Kāda īsti bija latviešu un krievu aktīvitāte 2018. gada Saeimas vēlēšanās

Pēc raksta par latviešu un krievu aktīvitāti šīgada Saeimas vēlēšanās lasītāji ieminējās, ka varbūt varētu ievērot pašvaldību lielumu — Rīga un Baltinava tomēr dažādā svarā. Piekrītu; sacīts, darīts. Lieluma mērs viegli rodams: derīgas balsis. Atliek pāriet no vienkāršas regresijas uz svērtu — iemācījos to darīt ekselī (te un te pamācība). Pārgāju grafikā no punktiem uz burbuļiem, aprēķināju svērtas regresijas parametrus, ieguvu 0,0919x+0,5167, iezīmēju:

Tagad pārbaudām. Latviešu no vēlētājiem 73%, krievu 27%. Pareizinot ar svērtās regresijas parametriem, iegūst 73%*61%+27%*52%=58,6%. Maķenīt par daudz, salīdzinot ar faktisko 57,1% aktīvitāti bez ārzemēm (jo ārzemēs Latvijas tautskaites nenotiek, attiecīgi nav datu par vēlētāju mājas valodu). Mazliet pazeminot abos galos un ļaujoties apaļuma burvībai, var teikt, ka vēlētāju aktīvitāte bija 60% latviešiem un 50% krieviem. Pārbaudot šos skaitļus, iegūst 73%*60%+27%*50%=57,3%, gandrīz mats matā.

Bet, grafiku taisīdams, izdomāju burbuļiem dažādas krāsas. Vai saprotat to nozīmi? Kas ir sarkanais? Pareizi, Rīga. Bet dzeltenie? Valstspilsētas. Attiecīgi zaļie — novadi. Skatoties krāsās, sāku saredzēt ko tādu, kas nav saistīts ar kultūretnisko piederību. Tāpēc par to citā rakstā.