Viktora Suvorova “Spiegošanas pamati”

Ieraudzīju, ka Stacijas Andris uzrakstījis par jaunu, nedzirdētu Viktora Suvorova grāmatu. Izlasīju atsauksmi, sapratu, ka jāiegādājas. Aizbraucu uz Mūkusalas ielu un apgādā iegādājos par 6,40 Ls. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Vispirms par autoru. Viktors Suvorovs (īstā vārdā Vladimirs Rezuns) dzimis 1947. gadā, 1974. gadā beidzis Militārās diplomātijas akadēmiju un pēc tam četrus gadus nostrādājis SPRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes diplomātiskajā rezidentūrā Ženēvā, līdz 1978. gadā bija spiests bēgt uz Lielbritāniju. Latvijā kļuvis pazīstams atmodas laikā, kad žurnāls “Avots” iespieda Suvorova “Ledlauzi” — par to, kā Staļins gatavojās uzbrukt Hitleram un Hitlers viņu par mata tiesu apsteidza.

“Spiegošanas pamati” ir par padomju militāro izlūkošanu un Galveno izlūkošanas pārvaldi. Grāmata vispirms izdota 1984. gadā angliski, bet, kad pērn laists klajā atjaunināts krievu izdevums, “Dienas Grāmata” ņēmās izdot to latviski. “Spiegošanas pamati” nav ne daiļliterātūra, ne publicistika, ne vēstures kronika. Tā ir uzziņu grāmata pavisam bez sižeta (kaut ievīti daudzi vēstures un spiegu stāstiņi), tāpēc mazliet gaŗlaicīgāka par citiem Suvorova darbiem. Autors apraksta Galveno izlūkošanas pārvaldes vēsturi, dažādus tās darbības un spiegošanas aspektus. Daļa rakstītā pārņemta no citiem Suvorova darbiem (“Akvārijs” — autobiografiska daiļliterātūra par Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbu, “Specnazs” u.c.), bet prasmīgi, vietā un nezinātājam nejūtami. Sirsnīgākais ir pašās beigās: padomi spiegošanas iesācējam, kas var lieti derēt ne tikai vervēšanā, bet arī labu attiecību veidošanā ar cilvēkiem un panākumu gūšanā.

Tradicionāli arī šo Suvorova darbu no krievu valodas tulkojis Jānis Kalve. Un kā parasti tulkojis kroniski krieviski. Latviešu divdabju bagātības nepazīšana, aizstājot tos ar -ot, ir ziediņi. Nepatīkamākais ir Kalves indeve atstāt krieviski, netulkotus pat tādus nosaukumus un saīsinājumus, ko latviski tulkoja pat Latvijas pārkrievošanas kulminācijā 80. gados. Varēja taču kaut vai Latvijas Padomju enciklopaidijas līmenī tulkot. Bet nē, Valsts drošības komiteja ir KGB, pretgaisa aizsardzība — PVO utt. Un, kad ieraugi tekstā tādu gimalajiešu lāci kā Šveices PVO komandieris, gribas saukt: “Prātiņ, nāc mājās!”

Izlasījis lieku plauktā blakus pārējām Suvorova grāmatām. Iesaku lasīt, ja interesē spiegošana un Padomijas vēsture.