PIlsētniecisms un vēlētāju aktīvitāte


Gatavodams rakstu par latviešu un krievu aktīvitāti šīgada Saeimas vēlēšanās, iedomājos grafikā pašvaldības krāsot pēc to veida: Rīgu sarkanu, valstspilsētas dzeltenas, novadus zaļus. Kad biju to izdarījis, sāku saredzēt ko tādu, kas nav saistīts ar kultūretnisko piederību. Pirmkārt, izskatās, ka valstspilsētas ir augstāk par novadiem un Rīga augstāk par valstspilsētām. Otrkārt, apbrīnojami, ka valstspilsētas, būdamas tik dažādas kā Daugavpils, Jūŗmala un Valmiera, vienalga ir tik glītā virknē (saistības mērs R²=0,80), ka pilnīgi prasās līniju vilkt. Treškārt, izskatās, ka novadu mākoņa slīpums ir aptuveni tāds pats, kā valstspilsētu virknes. Un, protams, caur Rīgu var vēl trešo līdztekus taisni novilkt (ha, ha, taisnes vilkšana caur vienu punktu). Pēc acumēra aptuveni tā:

Ja tā būtu, ko tas rādītu? Ka vēlētāju aktīvitāte varētu būt funkcionāli atkarīga no diviem faktoriem:

  • pirmkārt, kultūretniskās piederības — un šī faktora spēku rādītu regresijas taisnes (= datu mākoņa) slīpums;
  • otrkārt, pilsētniecisma — un šī faktora spēku rādītu regresijas taisnes brīvais loceklis (= pacēlums).

Attiecībā uz pilsētniecismu uzreiz varu nosaukt vismaz trīs iespējamus izskaidrojumus:

  1. pilsētnieki balsojuši aktīvāk nekā laucinieki — un lielpilsēta Rīga īpaši;
  2. pilsētās daudzi dzīvo nedeklarējušies — un Rīgā visvairāk;
  3. sestdienu svārstmigrācijas saldo (pilsētnieki uz laukiem, laucinieki uz pilsētām) ir uz pilsētām, turklāt sevišķi uz Rīgu.

Attiecībā uz kultūretnisko piederību, šādi skatoties, latviešu un krievu aktīvitātes atšķirība līdzīga pilsētniecisma apstākļos šķiet jūtami lielāka nekā valstī kopumā. Tas, ka krievi atpaliek no latviešiem par aptuveni 10%, nevis, teiksim, par 35%, ir tāpēc, ka tie koncentrējušies lielākās pilsētās ar augstāku vēlētāju aktīvitāti.

Lietas precīzēšanai derētu apskatīties vēlētāju aktīvitāti pagastu un mazāku pilsētu līmenī, diemžēl manā rīcībā nav svaigu ziņu par balsstiesīgo skaitu tik smalkā griezumā. 2014. gadā bija, un toreiz redzamo aprakstīju.

Labi, pārbaudīsim, vai nule saskatītais ir īstenība — vai tikai šķitums (šonedēļ tieši uzzināju jaunu vārdu: apofainija). Pārbaudāmas divas lietas: vai tiešām novadu un valstspilsētu līnijas iet līdztekus; otrkārt, vai tiešām Rīgā tik neganta latviešu un krievu aktīvitātes starpība.

Novadu svērtā regresija ir 0,263x+0,341, valstspilsētu — 0,285x+0,372. Ne ideāli līdztekus, tomēr apmierinoši. Bet tad Rīgas taisnei būtu jābūt ap 0,274x+0,468, citiem vārdiem, Rīgā latviešu aktīvitātei jābūt ap 74% un krievu — ap 47%:

Diemžēl par Rīgas rajonu vēlētāju mājas valodu man ziņu nav. Taču divas lietas gan var pārbaudīt. Pirmkārt, no krievu 34% vēlētāju aktīvitātes novados, 37% aktīvitātes valstspilsētās un 47% Rīgā nevar iegūt kopējo aktīvitāti ap 50%. Tāpat no latviešu 60% aktīvitātes novados, 66% valstspilsētās un 74% Rīgā nevar iegūt kopējo aktīvitāti 60% līmenī. Otrkārt, var salīdzināt balsojušo skaitu dažāda vēlētāju sastāva iecirkņos, kur 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās bija līdzīgs balsstiesīgo skaits. Pārskatīju 2017. gada balsstiesīgo skaitu simta intervallos. Visvairāk iecirkņu iekrita 2900±50 grupā: veseli desmit (13., 45., 146., 85., 70., 49., 21., 78., 84., 66.). No tiem trīs (49., 78., 66.) bija jāatmet, jo tie bija dubultiecirkņa puses, kam pārinieks citā intervallā. No atlikušiem septiņiem divi dubultiecirkņa pāŗi (13.+21., 84.+85.) bija jāapvieno. No atlikušām piecām balsošanas vietām četras bija drīzāk latviskas (Vācu ģimnazija, Teikas vidusskola, Kristīgā vidusskola, Mežaparks), viena (51. vidusskola Ķengaragā) pārkrievota. No visām vietām vien Teikā vēlētāju aktīvitāte bija augstāka par Rīgas caurmēru, tak Teikā tā ir parasti. Jā, Ķengaragā aktīvitāte bija 42%, tak Kristīgā vidusskolā Grīziņkalnā 40%.

Atliek secināt, ka pilsētās vēlētāju aktīvitāte, rēķinot pret oficiālo balsstiesīgo skaitu, gan jau bijusi augstāka nekā laukos, taču vienāda datu mākoņu slīpuma ieraudzīšana un līdzteku taišņu vilkšana saistībā ar vēlētāju mājas valodu bijusi šķitums. Ar to šo tematu slēdzu, viegli nožēlodams iztērētā laika. Ja kādam ir savas domas un hipotezes, lai rēķina un pārbauda pats.

Advertisements
%d bloggers like this: