanās. Šogad bija Eiroparlamenta vēlēšanas, un Nācionālā apvienība tajās izcīnīja 16,5% balsu un divas vietas, tādējādi atgriezās savā augstākajā līmenī. Tiesa, kā tēvzemnieki pārliecinājās jau 2005. gadā (un “Vienotība” 2014. gadā), Eiroparlamenta panākumiem ir īslaicīgs iespaids. Nākamā cāļu skaitīšana var būt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, un NA starta pozicijas tajās ir pieklājīgas.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — Rīga

Kā solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Nācionālā apvienība ir atpakaļ cienīgā līmenī un ar Eiroparlamenta iznākumiem atgrieztos Rīgas domē pie varas. Tomēr atšķirībā no Latvijas kopumā nevar teikt, ka NA Rīgā būtu atgriezusies 2014. gada līmenī. Cēlonis: atbalsta pārvietošanās no Lielrīgas uz laukiem. Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Rīgas latvieši vēlas latvisku un godīgu polītiku, un vēlēšanās parasti uzvar tie, kas to māk vēlētāju acīs vislabāk iemiesot. Piemēram, 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās latviskumu vislabāk prata iemiesot Mārtiņa Bondara “Gāžam Nilu!” kampaņa, bet godīgumu — KNABiskā JKP. Tādējādi Nācionālās apvienības panākumi nākamās Rīgas domes vēlēšanās — vienalga, ārkārtas vai kārtējās — vislielākā mērā būs atkarīgi no tā, cik partija spēs iemiesot latviskumu un godīgumu un cik stiprs būs kandidātu saraksts, īpaši tā līderis.

Pa vēlēšanu iecirkņiem šogad skats tāds:

Kārtējais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Galvenā — Nācionālā apvienība ir privātmāju un priekšpilsētu, nevis daudzstāveņu un centra partija. Otrkārt, redzama vietējo kampaņu ietekme. Centrā augstākais rādītājs ir 19,3%, vienā līmenī ar 93. vidusskolu Dārzciemā un zemāk par Juglas zvēraudzētavas apkaimi. Negaidīti augstu Katlakalns ar 22,7%, kas atpaliek tikai no Bieriņu 121. iecirkņa 23,0%. Trešā vietā Teikas 84. iecirknis ar 22,2%. Lejasgalā Zolitūdes ģimnāzijas 139. iecirknis un Daugavgrīva ar 6,7%, kā arī Pļavnieku pamatskolas 62. iecirknis ar 7,9%.

Vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju balsu skaitā:

Nu aina pavisam citāda. Var saskatīt zemākus rezultātus centrā (vismazāk — 16,3% — 1. ģimnāzijā) un augstākus atsevišķos priekšpilsētu iecirkņos, no kuŗiem vismaz daļā bijusi vietējā kampaņa. Pirmās divās vietās divi Dārzciema iecirkņi (60. — 29,7%, 65. — 28,8%), tad Juglas zvēraudzētava (28,7%) un viens Teikas iecirknis (28,1%).

Ar šo Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskats varētu būt galā. Kandidātu kā jau Eiroparlamenta vēlēšanās bija gana maz un ar izteiktu līderi Robertu Zīli, tā ka viņu sniegumu ikviens var pats aplūkot.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — balsu izvietojums

Turpinu Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskatu. Šoreiz par balsu izvietojumu. Pagastu un pilsētu līmenī balsu īpatsvars tāds:

Valsts caurmērs atbilst dzeltenai krāsai, taču karte visai daudzkrāsaina. Labākie panākumi bijuši atsevišķās salās, no kuŗām lielākās divas: ap Valmieru Jāņa Grasberga efekts; ap Ventspili ZZS norietējusi, tak vēlētāji neatbalsta “Vienotības” un balsojuši par tuvāko citu latviešu partiju. Šais salās arī NA maksimi: Zirās un Bērzainē pa 44% balsu. Vājākie panākumi Latgalē, kur kopumā gūts 7% balsu, latviskākos apvidos vairāk (īpaši Balvu rajona rietumpusē un Rēzeknes rajona ziemeļrietumos, kur NA neatpaliek no Latvijas caurmēra), vairāk pārkrievotos zem 5%. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos par NA nav balsojis neviens.

Valsts mērogā Nācionālā apvienība palikusi 3. vietā, par nelielu tiesu (1,1%) atpaliekot no “Saskaņas”. Vietu karte izskatās tāda:

Kopumā visai vienveidīgi: lielākā daļa Latvijas gana maz iekrievota, ka NA apsteidz “Saskaņu” un ēno “Vienotību”. Atsevišķās vietās (īpaši jau minētā Valmieras un Ventspils salā) izrāvusies 1. vietā, citviet kāda sīkāka partija izrāvusies un izspiedusi NA no 2. vietas. Raibāka aina Latgalē, tak pērn Saeimas vēlēšanās raiba bija visa Latvija:

Ja reiz salīdzina ar 2018. gadu, tad jāsalīdzina arī balsu īpatsvars:

Caurmērā balsu īpatsvars audzis par 5,4%, tāpēc kartē dominē divi gaišāk zaļie toņi. Plašākie lielāka pieauguma areāli atkal Valmieras un Ventspils apkaimē, kur NA balsu īpatsvars audzis par divciparu skaitli. Sarukums vairākās vietās, kur Saeimas vēlēšanās kandidēja pašvaldības līdeŗi, bet šogad ne. Neliels sarukums vietumis dienvidaustrumos, kur NA balsu skaits gana mazs, ka jūtama stochastiska (nejauša) lēkāšana. Nemainīgs balsu īpatsvars dažviet dienvidaustrumos nav sagadīšanās, bet smagi pārkrievoti pagasti, kur NA balsu skaits kā bija, tā palika nulle.

Apzinoties, ka Nācionālā apvienība ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rēzeknē par NA balso ap ¼ latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās ap 10%. Savukārt Rūjienā ar 1/6 latviešu balsu NA tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rēzekni. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības un dažu sīkpartiju balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 21,9% latviešu partiju balsu, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Pirmais, ko pamanīju — atšķirībā no pērnām Saeimas vēlēšanām vairs nav Lielrīgas maksima:

Ap Rīgu šogad ir vienveidīgāk, nav ne ļoti zema, ne ļoti augsta latviešu balsu īpatsvara, tak Lielrīga vairs nav Nācionālās apvienības virsotne, un Rīga ir gandrīz precīzi caurmēra līmenī (21,8%). Tiesa, Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids, tāpēc laiks rādīs, vai šī būs paliekoša balsu izvietojuma maiņa.

Raibāks un kopumā zemāks (16,6% jeb 1/6) balsu īpatsvars Latgalē, kur ilgstošākas un smagākas pārkrievošanas iespaidā mazāk latviešu uzdrošinās balsot par latviešu nācionālistiem. Vietām latviešu partijas guvušas tik maz balsu, ka Nācionālai apvienībai gadījies liels to īpatsvars, piemēram, Skrudalienā 4 NA balsis ir 50% no 8 latviešu partiju vēlētājiem un turpat blakus Taborē NA 2 balsis ir 40% no 5 latviešu partiju vēlētājiem.

Šobrīd gana; nākamā apskata daļa varētu būt par Nācionālo apvienību Rīgā.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — vispārīgas ziņas

Sāku apkopot Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumus. Vispirms vispārīgas ziņas.

Nācionālā apvienība šogad Eiroparlamenta vēlēšanās guva 16,5% jeb 1/6 balsu. Tas ir vairāk nekā 11,1% jeb 1/9 pērn Saeimas vēlēšanās un vairāk nekā 14,4% jeb 1/7 iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās 2014. gadā. Panākumi valsts mēroga vēlēšanās kopš tagadējās NA izveidošanas bijuši tādi:

Varētu teikt, ka Nācionālā apvienība atgriezusies 2014. gada Saeimas līmenī. Taču jāievēro, ka Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids. Piemēram, iespaidīga “Vienotības” uzvara 2014. gadā ar 46,6% balsu pēc nieka četriem mēnešiem pārvērtās 2. vietā ar 22,0% balsu. Vēlēšanu apgabalu sadalījumā salīdzinājums ar pērnām Saeimas un iepriekšējām Eiroparlamenta vēlēšanām ir tāds:

Apgabals	2014. (%)	2018. (%)	2019. (%)	2019.-2014. (%)	2019.-2018. (%)	2019./2014.	2019./2018.
Rīga	14,56	9,24	13,99	-0,57	4,75	96%	151%
Vidzeme	16,48	13,24	19,49	3,01	6,25	118%	147%
Zemgale	15,25	14,42	19,64	4,39	5,22	129%	136%
Latgale	5,53	5,00	7,42	1,89	2,42	134%	148%
Kursa	16,46	12,81	20,64	4,18	7,83	125%	161%

Redzams, ka atgūšanās kopš rudens notikusi visos apgabalos, tik mazliet mazāk Zemgalē, kur šoreiz nebija Imanta Parādnieka rosības. Saglabājusies pērnruden sākusies īpatnība, ka ārzemēs NA balsu īpatsvars ir zemāks nekā iekšzemē: 13,7% pret 16,5%.

Nācionālai apvienībai ir augsta pozitīva korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti (+0,522 pašvaldību griezumā; to apsteigusi vien “Attīstībai/Par” ar +0,687 un “Progresīvie” ar +0,609), kas atspoguļo augstāku pilsētas latviešu aktīvitāti Eiroparlamenta vēlēšanās. Vēl augstāka pozitīva korrelācija Nācionālai apvienībai ir ar latviešu īpatsvaru (pēc mājas valodas): +0,738. Šai ziņā NA atpaliek tikai no “Vienotības” (+0,867). Nācionālās apvienības vēlētāju loks visvairāk pārklājas ar citām lielākām pilsētas latviešu partijām: korrelācija ar “Vienotības” balsu īpatsvaru ir +0,441, ar “Attīstībai/Par” +0,415. Pretējā pusē, kas to būtu domājis, “Saskaņa” (-0,707) un Krievu savienība (-0,621).

Nācionālā apvienība 2018. gada Saeimas vēlēšanās — kandidātu plusi un svītrojumi

Technisku ķibeļu dēļ rakstīt pagrūti, tāpēc tikai tagad beidzu rakstu sēriju, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās. Šoreiz par kandidātu plusiem un svītrojumiem. Vispirms jāatgādina, kāds ir kopskats:

• NA ir viens izteikts augstākā līmeņa līderis — Raivis Dzintars;
• Latgale ir agresīvākais apgabals svītrošanas ziņā;
• NA ir zemākie svītrojumi ilgāku laiku pastāvējušo latviešu partiju vidū (jaunām partijām šoruden bija zemāki, jo kandidāti vēl nebija pazīstami, tak šis trūkums laika gaitā parasti zūd).

Un kāds tad ir Nācionālās apvienības iekšskats? Lūk, tāds:

Lai būtu vienāds mērogs, esmu vienā tabulā apvienojis piecus rādītājus: plusu īpatsvaru (kandidāta plusu skaits pret partijas balsu skaitu attiecīgā vēlēšanu apgabalā), svītrojumu īpatsvaru, neto plusu (plusi – svītrojumi) īpatsvaru, neto svītrojumu īpatsvaru un pazīstamību (plusi + svītrojumi).

Kandidātu izvietojums pa apgabaliem bijis patālu no ideāla, kad pieci iecienītākie kandidāti ir katrs savā apgabalā un tādējādi gan maksimizē balsu gūšanas potenciālu, gan minimizē iekšēju sāncensību. Tāpat kā vēlēšanu kartēs redzams, ka jūtams ieguvums bijusi Edmunda Teirumnieka kandidēšana. Ilgstošas polītiskas darbības un plašākas pazīstamības cena ir lielāks vēlētāju pulks, kam tu neesi mīlulis, un par to šais vēlēšanās varēja pārliecināties it īpaši Dzintars Rasnačs un Imants Parādnieks. Caurmērā niknākie vēlētāji tiešām bijuši Latgalē, tomēr atšķirība no citiem apgabaliem nav bezdibenīga. Iedvesmai vēl var salīdzināt ar kandidātu sniegumu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Nācionālās apvienības gadsimta kongresa iespaidi

Nu jau vakar piedalījos Nācionālās apvienības kongresā Nācionālā bibliotēkā un nu, turpinot tradiciju, varu dalīties iespaidos. Pirmo iespaidu deva kongresa ievadvideo, kas atgādināja, ka bez NA un mūsu cīņas par latvisku Latviju valsts būtu daudz vājāka. Otrais iespaids: “Auļu” dūdas un bungas, kas, nekaunoties vīrišķības, sauca cīņā un uzvarā.

Partijas vadītājs Raivis Dzintars savā runā atgādināja, ka jau pavasarī (“Nācionālās Neatkarības” aprīļa numurā) NA brīdināja:

Pilsoņu skaits, kas varētu nobalsot par “Saskaņu”, ir ierobežots, tāpēc šīs partijas proporcionālo ietekmi iespējams vairot, panākot, ka pretinieku vēlētāji ir pasīvi vai pieļauj kļūdas. .. Jo lielākas būs Saeimā iekļuvušo partiju savstarpējās pretrunas, jo lielākas kļūst “Saskaņas” izredzes atrast sadarbības partneri un iekļūt valdībā. Tāpēc tiks atbalstītas partijas, kuru enerģija galvenokārt vērsta uz citu latviešu partiju apkarošanu un strupceļa radīšanu pēc vēlēšanām.

Raivis Dzintars

Diemžēl mūsu negātīvās prognozes piepildās diezgan precīzi, secināja Dzintars un turpināja:

Vairāk nekā divus mēnešus esam bez valdības. Saeima ir sadrumstalota, tā sauktās latviskās partijas savstarpēji savilkušas “sarkanās līnijas” un sapinušās ultimātos. Valdības veidošanas procesā un polītiskajā dzīvē kopumā valda grūti prognozējams chaoss.

Tāpēc, atzina NA priekšsēdētājs, nedrīkst ļauties kārdinājumam reitingu egoisma nolūkos arī pašiem pieliet eļļu ugunij un vairot chaosu. NA uzdevums šobrīd ir būt stabilizējošam spēkam:

Šajās vēlēšanās nav uzvarētāju. Vienīgais veids, kā tikt uz priekšu bez “Saskaņas” valdības, ir sastrādāties ļoti atšķirīgām partijām. Arī mēs varētu turpināt priekšvēlēšanu sacensību, vienus izslēdzot tāpēc, ka tie ir oligarchi, otrus – tāpēc ka sorosieši, trešos – tāpēc ka populisti un tamlīdzīgi. Bet, mīļie draugi, tāds ir vēlēšanu iznākums, un cita nav. Visticamāk, cita nebūtu arī pēc ārkārtas vēlēšanām, kuŗās vēlētāju zemās aktivitātes dēļ “Saskaņas” pozīcijas varētu vēl nostiprināties.

Attiecībā uz turpmāko pēc valdības izveidošanas Dzintars izvirzīja divus mērķus — skatīt ievadattēlā. Manuprāt, nav viegli, tomēr paveicami. Pat zinu, kā. Eiroparlamenta vēlēšanās balso vairāk par personībām, ne partijām, tāpēc vajag stiprāku kandidātu sarakstu nekā 2014. gadā, kad samērā maz pietrūka divām vietām (pat zinu, kam būtu jākandidē). Uz Rīgas domi 2021. gadā jāiet, netaupot spēkus — ar pirmā lieluma pilsētas galvas kandidātu un pārliecību par uzvaru.

Roberts Zīle

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, cik svarīga cīņa ar korupciju, un atzina, ka šobrīd liek lielas cerības uz Jēkaba Straumes vadīto KNAB. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle apskatīja gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas un secināja, ka gaidāmas visai lielas pārmaiņas, salīdzinot ar pašreizējo sastāvu. Tāpat Zīle, apvienoju divus teicienus, ķērās vērsim pie lietas un paskaidroja, kāpēc neiet par premjeru. Proti, kā arī iepriekš minējis, ir gatavs vadīt tādu valdību, kas būtu stipra un pildītu lauvastiesu NA programmas. Tādu valdību, kur partneŗi var piebiedroties mērķiem, bet ministri, kas vairāk domā par populāritāti, ne darbu, tiek atlaisti. Taču pilsoņi gribējuši jaunu polītiku, un Zīle esot ne jaunas, bet profesionālas polītikas piekritējs:

Tā nebūs mana seja, kas centīsies šo jauno, bet neiespējamo un kaitīgo īstenot.

Zīmīgi arī, ka Zīles kandidātūru daudzinot un viņam ceļamaizi dodot nelabvēļi.

Bija arī pāris ārzemju sadarbības partneŗu uzrunu: Igaunijas Konservātīvas Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks un Igaunijas Valsts domes deputāts Jāks Madisons sveica delegātus latviski, savukārt Polijas valdošās “Likuma un taisnīguma” partijas priekšsēdētāja vietnieks Ādams Lipiņskis aicināja uz ciešāku sadarbību.

Revīzijas komisija ziņoja, ka partijā ir 981 biedrs, gada laikā 7 izslēgti vai izstājušies, 9 miruši, 46 uzņemti. Ir 51 nodaļa, no tām 28 Vidzemē, 12 Zemgalē, 7 Kursā, 3 Latgalē un 1 Rīgā, kā arī grupas un biedri novados un ārzemēs, kur nodaļu nav. Gada apgrozījums no decembŗa līdz novembrim bijis 348 tk eiru, no tā 183,5 tk vēlēšanu kampaņa un 86,5 tk biroja uzturēšana. No 350 (ja pareizi saklausīju) izvirzītiem delegātiem kongresā reģistrējās 274, tātad 78,3% (pērn bija 88,8%, aizpērn 82,9%).

Debates kā parasti biju spiests izlaist, jo biju balsu skaitītājos. Tāpēc arī nekā nevaru pastāstīt par Rīgas domes atlaišanu: nebiju klāt, kad to apsprieda. No pagaidām publicētām debatēm visvairāk uzmanību piesaista partijas ģenerālsekretāra Raivja Zeltīta vārdi:

Tas, ka citus kāds vilnis aiznes tālāk, nenozīmē, ka viņi mums ir priekšā. Vilnis nes arī beigtas zivis. Kur šodien ir Sudrabas partija? Kur ir Zatlera partija? Vilnis gāja un pagāja. Kur rīt būs tie “Latvijas Ceļa” un “Tautas Partijas” politiķi, kas tagad tēlo “jaunos spēkus”? Mums nav jāmeklē šādi īslaicīgi viļņi, bet ir jābūt kā klintij, pret kuru visi viļņi atduras, bet mēs paliekam!

Kopā ar citiem balsu skaitītājiem arī šogad neklātienes sacensībā uzvarējām debatētājus un darbu beidzām pirmie. Priekšsēdētāja vēlēšanās piedalījās 265 delegāti, 2 vēlēšanu zīmes bija nederīgas, pret vienīgo kandidātu Raivi Dzintaru balsoja 14, par 249, tātad 94,0% balsojušo (pērn bija 97,2%).

Valdes vēlēšanās bija sen nebijis konkurss — 23:9 (pērn bija 14:9, aizpērn 9:8). Kandidātu gūtās balsis (ievēlētie treknināti):

1. Roberts Zīle (Jūŗmala) — 211 balsis (-27, salīdzinot ar iepriekšējo gadu);
2. Gaidis Bērziņš (Ādaži) — 162 (pērn valdē deleģēja Saeimas frakcija);
3.—4. Jānis Iesalnieks (Rīga) — 137 (-41);
3.—4. Imants Parādnieks (Rīga) — 137 (pērn valdē deleģēja Saeimas frakcija);
5. Marika Zeimule (Viļēni) — 119 (pērn nekandidēja);
6. Nauris Puntulis (Rīga) — 111 (-55);
7. Raitis Ābelnieks (Bauska) — 104 (pērn nekandidēja);
8. Egīls Šņore (Jūŗmala) — 103 (pērn nekandidēja);
9. Jānis Eglīts (Baldone) — 99 (pērn bija Ētikas komisijā);
10. Ieva Holma (Rīga) — 95 (-57);
11. Jānis Grasbergs (Kocēni) — 87 (pērn nekandidēja);
12. Edvards Ratnieks (Rīga) — 80 (-42);
13. Jānis Leinerts (Rīga) — 76 (pērn nekandidēja);
14. Līga Leitāne (Rīga) — 75 (pērn nekandidēja);
15. Artūrs Butāns (Liepāja) — 74 (pērn nekandidēja);
16. Ģirts Lapiņš (Rīga) — 66 (-14);
17. Nauris Jurgenbergs (Kocēni) — 61 (pērn nekandidēja);
18. Ginta Vilcāne (Rīga) — 59 (pērn valdē deleģēja Jaunatnes organizācija);
19.—21. Jānis Atis Krūmiņš (Rīga) — 50 (-82);
19.—21. Jānis Nebars (Salaspils) — 50 (-74);
19.—21. Dainis Rijkuris (Vecumnieki) — 50 (-54);
22. Krista Milberga (Valmiera) — 28 (pērn nekandidēja);
23. Modris Kļaviņš (Alūksne) — 13 (pērn nekandidēja).

Papildus tam valdē vēl ir deleģēti pārstāvji:

• no Saeimas frakcijas Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Richards Kols, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore;
• no ministriem Dace Melbārde;
• no Jaunatnes organizācijas Raivis Zeltīts.

Kā redzam, valdē būs gan Edvīns Šnore, gan Egīls Šņore, un man ir vieglas aizdomas, ka otrā ievēlēšanai izšķirīgās balsis deva uzvārda līdzība pirmajam.

Nācionālā apvienība 2018. gada Saeimas vēlēšanās — Rīga

Kā solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Šogad, kaut balsu procenti viduvēji, augstas polītiskās sadrumstalotības apstākļos līdz 1. vietai latviešu sāncensībā pietrūcis visai maz: no “Attīstībai/Par” šķīra 3,8%, un pietiktu 2,2% balsotāju pāriet no AP un JKP pie Nācionālās apvienības, lai NA būtu galvenā Rīgas latviešu partija.

Pa vēlēšanu iecirkņiem skats tāds:

N-tais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Virs 15% Nācionālā apvienība tikusi trīs iecirkņos:

1. 157. iecirknī Vecāķu dzelzceļa stacijā — 18,0% (šī arī vienīgā vieta, kur NA 1. vietā no visiem kandidātu sarakstiem pēc gūto balsu skaita);
2. 120. iecirknī Angļu ģimnazijā Bieriņu Zvārdes ielā — 16,9%;
3. 147. iecirknī Čiekurkalna J. Poruka vidusskolā — 15,2%.

Savukārt vismazāk balsu (zem 4%) visai gaidāmi Daugavgrīvā, cietumos, Ķengaragā un Pļavniekos. Kopumā centrā izskatās vājāk, nekā būtu jābūt pēc latviešu īpatsvara. Savukārt Bolderājā, Centrāltirgū, Čiekurkalnā un 93. vidusskolā Dārzciemā negaidīti stipri.

Tāpēc vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju pudurī:

Nu aina pavisam citāda, un saskatīt var vairākas lietas. Pirmkārt, zemākus rezultātus centrā un dižveikalos. Tas redzams arī Rīgas sešu rajonu dalījumā: visos NA svārstās mazāk nekā procenta robežās 15…15,9% līmenī no latviešu partiju balsīm, izņemot Centra rajonu, kur ir 13,8%. Otrkārt, pārkrievotos rajonos par Nācionālo apvienību balso tikai mazliet mazāk latviešu. Treškārt, pārkrievotos rajonos balsu skaits ir tik mazs, ka sāk stochastiski (nejauši) svārstīties, un vietās, kur vienā ēkā izvietoti divi vēlēšanu iecirkņi, NA īpatsvars latviešu partiju balsīs vienā iecirknī var visai atšķirties no otra. Ceturtkārt, saskatāmas vietējo aktīvistu darbības virsotnes. Kopumā virs 20% latviešu partiju balsu NA tikusi četros iecirkņos:

1. 157. iecirknī Vecāķu dzelzceļa stacijā — 22,9%;
2. 43. iecirknī Vakara ģimnazijā Centrāltirgū — 21,5%;
3. 60. iecirknī 93. vidusskolā Dārzciemā — 21,2%;
4. 30. iecirknī Bolderājas 19. vidusskolā — 20,9%.

Pretējā galā cietumi (7,7%), “Dominas” dižveikals (9,8%) un “RIMS” privātskola Slāvu ielā (10,0%).

Nākamā un, šķiet, pēdējā Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskata daļa varētu būt par atsevišķiem kandidātiem.

Nācionālā apvienība 2018. gada Saeimas vēlēšanās — balsu izvietojums

Turpinu Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskatu. Šoreiz par balsu izvietojumu. Pagastu un pilsētu līmenī balsu īpatsvars tāds:

Valsts caurmērs atbilst oranžai krāsai, taču karte ir visai daudzkrāsaina. Labākie panākumi bijuši atsevišķu vietējo censoņu darbības salās — Augšogrē, Bārbelē, Rucavas novadā, Engures novadā un citviet. Labākais vienlaidus masīvs ir Vecumnieku, Baldones, Iecavas, Bauskas un Rundāles novads, kur nekur Nācionālā apvienība nenoslīd zem 15% balsu. Vājākie panākumi Latgalē, kur kopumā gūts 5% balsu, latviskākos apvidos vairāk, pārkrievotos mazāk. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos par NA nav balsojis neviens.

Valsts mērogā Nācionālā apvienība palikusi 5. vietā, par nelielu tiesu atpaliekot no “KPV LV”, JKP un “Attīstībai/Par” un par nelielu tiesu apsteidzot ZZS. Vietu karte izskatās tāda:

Te labāk nekā balsu īpatsvara kartē parādās, ka Nācionālai apvienībai lielākais atbalsts bijis gredzenā ap Rīgu: Saulkrasti — Sigulda — Augšogre — Vecumnieku Leišmale — Bauska — Rundāle — Zaļenieki — Engure. Turklāt to nevar izskaidrot ar “Saskaņas” izvirzīšanos Rīgā un tuvajā Pierīgā, jo gredzenā NA ir 1.—3. vietā, bet Rīgā 4./5. vietā, vietu starpība ir lielāka par vienu vienību. Kopumā karte visai raiba, ir pat, kur 1. vietas pagasti robežojas ar 7. vietu. 2014. gadā bija vienveidīgāk:

Cēlonis ir polītiskās sadrumstalotības augšana. Kur tas noticis, NA nedaudz zaudējot, saglabājot vai audzējot 2014. gada balsu īpatsvaru, tur Nācionālā apvienība tikusi augstākā vietā, un šogad kļuvis vairāk pagastu, kur NA ir 1. vietā. Piemēram, Ozolniekos iepriekšējās Saeimas vēlēšanās NA ar 22,3% balsu bija 3. vietā aiz “Vienotības” un ZZS, savukārt šogad ar 15,2% tika 1. vietā. Kur sadrumstalotība augusi līdztekus ar NA balsu īpatsvara sarukšanu (lielākā Latvijas daļā), tur Nācionālā apvienība slīdējusi lejup arī vietas ziņā. Ja reiz salīdzina ar 2014. gadu, tad jāsalīdzina arī balsu īpatsvars:

Visvairāk zaudēts Lielrīgā un ziemeļrietumu Vidzemē, savukārt ieguvumu pusē ir dažādu vietējo censoņu panākumu salas. Lielākā no tām ir bijušais Rēzeknes rajons, pateicoties saraksta lokomotīves Rēzeknes Technoloģiju akadēmijas rektora Edmunda Teirumnieka populāritātei. Rēzeknes rajons ne tikai ir gandrīz viss plusos, salīdzinot ar 2014. gada Saeimas vēlēšanām, bet arī astoņos pagastos NA balsu īpatsvars audzis vairāk nekā par 5%. Tik daudz tādu territoriālo vienību nav nedz Vidzemē, nedz Kursā un Zemgalē, kopā skaitītās. Starp citu, Edmunda Teirumnieka populāritāte bija redzama arī 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās. Nemainīgs balsu īpatsvars dažviet dienvidaustrumos nav sagadīšanās, bet smagi pārkrievoti pagasti, kur NA balsu skaits kā bija, tā palika nulle.

Apzinoties, ka NA ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rīgā par NA balso ap 15% latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās ap 10%. Savukārt Jaunpilī ar 12…13% latviešu balsu NA tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rīgu. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības un dažu sīkpartiju balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 14,6% jeb 1/7 no latviešu partiju balsīm, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Te redzams, ka nācionālisms tautai ir kā organisma aizsargsistēma. Kamēr organisms vesels (skatīt latvisko Kursu un Ziemeļvidzemi), tā rāmi fonā čunčina (~1/8 atbalsts). Kad organismā iekļūst baciļi, tas mobilizējas cīņai, lai atgūtu normālu dzīvi (~1/6 Lielrīgā un Zemgalē). Ja sērga pārāk stipra un ilga, aizsargsistēma var tikt pārmākta (~1/14 Latgalē) un organisms var iet bojā.

Šobrīd gana; nākamā apskata daļa varētu būt par Nācionālo apvienību Rīgā.

Nācionālā apvienība 2018. gada Saeimas vēlēšanās — vispārīgas ziņas

Sāku apkopot Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumus. Vispirms vispārīgas ziņas.

Nācionālā apvienība šogad Saeimas vēlēšanās guva 11,1% jeb 1/9 balsu. Tas ir mazāk nekā 16,7% jeb 1/6 2014. gada Saeimas vēlēšanās, arī mandātu skaits attiecīgi sarucis no 17 līdz 13. Panākumi Saeimas vēlēšanās kopš tagadējās NA izveidošanas bijuši tādi:

Vēlēšanu apgabalu skatījumā balsu īpatsvara pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, ir tādas:

Apgabals	2018. (%)	2014. (%)	2018.-2014. (%)	2018./2014.
Rīga	9,24	16,00	-6,76	57,8%
Vidzeme	13,24	20,40	-7,16	64,9%
Zemgale	14,42	19,16	-4,74	75,3%
Latgale	5,00	5,19	-0,19	96,3%
Kursa	12,81	18,45	-5,64	69,4%

Tas pats grafikā:

Samazinājums visos apgabalos, tak visai nevienmērīgs. Lielākais sarukums Rīgas apgabalā. Tas visvairāk ārzemju dēļ, kur senāko latvisko trimdu aizvieto jaunāka laika izbraucēji, kam tuvāka “KPV LV”. Tur Nācionālās apvienības balsu īpatsvars kritis 2,77 reizes no 21,5% līdz 7,8%, un pirmo reizi Latvijas vēsturē nācionālistiem ārzemēs sekmējies vājāk nekā iekšzemē. Turpretī Latgalē balsu īpatsvars palicis gandrīz tāds pats kā 2014. gadā, pateicoties saraksta lokomotīves Rēzeknes Technoloģiju akadēmijas rektora Edmunda Teirumnieka populāritātei.

Nācionālai apvienībai ir augsta pozitīva korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti (+0,531 pašvaldību griezumā; to apsteigusi vien “Attīstībai/Par” ar +0,614), tātad NA labi spēja pārliecināt savus piekritējus aiziet un nobalsot. Tāpat Nācionālai apvienībai ir augsta pozitīva korrelācija ar latviešu īpatsvaru (pēc mājas valodas): +0,667. Šai ziņā NA atpaliek tikai no “KPV LV” (+0,742) un JKP (+0,709) un atpaliek tāpēc, ka vairāk nekā abas minētās ir pilsētas latviešu partija. Nācionālās apvienības vēlētāju loks visvairāk pārklājas ar citām pilsētas latviešu partijām: korrelācija ar “Attīstībai/Par” balsu īpatsvaru ir +0,581, ar “Latviešu nācionālistiem” +0,519, ar “KPV LV” +0,485, ar “Progresīviem” +0,430, ar JKP +0,358. Pretējā pusē, kas to būtu domājis, “Saskaņa” (-0,651) un Krievu savienība (-0,566).

Nākamā rakstā par NA būs laikam jāķeŗas pie kartēm.

140 vārdu: divdesmit gadu partijā

Šais dienās aprit divdesmit gadu, kopš esmu partijā. Stāties bija treji apsvērumi. Pirmkārt, polītikas reportieŗa un studentu aktīvista gaitās pārliecinājos par polītiskā resursa izmantošanas lietderību — uzzināt informāciju vairāk un precīzāk nekā presē, ietekmēt lietas pēc savas saprašanas, īstenot savas idejas. Taču Saeimā vienmēr bijušas vairākas partijas. Tāpēc, otrkārt, izraudzījos tēvzemniekus, jo saskanēja ideoloģija — nācionālisms, latviskas Latvijas ideja. Treškārt, tolaik TB Jaunatnes nodaļā bija sakarīga un patīkama sabiedrība.

Nevienā punktā nevīlos. Arī turpmāk kopumā esmu gandarīts, citādi taču izstātos vai pasīvi izplēnētu. Grūtākais posms bijis no sakāves 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās līdz saplūšanai ar “Visu Latvijai!” 2011. gadā — vai partija sapratīs, kas darāms. Saprata. Labākais, kas partijā ir un par ko esmu lepns — ka vieno ne savtīgas intereses vai vadonis, bet ideja. Tas palīdz pārvarēt otršķirīgas domstarpības un personīgas nesaskaņas un pārdzīvot it kā varenus “Latvijas ceļus” un Tautas partijas.

Nācionālās apvienības 4. kongresa iespaidi

NA 4. kongress Rīgas latviešu biedrībā 09.12.2017. Edija Pālena (LETA) foto

Vakar piedalījos Nācionālās apvienības kongresā Māmuļā un nu, turpinot tradiciju, varu dalīties iespaidos.

Pirmo iespaidu radīja vieta: Māmuļas Baltā zāle. Proti, kaut gan šogad kongresā bija par 65 delegātiem vairāk, zemāki griesti un prezidija tuvība skatītājiem radīja mazāka kongresa iespaidu nekā pērn Nācionālā bibliotēkā.

Raivis Dzintars kongresā. Edija Pālena (LETA) foto

Šis bija pēdējais kārtējais kongress priekš Saeimas vēlēšanām, un ne viens vien runātājs vērtēja NA un citu izredzes. Varbūt viskodolīgāk kopīgos secinājumus izteica Raivis Dzintars: “Kamēr citi dalās un šķeļas, mēs esam vienoti.” Mājiens par “Vienotību” un līberāļiem, taču, runājoties kongresā ar novadu nodaļu delegātiem, uzzināju, ka ne tikai: ir vietas, kur zaļie ēdas ar “zemniekiem”. Jāatzīst, grūti izprast, kā piecpadsmit gadu pēc apvienošanās kopīgā polītiskā spēkā tā sastāvdaļas vēl var savstarpēji ēsties. Iespējams, neizprotu tādēļ, ka esmu redzējis, kā “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK un vēlāk TB/LNNK un “Visu Latvijai!” ļoti ātri salīp nesaraujami kopā. Arī Raivis Dzintars uzsvēra, ka ievadrunu sāk ar uzrunu: “Mīļie draugi un domubiedri!” — jo svarīgi ne amati, bet draudzība un kopīga doma. Attiecībā uz NA Saeimas vēlēšanās viņš izvirzīja uzdevumu pārspēj jebkuŗu nācionālo spēku rezultātu. Varu piebilst, ka līdz šim labākie rezultāti bijuši 2014. gada 16,7% balsu un 17 vietas, kas bijušas 2014. un 1998. gadā. Raivis minēja, ka 2013. gada novembrī NA reitings bijis 5,2%, bet vēlēšanās iegūtas 17 vietas. Netika pateikts, taču to var katrs pats atrast, ka šogad novembrī reitings ir augstāks: 7,0%. Tāpēc vietā Raivja atgādinājums: “Mūsu neoficiālais sveiciens ir: “Cīņai sveiks!””

Arī citu runātais atbilda kongresa vadmotīvam: “Vērtības ir nākotne.” Goda viesis 93 gadu vecais Visvaldis Lācis minēja, ka nācionālisms ir tautas tieksme pēc mūžīgas pastāvēšanas, aicināja uz ētisku polītiku, kuŗas Latvijā trūkst, un izpelnījās kongresa delegātu jautrību ar salīdzinājumu, ka kompromiss ir kā caurs lietussargs: kad spīd saule, galva uzkarst un kļūst dulla, kad līst lietus, polītiķi kļūst glumi un slapji. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pievērsa uzmanību, ka gadsimtu vērtības (laulības institūtu, ģimeni u.c.) grib sašķobīt pārprasts līberālisms un liela daļa sabiedrības cer, ka tieši NA nosargās sabiedrības pamatus un vērtības. Viņas par Lielo Kristapu nosauktais Imants Parādnieks, kuŗš uz saviem pleciem iznesis trešā bērna programmu, ziņoja par labiem ģimeņu atbalsta panākumiem un beidza uzrunu ar aicinājumu: “Draugi latvieši, laiks bērniem!”

Līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš minēja vairākas cīņas jomas: kāpēc sabiedrībai nav tiesības zināt plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus; Stambulas konvenciju — kaut Latvija jau vēršas pret vardarbību; kopdzīves likumu, ar ko naivi pilsoņi palīdz graut ģimeni; nākamā Saeimā — atkal centienus dāļāt pilsonību par dzimšanu Latvijā. Pēc runas Gaidi par izdarīto līdzpriekšsēdētāja amatā sveica ar rakstveida pateicību (Raivis Dzintars), puķēm (Ināra Mūrniece) un sirsnīgiem aplausiem (kongresa delegāti). Sveica, jo vienprātīgi tika grozīti statūti, pārejot no savulaik TB/LNNK un VL apvienošanās dēļ ieviestiem diviem līdzpriekšēdētājiem uz vienu priekšsēdētāju, kuŗa amatā Gaidis aicināja balsot par Raivi.

Ja reiz esmu pārgājis no runām pie statūtiem, tad svarīgākie grozījumi bija tādi:

• divu līdzpriekšsēdētāju vietā viens priekšsēdētājs;
• lai valdē paliktu 18 locekļi un būtu vieglāk dabūt 9 cilvēku kvorumu sēdēs (nekā ar 17 locekļiem), zudušā līdzpriekšsēdētāja vietā no astoņiem līdz deviņiem palielināja kongresā vēlējamo valdes locekļu skaitu;
• līdz šim bija sešas augstākās amatpersonas (2 līdzpriekšsēdētāji, katram pa 2 vietnieki), pēc vienīgā izvirzītā priekšsēdētāja kandidāta Raivja Dzintara ierosinājuma, turpmāk vienīgajam priekšsēdētājam būs pieci vietnieki, tātad tāpat sešas augstākās amatpersonas;
• ieviests vēlēšanu apgabalu pārstāvju institūts. Pārstāvjus ievēlēs katra apgabala nodaļu vadītāji.

Debates izlaidu, jo biju balsu skaitītājos. Toties varu nosaukt skaitļus. Revīzijas komisija partijas darbībā pārkāpumus nav konstatējusi, NA ir 951 biedrs (+69 pa gadu), 51 nodaļa (+7). No 340 izvirzītiem delegātiem kongresā reģistrējās 302, tātad 88,8% (pērn bija 82,9%). Priekšsēdētāja vēlēšanās piedalījās 281 delegāts, 3 vēlēšanu zīmes bija nederīgas, 5 bija pret Raivja Dzintara ievēlēšanu, 273 par, tātad 97,2% balsojušo (pērn par Raivi un Gaidi bija 97,0%).

Valdes vēlēšanās konkurss bija 14:9 (pērn 9:8). Kandidātu gūtās balsis (ievēlētie treknināti):

1. Roberts Zīle (Jūŗmalas nodaļa) — 238 balsis (+38, salīdzinot ar iepriekšējo gadu);
2. Jānis Dombrava (Saulkrasti) — 221 (pērn valdē deleģēja Saeimas frakcija);
3. Raivis Zeltīts (Māŗupe) — 195 (+9);
4. Jānis Iesalnieks (Rīga) — 178 (+11);
5. Nauris Puntulis (Rīga) — 166 (pērn bija Ētikas komisijā);
6. Ieva Holma (Rīga) — 152 (-11);
7. Dainis Locis (Rīga) — 141 (+4);
8. Jānis Atis Krūmiņš (Rīga) — 132 (pērn nekandidēja);
9. Jānis Nebars (Salaspils) — 124 (pērn nekandidēja);
10. Edvards Ratnieks (Ventspils) — 122 (-10);
11. Guntars Akmentiņš (Ozolnieki) — 118 (pērn nekandidēja);
12. Dainis Rijkuris (Vecumnieki) — 104 (pērn nekandidēja);
13. Ģirts Lapiņš (Rīga) — 80 (-22);
14. Arnis Upmanis (Tukums) — 33 (pērn nekandidēja).

Pēc vēlēšanām Raivis Dzintars nosauca vietniekus:

• Gaidis Bērziņš — tieslietu un valsts pārvaldes jautājumos;
• Roberts Zīle — ES un tautsaimniecības lietās;
• Imants Parādnieks — dēmografijas un sociālās lietās;
• Jānis Dombrava — nodaļu sadarbības lietās;
• Richards Kols — ārlietu un diasporas jautājumos.

Runātāju ievilcināts, kongress beidzās vairāk nekā stundu pēc darba kārtībā rakstītā. Un — kā parasti — beidzās sirsnīgi: ar savējo sveikšanu, kad izrādījās, ka Visvaldis Lācis nav vienīgais 93-gadnieks kongresā, ar kopīgu dziesmu (šoreiz “Nevis slinkojot un pūstot”) un partijas jauniešu kopfoto, šoreiz kopā ar Visvaldi Lāci. Domāju, tuvākās dienās NA mājaslapā un sejgrāmatā ieliks runas un prezentācijas, tā ka, kas gribēs, varēs iepazīties ar pirmavotiem.

P.S. Liels paldies Baibai Bicēnai par negaidītu un tiešām patīkamu dāvanu!

Nācionālās apvienības 3.kongresa iespaidi

Raivis Dzintars

Šodien piedalījos Nācionālās apvienības kongresā Nācionālā bibliotēkā un nu, turpinot tradiciju, varu dalīties iespaidos.

Kongresa vadmotīvs bija: „Latvisku Latviju – vienmēr un visur!” Jūtams tas bija jau kopš paša kongresa sākuma, proti, lieliska videovēstījuma par NA sūtību (ceru, tiks ielikts internetos). Turpinājās tas partijas līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara ievadrunā. Pat Igaunijas Valsts domes deputāta, Konservātīvās tautas partijas pārstāvja Jāka Madisona uzruna atbilda vadmotīvam ne tikai ar saturu, bet arī formu (viss latviski, un tas nebija daži teikumi, bet vairākas minūtes) un noslēguma sveicienu: “Cīņai sveiks!”

Ministri ziņoja par savu paveikto, mandātu komisija — ka no 286 izvirzītiem delegātiem ieradušies 236 (vēlāk atnāca vēl viens, tātad bija 82,9%), revīzijas komisija — ka tai nav ziņu par programmas, statūtu vai finanču pārkāpumiem, ka partijā ir 882 biedri, tas ir, par 53 vairāk nekā priekš gada, un 44 nodaļas. Partijas biedri gada laikā uzvedušies gana kārtīgi, ka Ētikas komisijas vadītājs Nauris Puntulis (jā, tas pats pērkonietis, tik īsākiem matiem nekā senāk) vairāk pievērsās, cik kaitīga un apkaunojoša ir Valsts Prezidenta “ekspertu” mude atmest latviešu valodu saziņā ar krievvalodīgo Latvijas presi, ar ko izpelnījās plašsaziņas līdzekļu uzmanību.

Kongresa prezidijs. Foto: Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Tad bija statūtu grozījumi, šogad — par valdes sastāva palielināšanu. Te bija viens no diviem brīžiem, kad parādījās patiesa sāncensība ar iepriekš neparedzamu iznākumu. Proti, par Rīgas nodaļas ierosinājumu, ka Rīgas nodaļas vadītājs automātiski ir valdē. Par balsoja 111, pret 99, atturējās 18, tā ka ar nieka sešu balsu starpību priekšlikumu noraidīja. Pieņēma visu pārējo rosināto:

• valdes sastāvu palielināt no 15 līdz 18,
  • papildinot ar NA ministru deleģētu 1 ministru,
  • palielinot kongresā vēlējamo valdnieku skaitu no 6 līdz 8 (lai saglabātu paritāti starp deputātu—ministru—jauniešu deleģētiem pārstāvjiem un kongresā brīvi vēlētiem);
• valdē automātiski būs nevis jebkāds Jaunatnes organizācijas pārstāvis, bet tieši JO vadītājs;
• ievērojot līdzšinējo darbības pieredzi, katram līdzpriekšsēdētājam būs ne viens, bet divi vietnieki no valdes locekļu vidus.

Laikam no visiem kongresa delegātiem es visvairāk atturējos atbalstīt statūtu grozījumus. Jo valdnieku skaits pārsniedz optimālo (882 biedriem optimums ir 12), jo valde nav visu labo cilvēku patversme, jo sāncensība rada lietpratību.

Tad bija partijas institūciju (līdzpriekšsēdētāji, valde, Revīzijas un Ētikas komisija) vēlēšanas — mana zvaigznīšu stundiņa, jo biju atbildīgs par balsu skaitīšanu. Līdzpriekšsēdētājiem bija divi kandidāti (līdzšinējie — Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš) divām vietām, tā ka vienīgā intriga bija, cik tuvs balsošanas iznākums būs pilnīgai vienotībai un saskaņai. Bija 223 no 230, tātad 97,0%, tātad tikpat, cik iepriekšējos divus gadus (2014. — 96,4%, 2015. — 97,4%).

Valdē pēc statūtu grozīšanas jau bija:

• abi līdzpriekšsēdētāji;
• ministru pārstāvis — pašu pieņemtā rotācijas kārtībā (šogad bija kultūras ministre Dace Melbārde, pērn tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards;
• Jaunatnes organizācijas vadītāja Ginta Vilcāne;
• seši Saeimas frakcijas pārstāvji — Jānis Dombrava, Rihards Kols, Inese Laizāne, Inese Mūrniece, Imants Parādnieks, Edvīns Šnore.

Astoņām kongresā vēlējamām vietām bija deviņi kandidāti (2015.gadā bija 12, 2014. — 16), tā ka še neparedzamā intriga bija, kuŗam neveiksies. Paldies balsu skaitītājiem, kam bija vairāk darba nekā iepriekš (bija jāskaita vēl Revīzijas un Ētikas komisija, kur šogad kandidātu bija vairāk nekā vietu) un kas tomēr atkal uzvarēja neklātienes sacīkstēs ar debatētājiem un savu darbu pabeidza pirmie. Skaitļi bija tādi (treknināti ievēlētie):

1. Roberts Zīle (Jūŗmalas nodaļa) — 200 balsu (+5, salīdzinot ar iepriekšējo gadu);
2. Egils Helmanis (Ogre) — 187 (+48);
3. Raivis Zeltīts (Māŗupe) — 186 (+51);
4. Jānis Iesalnieks (Rīga) — 167 (+23);
5. Ieva Holma (Rīga) — 163 (+39);
6. Marika Zeimule (Rīga) — 154 (+69);
7. Dainis Locis (Rīga) — 137 (+36);
8. Edvards Ratnieks (Ventspils) — 132 (iepriekš nekandidēja);
9. Ģirts Lapiņš (Rīga) — 102 (+39).

Roberts tāpat kā līdz šim vispopulārākais, lielāks balsu pieaugums pārējiem, taču skaidrs arī, ka grūtāk dabūt papildu balsis, ja tu jau esi pie dabīgiem griestiem ~85% atbalsta līmenī.

Pēc ievēlēšanas līdzpriekšsēdētāji nosauca vietniekus. Gaidis nosauca Zīli, kas viņam bija līdz šim, un Dombravu, kas līdz šim bija Raivim. Tas klātesošos vairoja interesi, ko nosauks Raivis. Nosauca Imantu un Rihardu.

Nācionālā bibliotēka ir tik lepni aprīkota, ka pirmoreiz balsu skaitīšanas telpā varēja vērot ekrānā kongresā notiekošo, konkrēti, debates. Pilnvērtīgi, protams, sekot līdzi nevarēja, taču man ir stipras aizdomas, ka manā ieskatā kongresa nagla būs bijusi partijas ģenerālsekretāra Raivja Zeltīta runa. Sagaidīšu, lai ieliek internetos, un mierīgi noskatīšos, lai pavisam droši pārliecinātos.

Nācionālās apvienības 2.kongresa iespaidi

Vai nu izskaidrojot balsošanas kārtību, vai ziņojot balsošanas iznākumus.

Sestdien, 12.decembrī biju Nācionālās apvienības kongresā Bauskā un nu, turpinot tradiciju, varu dalīties iespaidos.

Uzreiz pateikšu, kāds bija stiprākais iespaids un kas visvairāk nepatika. Stiprākais: kongress notika vienotībā un saskaņā. Bez pēdiņām (un lielajiem burtiem). Varēja just, ka sanākuši domubiedri, tāpēc kongresā bija visai nesaspringta gaisotne, brīžam ar vieglu ironiju pret sevi un smagāku — pret citiem. Kā teica Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (te un turpmāk citēju un pārstāstu pēc saviem pierakstiem un atmiņas):

Man bija gandarījums teikt prezidentam, ka NA nav spārnu.

Vienotība un saskaņa bija tik stipra, ka delegāti pat neļāva Jānim Iesalniekam paskaidrot līdz galam ierosinātos statūtu grozījumus, bet sauca, lai tik balso — kas arī tika izdarīts. Taisnības labad tomēr jāteic, ka kongresā gadījās arī atsevišķi skaļāki brīži. Šķiet, visskaļāko man izdevās iemūžināt.

Visvairāk nepatika kongresa pārklāšanās ar Jauno ģeografu skolas 40 gadu svinībām, uz kuŗām tiku diemžēl tikai pēc kongresa.

Vietas ziņā Bauska turpināja tradiciju kongresu rīkot ārpus Rīgas, kur ir rosīga NA nodaļa. Bauskā turklāt NA pārstāvis vada pašvaldību — vēsturnieks Raitis Ābelnieks, kuŗš, uzrunājot kongresu, neaizmirsa pieminēt, kā laba vēl kur Bauskā var apskatīt. Baušķenieki bija parūpējušies, lai tautisku noskaņu vairotu pat uzkodu galds.

Piedalījās 243 delegāti no 280 (87%), bija klāt arī Igors Lukjanovs. Plašsaziņas līdzekļi ziņās par kongresu šķiet vairāk uzmanības pievērsuši NA rīcībai valdības krizē, taču, esot klāt, jūtams bija, ka runātāji saprot — valdības nāk un iet, bet latvieši paliek — un tāpēc vairāk runāja par ilglaicīgākām lietām (no lasītā paldies Inārai Eglei “Dienā” par atainojumu).

Partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars definēja trīs prioritātes turpmākā NA darbā:

1. Latvijas Republikas simtgades svinēšana;
2. iespējami maza imigrantu ievešana un iespējami īsa viņu uzturēšanās Latvijā;
3. valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Neiztika arī bez minētās ironijas:

Koalīcijas partneris rāda, kā darīt nevajag, un mums par to viņam jāsaka paldies.

Raivis atgādināja, ka NA ir stingrs pamats — kuŗa vēl partija nelabvēlīgos laikapstākļos spēj sapulcēt 15tk cilvēku kā NA 18.novembŗa lāpu gājienā? Var būt veiksmes un neveiksmes, bet ilgtermiņā tāda partija ir neuzvarama. Un būs tāda Latvija, kādu vēlamies atstāt saviem bērniem.

Kongresu sveica Zaļā partija: pasaule bez robežām piedāvā Rietumu un Austrumu globālismu, taču tautu ekoloģija paredz, ka katrai tautai jābūt savai zemei un valstij.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ziņoja par SPRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanu. Tie aplēsti 218…305mld € apmērā, turpmākā rīcība būs jāsaskaņo ar pārējām Baltijas valstīm, un tiks iesaistīta augsti kvalificētu starptautisko tiesību lietpratēju grupa rīcības, argumentu un prasības gatavošanai.

Tā kā vadīju balsu skaitīšanu, nedzirdēju partijas valdes kandidātu uzrunas un daļēji arī debates. Pieminēšu vien Saeimas deputāta vēsturnieka Edvīna Šnores secinājumu, ka Austrumeiropā pareizi saprot notiekošo un, kad polītkorektums būs noslīcinājis Rietumeiropu, vienīgie, kas spēs nest tālāk Eiropas civīlizācijas karogu, būs Austrumeiropa. Parasti drīz pēc kongresa dažādas runas publicē NA mājaslapā, tā ka, ja interesē, var ielūkoties tur.

Bet valdība? Mājieni par valdību bija vairākkārt. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka NA labprāt būtu valdībā, tak ne par katru cenu. Piemēram, ne tādā valdībā, ko vada sabiedrībā nepopulārs vadītājs. Partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pavīpsnāja:

Valdības veidošana jeb, kā daži izteikušies, pašpasludinātā premjerministra izvirzīšanas process.

Un, ja vēl kāds nebija sapratis, nākamā dienā pēc kongresa pat tik nosvērts un savaldīgs cilvēks kā Einārs Cilinskis bija spiests dot mājienu ar slotaskātu acī — kompromisa varianta (NA kaut kā Āboltiņas valdībā — R.E.) nav, Āboltiņai jānoiet no polītiskās skatuves.

Revīzijas komisija ziņoja, ka NA ir 829 biedri, kas ir par 93 vairāk nekā priekš gada. Ir 44 nodaļas (+4 gada laikā), no tām Vidzemē 24. Pieļauju gan, ka vienīgajā Rīgas nodaļā biedru skaits neatpaliek no Vidzemes kopsummas. Jāatzīst, vēl neesmu pieradis, ka kopš partiju valsts financējuma un eiras ieviešanas partijas budžets nevēlēšanu gadā sasniedz sešciparu skaitli: ieņēmumi 174tk, izdevumi 149tk. Revīzijas komisijas ziņotājs Imārs Kiršbaums pieminēja arī, ka Saeimas deputāti Saeimas lemto savas algas pielikumu tāpat kā pērn ziedo labdarībai.

Nu par manu daļu — partijas institūciju vēlēšanām. Revīzijas un Ētikas komisijai kandidātu un ievēlējamo skaits sakrita, tāpēc tās vēlēja vienā rāvienā (labi, divos — katru savā) atklāti. Līdzpriekšsēdētāju kandidātu un ievēlējamo skaits arī sakrita (Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars), tomēr, pēc statūtiem, bija jābalso aizklāti. Te vienīgā intriga bija, cik tuvs balsošanas iznākums būs absolūtai vienotībai un saskaņai. Bija visai tuvs: no 229, kas piedalījās balsošanā, kandidāti guva 223 balsis jeb 97,4% — pat vairāk nekā pērn.

Īsta, kauč visai nesaspringta, konkurence bija valdes vēlēšanās. Statūti noteic, ka valdē ir 15 locekļu:

• abi līdzpriekšsēdētāji;
• Jaunatnes organizācijas pārstāvis — tas vēl jāievēlē;
• 6 Saeimas frakcijas pārstāvji — Jānis Dombrava, Rihards Kols, Inese Laizāne, Ināra Mūrniece, Imants Parādnieks un Edvīns Šnore;
• 6 kongresā ievēlēti.

Bija izvirzīts ducis kandidātu, un paldies balsu skaitītājiem, kas uzvarēja neklātienes sacīkstēs ar debatētājiem un savu darbu pabeidza pirmie. Skaitļi bija tādi (treknināti ievēlētie):

1. Roberts Zīle (izvirzīja valde) — 195 balsis (+18, salīdzinot ar iepriekšējo gadu);
2. Jānis Iesalnieks (Rīgas nodaļa) — 144 (+26);
3. Egils Helmanis (valde) — 139 (+11);
4. Dace Melbārde (valde) — 135;
5. Raivis Zeltīts (Māŗupe) — 135 (+30);
6. Ieva Holma (Rīga) — 124 (+33);
7. Dainis Locis (Rīga) — 101 (+11);
8. Marika Zeimule (Baldone) — 85;
9. Ģirts Lapiņš (Rīga) — 63;
10. Inita Nagņibeda (Bauska) — 57;
11. Daiga Kalnbērziņa (Carnikava) — 25 (-29);
12. Māris Demme (Jūŗmala) — 25.

Jau pērnā kongresa apskatā minēju, ka vadībā nostiprinās jaunākā paaudze. Un šogad vēl vairāk — skatieties, kam lielākais balsu pieaugums.

Kongresa noslēgumā tika sveikti savējie goda biedri un jubilāri. Patapinot no “Latvijas Avīzes” kongresa apskata:

Vairākums partiju līderu pēc ievēlēšanas amatā pieņem biedru aplausus, ziedus un apsveikumus. Pie nacionāļiem ir otrādi – katra kongresa noslēgumā partijas vadoņi apsveic ievērojamākos biedrus.

Un tad jau bij laiks steigt uz Jauno ģeografu skolu.

140 vārdu: NA Jaunatnes organizācijas vasaras seminārs — nākotne pieder mums

Priekš kāda laika mani uzaicināja runāt Nācionālās apvienības Jaunatnes organizācijas vasaras seminārā. Jutos pagodināts. Pagājušā nedēļā seminārs notika, un tagad grūti atrast vārdus, kas spētu pilnībā atainot izjūtas un iespaidus. Mana nodarbība bija par ideoloģijām, un ceru, ka palīdzēju labāk izprast Eiropā un Latvijā notiekošo un stiprināt mugurkaulu. Spriežot pēc aplausiem un atsauksmēm, bija vērts.

Vēl vairāk esmu pateicīgs, ka bija laiks ne tikai pašam runāt, bet arī piedalīties maķenīt ilgāk un izjust gaisotni. Un seminārs pildīja ar lepnumu par savu partiju un jaunatni. Kuŗā partijā vēl sastapt desmitiem dedzīgu jauniešu, kuŗus vieno latviskas Latvijas ideja? Kas gatavi pārvarēt sevi un pārbaudījumus, gatavi mosties, celties un strādāt arī vienos vai divos naktī? Kur vēl partijas priekšsēdētājs vada ne tikai lekcijas, bet arī sporta nodarbības? Redzēju tādu biedriskumu, degsmi, godīgumu, pārliecību, skaitu, ka varu secināt tikai vienu — nākotne pieder mums, nācionālistiem.

Nācionālās apvienības Rīgas nodaļa: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag”

Šovakar notika Nācionālās apvienības Rīgas nodaļas sanāksme par tiešām prezidenta vēlēšanām. 18.decembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Satversmes grozījumus, kas paredz tiešas prezidenta vēlēšanas. Tāpēc partijas valde un Saeimas frakcija lūdza nodaļas pa janvāri lietu apspriest, piedāvājot arī vairākus viedokļa variantus:

1. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, un, jo ātrāk, jo labāk;
2. tiešas prezidenta vēlēšanas nepieciešamas, taču to nevar sasteigt. Satversmes grozījumi jāgatavo, bet tie nevar attiekties uz nākamām (šīgada, tas ir) prezidenta vēlēšanām;
3. diskusija par tiešām prezidenta vēlēšanām jāatliek līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums;
4. tiešas prezidenta vēlēšanas nav nepieciešamas, Saeimas vēlēts prezidents labāk nodrošina līdzsvaru.

Lai neiespaidotu biedru viedokli, partijas vadības pārstāvji sanāksmē izmantoja iespēju paklusēt, un debatēs izteicās vien Rīgas nodaļas biedri paši. Pēc tam secīgi balsoja par variantiem:

1. vajag, un jau šogad — 0 balsu;
2. vajag, bet ne šogad — 0 balsu;
3. atlikt līdz brīdim, kad mazinās ārējais apdraudējums — 2 balsis;
4. nevajag vispār — 47 balsis;
5. viens klātesošais atturējās par visu.

Skaitļi patiesi ataino NA rīdzinieku viedokli. Kā debatēm punktu pielika partijas vecbiedrs Imārs Kiršbaums: “Es neesmu suns, man saimnieka nevajag.”

Nācionālās apvienības kongresa iespaidi

Raivja Dzintara runa bija viens no kongresa mezgla punktiem.

Piedalījos sestdien, 13.decembrī Nācionālās apvienības kongresā un nu varu dalītos iespaidos (izmantojot dažus NA sejgrāmatas albuma attēlus).

Pirmais priekšiespaids no rīta bija spirgtums. Ne tikai man, bet arī citiem. Laikapstākļu radīts, tas tomēr veidoja arī sarīkojuma noskaņu. Ierodoties Ogres mūzikas skolā, kur notika kongress, pirmais iespaids bija — cik daudz cilvēku sabraucis! Iespaidu vēlāk apstiprināja mandātu komisija, ziņojot, ka no 260 izvirzītiem delegātiem ieradušies 250 (96,2%!). Tā kā mani lūdza vadīt balsu skaitīšanu, laiks līdz kongresa sākumam pagāja, rūpējoties par balsu skaitītāju un piederumu gatavību kā atklātai, tā aizklātai balsošanai. Tomēr pietika laika, lai atcerētos šais pašās telpās priekš pieciem gadiem notikušo “Visu Latvijai!” kongresu (par ko toreiz arī uzrakstīju apskatu). Jāpiekrīt Jānim Iesalniekam, kuŗš debatēs abus salīdzināja un secināja, ka notikusi ievērojama attīstība uz priekšu. Un jāpiekrīt arī Raivim Dzintaram, kuŗš ievadrunā atgādināja, ka sasniegtais ir sīkums, salīdzinot ar vēl izdarāmo un to, ko esam parādā valstij.

R.Dz. runa bija viens no kongresa mezgla punktiem. Ja tā parādīsies rakstveidā vai ierakstā, silti iesaku iepazīties. (PAPILDUS 15.dec.: rekur ir!) Bet šobrīd atstāstu pēc atmiņas un pierakstiem. Raivis sīkāk pievērsās divām lietām: starptautiskam stāvoklim un Latvijas vietai tajā; Latvijas polītikai un NA vietai tajā. Starptautiskā stāvoklī šobrīd mums galvenais ir Krievijas un Rietumu konflikts. Latvijai skaidri jābūt Rietumu pusē, bet ne kā ierindniekam. Rietumi spēj uzvarēt jebko, bet lemšanas mēchanisms smagnējs. Vēl vājāk ar gribu: Rietumi bieži maldās starp vērtību vakuumu un destruktīvām vērtībām, kas ved uz morālu un fizisku iznīcību. Ja Rietumi gribēs uzvarēt, tiem būs jānonāk līdz dzīvotspējīgām vērtībām.

Kongresu sveica Ogres novada galva Artūrs Mangulis (Zaļā partija).

Iekšpolītikā absurdi runāt par vienotu valdošo ideoloģiju Latvijā. Ir savtīgi politikāņi, radikāli līberāļi un nācionāli konservātīvi polītiķi. Un tas ir labākais, kas ir. Ko darām valdībā — iestarpinām labas lietas chaotiskā sistēmā. Tomēr bez NA Latvija būtu pavisam citāda — bail iedomāties, kāda. Bet apstāties pie sasniegtā līdzvērtīgi zaudējumam. Par 18.novembŗa lāpu gājienu runā tālu pasaulē. Tūkstošiem cilvēku un ģimeņu, kas tajā piedalās, negaida mazliet latviskāku Latviju, bet — latvisku Latviju! NA jākļūst par pirmo partiju Latvijā — pēc 5 vai 10 gadiem, nav tik svarīgi. Jāuzvar ar 30…35 vietām Saeimā, lai var valdībā piesaistīt vienu lielāku vai pāris sīkāku neitrālu latviešu partiju. Tad beigsies pašreizējais stāvoklis, kad NA nevalda, bet ietekmē daudzgalvainu procesu. Iespēju griesti piedēvēti un piesaukti kopš pirmās dienas polītikā, bet vide jau vienmēr pārbauda gribu.

Revīzijas komisija ziņoja, ka 1.decembrī NA bija 736 biedri, no tiem 150 nav pārreģistrējušies TB/LNNK un VL! vecbiedri, bet kopš 24.janvāŗa iestājušies jaunbiedri. Partijai ir 40 nodaļu (un lielāks skaits atbalsta grupu), no kuŗām 24 Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Ētikas komisija Antas Rudzītes personā ziņoja, ka NA biedri šogad godā turējuši latviskus tikumus. Bijis tik viens iesniegums — par domstarpībām nodaļas iekšienē, un komisijai atlicis laika Saeimas deputātu un ministru rīcības izpētei. Secinājums: deputāti un ministri ir dedzīgi un pārliecināti patrioti. Paraugam tika minēts Einārs Cilinskis, kas uzskatāmi apliecinājis, ka pārliecība un principi pārāki par amatu. Labi, ka NA frakcija bijusi pret Saeimas deputātu algas celšanu. Kad to nav izdevies novērst, NA deputāti no algas pielikuma atteikušies un ziedo to labdarībai. Attiecībā uz lietām ārpus partijas A.R. aicināja ieviest starptautisku programmu kolonistu repatriēšanai.

Ritvars, Jānis, Ritvars.

Otrs kongresa mezgla punkts bija vadības vēlēšanas. Bija skaidrs, ka līdzpriekšsēdētāja amatā pārvēlēs līdzšinējos — Raivi Dzintaru un Gaidi Bērziņu. Tā arī notika ar 239 balsīm no 248 (96,4%). Bet valdes vēlēšanas bija neparedzamas. Pēc statūtiem, valdē bez līdzpriekšsēdētājiem ir vēl 12 locekļu: 6 NA frakcijas deleģēti Saeimas deputāti un 6 Kongresā brīvi vēlēti. Patīkami, ka līdzpriekšsēdētāju un valdnieku izvirzīšana beidzas 2 nedēļas priekš kongresa, tādējādi kongresa delegātiem ir laiks apdomāt, par ko balsot. Saeimas frakcija, kā izskatās, ievērojot arī vajadzību pēc visu vēlēšanu apgabalu pārzinātāju būšanas valdē, deleģēja (alfabēta secībā):

1. Eināru Cilinski;
2. Jāni Dombravu;
3. Rihardu Kolu;
4. Inesi Laizāni;
5. Ināru Mūrnieci;
6. Imantu Parādnieku.

NA valde 6 kongresā vēlētām vietām izvirzīja 6 kandidātus, bet nodaļas — vēl 10. Kaut kad kongresā pārsteigts izdzirdēju, ka šis ir 1. NA kongress. Apdomāju un sapratu, ka tiešām — šis ir 1.kongress kopš saplūšanas vienotā partijā. Attiecīgi valdi pirmoreiz vēlē plašs cilvēku loks aizklāti, nevis deleģē pēc pušu paritātes principa. Tāpēc valdes vēlēšanās pirmoreiz varēja vērtēt atsevišķu kandidātu populāritāti un iespējamo grupējumu ietekmi. Balsošanas iznākumi tika gaidīti ar interesi, un paldies balsu skaitītājiem, kas strādāja ātri un profesionāli: viss tika saskaitīts ~40′ laikā, kad debates vēl ne tuvu nebija galam. Skaitļi bija tādi (treknināti ievēlētie):

1. Roberts Zīle (izvirzīja valde) — 177 balsis;
2. Egils Helmanis (valde) — 128;
3. Dzintars Rasnačs (valde) — 127;
4. Jānis Iesalnieks (valde) — 118;
5. Raivis Zeltīts (Māŗupe) — 105;
6. Ieva Holma (Ķekava) — 91;
7. Dainis Locis (Rīga) — 90;
8. Aigars Lūsis (valde) — 83;
9. Jānis Eglīts (Baldone) — 76;
10. Aleksandrs Kiršteins (Rīga) — 72;
11. Jānis Birks (valde) — 66;
12. Daiga Kalnbērziņa (Carnikava) — 54;
13. Bruno Jurševics (Ventspils) — 50;
14. Gunta Liepiņa (Jūŗmala) — 50;
15. Valda Krinkele (Ikšķile) — 19;
16. Andris Puide (Māŗupe) — 15.

Iespaidi par balsojumu:

• delegāti vērtēja kandidātus, ne viņu izvirzītājus. Ja balsoja par valdes izvirzītiem, tad personīgu kvalitāšu, ne izvirzītāja dēļ;
• grupējumu cīņa nebija manāma. Nebija noteiktu atbalstāmo kandidātu komplektu vai masveida balsošanas par vienu atsevišķu kandidātu;
• kandidātu (un delegātu) izcelsmei (TB/LNNK vai VL!) palikusi vien vēsturiska nozīme. Arvien vairāk tādu, kam nav ne TB/LNNK, ne VL!, bet tik NA izcelsme;
• vadībā nostiprinās jaunākā paaudze — Iesalnieks, Zeltīts, Holma ievēlēti valdē, Dombravu Raivis Dzintars izraudzījies par savu vietnieku. Un man tas patīk — gan tādi valdnieki, gan Dombravas izraudzīšana.

Skaitot balsis, nedzirdēju lielāko daļu debašu. Mazliet žēl, jo brīvais mikrofons ir brīvības izpausme un tur parasti gadās interesanti vai zīmīgi graudi. Bet skaitīt balsis bija interesantāk un sabiedrībai vērtīgāk. Kongresa nobeigumā līdzpriekšsēdētāji nosauca savus vietniekus. Dombravu jau minēju, Gaidis nosauca Robertu.

Kongresa laikā ik pa brīdim ievēroju lietas, ko grūti iedomāties citu partiju kongresos. Sākšana ar “Lēni, lēni Dieviņš brauca”; himna tik pašu balsīm bez ieraksta; domubiedru izjūta, sākot no Saeimas priekšsēdētājas līdz manas Vidzemes priekšpilsētas grupas seniorēm; valdes kandidātu kā cilvēku raksturojumi; beigšana ar 19.divīzijas dziesmu utt.

Atceļā neviļus noklausījos, kā aizmugurē sēdošie apspriež kongresu. Ļoti labs bijis, varbūt pat vislabākais. Nedomāju, ka vislabākais (ir bijis daudz labu kongresu, turklāt vislabākais pilnīgi droši vēl tikai būs), bet ļoti labs gan. Iedvesmojošs.

Nācionālā apvienība 2014.g. Saeimas vēlēšanās — iznākumu apskats

Kad jāizvēlas, rakstīt vienu lielu ierakstu vai vairākus mazus, parasti labāk ir vairākus mazus — ziņas nonāk atklātībai drīzāk un emuāriem tiek vairots apmeklētāju skaits (vienāda informācijas apjoma uzzināšanai jāskatās vairāk reižu). Bet šoreiz rakstīšu vienu lielu ar cēlu mērķi savilkt vienkop visu par Nācionālo apvienību.

Nācionālā apvienība Saeimas vēlēšanās guva 16,7% jeb 1/6 balsu. Tas ir vairāk nekā 14,0% 2011.g. Saeimas vēlēšanās, arī mandātu skaits attiecīgi audzis no 14 līdz 17, tāpēc NA pelnīti uzskata par vienu no šīgada Saeimas vēlēšanu uzvarētājām. NA šogad guvusi labākus panākumus nekā TB/LNNK savā augstākajā punktā pēc “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK apvienošanās — 14,7% 1998.g. Saeimas vēlēšanās. Apgabalu skatījumā Kursā un Zemgalē straujāk, Latgalē mazāk, balsu skaits audzis visur:

Apgabals	2014.	2011.	Maiņa
Rīga	16,0%	13,5%	+2,5%
Vidzeme	20,4%	17,5%	+2,9%
Latgale	5,2%	4,6%	+0,6%
Zemgale	19,2%	15,7%	+3,5%
Kursa	18,4%	14,8%	+3,6%

No visiem sarakstiem tieši NA ir augstākā korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti (+0,582 pašvaldību griezumā), kas rāda, ka tā vislabāk spēja pārliecināt savējos piekritējus aiziet un nobalsot. Tāpat NA ir visciešākā pozitīvā korrelācija ar latviešu īpatsvaru (pēc mājas  valodas): +0,716 (nākamās ir ZZS ar +0,596 un “Vienotība” ar +0,395). PAPILDUS 26.01.2015.: arī ar vēlētāju dzīves līmeni (pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem uz iedzīvotāju): +0,463 (nākamās ir “Vienotība” ar +0,197 un “Latvijas attīstībai” ar +0,140, bet beidzamā — NSL ar -0,506).

Vēlētāju loks visvairāk pārklājas ar citām pilsētas latviešu partijām (korrelācija ar “Vienotību” +0,447 pašvaldību griezumā, ar “Latvijas attīstībai” +0,297, ar Reģionu apvienību +0,206), vismazāk ar krievu partijām (“Saskaņa” -0,714, Krievu savienība -0,634, “No sirds Latvijai” -0,440).

Pagastu un pilsētu līmenī NA panākumi ir tādi:

Valsts caurmērs atbilst dzeltenai krāsai, taču karte ir visai daudzkrāsaina. Vislabākie panākumi bijuši atsevišķās vietējo censoņu darbības salās — Kalētos, Smārdē, Svitenē un Rundālē, Kocēnos un Vaidavā, Mazozolos, Staburaga pagastā u.c. Labākais vienlaidus masīvs ir ap Bauskas—Rīgas—Valmieras asi. Zemāki panākumi Kursā (Tukuma novadu un Dobeles rajonu ieskaitot), Sēlijā un Malienā, viszemākie — Latgalē. Zem 5% NA paslīd vispārkrievotākās pilsētās un pagastos, kādu diemžēl Latgalē nav mazums.

Valsts mērogā NA palikusi 4.vietā, par samērā nelielu tiesu atpaliekot no “Saskaņas”, “Vienotības” un ZZS. Pārskatot vietējos iznākumus, šķiet, ka NA vajājis viegls lāsts. Latviskās vietās tā, protams, tālu apsteigusi “Saskaņu”, bet tad sākas. Daudzviet NA apsteigusi ZZS — bet atpalikusi no “Vienotības”. Citviet tā apsteigusi “Vienotību” — toties atpalikusi no ZZS. Iznākumā 1.vietā NA ir tikai atsevišķās salās, savukārt 2.vietā gan jau plašākos apvidos:

Lielākā daļā Latvijas tomēr NA turas 3.vietā, savukārt dienvidaustrumos (Latgalē, izņemot pārējām zemēm tuvākos apvidus) — 6. (±1) vietā.

Balsu īpatsvara maiņa, salīdzinot ar 2011.g., īpašus pārsteigumus neatklāj:

Dominē viegls pieaugums, retāk sastopams viegls samazinājums. Lielākais pieaugums Liepājas pusē, tak viegli kaunīgi jāatzīst, ka nezinu, kam vai kuŗam par to jāpateicas. Kā jau varēja nojaust pēc apgabalu tabuliņas ieraksta sākumā, sārtuma vairāk Latgalē. Aulejas, Pelēču un Turku sarkanumam cēloņa nezinu. Vēl iezīmīgs vienmērīgs paisums ap Rīgu, kā cēlonis varētu būt, ka galvaspilsētas un centrālās polītikas iespaids pārmāc vietējos centienus.

Apzinoties, ka NA ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rīgā par NA balso 30% latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās gandrīz divreiz zemāks skaitlis. Savukārt Lubānā ar 25% latviešu balsu NA aptuveni tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rīgu. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, “No sirds Latvijai”, Krievu savienības, “Vienoti Latvijai” un “Suverēnitātes” balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 24,9% jeb 1/4 no latviešu partiju balsīm, un arī kartē iznākums jūtami atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Te labi redzams, ka nācionālisms tautai ir kā organisma aizsargsistēma. Kamēr organisms vesels (skatīt Kursu, latviskāko vēlēšanu apgabalu), tā rāmi fonā čunčina (~20% atbalsts). Kad organismā iekļūst baciļi, tas mobilizējas cīņai, lai atgūtu normālu dzīvi (~30% Lielrīgā). Ja sērga pārāk stipra un ilga, aizsargsistēma var tikt pārmākta (~10% Latgalē) un organisms var iet bojā.

 Nobeigumā vēl par kandidātiem. Vispirms jāatgādina, kāds ir kopskats:

• NA ir viens izteikts augstākā līmeņa līderis — Raivis Dzintars;
• Latgale ir agresīvākais apgabals svītrošanas ziņā;
• NA ir zemākie svītrojumi latviešu partiju vidū — “No sirds Latvijai” vēlēšanās bija zemāki, jo kandidāti vēl nebija pazīstami, tak var droši teikt, ka šis trūkums laika gaitā zudīs.

Un kāds tad ir Nācionālās apvienības iekšskats? Lūk, tāds:

Gandrīz vai izdevies piecus iecienītākos kandidātus salikt katru savā apgabalā, tādējādi maksimizējot balsu gūšanas potenciālu un minimizējot iekšēju sāncensību. Svītrojumi, salīdzinot ar citām latviešu partijām, tiešām pazemi. Ilgstošas polītiskas darbības un plašākas pazīstamības cena ir lielāks vēlētāju pulks, kam tu neesi gluži mīlulis, un par to šais vēlēšanās varēja pārliecināties, piemēram, Imants Parādnieks,  Aleksandrs Kiršteins un Inguna Rībena. Niknākie vēlētāji tiešām bijuši Latgalē. Un vēlētāji ir pavēsi pret māksliniekiem polītikā. Iedvesmai vēl var salīdzināt ar kandidātu sniegumu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Nācionālās apvienības panākumi Eiroparlamenta vēlēšanās

Nācionālā apvienība Eiroparlamenta vēlēšanās guva 14,4% balsu, kas vairāk nekā iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās (7,6% TB + 2,9% VL = 10,5%), aptuveni tikpat, cik pēdējās Saeimas vēlēšanās 2011.g. (14,0%) un mazāk nekā pērn Rīgas domes vēlēšanās (17,9% tad un 14,5% tagad Rīgā). Balsotāju izvietojuma ziņā NA līdzinājusies tikai “Vienotībai” (pašvaldību griezumā korrelācija +0,695) un “Latvijas attīstībai” (+0,598), ar kuŗām kopā veido latviešu pilsētas partiju puduri. Pieminams arī, ka no visiem sarakstiem tieši NA ir visaugstākā korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti: +0,591. Vēlēšanu karte izskatās tāda:

Labākie panākumi ir Pierīgā un Dienvidvidzemē, kā arī — iepriekš nebijuši — Ziemeļkursā. Redzami atsevišķi vietēji maksimumi, kas gan neviens nesakrīt ar iepriekšējām valsts mēroga vēlēšanām (Saeima 2011.g.).  Dzeltens lauciņš vistuvāk manam vārdam ir vienīgais iecirknis, kur NA bija 1.vietā: Kaunata. Redzams, ka tur uzvaras cēlonis bijis nevis izcili NA panākumi (kaut Latgalē 19,1% tiešām ir teicami), bet sāncenšu sadrumstalotība (par 1 balsi apsteigta kā “Vienotība”, tā ZZS). Visvājākās sekmes NA ir valsts dienvidrietumos, kur tā svārstās ap 5%. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos dabūta apaļa nulle balsu.

Karte rosina vismaz divus turpmāku pētījumu virzienus. Pirmkārt, apzinoties vēlētāju kultūretnisko sastāvu, 14,5% Rīgā NA grūtāk sasniegt nekā 15,2% Lubānā, tāpēc būtu vērts papētīt NA īpatsvaru tieši latviešu partiju starpā. Otrkārt, varētu būt vērts papētīt NA īpatsvara maiņu, salīdzinot ar iepriekšējām valsts mēroga vēlēšanām — Saeimu 2011.g. Papildus rozīnīte, ka abās vēlēšanās NA guvusi aptuveni vienādus panākumus, kas vēlētāju plūsmas šurp un turp dara īpaši uzskatāmas. Sākšu ar otro virzienu. Lūk, 2011.g. NA balsu īpatsvara karte:

Visai līdzīgi. Īstenībā, kad taisīju Eiroparlamenta karti, par pamatu ņēmu 2011.g. un biju pārsteigts, cik daudzviet novados pagastu atšķirības palikušas tādas pašas. Ja ciešāk ieskatās, šķiet redzama atbalsta mazināšanās laukos un augšana pilsētās (skatīt krāsu maiņu Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Jūŗmalā, Ventspilī, Rēzeknē) un Ziemeļkursā, kā arī citādi vietējie maksimumi. Labāk saskatīt pārmaiņas palīdz balsu īpatsvara maiņas karte:

Ja zina lielāko pilsētu izvietojumu, redzams, ka balsu īpatsvars tajās audzis (visās deviņās lielākajās pilsētās!). To apzinoties, nav brīnums, ka lielākā daļa lauku sarkana, kaut kopumā balsu īpatsvars nedaudz, tomēr audzis. Laukos izņēmumi, kur izskatās, ka NA šogad klājies labāk, ir Latgale un Ventspils puse. Vēlēšanu apgabalu sadalījumā NA panākumi bijuši tādi:

Apgabals	2011	2014	Maiņa
Rīgas apg.	13,5	14,6	+1,1
Vidzeme	17,5	16,5	-1,0
Latgale	4,6	5,5	+0,9
Zemgale	15,7	15,2	-0,5
Kursa	14,8	16,5	+1,7
KOPĀ	14,0	14,4	+0,4

Apzinoties, ka NA ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars, jo krievi un pārkrievoti nelatvieši gandrīz visi balsojuši par Latviju kā mazo Krieviju, nevis nācionālu valsti. Kā minēju jau iepriekš, 14,5% Rīgā NA grūtāk sasniegt nekā 15,2% Lubānā. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības, “Alternative”, Sociālistiskās partijas un Atdzimšanas partijas balsis un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 19,2% no latviešu partiju balsīm, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Šādi rēķinot, NA Rīgas 14,5% kopumā pārvēršas 23,6% latviešu partiju balsīs, kas ir vairāk nekā, piemēram, Valmieras 19,9%→21,4%. Augstākais NA īpatsvars latviešu partiju balsīs ir Lielrīgā un Ventspils pusē, kur pārsniedz 20%, bet zemākais — Latgalē (~10%), izņemot Rēzekni un Rēzeknes novadu, kur daudzi balsojuši par Rēzeknes augstskolas rektoru Edmundu Teirumnieku. Austrumlatvijas zilie laukumiņi, neskaitot Kaunatu, ir vietas, kur niecīgs NA balsu skaits tomēr bijis liela daļa niecīga latviešu partiju balsu skaita.

Nobeigumā īsi iespaidi par NA:

• aptuveni 2011.g. līmenī;
• 2011.g. gan bija sīvāka cīņa;
• salīdzinot ar 2011.g., kļuvusi vēl pilsētnieciskāka;
• salīdzinot ar 2011.g., mazinājusies starpība starp panākumiem latviskās un pārkrievotās vietās;
• līdztekus Lielrīgai parādījies jauns maksimums Ventspils pusē;
• secinājumu nopietnība ir ierobežota, jo Eiroparlamenta vēlēšanās balso maz, par personībām un mazāk atbildīgi.

Pāris Nācionālās apvienības Eiroparlamenta vēlēšanu Rīgas karšu

Intereses pēc sagatavoju pāris Nācionālās apvienības vēlēšanu karšu par Rīgu. Jāatzīst, nekā īpaši zīmīga neredzu. Balsu īpatsvara karte ir vēl viens Rīgas kultūretniskās kartes laidiens no 6,4% 31.iecirknī (33.vidusskola) un 6,6% 66.iecirknī (Pļavnieku ģimnāzija) līdz 26,2% 84.iecirknī (Teikas vidusskola) un 25,4% 120.iecirknī (Angļu ģimnāzija):

Labi, tas no visiem balsotājiem. Bet kā mainās NA īpatsvars latviešu partiju balsīs? Pilsētas mērogā tas ir 23,8% — aptuveni 2011.g. līmenī. Pērn bija samērā labi manāms, ka Nācionālā apvienība ir stiprāka privātmāju rajonos, bet “Vienotība” centrā. Šogad tādu (vai jebkādu citādu) sakarību ieraudzīt daudz grūtāk:

Nācionālā apvienība un “Vienotība”

Zaudējums 2009.gada Rīgas domes vēlēšanās bija izšķirīgs grūdiens, lai tēvzemnieki un vislatvieši apvienotos Nācionālā apvienībā, bet Pilsoniskā savienība, “Jaunais laiks” un “Sabiedrība citai polītikai” — “Vienotībā”. Kopš tā laika abu apvienību attīstība Rīgas vēlēšanās bijusi visai atšķirīga:

Šobrīd Nācionālā apvienība un “Vienotība” ir vienīgās vērā liekamās Rīgas latviešu partijas aptuveni 4:3 ietekmes attiecībā. Telpiski atbalstītāju izvietojums ir ļoti līdzīgs — korrelācija +0.8684, tā ka abas ceļas un krīt kopā. Tomēr, kā jau ticis minēts, ir zināmas atšķirības: Nācionālā apvienība stiprāka privātmāju rajonos (Berģos, Bieriņos, Teikā, Vecāķos un Mangaļsalā), bet “Vienotība” — centrā. Tas mudinājis sagatavot balsu starpības karti — varbūt kas skaists parādās:

Šķiet, ka NA pārsvars privātmāju rajonos parādās vēl labāk, jo te redzama piepulcējamies vēl vecā Bolderāja, Imanta gar Jūŗmalas gatvi, Katlakalns, Rumbulas dārziņi, Šķiŗotava, Dārzciems, Juglas privātmājas, Jaunciems. Mazākai māsai “Vienotībai” savukārt ārpus centra ir dažas saliņas, kas daļēji saistāmas ar atsevišķu censoņu uzdarbošanos — ja neviļos, Viņķeļi Pleskodālē un Tālis Veismanis Teikā ap 45.vidusskolu.

Nācionālās apvienības Rīgas domes vēlēšanu karte

Liekot vērā vēlētāju sastāvu, Rīgas vēlēšanās parasti ir divas zelta medaļas. Viena tiem, kas tiks pie varas — atkārtoti saņem “Saskaņas centrs”. Un otra — galvenai Rīgas latviešu partijai. Šogad to izcīnījusi Nācionālā apvienība, kas katras vēlēšanas kopš 2009.gada vairojusi savu atbalstu un nu atgriezusies līdeŗa godā, kuŗu 2002.g. no tēvzemniekiem pārņēma “Jaunais laiks” / Pilsoniskā savienība / “Vienotība”. Nācionālās apvienības vēlētāju izvietojumā kārtējo reizi skaidri parādās rīdzinieku tautību sastāvs: vismazāk krieviskos guļamrajonos — Pļavniekos, Ķengaragā, Zolitūdē, Bolderājā, Daugavgrīvā; visvairāk — latviskos privātmāju rajonos — Bieriņos, Teikā, Berģos, Vecāķos, Mangaļsalā.

Nācionālās apvienības plusi un svītrojumi

Kad papētītas partijas balsis, var ķerties ar pie kandidātiem. Vispirms jāatgādina, kāds ir kopskats: NA ir viens izteikts augstākā līmeņa līderis — Raivis Dzintars; Latgale ir agresīvākais apgabals svītrošanas ziņā; NA ir zemākie svītrojumi latviešu partiju vidū — vēlēšanās zatleriešiem bija zemāki, jo kandidāti vēl nebija pazīstami, tak var droši teikt, ka ZRP kopš vēlēšanām pacentusies, lai tas tā vairs nebūtu.

Ārkārtīgi ērts palīgs ir Centrālās vēlēšanu komisijas plusu un svītrojumu statistika, kur viss jau ir, atliek tik uzskatāmi parādīt. Un kā tad izskatās?

Redzams Raivja un citu pazīstamāko kandidātu slavas samēra momentuzņēmums 2011.g. 17.septembrī. Izteicama atzinība, ka NA pratusies piecus iecienītākos kandidātus salikt katru savā apgabalā, tādējādi maksimizējot balsu gūšanas potenciālu un minimizējot iekšēju sāncensību.

Svītrojumi, salīdzinot ar citām latviešu partijām, tiešām ir zemi — un pat mikroskopiski zemi, ja skatās, kuŗiem kandidātiem to bijis vairāk nekā plusu. Ja tomēr svītrojumos fraktāliski iedziļinās, šis tas tomēr ievērojams. Parādnieka uzvārds gada laikā kļuvis krāsaini slavens, un tas maksājis Hārdijam ievēlēšanu. Ilgstošas polītiskas darbības un plašākas pazīstamības cena ir lielāks vēlētāju pulks, kam tu neesi gluži mīlulis, un par to šais vēlēšanās varēja pārliecināties, piemēram, Dzintars Rasnačs un Aleksandrs Kiršteins. Arī Nācionālai apvienībai niknākie vēlētāji bijuši Latgalē. Un vēlētāji ir pavēsi pret māksliniekiem polītikā.

Nācionālā apvienība 2011.g. Saeimas vēlēšanās

Kā jau minēju, esmu apkopojis partiju procentus iecirkņos. Un Nācionālai apvienībai arī kartējis. Lūk, tā: 

Kopumā NA guva 14,0% balsu, kas atbilstu oranžai krāsai, tak karte ir visai daudzkrāsaina. Vislabākie panākumi NA bijuši atsevišķās vietējo censoņu darbības saliņās — Kalētos, Svitenē, Bārbelē, Rožkalnos u.c. Labākais vienlaidus masīvs ir Vidzemes Pierīgā ap Saulkrastu—Madonas asi. Zemāki panākumi Kursā (Tukuma rajonu ieskaitot), Sēlijā un Malienā, bet viszemākie — Latgalē (tik tādā izpratnē, ka Ilūkstes, Līvānu un Vārkavas novads tajā neietilpst). Zem 5% NA paslīd vispārkrievotākās pilsētās un pagastos, kādu diemžēl Latgalē nav mazums. Interesanti salīdzināt ar pērno gadu. Var redzēt, kur vietējie censoņi palikuši, kur zuduši un kur klāt nākuši. Protams, redzama arī ievērojama izaugsme kopumā: +6,2% no 7,8% pērn. Vēl labāk tā redzama balsu īpatsvara maiņas kartē, kas gandrīz visa ir zaļa:

Gandrīz dubultošanās vērojama visā Latvijā, tik vietām tā ir no 12% līdz 21%, bet citur no 4% līdz 7%. Attiecībā uz vietējiem censoņiem pastāvīgu darbošanos te nevar redzēt, jo tā ir līdzīgā krāsā kā pagastiem, kur nevienas vēlēšanas nekādi vietējie neuzdarbojās. Redzēt toties var, kur no NA kas ir aizgājis un kur — piebiedrojies. Zaudēti Balvi un Cibla, kas mani priekš vēlēšanām darīja bažīgu, vai NA Latgalē vispār kādu vietu dabūs, bet, par laimi, bažas nepiepildījās. Klāt nākuši Rudzāti, Rožkalni, Bārbele un Svitene. Pieminams, ka viegli sārta krāsa daudzviet Latgalē izskaidrojama ar nejaušām balsu skaita maiņām pagastos, kur par NA balsojis niecīgs vēlētāju skaits. Proti, ja pērn kādā tādā pagastā NA guva 2 balsis un šogad  viens no atbalstītājiem palika mājās, nobalsoja citur vai bija miris, pagasts kartē bija jākrāso sārts.

Apzinoties, ka NA ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars, jo krievi un pārkrievoti nelatvieši gandrīz visi balsojuši par Latviju kā mazo Krieviju, nevis nācionālu valsti. Piemēram, ja Rīgā par NA balsojusi 1/4 latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās gandrīz divreiz zemāks skaitlis. Savukārt Pālē ar 1/6 latviešu balsu NA aptuveni tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rīgu. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt SC, PCTVL, LPP/LC un “Tautas kontroles” balsis un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 20,6% no latviešu partiju balsīm, un arī kartē iznākums jūtami atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Te labi redzams, ka nācionālisms tautai ir kā organisma aizsargsistēma. Kamēr organisms vesels (skatīt Kursu, latviskāko vēlēšanu apgabalu), tā kaut kur klusi fonā čunčina. Kad organismā iekļūst baciļi, tas mobilizējas cīņai, lai atgūtu normālu dzīvi (Lielrīga). Ja sērga ir pārāk stipra un ilga, aizsargsistēma var tikt pārmākta (skatīt Latgali) un organisms var iet bojā.

Vēl pāris Rīgas vēlēšanu karšu

Cilvēki lūdza ielikt vēl pāris Rīgas vēlēšanu karšu ar rādītājiem, kas tāpat kā 1.vietas rāda tautību izvietojumu — cik kur dabūjušas Rīgas latviešu partijas kopā un cik kur dabūjusi Nācionālā apvienība. Lūdzu!

 

Rīgā pēc vēlētāju loka latviešu partijas ir visas, kas startēja vēlēšanās, izņemot “Saskaņas centru” un PVTVL. Kopā tās ieguva 55,6% balsu. Tā kā 163tk nepilsoņu nav papūlējušies Latvijas pilsonību iegūt, Rīga tomēr nav tik latviska, kā rāda latviešu partiju balsu summa. Šis izkropļojums gan mazāks nekā tas, ko latviešu partiju sadrumstalotība rada 1.vietas ieguvēju — SC un “Vienotības” — balsu samērā, tāpēc Rīgas latviešu partiju balsu īpatsvara karte rīdzinieku sastāvu un polītisko orientāciju ataino labāk. Tiesa, jāliek vērā, ka Saeimas vēlēšanās balsot drīkst jebkuŗā iecirknī un šo tiesību vēlētāji izmantojuši arī tādā veidā, ka krievi un pārkrievotie nelatvieši labprātāk gājuši balsot uz krievu skolām, bet latvieši — uz latviešu skolām. Tas labi redzams, piemēram, Bolderājas 19.vidusskolā (30.iecirknis), Pļavnieku ģimnāzijā (66.,74.iecirknis) un Ķengaraga 25.vidusskolā (49.,50.iecirknis), kuŗu apkaime vēlētāju sastāva ziņā nebūt nav tik atšķirīga no citiem iecirkņiem attiecīgā pilsētas daļā.

Kāpēc jābalso par Nācionālo apvienību

Kāpēc sestdien jābalso par Nācionālo apvienību?

Pirmkārt, Nācionālo apvienība ir vienīgie, uz kuŗiem var paļauties, ka tiešām latviešu intereses aizstāvēs. NA deputāti tās nelokāmi aizstāvējuši līdzšinējā Saeimā un aizstāvēs arī nākamā.

Otrkārt, “Saskaņas centrs”. Apdomāsim, vai vēlamies pavērt ceļu Latvijas pārkrievošanas atsākšanai, ja SC pēc 20 gadu pārtraukuma atgriezīsies pie varas. Diemžēl, izņemot Nācionālo apvienību, visas citas latviešu partijas gatavas laist pie varas krievu imperiālistus, lai tik pašas varētu apmierināt savu alkatību un baudkāri. Balsosim par Nācionālo apvienību, un Latvija tiks pavilkta maķenīt tālāk no Kremļa. Sakarība ir vienkārša: jo vairāk balsu Nācionālai apvienībai, jo zemāka varbūtība “Saskaņas centra” tikšanai Latvijas Republikas valdībā.

Treškārt, īsi un skaidri — “Visu Latvijai!” ir vienīgā godīgā partija. Pat tāds visa latviskā nīdējs kā Aleksandrs Giļmans spiests to atzīt.