Latviešu un krievu aktīvitāte 2022. gada Saeimas vēlēšanās

Pārdzinu iepriekšējo vēlēšanu aktīvitāti un 2011. gada tautskaites skaitļus jaunos novados, lai varētu apskatīties latviešu un krievu aktīvitāti šīgada Saeimas vēlēšanās.

Bet kāpēc izmantot 11 gadu vecus datus? Jo labāku nav. Proti, galvenā strīdus dimensija Latvijas vēlēšanās ir kultūretniskā, un rādītājs, ar ko balsošanai visciešākā saistība, ir mājas valoda. Nevis, piemēram, tautība, jo mājas valoda rāda, kādā virzienā cilvēki pārtautojušies, kādā vidē dzīvo un kāda viņu apziņa. Piemēram, vecais Dagdas un Ilūkstes novads līdzīgi pēc latviešu tautības (64…65%) un pilsoņu (91%) īpatsvara, taču 2018. gada Saeimas vēlēšanās Dagdas novadā “Saskaņa” uzvarēja ar 33,7% balsu, savukārt Ilūkstes novadā guva 21,1% un zaudēja zaļzemniekiem. Bet nekāda pārsteiguma nav, jo Dagdas novadā latviešu vēlētāju pēc mājas valodas 47%, toties Ilūkstes novadā 72%.

Kopumā 2011. gada tautskaites dati bija tādi, ka mazākās tautas gandrīz pilnībā zaudējušas savu apziņu (lielākoties pārgājušas krievos) un no balsstiesīgiem pēc mājas valodas 73% ir latvieši un 27% krievi. Bet pēc 2011. gada bijusi vēl 2021. gada tautskaite — kāpēc neizmantot to? Jo statistiķi izdomāja tautu neskaitīt, bet ņemt datus no reģistriem — un reģistros valodas ziņu nav. Tāpēc jāiztiek ar 2011. gada valodas datiem, labāku nav.

Un tātad — kāds iznākums? Atsvaidzināju svērtas regresijas prasmes (te un te pamācība), aktīvitātei ņēmu derīgās vēlēšanu zīmes, iznākums tāds:

Uz aci pirms regresijas rēķināšanas šķita 65% latviešiem un 60% krieviem. Pēc regresijas vienādojuma, 65,3% latviešu un 60,7% krievu. Labs acumērs. Vienkāršojot līdz apaļiem skaitļiem un atsakoties no mānīgas precīzitātes, 65% latviešu un 60% krievu aktīvitāte. Pārbaudām atpakaļ ar valodas īpatsvaru: 65%·73%+60%·27%=63,65%. Iekšzemē aktīvitāte bija 63,66%. Derēs.

Bet kā ir, salīdzinot ar 2018. gadu? Tolaik aplēsu 60% latviešiem un 50% krieviem. Tātad cēlusies 5% latviešiem un 10% krieviem. Turklāt, ja skatās precīzāk, krievu mobilizācija notikusi Latgalē, savukārt Lielrīgā un citur ir ap +5% bez dižas kultūretniskas atšķirības. Grafiks ar sarkani izceltām Latgales pašvaldībām izskatās tā:

Bet kāpēc Saeimā mazāk krievu partiju pārstāvju, ja krievu aktīvitāte augusi straujāk? Sadrumstalotības un barjeras dēļ. 2018. gadā no 23,9% krievu partiju balsu Saeimā tika 19,9% (“Saskaņa”), šogad no 29,9% tika 13,2% (“Stabilitātei” un LPV).