Katalonijas nobalsošanas mācības


Spānijas policija laužas Katalonijas vēlēšanu iecirknī. Foto: Reuters/Scanpix

Katalonijas neatkarības nobalsošana mudinājusi mani turpināt pārdomas, kam biju pievērsies 2014. gadā Ukrainas un Moldovas balsošanu iespaidā. Proti, neatkarīgi no tā, ko kuŗš uzskata par labu, pareizu, likumīgu vai pretēji, kādas ir Katalonijas nobalsošanas mācības attiecībā uz vēlēšanu rīkošanu apgrūtinātos apstākļos? Piemērojot Latvijas stāvoklim, kā vissekmīgāk sarīkot, ja gadās dabas nelaimes vai Kremļa pretdarbība (fiziska vai elektroniska) — un kā vissekmīgāk novērst Krimas un Donbasa veida viltusbalsošanas?

Katrā pusē esmu guvis trīs galvenās mācības. Sākšu ar sekmīgu rīkošanu.

  1. B plāns. Lai ko darītu, visam veselā saprāta robežās jābūt izdomātam B plānam: ko darīt, ja pamatvariants (A plāns) neizdodas. Svarīgākās lietās un stipru apgrūtinājumu apstākļos, iespējams, vajag arī C plānu. Ievērojot vēlēšanu svarīgumu, arī šobrīd Latvijā B plāni ir. Piemēram, ja vēlēšanu iecirknī nav elektrības (negaisi un stiprs vējš var gadīties ikvienās vēlēšanās), vēlētāju apkalpošanu tas netraucē (varbūt agrā rītā un vakarā ir tumšāks), bet elektroniski ievadāmos un ziņojamos datus raksta papīrā un elektroniski ievada, kad elektrības piegāde atjaunota vai papīrā sarakstītais nogādāts tādā vietā, kur elektrība ir. Vai arī: ja vēlēšanu zīmes nevar ieskenēt, skaita ar rokām.
  2. Vienkāršība un zemās technoloģijas. Augstās technoloģijas ir trauslākas un vieglāk padarāmas nelietojamas nekā zemās. Tāpēc lai ir un paliek papīra vēlēšanu zīmes. Tāpēc vēlētāju dalību vēlēšanās labāk reģistrēt ar zīmogu pasē vai tinti uz pirksta, nevis iepriekš sagatavotos vēlētāju sarakstos vai tiešsaistes savienojumā ar iedzīvotāju reģistru. Tāpēc labāk lai vēlētājs var balsot jebkur bez iepriekšējas pieteikšanās, nevis tiek piesaistīts vienam iecirknim un gaida paziņojumu, kur tam jābalso.
  3. Elastība un decentrālizācija. Sistēma, kuŗas sekmīga darbība atkarīga no nevainojamas viena centrālā elementa darbības, ir trauslāka un vieglāk padarāma nelietojama nekā tāda, kuŗas sastāvdaļas spēj pašorganizēties. Tāpēc vēlreiz: tūkstošiem pasu zīmogu un tintes zīmuļu grūtāk padarīt nelietojamus vai nepieejamus nekā vienu iedzīvotāju reģistru. B plāna reizē (piemēram, ārzemju iecirknī ar mazu balsstiesīgo skaitu un attiecīgi pamazu vēlēšanu materiālu daudzumu piepeši ierodas divi autobusi tūristu, kas grib balsot) lai var izmantot improvizētas vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes — un varbūt improvizētas urnas. Un vēlēšanu zīmju maketi varētu stāvēt internetos, lai vēlētāji paši, ja grib, varētu izdrukāt.

Tagad no otras puses. Te gan mazāk par balsošanu, bet vairāk par Drošības policijas un citu iestāžu darbu, ko tās, ceru, zina un māk arī bez maniem secinājumiem un padomiem.

  1. Rīkoties tūlīt un izlēmīgi. Jo ilgāk ļauj nelaimei ievilkties, jo grūtāk tikt ar to galā — kā to diemžēl rādīja Krima un Donbass.
  2. Vispirms vērsties pret centrālizētiem elementiem un vieglāk ievainojamiem augsto technoloģiju risinājumiem. Pret rīkotājiem, ne izpildītājiem; spoguļattēls sekmīgas rīkošanas otrai un trešai mācībai.
  3. Neradīt iespējas. Raugi, man var būt darba automobilis un līgums ar darbu, ka to drīkstu izmantot tikai es un tikai braukšanai no mājām uz darbu un atpakaļ. Taču tas nekādā veidā nepasargā, ka automobili nenolaupa bandīti un neizmanto savām vajadzībām. Te šobrīd aktuāls piemērs ir pašvaldību referendumi, kuŗu likumu Saeima grasās pieņemt galīgā lasījumā, bet kas rada jaunus, līdz šim Latvijā nebijušus drošības riskus un ar ko ir pagalam nelāga pieredze Moldovā.
Advertisements
%d bloggers like this: