Trampam kļūst grūtāka dzīve


“Ģimene. Tauta. Valsts” iespiedusi īsu manu rakstu par amerikāņu starpvēlēšanu iznākumiem.

Trampam kļūst grūtāka dzīve

Otrdien, 6. novembrī Amerikas Savienotās Valstīs notika vēlēšanas. Nē, prezidentu nevēlēja. Bet visu ko citu gan: visu Pārstāvju palātu (parlamenta Kongresa apakšpalāta), trešdaļu Senāta (augšpalāta), 36 pavalsts gubernātorus no 50, lērums mazāku vēlēšanu un vietēju nobalsošanu.

Vispirms par fonu. Galvenais, kas jāzina: amerikāņi mēdz izmantot vēlēšanas, kas notiek prezidenta pilnvaru vidū (starpvēlēšanas), lai atbalstītu otru pusi. Lūk, jaunāko divu termiņu prezidentu piemēri:

Kā veicies prezidentam Trampam? 2016. gadā viņu ievēlēja ar 45,9% balsu, un viņa Republikāņu partijai bija 241 vieta Pārstāvju palātā (no 435) un 52 vieta Senātā (no 100). Pēc nule notikušām vēlēšanām republikāņiem būs aptuveni 206 vietas Pārstāvju palātā (tas ir kā 47…48 Saeimas deputāti) un 54 senātori. Nekas īpašs, salīdzinot ar citu prezidentu starpvēlēšanām.

Donalds Tramps sasveicinās ar Dēmokratu partijas Pārstāvju palātas frakcijas vadītāju Nensiju Pelosi savā amatā stāšanās ceremonijā (AP Skota Eplvaita foto). Tagad prezidents Tramps jau paguvis izteikties, ka Pelosi pelnījusi būt Pārstāvju palātas spīkere.

Svarīgi, ka zaudēts vairākums Pārstāvju palātā, un tas nozīmē, ka dižus labējus lēmumus un likumus pieņemt vairs nevarēs. Tiesa, arī līdz šim bija kā pa celmiem. Kad 2016. gadā republikāņu rokās tika gan prezidenta amats, gan abas Kongresa palātas, bija skaidrs, ka garantētais laiks svarīgu lēmumu pieņemšanai ir divi gadi. Par spīti tam republikāņi tā arī nespēja atcelt Baraka Obamas Dēmokratu partijas ieviesto ciešāku veselības aprūpes sociālismošanu: nopietnākos Trampa un labējā partijas spārna ierosinājumus vienmēr izgāza daži Dēmokratu partijas līdzskrējēji, kam sociālisma, atkarības sabiedrības un citu cilvēku dzīves pavēlēšanas kārdinājums bija pārāks par priekšvēlēšanu solījumu pildīšanu. Šī, iespējams, ir lielākā republikāņu neizdarība pirmos divos prezidenta Trampa gados.

Un ko tālāk? Starpvēlēšanu iznākumi nekā nesaka par Trampa izredzēm 2020. gadā. Protams, Pārstāvju palātas zaudēšana dzīvi apgrūtinās, taču gaidāmā nemitīgā pretstāve uzturēs atbalstītājus mobilizētus. Salīdzinot nule izcīnīto stāvokli ar iepriekšējām vēlēšanām, prezidenta Trampa pozicijas ceļā uz 2020. gadu šobrīd izskatās maķenīt stiprākas, nekā bija Trampam 2016. gadā vai Obamam 2012. gadā.

Advertisements

Rīgas latviešu partiju panākumu karte 2018. gada Saeimas vēlēšanās


Kad Rīgas partiju puduŗi noskaidroti un atklāts, ka Rīgas vēlētāji kā allaž nošķīrušies latviešu un krievu pusē, var ķerties pie nākamā — ielikt latviešu puduŗa panākumu karti (paldies “Jāņa sētas” karšu apgādam par pamatni):

Kas redzams? Pirmkārt, kārtējais tautību kartes atkārtojums: latviska Bieriņu—Āgenskalna—Centra—Teikas—Berģu serde, tai apkārt pārkrievoti guļamrajoni un, kur nav daudzstāveņu masīvu, vietām arī latviskāki rajoni. Otrkārt, rāda Rīgu latviskāku, nekā pilsēta ir, jo 118tk kolonistu nav papūlējušies aiziet pēc Latvijas pilsonības un latviešu vēlētāju aktīvitāte bija augstāka nekā krievu. Pēc acumēra, 50% latviešu ir aptuveni 70% balsu līmenī. Divos iecirkņos (Angļu ģimnazijā Bieriņos un jaunajā Mangaļsalas iecirknī) latviešu partijas guvušas pat >90% balsu. Treškārt, salīdzinot ar pirmo vietu karti, redzams, ka daudzviet “Saskaņa” bijusi 1. vietā tikai latviešu partiju sadrumstalotības dēļ. Ceturtkārt, tā kā vēlētāji nebija piesieti vienam noteiktam iecirknim un varēja brīvi balsot jebkuŗā, daudzi latvieši izvēlējās iet uz latviskām iestādēm, piemēram, latviešu skolām, bet krievi — uz krieviskām, piemēram, krievu skolām. Latviešu partiju puduŗa balsu minims (23%) radies tieši tādā veidā. Piektkārt, iedvesmai vēl var salīdzināt ar 2014. gada Saeimas vēlēšanām — laiks darbojas latviešu labā:

Dr. hist. Juŗa Ciganova un “Tēvijas Sarga” Austroungarija


Septiņgadnieks šodien bija Ādažu poligonā. Bijis varen labi. Pārradās mājās ar visu ko. Arī ar “Tēvijas Sarga” oktobŗa numuru. Ņēmos arī es lasīt. Visvairāk piesaistīja vēsture. Līdz tiku pie Dr. hist. Juŗa Ciganova raksta par jaunāko Austrijas un Ungarijas gadsimtu. Raksts, dabiski, sākās ar Austroungarijas beigām. Te mani satrieca karte:

Turklāt karte bija komplektā ar tai piemērotu skaidrojumu:

..Austroungārija aizņēma ievērojamu Eiropas daļu, un šajā valstiskajā veidojumā ietilpa ne tikai austriešu un ungāru apdzīvotās zemes. Austroungārijas sastāvā bija arī mūsdienu Čehijas un Slovākijas zemes, horvātu, bosniešu un slovēņu teritorijas, daļa no mūsdienu Ukrainas (Galīcija, Volīnija, Aizkarpati), Rumānijas (Transilvānija) un Itālijas (Dienvidtirole).

Kā lai pēc tam tic pārējam rakstītajam??

%d bloggers like this: