Par brīvu un neatkarīgu Kataloniju


AFP foto

Katalonijas neatkarības jautājums iet šķērsām pāri cilvēku viedokļiem citās jomās. Arī nācionālistiem ir dažādas domas. Es esmu par. Kāpēc?

Galvenais, un ar to pietiktu: tautu pašnoteikšanās tiesības. Katalāņiem ir tādas pašas tiesības pēc savas valsts kā latviešiem, skotiem, dāņiem un čečeniem. Noliedzot katalāņu tiesības, tiek noliegtas arī latviešu tiesības.

Pretī dzirdētas dažādas iebildes: katalāņi nav atsevišķa tauta, bet tādi kā spāņu latgalieši; katalāņu neatkarībnieki ir kreisi un velkamiski; neatkarībniekiem nav skaidra vairākuma.

Atbildu. Katalāņiem ir sava tautas apziņa, bijusi sava vēsture un savs valstiskums, un romāņu valodu kokā katalāņi ir tālāk no spāņiem nekā portugaļi (neviens taču neapšauba, ka portugāļi ir atsevišķa tauta ar savu valodu). Cik viegli spāņi un katalāņi saprot viens otra valodu, neņemos spriest, bet pieļauju, līdzīgi varētu argumentēt, ka ukraiņi saprot krievu valodu.

Otrkārt, daudzi katalāņu neatkarībnieki tiešām ir kreisi. Franko gānītāji nevēlas atzīt, kāda elle būtu Katalonijas autonomā republika padomju Spānijā (1937. gada maijs bija pumpuriņi). Par laimi, mazām valstīm ir priekšrocība, ka polītikas (kā pareizas, tā aplamas) augļi top redzami drīzāk. Lielā Savienībā sociālismu var celt gadudesmitiem, līdz tas izput, mazā valstī sociālisms būs jāatmet drīzāk — vai nu pašiem, vai vēlētāji palīdzēs. Un mazām valstīm ir vēl viena priekšrocība: tām grūti apdraudēt citus. Tāpat vietā ir poļu valstsvīra Jozefa Pilsudska vārdi: “Es braucu sarkanā sociālisma tramvajā līdz neatkarības pieturai, bet tur es izkāpu.” Tiem, kas šobrīd apvieno nācionālismu (pret spāņiem) un velkamismu (pret Afrikas iebr[a]ucējiem), kaut kad būs jāizvēlas — un labāk, lai tas notiek pašu valstī.

Treškārt, neatkarībai ir skaidrs katalāņu vairākuma atbalsts. Protams, ja pieskaita spāņu iebraucējus, spēku samērs līdz nesenai pagātnei bija tuvs 50:50, jo Katalonija ir smagi kolonizēta: 35% iedzīvotāju dzimuši ārpus Katalonijas (Latvijā 1989. gadā analogs bija 26%), katalāņu valodu par savu uzskata 40% iedzīvotāju (Latvijā 1989. gadā 52%). Taču, kā jau teicu, runa ir par tautu pašnoteikšanos.

Kas būs? Nezinu. Otra pilsoņu kaŗa nebūs. Izšķirs, pirmkārt, ko pilsoņi uzskatīs par savējo varu — Katalonijas vai Spānijas — un, otrkārt, cik tālu būs gatavi polītiķi un pilsoņi iet, lai savu lietu aizstāvētu. Uzvarēs tie, kas būs gatavi vairāk zaudēt.

Advertisements

9 Atbildes to “Par brīvu un neatkarīgu Kataloniju”

  1. sarkanakmens Says:

    Oficiālā mūsu valsts pozīcija ir pret.

  2. Andris Says:

    Nepilnīga, bet laba analīze. Apskatīto parametru ietvaros. Plašāk, jāskatās plašāk!

    Ko nozīmē Spānijas padalīšana Europei? Kam tas varētu būt izdevīgi globālā spēlē? Protams, protams, Putinam. Teiksim tā – kas varētu būt otrais un trešais labuma guvējs? Jo nav taču nekādu ilūziju par to, ka Spānijas valdības rīcība visā procesa laikā ir vērsta uz to, lai Katalonijas neatkarības process … neapstātos! 13. janvāris Viļņā un 20. janvāris Rīgā nebija vērsts uz to, lai Baltijas valstis paliktu PSRS. Abi šie notikumi tika radīti tādēļ, lai atdalīšanās būtu vienīgā loģiskā iespēja. Tāpat spāņu policisti referenduma dienā… Ja būtu vēlēšanās procesu patiešām apturēt, visi jau sēdētu būrī kā šodien, tā 1991. gadā.

    Un par “tautas izvēli” var runāt amata ietvaros, bet nopietnā analīzē tas nebūs nopietni 🙂

  3. :) Says:

    Notikumi Katalonijā ir Brixita analogs tikai Spānijā. Pamatā ir tas, ka Katalonija ir bagātāks reģions, un tad daudziem rodas vēlme kļūt neatkarīgākiem un nedalīties ar citiem. Protams, nacionālās jūtas ir visvienkāršāk uzjundīt un tas arī tiek darīts.
    Par Katalonijas kolonizāciju gan nevajadzētu runāt, notikušais ir pilnīgs dabisks process Spānijā – lielā valstī, kāda tā visu laiku ir bijusi. Tur nav analoģijas ar Latviju.

    • Andris Says:

      Protams, Latvija pret Kataloniju ir kā ola pret vistu, bet mūsu orientētais ministrs to nav pamanījis. Tad varbūt analoģija ir Ukrainas atdalīšanās no Krievijas? Ukraina atdalīšanās brīdī arī bija bagāta (vispār bez parādiem!), industriāla, ar armiju, aviāciju, floti un kodolieročiem. Kas ir Ukraina šodien? Runa nav par to, vai Ukrainai vajadzēja atdalīties. Runa ir par to, kurp ved dažādo atdalīšanos režisori. Ak, nu jā, un mūsu pašu Latvija, protams, nav tam pierādījums, jo mūsu regresā vainojams “krievi nāk”.

  4. Latvijas blogāres apskats #97 (23.10.-29.10.). – BALTAIS RUNCIS Says:

    […] ”Karstāko” ziņu pirmrindnieki Katalonija joprojām arī blogārē- Ritvars raksts ”Par brīvu un neatkarīgu Kataloniju”. […]

  5. Viesturs Vecbastiks Burvis Says:

    Pilnīgs nonsenss – raksta autors neko nesaprot no tēmas, par ko raksta (pat valodu salīdzinājum ir absurdi un parāda, ka autors neko par tām nezina). Kauns latviešiem stāstīt muļķības…

    • Vārds Says:

      Un kas tad ir absurds Ritvara pieminētajā faktā, ka spāņu valoda pēc izcelsmes ir tuvāka portugāļu valodai, savukārt katalāņu atrodas citā romāņu valodu atzarā?

  6. Aldis Says:

    Valodas var salīdzināt pēc vārdu krājuma, gramatikas, skanējuma. Latviešiem un leišiem ir saule un saulė, bet arī grāmata un knyga, Arī pieci un penki, roka un ranka, sestais un šeštas, ziņa un žinia. Lūk, vārdu krājuma ziņā kataloņu valodas dvīņu māsa ir oksitāņu valoda, māsīca ir friuliešu valoda, 2.pakāpes māsīcas ir itaļu un siciliešu valodas, 3.pakāpes māsīca ir portugaļu valoda, 4.pakāpes māsīca ir spāņu valoda. Latviski ir piens, leitiski ir pienas. Lūk, itaļu valodā ir rivoluzione, spāņu valodā – revolución (vienu skaņu mazāk), franču – révolution (pēdējais burts netiek izrunāts), kataloņu – revolució. Izskaņas rakstība: spāņu un franču: -ion, kataloņu: – io. Izruna: spāņu: [-sjon] (viena zilbe), franču: [-sjo] ar nazālo o (viena zilbe), kataloņu: [-si-o] (divas zilbes). Itaļu un spāņu: mano, franču: main [me] ar plato nazālo e, kataloņu: ma (tikai 2 burti). Un tā tālāk, un tā tālāk. Spāņu valodā (pareizāk kastīliešu, jo to saukt par spāņu valodu ir tas pats kā saukt krievu valodu par padomju valodu. Starp citu, ģeografiskajā jēdzienā Hispanica, ko izdomāja romieši, ietilpst arī Portugale, visa Pireneju pussala tika saukta Hispanica vēl pirms tur bija radušas romāņu valodas), tātad spāņu valodā ir pieci patskaņi: a e i o u. Kataloņu valodā ir 8 patskaņi: a, šaurais e, platais e, īpašais e (kā frančiem), šaurais o, platais o, u. Kataloņiem (kā frančiem) ge skan [že], jo skan [žo], LL skan [j]. Kataloņiem raksturīgas skaņas: x un ix [š], ig un tx [č], kas dažreiz var kļūt arī par [dž]. Interesanti, ka pirms romiešu iekarošanas, pašreizējās kataloņu zemēs dzīvoja ibeŗi, bet spāņu un portugaļu zemēs – ķelti. Vārdu sakot, kataloņi ir latīnizēti ibeŗi, bet spāņi ir latīnizēti ķelti. Spānijā arabu invāzija turpinājās gandrīz 800 gadu, bet Katalonijā vien mazliet ilgāk par 100 gadiem. Katalonija un Oksitānija (kādreiz Akvitānija) ir trubadūru zemes. Spānija vienmēr bija karalīste, savukārt Katalonija ilgu laiku bija republika ar parlamentu, ko veidoja kataloņu grāfi, un ar savu konstitūciju, kas bija rakstīta kataloņu valodā.

    • Viesturs Vecbastiks Burvis Says:

      Piedodiet, Aldi, es nekad vēl nebiju lasījis lielākas muļkības ne par Spāniju, ne par Kataloniju. Spāņi ir ķelti? Katalonija ILGU LAIKU bija republika? Vēsturē Jūs esiet pilnīgs analfabēt !!! Un tas, ko te rakstiet par valodām vispār jau robežojas ar i………!!! Kā nav kauns tik atklāti izrādīt safu absolūto nezināšanu!


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: