Kam visvairāk: partiju kandidātu sarakstu skaits pašvaldību vēlēšanās


Pašvaldību vēlēšanas īstenībā nav vienas pa visu Latviju, bet 119 vienlaicīgas vēlēšanas mazākos vēlēšanu apgabalos. Tāpēc tajās startē visvairāk dažādu sarakstu. Pat neskaitot bezpartejiskas vēlētāju apvienības un kopīgus patstāvīgu partiju sarakstus, šais vēlēšanās piedalās visvairāk polītisku spēku. Saeimas vēlēšanās parasti padsmit sarakstu, bet šogad pašvaldību vēlēšanās — 49 partijas un vēl divas apvienotos sarakstos. 20 no tām ir reģionālās partijas, kam saistības dēļ ar noteiktu teritoriju būtu gandrīz neiespējami Saeimas vēlēšanās pārvarēt Latvijas mēroga 5% barjeru. (Līdz šim sekmīgākais mēģinājums ir “Latgales gaisma” 2002. gadā — 1,6% balsu.) Ir partijas, kas atturējušās startēt Saeimā, tomēr nolēmušas cīnīties atsevišķās pašvaldībās. Kā parasti ir dažas jaunas partijas. Bet kam visvairāk sarakstu?

Skaitot viena nosaukuma kandidātu sarakstus, iznākums tāds:

 

Bet redzat trīs vienādi tumšāk zaļus stabiņus? Jā, Zaļo un zemnieku savienība startē vairākos veidos: gan kā ZZS (partiju apvienība), gan kā Zemnieku savienība, kas ietilpst ZZS, gan kā Zaļā partija, kas tāpat ietilpst ZZS. Visām trim kopā kandidātu sarakstu skaits sasniedz 99. Līdzīgi, tikai ar mazākiem skaitļiem, ir Reģionu apvienībai. Tad ko, visvairāk sarakstu šogad pašvaldību vēlēšanās zaļzemniekiem? Lēnāk pār tiltu. Jo daudzās pašvaldībās zaļzemniekiem ir gan LZS, gan LZP saraksts. Un tas var liecināt kā par spēku, tā nesaskaņām (lai atceramies ZZS kandidātu svītrošanas līmeni Saeimas vēlēšanās). Turklāt dažādās pašvaldībās paralēlu sarakstu cēlonis var atšķirties.

Patiesībai vistuvāk varētu būt rādītājs, cik pašvaldībās kuŗš polītiskais spēks startē. Partiju apvienības un tajās ietilpstošās partijas lai skaitām kopā, apvienotos sarakstus ieskaitām katrai tajos ietilpstošai partijai, vēlētāju apvienības neskaitām nevienam, lai cik labi zinātu to polītisko piederību. Ja esmu pareizi saskaitījis, iznākums un visplašāk pārstāvēto partiju salīdzinājums ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā ir tāds:

Partija 2013. 2017. Starpība
ZZS 78 75 -3
NA 59 69 +10
LRA 40 60 +20
V 73 57 -16
SC 50 50 0

Labākai uzskatāmībai tas pats attēlā:

Gan augšana, gan dilšana viegli izskaidrojama. “Vienotība” zaudējusi premjera partijas statusu un varas partijas tēlu. Reģionu apvienība 2013. gadā nemaz ij dibināta nebija, bija vien reģionālās partijas, kas vēlāk apvienojās LRA. Tagad toties LRA ne tikai dibināta, bet arī Saeimā darbojas. Nācionālās apvienības cēlonis atrodams, skatoties pārmaiņas vēlēšanu apgabalu sadalījumā. Salīdzinot ar 2013. gadu, par 8 vairāk sarakstu iesniegts Zemgalē, kur pārklājums audzis no 54% līdz 85%. Turklāt nemaz neskaitot vēlētāju apvienību “Nacionālā apvienība Viesītes novadam un Sēlijai” un Rundāles novadveča Aivara Okmaņa sarakstu. Pieaugums Zemgalē vislielākā mērā ir apgabala koordinētāja Imanta Parādnieka nopelns.

Apkopojot: tāpat kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās visplašāk pārstāvēta ZZS, nākamie polītiskie spēki neatpaliek necik tālu, tuvākais sekotājs mainījies — iepriekš bija “Vienotība”, tagad NA. Un, protams, par kandidātu sarakstiem svarīgāki būs vēlēšanu iznākumi.

Advertisements

Tāds ar tādu sasatika: kopīgi vairāku partiju saraksti pašvaldību vēlēšanās


Pašvaldību vēlēšanās, ievērojot vēlēšanu apgabalu mērogu, ir plašākas iespējas iesniegt kandidātu sarakstu nekā Saeimas vai Eiroparlamenta vēlēšanās. Samērā plaši zināms, ka sīkākās pašvaldībās, kur mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, drīkst kandidēt arī bezpartejiskas vēlētāju apvienības. Otra atšķirība: kopīgu sarakstu var iesniegt divas vai vairāk partijas, nebūdams reģistrētā partiju apvienībā. Lielākoties izšķirīgi ir vietēji apstākļi, tomēr Latvijas mērogā iezīmējas sakarības, kuŗi polītiskie spēki ir ja ne gluži sabiedrotie, tad vismaz apsveŗami sadarbības partneŗi.

Kā ir šogad? CVK mājaslapā apkopots, kādi (un arī — kādi kopīgi) saraksti iesniegti. Pavisam 31 kopīgs saraksts, to skaitā 6 trīspartiju saraksti. Līdz piecpartiju sarakstam kā 2013. gadā nav tikts. Labi, vispirms saskaitām, cik reižu kuŗa partija ar kuŗu bijusi kopīgā sarakstā. Tad, lai atklātu nopietnākas sadarbības tīklu, atmetam tādas kopā būšanas, kas gadās tik vienreiz. Atlikums izskatās tā:

Kur pārējās partijas? Tām nav bijis pietiekami daudz (vismaz 2) vienādu kopīgu sarakstu, lai parādītos attēlā.

PAPILDUS 27. aprīlī. Jāatceras gan, ka kopīgi saraksti parasti ir maza daļa visu sarakstu. Piemēram, ja pareizi esmu saskaitījis, Nācionālā apvienība šogad startē 69 pašvaldībās, Reģionu apvienība kopā ar tajā ietilpstošām partijām  — 60, “Vienotība” — 57 pašvaldībās.

%d bloggers like this: