140 vārdu: Augusta Mežsēta “Apburtā pilsēta”


Esmu izlasījis Augusta Mežsēta “Apburto pilsētu” un nu varu dalīties iespaidos. Vispirms, kas bija autors. Rakstnieks, 1944. gadā pabēga līdz Kursai, tomēr palika Latvijā. Pirmo stiprāko iespaidu guvu jau grāmatas sākumā un nezaudēju līdz beigām: Mežsēts raksta, kā rakstīja cara laikā — kaut darbs pirmoreiz izdots 1929. gadā. Īpaši tas attiecas uz sentimentālitāti galvenā varoņpāŗa dabūšanās aprakstā. Otrs iespaids sākās drīz pāri pusgrāmatai, kad it kā jau viss, laimīgas beigas, bet vēl ~40% grāmatas palicis. Lai to atrisinātu, autors ķeŗas kaitēt laimīgai varoņpāŗa kopdzīvei un tēlo, cik sasmakusi viņu dzimtās mazpilsētas pilsoniskā sabiedrība. Te, lūk, otrs iespaids: Latvijas Republikas (pat “Dievs, svētī Latviju”), patriotisma un kapitālisma nievāšana. Labi, 20. gadu nogalē ne tāda vien sociķu literātūra izdota, bet kāda vella pēc to turpināt trimdā, kad tas līdzvērtīgi sevis noliegšanai un rada Tilta apgādam kultkoma piesmaku? Diemžēl “Apburtā pilsēta” iŗas uz papīrkurvi.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 1 Comment »

Viena atbilde to “140 vārdu: Augusta Mežsēta “Apburtā pilsēta””

  1. 2017. gadā izlasītas grāmatas | Mans zelts ir mana tauta Says:

    […] Augusts. Apburtā pilsēta. Tilts, 1965. 256 […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: