Rokasgrāmata meža tipu noteikšanai


Nedēļas nogalē bijām aizbraukuši uz Tērvetes mežu, ieganstam izmantojot rūķu Čiekures pilsētas svētkus. Svētki nekādi diži nebija, bet, kad gājām iekšā mežā, ceļmalā ieraudzījām vīru, kas stāvēja pie automobiļa ar atvāztu bagāžnieku, no kā karājās orientēšanās kontrolpunkta zīme. Piegājām, vaicājām, kas par orientēšanos. Jā, rekur karte, tajā 19 kontrolpunktu, ja atradīsit sešus un tiksit atpakaļ, kamēr man vēl balvas būs, dabūsit arī jūs, vēl kādas sešas palikušas, viens kontrolpunkts kartē nav iezīmēts, tāpēc ar pildspalvu ievilkšu jums kartē aplīti, še jums kompostrējamā lapiņa, vienalga, kādā secībā, staigājiet laimīgi! Staigājām ar. Lai apvienotu nesteidzīgu atpūtu ar kontrolpunktu atrašanu, sadalījāmies komandās, un septiņgadnieks ar mani devās meklēt kontrolpunktus. Es skatījos kartē, kurp iet, bet, kad bijām tikuši tuvumā, septiņgadnieks meklēja, kur tieši kontrolpunkts ir. Diezgan viegli atradām sešus un ļekatojām uz izeju. Nē, gaŗgabalu skriešana nav mans sports. Kad atskrējām, vīram bagāžniekā balvu krāvums nešķita mazinājies. Septiņgadnieks priecīgs dabūja “Latvijas valsts mežu” maisiņu ar visu ko tajā iekšā. Kad apskatījāmies, atradām arī iepriekš neredzētu rokasgrāmatu meža tipu noteikšanai. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Pirmā saskarsme ar meža tipiem man bija sākumskolā, kad skolotāja reiz lūdza nosaukt meža veidus. Kāds nosauca birztalu, kāds silu, es biju kaut kur dzirdējis un nosaucu vēri. Klase nekā tāda nezināja, bet skolotāja laikam tomēr gan, atbildi pieņēma un vēl papildināja, ka ir tāds vārds ‘vērīt’, kas nozīmē — smuidri augt. Dzīvē sastapis neesmu, bet taisnība. Otra sastapšanās bija studiju gados, kad bija jāmācās meža tipi un to pazīmes. Kādu laiku pēc tam, būdams mežā, arvien centos noteikt tā tipu.

Tomēr studiju laikā tik jaukas rokasgrāmatas nebija. Turklāt papildu jaukumu rada, ka tā nav viegla paļurināšana, bet, kā teikts priekšvārdā,

šo rokasgrāmatu veidojām kā palīglīdzekli ikvienam LVM darbiniekam, kurš strādā mežā un pieņem lēmumus par meža apsaimniekošanu.

Latvijā mežus iedala tā:

Par katru meža tipu minētas tā pazīmes, īpaši tās, ar ko tips atšķiŗas no līdzīgiem, fotoattēli ar meža izskatu un zīmīgām augu sugām. Rokasgrāmatas beigās ir kabatiņa ar pavisam konspektīvu rokasgrāmatiņu, kur svarīgākās pazīmes vēlreiz īsi atkārtotas. Un vēl beigās visai negaidīti — karikātūra:

Oho, meitenes saukt par slapjo gāršu savulaik nebijām aizdomājušies.

Paldies, ir labi, izdevums rada vieglu vēlēšanos sekot priekšvārda mudei un tiešām doties kaut uz tuvīno Biķernieku mežu lūkot meža tipus. Un, jā, rokasgrāmata pieejama arī PDF veidā.

Advertisements

Rīgas partiju puduŗi 2018. gada Saeimas vēlēšanās


Esmu ielicis karti, kuŗš saraksts kuŗā Rīgas vēlēšanu iecirknī uzvarējis. Taču var pamatoti iebilst, ka daudz kur “Saskaņa” 1. vietā tikai latviešu elektorāta sadrumstalotības dēļ. Rīgā kopumā, piemēram, “Saskaņa” ir pirmā ar 33,1% balsu, tak “Attīstībai/Par”, JKP, KPV, Nācionālai apvienībai, “Vienotībai” un zaļzemniekiem kopā ir 13,2%+12,2%+9,4%+9,4%+6,4%+5,1=55,7% balsu. Kuŗš tad Rīgā uzvarējis? Lai to noskaidrotu, jāpāriet no atsevišķiem kandidātu sarakstiem uz plašākiem partiju un vēlētāju grupējumiem, un te lieti der partiju puduŗu metode. Rīgā to var piemērot, salīdzinot partiju balsu īpatsvaru iecirkņu griezumā. Galvaspilsētā laucinieku nav, tāpēc parasti ir diezgan stingra dalīšanās latviešu un krievu partijās. Tik reizēm kāda sīkpartija īsti nepieder nedz vieniem, nedz otriem. Šoreiz Rīgas korrelāciju tābula ir tāda:

S AP JKP KPV NA JV ZZS LKS P LRA NSL PA LN SKG RP
AP -0,9107
JKP -0,8919 0,7548
KPV -0,6523 0,4573 0,5729
NA -0,8299 0,6566 0,8183 0,4531
JV -0,8707 0,8646 0,7361 0,3233 0,7545
ZZS -0,5926 0,2914 0,5759 0,4947 0,6725 0,4122
LKS 0,7585 -0,7697 -0,7832 -0,4130 -0,7686 -0,7381 -0,3175
P -0,6821 0,8077 0,4569 0,3078 0,3396 0,6486 0,0450 -0,5281
LRA -0,5724 0,4607 0,5066 0,5393 0,4813 0,3854 0,3872 -0,5180 0,3220
NSL 0,0977 -0,1957 -0,1465 0,1027 -0,1120 -0,2307 0,1140 0,2229 -0,1492 0,0580
PA 0,5285 -0,5189 -0,4914 -0,2488 -0,4385 -0,5577 -0,2298 0,4269 -0,4209 -0,3072 0,0830
LN -0,2287 0,0257 0,2215 0,3402 0,2195 0,0689 0,3652 -0,0466 0,0021 0,2448 0,2644 -0,0562
SKG -0,0688 -0,0517 -0,0290 0,1722 -0,0301 -0,0011 0,2397 0,2143 0,0013 0,0452 0,0807 0,0840 0,1793
RP 0,1954 -0,2486 -0,2453 -0,0292 -0,1983 -0,2482 -0,0730 0,3628 -0,1621 -0,1084 0,1521 0,2142 0,0069 0,1621
LCP 0,1575 -0,2484 -0,1685 0,0655 -0,2868 -0,2745 -0,0221 0,4145 -0,0660 -0,0802 0,1487 0,2042 0,1686 0,2466 0,2340

Līdzīgā veidā kā par Latviju var aprēķināt puduŗus:

  • latviešu — AP+JKP+KPV+NA+JV+ZZS+P+LRA+LN ar 61,3% balsu;
  • krievu — S+LKS+NSL+PA+RP+LCP ar 38,6%;
  • nevienā pusē netikušo SKG ar 0,1%.

Rēķināšanas gaitā pamanīju, ka latviešu puduris dalās trīs apakšpuduŗos:

  1. pirmkārt, līberāls apakšpuduris, kur pie AP ar >0,8 korrelāciju piebiedrojas JV un P. Par to balsojuši 22,7% vēlētāju;
  2. otrkārt, konservātīvs apakšpuduris JKP+NA arī ar >0,8 korrelāciju. Par to balsojuši 21,7% vēlētāju;
  3. treškārt, pārējās partijas (KPV, ZZS, LRA, LN), kam korrelācija gan ar iepriekš minētām partijām, gan savā starpā zemāka, taču kopumā tās stāv tuvāk konservātīvam apakšpudurim. Iespējams, kāds var izdomāt precīzāku nosaukumu (labprāt uzklausīšu), bet pagaidām šo saukšu par lauku apakšpuduri. Par to balsojuši 17,0% vēlētāju.

Tagad paveŗas ceļš uz jaunām Rīgas kartēm: kur stiprākas bijušas latviešu, kur krievu partijas, kur kādi latviešu apakšpuduŗi utt. Bet par to nākamos rakstos.

Vašingtona Trampa ievēlēšanas laikā


Divi gadi ir pietiekami apaļš brīdis, lai atskatītos, kas īsti bija priekš diviem gadiem. Amerikā vēlēšanas bija. Par vēlēšanām uzrakstīju, tagad beidzot par zemi un pilsētu. Pirmais un otrais iespaids radās vēl lidmašīnā. Otro īsāk uzrakstīt, tāpēc sākšu ar to. Proti, Amerika tik tālu jūŗām šķirta no pārējās pasaules, tāpēc mazs brīnums, ka amerikāņi vispār interesējas par kaut ko tālāku nekā pašu zeme, Kanada un Meksika. Un esmu pateicīgs viņiem, ka interesējas.

Augstāks dzīves līmenis nekā Eiropā

Pirmais iespaids gan bija kas cits, un lidmašīnā tas guva signālu un apstiprinājumu. Signāls bija, ka, iekāpjot, iekārtojoties un lidojot 787. boeingā, nevarēja nepamanīt, ka tā ir lepnāka nekā lidmašīnas, kas pa Eiropu lido. Protams, varbūt vainīgs reisa gaŗums, tomēr radīja iespaidu, ka Amerika varētu būt turīgāka nekā Eiropa. Apstiprinājumu signāls guva priekš nolaišanās, skatoties pa logu: tik lielu (plašu) piepilsētu Eiropā neesmu redzējis. Un piepilsētas nozīmē — labi dzīvojam. Nākamo augstāka dzīves līmeņa pazīmi nekā Eiropā ievēroju ceļā no lidostas uz pilsētu: lielāki, lepnāki automobiļi. Kad izkāpu no autobusa, sapratu, ka arī klusāki. Tipisks piemērs varētu būt “Chevrolet Suburban”:

Kā vēlāk noskaidroju, rij divreiz vairāk nekā manējais, tak degviela ar divreiz lētāka. Pie labas dzīves ātri pierod, un arī es drīz pieradu pie amerikāņu pārticības. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

%d bloggers like this: