Krievijas vēlēšanu iejaukšanās ceļvedis


Ieguvu savā rīcībā Viļņā mītoša Starptautiskā vēlēšanu pētījumu centra izdevumu par veidiem, kā Krievija jaucas citu valstu vēlēšanās, izlasīju un nu varu dalīties iespaidos.

Autors ir lietuvietis, un dzīve piefrontes valstī un labāka Krievijas pazīšana darījusi šo izdevumu pārāku par daudziem Rietumu līberāļu garadarbiem, kuŗi visiem spēkiem meklē putinisma skabargas nācionālistu acīs un novēršas no Kremļa baļķiem sociālistu un līberāļu acīs. Nē, Laurinavičs jau ievadā par pirmo putinistu piemēru min kreiso Lielbritanijas Darba partiju un tāpat turpmāk nevairās rādīt arī komūnistu, sociālistu un valdošu līberāļu kremlību.

Grāmatiņa kārtota nodaļās atbilstīgi Krievijas iejaukšanās veidiem:

  • ārzemju partiju un polītiķu financēšana;
  • Kremlim draudzīgu, bieži marģinālu spēku atbalstīšana (piemēram, sekmīga Bulgarijas sociālistu kandidāta Rumena Radeva ievēlēšana prezidenta amatā, kuŗam Kremlis bija sagatavojis vēlēšanu stratēģijas plānu);
  • saites ar tradicionālām Rietumu partijām un polītiķiem (autors, piemēram, secina, ka par galveno Kremļa atbalstīto kandidātu Francijas 2017. gada prezidenta vēlēšanās, iespējams, drīzāk saucams labēji centriskais Fransuā Fijons, ne Nācionālās frontes Marina Lepēna);
  • ļaunprātīga informācijas vākšana ķiberuzbrukumos (Laurinavičs atgādina, ka “ierasta” spiegošana un kompromitējošu materiālu vākšana var būt tikpat bīstama, cik ķiberuzbrukumi);
  • dezinformācija — plašāka par viltusziņām sociālos tīklos;
  • starptautisku iejaukšanās tīklu darbība (te vienīgo reizi pieminēta Latvija — atstāstīts Edgars Rinkēvičs, ka krievu nauda Latvijas bankās varētu tikt izmantota citu valstu graušanai);
  • organizētas noziedzības darbība Kremļa labā — uz interešu sakritības pamata.

Izdevumu noslēdz secinājumi un ieteikumi:

Putina režīmam jaukšanās vēlēšanās ir tikai lielākas kampaņas daļa Kremļa kaŗā pret Rietumiem, kas notiek nepārtraukti ilgu laiku un kuŗa ļaunprātīgā darbībā izmanto plašu metožu klāstu. Tāpēc nav iespējams analizēt šo jaukšanos atsevišķi no vispārīgas Putina režīma stratēģijas vai aizsargāties tikai no vēlēšanu iejaukšanās bez pietiekami plašām pūlēm cīnīties pretī Krievijas apdraudējumam kā tādam.

Grāmatiņa pilna interneta rakstu norāžu, tā ka lasītājs, kas vēlas ko noskaidrot sīkāk, var to darīt patstāvīgi.

Advertisements

Augstākās tiesas spriedums par vēlēšanu naktī “pazudušiem” kandidātu plusiem un svītrojumiem


Augstākās tiesas mājaslapā var iepazīties, ko tiesa izspriedusi par ZZS kandidāta Jāņa Klauža pieteikumu atcelt vēlēšanu iznākumus vēlēšanu naktī “pazudušu” kandidātu plusu un svītrojumu dēļ.

Gruzijas prezidenta vēlēšanas


Gruzijā svētdien, 28. oktobrī bija prezidenta vēlēšanas. Man bija gods novērot. Trīsarpus miljonu balsstiesīgo varēja balsot par 25 (!) kandidātiem. Paši gruzieši jokoja, ka pēdējās vēlēšanas — jo atbilstīgi pērn pieņemtiem satversmes grozījumiem pēdējās tiešās. Īsas ziņas par kandidātiem un viņu izredzēm bija tādas:

Vēlēšanu iecirkņi kā ierasts izvietoti skolās un citās iestādēs:

 

 

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Cik latviešu un cik krievu balso par “Saskaņu” — 2018. gada Saeimas vēlēšanu dati


Samērā plaši apspriesta un propagandā izmantota lieta ir, cik latviešu balso par “Saskaņu”. Patiesību visai viegli noskaidrot, jo šim polītiskam spēkam ir ārkārtīgi cieša korrelācija ar vēlētāju kultūretnisko piederību. Iepriekšējās, 2014. gada Saeimas vēlēšanās par “Saskaņu” balsoja 3% latviešu un ~5/6 krievu, attiecīgi aptuveni 1/10 “Saskaņas” balsotāju bija latvieši. Kā bijis šoreiz? Balsu īpatsvara korrelācija ar vēlētāju mājas valodu “Saskaņai” ir visaugstākā no visiem kandidātu sarakstiem: -0,975 ar latviešu mājas valodu. Grafikā saistība izskatās tā:

Tagad plašāki skaidrojumi. Pirmkārt, pēc lasītāju atsauksmēm pārgāju no punktiem uz burbuļiem, kuŗu laukums atbilst derīgām balsīm attiecīgā pašvaldībā. Lielais pa vidu, protams, Rīga. Otrkārt, iemācījos darīt to, ko ekselis pats automātiski nedara: konstruēt ekselī svērtu līneāru regresiju. Viens paldies “Factum” aptauju uzņēmumam par norādi, otrs sev pašam pa plecu — ka atradu un izkodu vēl citā vietā. Treškārt, attēlā divas taisnes. Pelēkā punktētā ir ekseļa automātiskā nesvērtā regresija ar automātiski aprēķinātiem parametriem blakus. Melnā nepārtrauktā ir manis aprēķinātā svērtā, ko Rīga pavilkusi sev tuvāk uz augšu. Tai parametri ir -0,6591x+0,6873, un grafikā to ievilku ar roku (peli). Svērtā īstenību ataino labāk, jo Rīga un Baltinava tomēr dažādā svarā. Pēc grafika un vēlēšanu iznākumiem izsecināms, ka par “Saskaņu” balsojuši aptuveni 70% krievu balsotāju un 3% latviešu balsotāju. Attiecīgi no “Saskaņas” vēlētājiem latvieši šogad bijuši apmēram 1/9.

Tagad pārbaudām. 2011. gada tautskaitē 11 novados >99% vēlētāju bija latviešu mājas valoda. Ja par “Saskaņu” balsojuši 3% latviešu, tad šais novados “Saskaņai” būtu jābūt guvušai 3…4% balsu. Kā ir patiesībā? Lūk, tā:

Nr.p.k. Novads Latviešu mājas valoda “Saskaņa”
1. Lubānas novads 99,59% 2,8%
2. Jaunpils novads 99,55% 2,0%
3. Pārgaujas novads 99,40% 3,1%
4. Aizputes novads 99,39% 2,7%
5. Alsungas novads 99,26% 2,0%
6. Dundagas novads 99,26% 2,5%
7. Rojas novads 99,23% 2,2%
8. Vecpiebalgas novads 99,22% 3,3%
9. Durbes novads 99,10% 3,2%
10. Skrundas novads 99,03% 2,2%
11. Smiltenes novads 99,01% 2,4%

Pārbaudām arī atpakaļ. Tā kā no balsotājiem latvieši izskatās bijuši 76% un krievi 24%, 76%*3%+70%*24%=2,3%+16,8%=19,1%. Mazliet mazāk, tomēr ne pārāk tālu no 20,4%, kas ir “Saskaņas” balsu īpatsvars, neskaitot ārzemes (jo ārzemēs nerīko Latvijas tautskaites, attiecīgi nav ziņu par vēlētāju valodu ārzemēs). Derēs.

Visbeidzot, līdz ar pāreju uz pašvaldību svara izmantošanu esmu pārrēķinājis vēlētāju aktīvitātes saistību ar mājas valodu un daru zināmu, ka iepriekš aplēstie latviešu un krievu aktivitātes vērtējumi ir precīzējami. Bet par to citā rakstā.

140 vārdu: 2019. gada Eiroparlamenta vēlēšanas — gaidāmas būtiskas pārmaiņas


Attēls: CVK

Šodien Saeima vienbalsīgi pieņēma galīgā lasījumā Eiroparlamenta vēlēšanu likuma grozījumus. Tajos būtiski mainīta balsošanas kārtība, lai būtu ērtāka vēlētājiem:

  • iekšzemē iepriekšējā balsošanā drīkstēs balsot ne tikai savā, bet jebkuŗā vēlēšanu iecirknī;
  • ārzemēs būs ne tikai pasta balsošana, bet arī klātienes vēlēšanu iecirkņi.

Paldies! Protams, jauninājumiem ir savi ierobežojumi. Citā vēlēšanu iecirknī varēs balsot, ja tas tobrīd spēs sazināties ar vēlētāja piesaistīto iecirkni un pārliecināties, ka viņš nav jau balsojis piesaistītajā. Ārzemēs vēlētājiem būs pašiem iepriekš jāpiesakās, kuŗā iecirknī viņi grib balsot. Un visai iespējams, ka ārzemju iecirkņu veidošana būs atkarīga no vietējo Latvijas pilsoņu uzņēmības. Protams, likums vēl jāizsludina. Protams, jaunajai Saeimai vēl visai ātri jāgroza vēlēšanu komisiju un Vēlētāju reģistra likumā. Tomēr izskatās, ka maija beigās vēlēšanas būs ērtākas vēlētājiem nekā 2014. gada maijā. Un tajās gūto pieredzi varēs izmantot, gatavojoties 2021. gada pašvaldību un 2022. gada Saeimas vēlēšanām.

Spilgts citāts — Jānis Urbanovičs: “Latvijai vēl ilgi būs slikta smaka.”


Jānis Urbanovičs. Sejgrāmatas attēls

“Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs:

Latvijai vēl ilgi būs slikta smaka.

От Латвии еще долго будет плохо пахнуть.

Cik neparasts veids, kā sveikt Latvijas Republiku gadsimta svētkos un izteikt pārliecību, ka brīvai, neatkarīgai un latviskai Latvijai būs saules mūžs!

2018. gada Saeimas kandidātu sarakstu balsu īpatsvara saistība ar vēlētāju mājas valodu


Aprēķināju kandidātu sarakstu un partiju puduŗu balsu īpatsvara korrelāciju ar vēlētāju mājas valodu (konkrēti, latviešu valodas īpatsvaru) pašvaldību griezumā:

Korrelācija 2018. gadā Korrelācija 2014. gadā
Pilsētas latviešu puduris 0,898
KPV 0,742
JKP 0,709 0,158
NA 0,667 0,716
AP 0,543 0,149
LN 0,487
P 0,478
Vēlētāju aktīvitāte 0,434 0,299
LRA 0,294 0,377
Lauku latviešu puduris 0,261
NSL 0,163 -0,095
ZZS 0,102 0,596
JV 0,074 0,395
SKG -0,150
LCP -0,171
PA -0,237
RP -0,405
LKS -0,884 -0,892
S -0,975 -0,971
Krievu puduris -0,983

Ko var redzēt? Pirmkārt, augsta puduŗu korrelācija ar valodu — tātad puduŗiem tiešām kultūretnisks pamats. Otrkārt, puduŗiem korrelācija ar valodu augstāka nekā tajos ietilpstošām partijām — tātad kultūretniskais dalījums ir primārs, bet partijas guvušas savu latviešu vai krievu vēlētāju daļu pēc otršķirīgiem citu kategoriju kritērijiem, tāpēc atsevišķu partiju saistība ar valodu vājāka. Treškārt, “Saskaņai” korrelācija ar vēlētāju valodu tik stipra, ka var samērā droši aprēķināt, kāda daļa latviešu un kāda daļa krievu par to balsojusi, attiecīgi arī, kāda “Saskaņas” vēlētāju daļa bijuši latvieši. Bet par to citā rakstā.

%d bloggers like this: