Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — Rīga


solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Nācionālā apvienība ir atpakaļ cienīgā līmenī un ar Eiroparlamenta iznākumiem atgrieztos Rīgas domē pie varas. Tomēr atšķirībā no Latvijas kopumā nevar teikt, ka NA Rīgā būtu atgriezusies 2014. gada līmenī. Cēlonis: atbalsta pārvietošanās no Lielrīgas uz laukiem. Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Rīgas latvieši vēlas latvisku un godīgu polītiku, un vēlēšanās parasti uzvar tie, kas to māk vēlētāju acīs vislabāk iemiesot. Piemēram, 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās latviskumu vislabāk prata iemiesot Mārtiņa Bondara “Gāžam Nilu!” kampaņa, bet godīgumu — KNABiskā JKP. Tādējādi Nācionālās apvienības panākumi nākamās Rīgas domes vēlēšanās — vienalga, ārkārtas vai kārtējās — vislielākā mērā būs atkarīgi no tā, cik partija spēs iemiesot latviskumu un godīgumu un cik stiprs būs kandidātu saraksts, īpaši tā līderis.

Pa vēlēšanu iecirkņiem šogad skats tāds:

Kārtējais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Galvenā — Nācionālā apvienība ir privātmāju un priekšpilsētu, nevis daudzstāveņu un centra partija. Otrkārt, redzama vietējo kampaņu ietekme. Centrā augstākais rādītājs ir 19,3%, vienā līmenī ar 93. vidusskolu Dārzciemā un zemāk par Juglas zvēraudzētavas apkaimi. Negaidīti augstu Katlakalns ar 22,7%, kas atpaliek tikai no Bieriņu 121. iecirkņa 23,0%. Trešā vietā Teikas 84. iecirknis ar 22,2%. Lejasgalā Zolitūdes ģimnāzijas 139. iecirknis un Daugavgrīva ar 6,7%, kā arī Pļavnieku pamatskolas 62. iecirknis ar 7,9%.

Vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju balsu skaitā:

Nu aina pavisam citāda. Var saskatīt zemākus rezultātus centrā (vismazāk — 16,3% — 1. ģimnāzijā) un augstākus atsevišķos priekšpilsētu iecirkņos, no kuŗiem vismaz daļā bijusi vietējā kampaņa. Pirmās divās vietās divi Dārzciema iecirkņi (60. — 29,7%, 65. — 28,8%), tad Juglas zvēraudzētava (28,7%) un viens Teikas iecirknis (28,1%).

Ar šo Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskats varētu būt galā. Kandidātu kā jau Eiroparlamenta vēlēšanās bija gana maz un ar izteiktu līderi Robertu Zīli, tā ka viņu sniegumu ikviens var pats aplūkot.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — balsu izvietojums


Turpinu Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskatu. Šoreiz par balsu izvietojumu. Pagastu un pilsētu līmenī balsu īpatsvars tāds:

Valsts caurmērs atbilst dzeltenai krāsai, taču karte visai daudzkrāsaina. Labākie panākumi bijuši atsevišķās salās, no kuŗām lielākās divas: ap Valmieru Jāņa Grasberga efekts; ap Ventspili ZZS norietējusi, tak vēlētāji neatbalsta “Vienotības” un balsojuši par tuvāko citu latviešu partiju. Šais salās arī NA maksimi: Zirās un Bērzainē pa 44% balsu. Vājākie panākumi Latgalē, kur kopumā gūts 7% balsu, latviskākos apvidos vairāk (īpaši Balvu rajona rietumpusē un Rēzeknes rajona ziemeļrietumos, kur NA neatpaliek no Latvijas caurmēra), vairāk pārkrievotos zem 5%. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos par NA nav balsojis neviens.

Valsts mērogā Nācionālā apvienība palikusi 3. vietā, par nelielu tiesu (1,1%) atpaliekot no “Saskaņas”. Vietu karte izskatās tāda:

Kopumā visai vienveidīgi: lielākā daļa Latvijas gana maz iekrievota, ka NA apsteidz “Saskaņu” un ēno “Vienotību”. Atsevišķās vietās (īpaši jau minētā Valmieras un Ventspils salā) izrāvusies 1. vietā, citviet kāda sīkāka partija izrāvusies un izspiedusi NA no 2. vietas. Raibāka aina Latgalē, tak pērn Saeimas vēlēšanās raiba bija visa Latvija:

Ja reiz salīdzina ar 2018. gadu, tad jāsalīdzina arī balsu īpatsvars:

Caurmērā balsu īpatsvars audzis par 5,4%, tāpēc kartē dominē divi gaišāk zaļie toņi. Plašākie lielāka pieauguma areāli atkal Valmieras un Ventspils apkaimē, kur NA balsu īpatsvars audzis par divciparu skaitli. Sarukums vairākās vietās, kur Saeimas vēlēšanās kandidēja pašvaldības līdeŗi, bet šogad ne. Neliels sarukums vietumis dienvidaustrumos, kur NA balsu skaits gana mazs, ka jūtama stochastiska (nejauša) lēkāšana. Nemainīgs balsu īpatsvars dažviet dienvidaustrumos nav sagadīšanās, bet smagi pārkrievoti pagasti, kur NA balsu skaits kā bija, tā palika nulle.

Apzinoties, ka Nācionālā apvienība ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rēzeknē par NA balso ap ¼ latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās ap 10%. Savukārt Rūjienā ar 1/6 latviešu balsu NA tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rēzekni. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības un dažu sīkpartiju balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 21,9% latviešu partiju balsu, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Pirmais, ko pamanīju — atšķirībā no pērnām Saeimas vēlēšanām vairs nav Lielrīgas maksima:

Ap Rīgu šogad ir vienveidīgāk, nav ne ļoti zema, ne ļoti augsta latviešu balsu īpatsvara, tak Lielrīga vairs nav Nācionālās apvienības virsotne, un Rīga ir gandrīz precīzi caurmēra līmenī (21,8%). Tiesa, Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids, tāpēc laiks rādīs, vai šī būs paliekoša balsu izvietojuma maiņa.

Raibāks un kopumā zemāks (16,6% jeb 1/6) balsu īpatsvars Latgalē, kur ilgstošākas un smagākas pārkrievošanas iespaidā mazāk latviešu uzdrošinās balsot par latviešu nācionālistiem. Vietām latviešu partijas guvušas tik maz balsu, ka Nācionālai apvienībai gadījies liels to īpatsvars, piemēram, Skrudalienā 4 NA balsis ir 50% no 8 latviešu partiju vēlētājiem un turpat blakus Taborē NA 2 balsis ir 40% no 5 latviešu partiju vēlētājiem.

Šobrīd gana; nākamā apskata daļa varētu būt par Nācionālo apvienību Rīgā.

Nācionālā apvienība 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanās — vispārīgas ziņas


Sāku apkopot Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumus. Vispirms vispārīgas ziņas.

Nācionālā apvienība šogad Eiroparlamenta vēlēšanās guva 16,5% jeb 1/6 balsu. Tas ir vairāk nekā 11,1% jeb 1/9 pērn Saeimas vēlēšanās un vairāk nekā 14,4% jeb 1/7 iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās 2014. gadā. Panākumi valsts mēroga vēlēšanās kopš tagadējās NA izveidošanas bijuši tādi:

Varētu teikt, ka Nācionālā apvienība atgriezusies 2014. gada Saeimas līmenī. Taču jāievēro, ka Eiroparlamenta vēlēšanu iznākumiem ir īslaicīgs iespaids. Piemēram, iespaidīga “Vienotības” uzvara 2014. gadā ar 46,6% balsu pēc nieka četriem mēnešiem pārvērtās 2. vietā ar 22,0% balsu. Vēlēšanu apgabalu sadalījumā salīdzinājums ar pērnām Saeimas un iepriekšējām Eiroparlamenta vēlēšanām ir tāds:

Apgabals 2014. (%) 2018. (%) 2019. (%) 2019.-2014. (%) 2019.-2018. (%) 2019./2014. 2019./2018.
Rīga 14,56 9,24 13,99 -0,57 4,75 96% 151%
Vidzeme 16,48 13,24 19,49 3,01 6,25 118% 147%
Zemgale 15,25 14,42 19,64 4,39 5,22 129% 136%
Latgale 5,53 5,00 7,42 1,89 2,42 134% 148%
Kursa 16,46 12,81 20,64 4,18 7,83 125% 161%

Redzams, ka atgūšanās kopš rudens notikusi visos apgabalos, tik mazliet mazāk Zemgalē, kur šoreiz nebija Imanta Parādnieka rosības. Saglabājusies pērnruden sākusies īpatnība, ka ārzemēs NA balsu īpatsvars ir zemāks nekā iekšzemē: 13,7% pret 16,5%.

Nācionālai apvienībai ir augsta pozitīva korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti (+0,522 pašvaldību griezumā; to apsteigusi vien “Attīstībai/Par” ar +0,687 un “Progresīvie” ar +0,609), kas atspoguļo augstāku pilsētas latviešu aktīvitāti Eiroparlamenta vēlēšanās. Vēl augstāka pozitīva korrelācija Nācionālai apvienībai ir ar latviešu īpatsvaru (pēc mājas valodas): +0,738. Šai ziņā NA atpaliek tikai no “Vienotības” (+0,867). Nācionālās apvienības vēlētāju loks visvairāk pārklājas ar citām lielākām pilsētas latviešu partijām: korrelācija ar “Vienotības” balsu īpatsvaru ir +0,441, ar “Attīstībai/Par” +0,415. Pretējā pusē, kas to būtu domājis, “Saskaņa” (-0,707) un Krievu savienība (-0,621).

Nācionālā apvienība 2018. gada Saeimas vēlēšanās — kandidātu plusi un svītrojumi


Technisku ķibeļu dēļ rakstīt pagrūti, tāpēc tikai tagad beidzu rakstu sēriju, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās. Šoreiz par kandidātu plusiem un svītrojumiem. Vispirms jāatgādina, kāds ir kopskats:

  • NA ir viens izteikts augstākā līmeņa līderis — Raivis Dzintars;
  • Latgale ir agresīvākais apgabals svītrošanas ziņā;
  • NA ir zemākie svītrojumi ilgāku laiku pastāvējušo latviešu partiju vidū (jaunām partijām šoruden bija zemāki, jo kandidāti vēl nebija pazīstami, tak šis trūkums laika gaitā parasti zūd).

Un kāds tad ir Nācionālās apvienības iekšskats? Lūk, tāds:

Lai būtu vienāds mērogs, esmu vienā tabulā apvienojis piecus rādītājus: plusu īpatsvaru (kandidāta plusu skaits pret partijas balsu skaitu attiecīgā vēlēšanu apgabalā), svītrojumu īpatsvaru, neto plusu (plusi – svītrojumi) īpatsvaru, neto svītrojumu īpatsvaru un pazīstamību (plusi + svītrojumi).

Kandidātu izvietojums pa apgabaliem bijis patālu no ideāla, kad pieci iecienītākie kandidāti ir katrs savā apgabalā un tādējādi gan maksimizē balsu gūšanas potenciālu, gan minimizē iekšēju sāncensību. Tāpat kā vēlēšanu kartēs redzams, ka jūtams ieguvums bijusi Edmunda Teirumnieka kandidēšana. Ilgstošas polītiskas darbības un plašākas pazīstamības cena ir lielāks vēlētāju pulks, kam tu neesi mīlulis, un par to šais vēlēšanās varēja pārliecināties it īpaši Dzintars Rasnačs un Imants Parādnieks. Caurmērā niknākie vēlētāji tiešām bijuši Latgalē, tomēr atšķirība no citiem apgabaliem nav bezdibenīga. Iedvesmai vēl var salīdzināt ar kandidātu sniegumu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

Nācionālās apvienības gadsimta kongresa iespaidi


Nu jau vakar piedalījos Nācionālās apvienības kongresā Nācionālā bibliotēkā un nu, turpinot tradiciju, varu dalīties iespaidos. Pirmo iespaidu deva kongresa ievadvideo, kas atgādināja, ka bez NA un mūsu cīņas par latvisku Latviju valsts būtu daudz vājāka. Otrais iespaids: “Auļu” dūdas un bungas, kas, nekaunoties vīrišķības, sauca cīņā un uzvarā.

Partijas vadītājs Raivis Dzintars savā runā atgādināja, ka jau pavasarī (“Nācionālās Neatkarības” aprīļa numurā) NA brīdināja:

Pilsoņu skaits, kas varētu nobalsot par “Saskaņu”, ir ierobežots, tāpēc šīs partijas proporcionālo ietekmi iespējams vairot, panākot, ka pretinieku vēlētāji ir pasīvi vai pieļauj kļūdas. .. Jo lielākas būs Saeimā iekļuvušo partiju savstarpējās pretrunas, jo lielākas kļūst “Saskaņas” izredzes atrast sadarbības partneri un iekļūt valdībā. Tāpēc tiks atbalstītas partijas, kuru enerģija galvenokārt vērsta uz citu latviešu partiju apkarošanu un strupceļa radīšanu pēc vēlēšanām.

Raivis Dzintars

Diemžēl mūsu negātīvās prognozes piepildās diezgan precīzi, secināja Dzintars un turpināja:

Vairāk nekā divus mēnešus esam bez valdības. Saeima ir sadrumstalota, tā sauktās latviskās partijas savstarpēji savilkušas “sarkanās līnijas” un sapinušās ultimātos. Valdības veidošanas procesā un polītiskajā dzīvē kopumā valda grūti prognozējams chaoss.

Tāpēc, atzina NA priekšsēdētājs, nedrīkst ļauties kārdinājumam reitingu egoisma nolūkos arī pašiem pieliet eļļu ugunij un vairot chaosu. NA uzdevums šobrīd ir būt stabilizējošam spēkam:

Šajās vēlēšanās nav uzvarētāju. Vienīgais veids, kā tikt uz priekšu bez “Saskaņas” valdības, ir sastrādāties ļoti atšķirīgām partijām. Arī mēs varētu turpināt priekšvēlēšanu sacensību, vienus izslēdzot tāpēc, ka tie ir oligarchi, otrus – tāpēc ka sorosieši, trešos – tāpēc ka populisti un tamlīdzīgi. Bet, mīļie draugi, tāds ir vēlēšanu iznākums, un cita nav. Visticamāk, cita nebūtu arī pēc ārkārtas vēlēšanām, kuŗās vēlētāju zemās aktivitātes dēļ “Saskaņas” pozīcijas varētu vēl nostiprināties.

Attiecībā uz turpmāko pēc valdības izveidošanas Dzintars izvirzīja divus mērķus — skatīt ievadattēlā. Manuprāt, nav viegli, tomēr paveicami. Pat zinu, kā. Eiroparlamenta vēlēšanās balso vairāk par personībām, ne partijām, tāpēc vajag stiprāku kandidātu sarakstu nekā 2014. gadā, kad samērā maz pietrūka divām vietām (pat zinu, kam būtu jākandidē). Uz Rīgas domi 2021. gadā jāiet, netaupot spēkus — ar pirmā lieluma pilsētas galvas kandidātu un pārliecību par uzvaru.

Roberts Zīle

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, cik svarīga cīņa ar korupciju, un atzina, ka šobrīd liek lielas cerības uz Jēkaba Straumes vadīto KNAB. Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle apskatīja gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas un secināja, ka gaidāmas visai lielas pārmaiņas, salīdzinot ar pašreizējo sastāvu. Tāpat Zīle, apvienoju divus teicienus, ķērās vērsim pie lietas un paskaidroja, kāpēc neiet par premjeru. Proti, kā arī iepriekš minējis, ir gatavs vadīt tādu valdību, kas būtu stipra un pildītu lauvastiesu NA programmas. Tādu valdību, kur partneŗi var piebiedroties mērķiem, bet ministri, kas vairāk domā par populāritāti, ne darbu, tiek atlaisti. Taču pilsoņi gribējuši jaunu polītiku, un Zīle esot ne jaunas, bet profesionālas polītikas piekritējs:

Tā nebūs mana seja, kas centīsies šo jauno, bet neiespējamo un kaitīgo īstenot.

Zīmīgi arī, ka Zīles kandidātūru daudzinot un viņam ceļamaizi dodot nelabvēļi.

Bija arī pāris ārzemju sadarbības partneŗu uzrunu: Igaunijas Konservātīvas Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks un Igaunijas Valsts domes deputāts Jāks Madisons sveica delegātus latviski, savukārt Polijas valdošās “Likuma un taisnīguma” partijas priekšsēdētāja vietnieks Ādams Lipiņskis aicināja uz ciešāku sadarbību.

Revīzijas komisija ziņoja, ka partijā ir 981 biedrs, gada laikā 7 izslēgti vai izstājušies, 9 miruši, 46 uzņemti. Ir 51 nodaļa, no tām 28 Vidzemē, 12 Zemgalē, 7 Kursā, 3 Latgalē un 1 Rīgā, kā arī grupas un biedri novados un ārzemēs, kur nodaļu nav. Gada apgrozījums no decembŗa līdz novembrim bijis 348 tk eiru, no tā 183,5 tk vēlēšanu kampaņa un 86,5 tk biroja uzturēšana. No 350 (ja pareizi saklausīju) izvirzītiem delegātiem kongresā reģistrējās 274, tātad 78,3% (pērn bija 88,8%, aizpērn 82,9%).

Debates kā parasti biju spiests izlaist, jo biju balsu skaitītājos. Tāpēc arī nekā nevaru pastāstīt par Rīgas domes atlaišanu: nebiju klāt, kad to apsprieda. No pagaidām publicētām debatēm visvairāk uzmanību piesaista partijas ģenerālsekretāra Raivja Zeltīta vārdi:

Tas, ka citus kāds vilnis aiznes tālāk, nenozīmē, ka viņi mums ir priekšā. Vilnis nes arī beigtas zivis. Kur šodien ir Sudrabas partija? Kur ir Zatlera partija? Vilnis gāja un pagāja. Kur rīt būs tie “Latvijas Ceļa” un “Tautas Partijas” politiķi, kas tagad tēlo “jaunos spēkus”? Mums nav jāmeklē šādi īslaicīgi viļņi, bet ir jābūt kā klintij, pret kuru visi viļņi atduras, bet mēs paliekam!

Kopā ar citiem balsu skaitītājiem arī šogad neklātienes sacensībā uzvarējām debatētājus un darbu beidzām pirmie. Priekšsēdētāja vēlēšanās piedalījās 265 delegāti, 2 vēlēšanu zīmes bija nederīgas, pret vienīgo kandidātu Raivi Dzintaru balsoja 14, par 249, tātad 94,0% balsojušo (pērn bija 97,2%).

Valdes vēlēšanās bija sen nebijis konkurss — 23:9 (pērn bija 14:9, aizpērn 9:8). Kandidātu gūtās balsis (ievēlētie treknināti):

1. Roberts Zīle (Jūŗmala) — 211 balsis (-27, salīdzinot ar iepriekšējo gadu);
2. Gaidis Bērziņš (Ādaži) — 162 (pērn valdē deleģēja Saeimas frakcija);
3.—4. Jānis Iesalnieks (Rīga) — 137 (-41);
3.—4. Imants Parādnieks (Rīga) — 137 (pērn valdē deleģēja Saeimas frakcija);
5. Marika Zeimule (Viļēni) — 119 (pērn nekandidēja);
6. Nauris Puntulis (Rīga) — 111 (-55);
7. Raitis Ābelnieks (Bauska) — 104 (pērn nekandidēja);
8. Egīls Šņore (Jūŗmala) — 103 (pērn nekandidēja);
9. Jānis Eglīts (Baldone) — 99 (pērn bija Ētikas komisijā);
10. Ieva Holma (Rīga) — 95 (-57);
11. Jānis Grasbergs (Kocēni) — 87 (pērn nekandidēja);
12. Edvards Ratnieks (Rīga) — 80 (-42);
13. Jānis Leinerts (Rīga) — 76 (pērn nekandidēja);
14. Līga Leitāne (Rīga) — 75 (pērn nekandidēja);
15. Artūrs Butāns (Liepāja) — 74 (pērn nekandidēja);
16. Ģirts Lapiņš (Rīga) — 66 (-14);
17. Nauris Jurgenbergs (Kocēni) — 61 (pērn nekandidēja);
18. Ginta Vilcāne (Rīga) — 59 (pērn valdē deleģēja Jaunatnes organizācija);
19.—21. Jānis Atis Krūmiņš (Rīga) — 50 (-82);
19.—21. Jānis Nebars (Salaspils) — 50 (-74);
19.—21. Dainis Rijkuris (Vecumnieki) — 50 (-54);
22. Krista Milberga (Valmiera) — 28 (pērn nekandidēja);
23. Modris Kļaviņš (Alūksne) — 13 (pērn nekandidēja).

Papildus tam valdē vēl ir deleģēti pārstāvji:

  • no Saeimas frakcijas Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Richards Kols, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore;
  • no ministriem Dace Melbārde;
  • no Jaunatnes organizācijas Raivis Zeltīts.

Kā redzam, valdē būs gan Edvīns Šnore, gan Egīls Šņore, un man ir vieglas aizdomas, ka otrā ievēlēšanai izšķirīgās balsis deva uzvārda līdzība pirmajam.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Nācionālā apvienība 2018. gada Saeimas vēlēšanās — Rīga


solīju, rakstu, kā Nācionālai apvienībai klājies Saeimas vēlēšanās Rīgā. Vispirms vēsture — visas vēlēšanas kopš NA izveidošanas:

Ievērojot Rīgas vēlētāju kultūretnisko dalīšanos, mērķis, pēc kā tiekties un kas atzīstams par uzvaru vēlēšanās, ir — būt par galveno Rīgas latviešu partiju. Kopš NA izveidošanas tas pagaidām izdevies vienreiz — 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās. Senākā pagātnē ir vēl citas reizes, kad to spējuši gan tēvzemnieki, gan LNNK. Šogad, kaut balsu procenti viduvēji, augstas polītiskās sadrumstalotības apstākļos līdz 1. vietai latviešu sāncensībā pietrūcis visai maz: no “Attīstībai/Par” šķīra 3,8%, un pietiktu 2,2% balsotāju pāriet no AP un JKP pie Nācionālās apvienības, lai NA būtu galvenā Rīgas latviešu partija.

Pa vēlēšanu iecirkņiem skats tāds:

N-tais tautību kartes atkārtojums, tomēr ar savām īpatnībām. Virs 15% Nācionālā apvienība tikusi trīs iecirkņos:

  1. 157. iecirknī Vecāķu dzelzceļa stacijā — 18,0% (šī arī vienīgā vieta, kur NA 1. vietā no visiem kandidātu sarakstiem pēc gūto balsu skaita);
  2. 120. iecirknī Angļu ģimnazijā Bieriņu Zvārdes ielā — 16,9%;
  3. 147. iecirknī Čiekurkalna J. Poruka vidusskolā — 15,2%.

Savukārt vismazāk balsu (zem 4%) visai gaidāmi Daugavgrīvā, cietumos, Ķengaragā un Pļavniekos. Kopumā centrā izskatās vājāk, nekā būtu jābūt pēc latviešu īpatsvara. Savukārt Bolderājā, Centrāltirgū, Čiekurkalnā un 93. vidusskolā Dārzciemā negaidīti stipri.

Tāpēc vērts apskatīt vēl vienu karti — NA īpatsvaru Rīgas latviešu partiju pudurī:

Nu aina pavisam citāda, un saskatīt var vairākas lietas. Pirmkārt, zemākus rezultātus centrā un dižveikalos. Tas redzams arī Rīgas sešu rajonu dalījumā: visos NA svārstās mazāk nekā procenta robežās 15…15,9% līmenī no latviešu partiju balsīm, izņemot Centra rajonu, kur ir 13,8%. Otrkārt, pārkrievotos rajonos par Nācionālo apvienību balso tikai mazliet mazāk latviešu. Treškārt, pārkrievotos rajonos balsu skaits ir tik mazs, ka sāk stochastiski (nejauši) svārstīties, un vietās, kur vienā ēkā izvietoti divi vēlēšanu iecirkņi, NA īpatsvars latviešu partiju balsīs vienā iecirknī var visai atšķirties no otra. Ceturtkārt, saskatāmas vietējo aktīvistu darbības virsotnes. Kopumā virs 20% latviešu partiju balsu NA tikusi četros iecirkņos:

  1. 157. iecirknī Vecāķu dzelzceļa stacijā — 22,9%;
  2. 43. iecirknī Vakara ģimnazijā Centrāltirgū — 21,5%;
  3. 60. iecirknī 93. vidusskolā Dārzciemā — 21,2%;
  4. 30. iecirknī Bolderājas 19. vidusskolā — 20,9%.

Pretējā galā cietumi (7,7%), “Dominas” dižveikals (9,8%) un “RIMS” privātskola Slāvu ielā (10,0%).

Nākamā un, šķiet, pēdējā Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskata daļa varētu būt par atsevišķiem kandidātiem.

Nācionālā apvienība 2018. gada Saeimas vēlēšanās — balsu izvietojums


Turpinu Nācionālās apvienības vēlēšanu iznākumu apskatu. Šoreiz par balsu izvietojumu. Pagastu un pilsētu līmenī balsu īpatsvars tāds:

Valsts caurmērs atbilst oranžai krāsai, taču karte ir visai daudzkrāsaina. Labākie panākumi bijuši atsevišķu vietējo censoņu darbības salās — Augšogrē, Bārbelē, Rucavas novadā, Engures novadā un citviet. Labākais vienlaidus masīvs ir Vecumnieku, Baldones, Iecavas, Bauskas un Rundāles novads, kur nekur Nācionālā apvienība nenoslīd zem 15% balsu. Vājākie panākumi Latgalē, kur kopumā gūts 5% balsu, latviskākos apvidos vairāk, pārkrievotos mazāk. Vairākos smagi pārkrievotos pagastos par NA nav balsojis neviens.

Valsts mērogā Nācionālā apvienība palikusi 5. vietā, par nelielu tiesu atpaliekot no “KPV LV”, JKP un “Attīstībai/Par” un par nelielu tiesu apsteidzot ZZS. Vietu karte izskatās tāda:

Te labāk nekā balsu īpatsvara kartē parādās, ka Nācionālai apvienībai lielākais atbalsts bijis gredzenā ap Rīgu: Saulkrasti — Sigulda — Augšogre — Vecumnieku Leišmale — Bauska — Rundāle — Zaļenieki — Engure. Turklāt to nevar izskaidrot ar “Saskaņas” izvirzīšanos Rīgā un tuvajā Pierīgā, jo gredzenā NA ir 1.—3. vietā, bet Rīgā 4./5. vietā, vietu starpība ir lielāka par vienu vienību. Kopumā karte visai raiba, ir pat, kur 1. vietas pagasti robežojas ar 7. vietu. 2014. gadā bija vienveidīgāk:

Cēlonis ir polītiskās sadrumstalotības augšana. Kur tas noticis, NA nedaudz zaudējot, saglabājot vai audzējot 2014. gada balsu īpatsvaru, tur Nācionālā apvienība tikusi augstākā vietā, un šogad kļuvis vairāk pagastu, kur NA ir 1. vietā. Piemēram, Ozolniekos iepriekšējās Saeimas vēlēšanās NA ar 22,3% balsu bija 3. vietā aiz “Vienotības” un ZZS, savukārt šogad ar 15,2% tika 1. vietā. Kur sadrumstalotība augusi līdztekus ar NA balsu īpatsvara sarukšanu (lielākā Latvijas daļā), tur Nācionālā apvienība slīdējusi lejup arī vietas ziņā. Ja reiz salīdzina ar 2014. gadu, tad jāsalīdzina arī balsu īpatsvars:

Visvairāk zaudēts Lielrīgā un ziemeļrietumu Vidzemē, savukārt ieguvumu pusē ir dažādu vietējo censoņu panākumu salas. Lielākā no tām ir bijušais Rēzeknes rajons, pateicoties saraksta lokomotīves Rēzeknes Technoloģiju akadēmijas rektora Edmunda Teirumnieka populāritātei. Rēzeknes rajons ne tikai ir gandrīz viss plusos, salīdzinot ar 2014. gada Saeimas vēlēšanām, bet arī astoņos pagastos NA balsu īpatsvars audzis vairāk nekā par 5%. Tik daudz tādu territoriālo vienību nav nedz Vidzemē, nedz Kursā un Zemgalē, kopā skaitītās. Starp citu, Edmunda Teirumnieka populāritāte bija redzama arī 2014. gada Eiroparlamenta vēlēšanās. Nemainīgs balsu īpatsvars dažviet dienvidaustrumos nav sagadīšanās, bet smagi pārkrievoti pagasti, kur NA balsu skaits kā bija, tā palika nulle.

Apzinoties, ka NA ir latviešu nācionālistu partija, ir skaidrs, ka daudzviet tās panākumus ierobežojis latviešu īpatsvars. Piemēram, ja Rīgā par NA balso ap 15% latviešu, vēlēšanu iznākumos parādās ap 10%. Savukārt Jaunpilī ar 12…13% latviešu balsu NA tādā pašā līmenī arī paliek un apsteidz Rīgu. Tāpēc vērts apskatīt, kādu daļu latviešu partiju balsu NA kur saņēmusi. Te talkā nāk partiju puduŗi — atliek no balsu summas atņemt “Saskaņas”, Krievu savienības un dažu sīkpartiju balsis, un tad var NA balsu skaitu dalīt ar atlikušo. Iegūstam 14,6% jeb 1/7 no latviešu partiju balsīm, un arī kartē iznākums atšķiŗas no plikiem balsu procentiem:

Te redzams, ka nācionālisms tautai ir kā organisma aizsargsistēma. Kamēr organisms vesels (skatīt latvisko Kursu un Ziemeļvidzemi), tā rāmi fonā čunčina (~1/8 atbalsts). Kad organismā iekļūst baciļi, tas mobilizējas cīņai, lai atgūtu normālu dzīvi (~1/6 Lielrīgā un Zemgalē). Ja sērga pārāk stipra un ilga, aizsargsistēma var tikt pārmākta (~1/14 Latgalē) un organisms var iet bojā.

Šobrīd gana; nākamā apskata daļa varētu būt par Nācionālo apvienību Rīgā.

%d bloggers like this: