Februāŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem 250 tūkstošiem gadā


Aizņemtības dēļ maķenīt iekavējies kārtējais mēneša pārskats par nelegālo imigrāciju pāri Vidusjūŗai. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, februārī Eiropā tādā veidā ieradušies 10 tūkstoši, kas ir vairāk nekā 7 tūkstoši janvārī, tomēr jūtami mazāk par pērnā februāŗa 61 tūkstoti. Tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 245 tūkstošiem pēdējā gada laikā:

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī bijis 1,1 tūkstotis, turpinot lēnu lejupslīdi no 3,4 tūkstošiem augustā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā februārī būtu ieradušies ~160 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētais 1,1 tūkstotis ir daudz mazāk nekā 57 tūkstoši 2016. gada februārī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 52 reizes (57 066 / 1089) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 52 reižu grūtāk iekļūt? Nē, 9. martā apritēja gads, kopš Maķedonija tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču februārī atkal jau bija 9 tūkstoši iebr[a]ucēju. Un tas ir vairāk nekā dubults skaits, salīdzinot ar citiem februāŗiem: 2014. — 3,3 tk, 2015. — 4,4 tk, 2016. — 3,8 tk. Te var redzēt, kā darbi atšķiŗas no ES vārdiem. Varētu iebilst, ka pagājis maz laika kopš ES vārdu pieņemšanas februāŗa sākumā, lai kaut ko secinātu, taču nez kāpēc Maķedonijai (skatīt iepriekš) pietika ar dažām dienām, lai radikāli mainītu (izbeigtu) migrācijas plūsmu.

“Domuzīmes” 2017. gada pavasaŗa numurs


Esmu izlasījis jaunāko (pavasaŗa) “Domuzīmi” un nu varu dalīties iespaidos. Numurs iepatikās ar pirmiem rakstiem (stāstiem, tas ir), turpmākais to nemaitāja, un patika saglabājās līdz pašām beigām. Konkrēti, pirmais stāsts bija cienīgs Gunša Bereļa karātavu humors. Otrais bija Kristīnes Želves skolēna gaitu stāstiņi. Daudziem iespaidu vājināja kulminācijas trūkums. Tiesa, ja autore stāstījusi savas atmiņas, tad, protams, īstā dzīvē lielākai daļai notikumu nav literāri skaistas kulminācijas. Liels pluss toties bija kancelejiska stāstiņu valoda. Labākās epizodes: “Sarkanie ciemiņi” un “Pīpēšana” (labumu izšķirīgi radīja humors).

Vākā par numura tematu pieteikts latviešu valodas stāvoklis, taču žurnālā par to tikai viena diskusija. Un tā diskusija pilna it kā pareizām frazēm, bet rada nespēka iespaidu. Kad izlasīju, uz mēles bija jautājums: “Bet, Druvietes kundze, jūs taču bijāt izglītības ministre. Kāpēc jūs neieviesāt principu “valsts skolā — valsts valodā”? Vai arī jūs kā Šadurskis — kamēr Eiroparlamentā, tikmēr varens, kolīdz ministrs, tā aste kājstarpē?”

Vēl piezīme redakcijai: mazliet kaitina kroniska neizdarība — numura temats pieteikts, taču nav veidota vienota noskaņa visa žurnāla gaŗumā. Arī šoreiz.

Trešā virsotne pavasaŗa “Domuzīmē” manā lasījumā ir Jāņa Šiliņa “Bēgļi pret impēriju” par 1. pasaules kaŗa latviešu bēgļiem, viņu attieksmi pret Krievijas 1917.—1918. gada notikumiem un dalību tajos. Dažam nevar piekrist, piemēram, nekritiski par patiesību pieņemta lielinieku pīlīšu pūšana:

Lielinieki aicināja demokratizēt bēgļu palīdzību un efektīvāk izmantot to rīcībā esošo resursus. ..

Trūkstot līdzekļiem, lielinieki aizmirsa agrākos solījumus..

It kā lielinieki būtu dēmokratiskāki par bēgļu organizāciju vadītājiem Vili Olavu, Jāni Čaksti, Zigfrīdu Meierovicu, Jāni Goldmani, Jāni Zālīti, Arvedu Bergu u.c. It kā lielinieki ārēju apstākļu dēļ bija spiesti atkāpties no solījumiem — nevis atmeta līdzīgi kā Satversmes sapulci, kad pēc varas sagrābšanas vairs nevajadzēja.

Sakritības pēc lasīju “Domuzīmi” brīdī, kad lasīju latviešu avīzes par cara krišanu. Sasaucās. Avīzēs atradu pāris nezinātu un negaidītu lietu. Viena — ka latvieši atklāti prasīja latviešu zemju apvienošanu vienotā autonomijā vēl priekš cara krišanas. Par neatkarību runas nebija, bet jaušams, ka paraugs ir pusneatkarīgā Somija. Un šīsdienas acīm skaidrs, ka neatkarība, ja arī tobrīd pat domās nebija, būtu loģisks prasību un virzības galapunkts. Otra lieta — bija avīzes, kur Krievijas ziņu rubrika saukta “Iekšzemē”, bet bija arī, kas šķīra Latviju un Krieviju un pēc cara krišanas ziņoja, ka tur, Krievijā (kas nav mūsu Latvija) nodibināta jauna valdība.

Biju jau uzšķīris pēdējo lappusi, kad iekāpu darvas karotē. Līdz šim par Ronaldu Briedi bija ne pārāk dziļš, neitrāls iespaids. Paldies, tagad ir dziļāks un ne vairs neitrāls. Jo piešķirtā lappuse izmantota arī, lai noķengātu AAV prezidentu Donaldu Trampu un amerikāņus vispār:

Ienāk, pateicoties tam, ka pozicionējis sevi kā politkorektuma, multikulturālisma un globālisma pretinieku, seksistu un rasistu. Jo arī migrantu nācijā var briest pārliecība, ka valsti apdraud imigranti un glābt to var vienīgi Lielais Ķīnas mūris uz robežas ar Meksiku un visu neeiropiešu, vietējos indiāņus ieskaitot, deportācija uz citu kontinentu.

Varētu domāt, ka tā ir ironija — galu galā esejas temats ir ironija. Tomēr autors turpat paskaidro: “Ironiju te meklēt lieki..” Tātad meli un viltusziņu izplatīšana par svarīgāko Latvijas sabiedroto.

PAPILDUS 22.03. Esmu saņēmis redakcijas atsauksmi:

Labvakar, Ritvar! Paldies par žurnāla apskatu un viedokļa izteikšanu. Gribēju viest skaidrību: proti, Jūs norādāt uz to, ka tiekot pieteikts numura temats, bet hroniskas neizdarības dēļ “netiek veidota vienota noskaņa visa žurnāla garumā”. Mēs neveidojam tematiskus numurus, tāpēc vāka pieteikumos izceļam autorus vai tēmas, kas var piesaistīt lasītāju, arī vizuāli lielākais pieteikums izriet no viena raksta vai stāsta. Tam nekad nav bijusi tematiskas ievirzes loma. Tā ka par neizdarību tomēr nav runa. 🙂 Gribēju Jums to pateikt, lai tā bilde – skaidrāka. Sveicinot – Rudīte

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Ušakovs: ja Strīķe kandidēs, “Vienotība” noteikti netiks iekšā


Saskaņotais resurss (paldies Mārim Alksnim par apzīmējumu) focus.lv iespiedis priekšvēlēšanu interviju ar “Saskaņas” Rīgas pilsētas galvu Nilu Ušakovu. Atbildot, kādu prognozē nākamo Rīgas domes sastāvu, galvenais Ušakova vēstījums ir — loterija:

Es domāju, ka šo Rīgas domes vēlēšanu gala rezultāts zināmā mērā ir loterija, jo ir grūti prognozēt ne tikai atsevišķu partiju rezultātus, bet arī vēlētāju aktivitāti. .. Ja man šodien jautā, kuras partijas tiks nākamajā Rīgas domē un kuras netiks, pateikšu godīgi, tā var būt absolūta loterija..

Taču tūlīt pēc tam Ušakovs izteic konkrētu, viegli pārbaudāmu īstermiņa prognozi:

Ij ne trīs mēneši nepaies, kad redzēsim, cik tāda prognoze vērta.

Viltusziņas: līdz gadsimta beigām jūŗas līmenis celšoties par 1,4 metriem


Biju laukos, palasīju rajona avīzi, izlasīju drausmu ziņu:

Tu padomā tik, 140 centimetri 83 gados, 16,9 milimetri gadā. Salīdzinot ar 30 centimetriem 1000 gados jeb 0,3 milimetriem gadā. Ātruma pieaugums >50 reižu! Lūk, kā grafikā:

Muļķības, protams. Jūŗas līmenis cēlies kopš ledus laikmeta beigām, un pēc Eirazijas un Ziemeļamerikas ledāja vairoga izkušanas līmeņa maiņa tapusi rāmāka:

Jaunākais jūŗas līmeņa posms notiek kopš mazā ledus laikmeta beigām, celšanās ātrums ir 2…3 milimetri gadā, un nekas neliecina, ka tieši tagad būtu kaut kāds lūzumpunkts kataklizmiskām pārmaiņām:

Informātīva informācija


Kaut kad internetos izlasīju, ka dažs mēdzot domu uzsvērt, apvienojot vārdkopā vienas saknes īpašības vārdu un lietvārdu, piemēram, ‘stulbais stulbenis’. Būdams laukos, negaidīti kaut ko līdzīgu izlasīju rajona avīzē. Te gan cēlonis šķiet nekritiski kancelejiska izteiksme, turklāt vismaz dubulta — pirmkārt, Mešķis teicis, otrkārt, Pole uzrakstījusi. Un varbūt vēl kāds trešais pārskatījis pirms iespiešanas.

Priekš 100 gadiem: cara krišana Rīgas atskaņās


Tieši priekš 100 gadiem sākās vēstures kūleņi, kas noveda līdz latviešu valsts izcīnīšanai. Nolēmu apskatīties periodika.lv, kā notikumus atainoja latviešu prese. Iepazīstoties ar avīzēm un izvērtējot trīs apstākļus — ziņu ātrumu, pilnību un lasāmību (cik labi iespiests, papīrs saglabājies un ieskenēts), secināju, ka vispatīkamāk lasīt “Rīgas Ziņas”:

Cars 22. februārī (pēc vecā stila; jaunam jāpieskaita 13 dienu — tātad 7. martā) dodas braucienā uz armiju:

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

140 vārdu: Māŗa Runguļa “Lapsu kalniņa mīklas”


Priekš pāris gadiem ziņoja, ka iznācis Māŗa Runguļa stāsts bērniem par nācionāliem partizāņiem “Lapsu kalniņa mīklas”. Izklausījās ievērības cienīgi, atradu grāmatu, tak tā maksāja visai sālīti. Izlēmu pagaidīt: varbūt vēlāk lētāk taps, un bērni ar vēl pamazi. Aizgāju šogad februārī uz Ķīpsalas grāmatu izstādi, “Lapsu kalniņš” joprojām sālīts. Bet bērni jau paaugušies, vecākais 2. klasē. Ieteicos sievai, pietika ar pusvārdu, atnesa no bibliotēkas. Nu varēja lasīt, lai lemtu, vai dot bērniem un vai vērts pirkt. Tagad esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

“Lapsu kalniņa mīklas” pārspēja gaidīto. Teicama valoda, aizraujošs, iepriekš neparedzams sižets, nav trafareti un pliekani, un beigās dažas mīklas paliek neatminētas, kas retums pat pieaugušo grāmatām. Izrāvu cauri divās dienās, un sieva tāpat. Un tagad tieši 16. marts nāk, būs jāiedod otrklasniekam. Pilnīgu izpratni gan jau negūs, tak pamatpriekšstats radīsies. Pēc dažiem gadiem varēs lasīt ar citu sajēgu.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 1 Comment »

Andras Manfeldes “Adata”


adata_-_andra_manfelde1Internetos ieraudzīju, ka atdod Andras Manfeldes autobiografisko romānu “Adata”, kas par narkotiku lietošanu un tikšanu vaļā no tās. Aizbraucu pakaļ, nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Pirmais iespaids bija: cik tā grāmata maza! Mazāka pat par A5 formātu, un tikai 135 lappuses. Valoda laba, nav smaga, tak lasīšana nemaz nebija ātra. Laikam burti sīki. Un bija ne tikai jālasa, bet arī jāpārdomā. Trīs cēloņu dēļ. Pirmkārt, mana vecuma starpība ar autori ir tikai mēnesis. Tāpēc bija viegli identificēties un salīdzināt ar paša, manu klasesbiedru un pagalma biedru, un sievas dzīvi. Otrkārt, bija jādomā par saviem bērniem. Treškārt, ar autores dzimto Kuldīgu saistās vairāk iespaidu nekā ar caurmēra rajona centru. Tur dzīvo radi pa tēva līniju, un romānā aprakstītā laikā tur man bija pirmā ilgāka dzīvošana ārpus mājām — mēnesi skolēnu “Alfas” nometnē. Manas gaitas ar Andru gan jau krustojās, un Kuldīga palika atmiņā kā jauka, latviska mazpilsēta ar saglabātu pilsētbūves vēsturi. Mēneša beigās jau bija reflekss atskatīties, kad izdzirdi ko tik neparastu kā runāšana krieviski — un katrreiz runātāji bija krievu armijas formā tērpti.

Bet Andrai bija pavisam citādi:

Trīspadsmit gados sāku smēķēt. Tas bija vienīgais prieks garlaicīgo stundu starpbrīžos. ..

Iemīlējos. Sadzērāmies brāgu un pārgulējām. .. [Četrpadsmit gados. Ar puisi, kam jau bija vai tūlīt bija astoņpadsmit. — R.E.]

Pēdējā laikā es domāju maz. Daudz dzeru. Laikam tāpēc, ka baidos domāt. .. [Piecpadsmit gados. — R.E.]

Pavasarī iepazinos ar Juriju. Mazliet viņu mīlēju. .. Tikai vēlāk sapratu, ka tik nedzirdama gaita ir tādiem, kas sēdējuši. .. Tā arī es kopā ar viņu jutos. Kā piedzīvojumu filmā. Aizrautīgi un teiksmaini. Klaiņojām, daudz dzērām. Apšmaucām taksistus un pudeles brāļus. Viņš zaga.

Gājām meklēt salāpīties. Iegājām kādā pritonā pie kāda blatnija krieva. Lisijs, zems, būdīgs, jau gados. Tā pirms četrdesmit. Notetovējies un baigi lecīgs. Tāds, kam vara. .. Zeku karalis. Arī vārds viņam tāds — Vladis.

Sajutu uzreiz — sūdi būs. No tās dienas Vladis sāka mani vajāt. Klaigāja, ka mīl un ka es būšot viņējā. Kādu dienu noķēra. ..

Neatšujās. [Tā tekstā. — R.E.] Vicināja dūres, vicināja pistoles. Aizvien biežāk pamodos pie viņa. Nožēlojams grausts. Dzeltenpelēcīgi griesti no vecuma un cigarešu dūmiem. Cietumā bija samācījis prihvaķīt — iebiedēt. Pusstundu runā, tad sit. Ar dvielī aptītu kulaku, ribas salauza, es ilgi nevarēju pasmieties. Citreiz sita ar gāzes šļauku, abas ciskas man bija violeti zilas. Nevienas baltas vietiņas. Es nemaz nesapratu, par ko viņš mani sit. Tagad zinu. Viņš mani radināja kā zvēru. .. “Ja tu no manis aiziesi, es tev seju apliešu ar sērskābi, lai nevienam netiek. Kam tu, krople, būsi vajadzīga.” .. [Piecpadsmit, varbūt sešpadsmit gados. — R.E.]

Pie Vlada atnāca zoļļi, viņi dūrās. Arī Vladis. .. Piedāvāja arī man. No sākuma es kategoriski atteicos, bet sapratu, ka šodien, ja šie iedūrušies, nekāda dzeršana nespīd. .. Būs te jāsēž. Skaidrā. Ar katru brīdi man kļūs aizvien sliktāk. Būs jādomā, un tas mani galinās nost, es zinu. .. Man nebija, ko zaudēt. Iedūros. .. Nākamreiz mani pierunāt nevajadzēja. ..

Savu septiņpadsmito dzimšanas dienu atzīmēju, ieduroties kārtīgu devu.

Tā, viss, atbraukuši. Blakussecinājums: cik tomēr padibeņu aprindas krieviskas — pat Kuldīgā, kur 1989. gadā bija 88,7% latviešu, 6,5% krievu un 1,3% čigānu. Visvairāk gan jādomā par audzināšanas un iedzimtības ietekmi. Žūpa patēvs, spriežot pēc rakstītā, nav bijis pozitīvs paraugs. Par māti neviena slikta vārda, bet visai bezpersoniski. Skolotāji: tādā noskaņā, ka nav izpratuši ilgas pēc kaut kā cēla, nezināma. Tiesa, var būt krietna audzināšana, taču smadzeņu aizmugurējās pieres daivas funkcionāli traucējumi stiprāki, iznākumā — atkarīga personība. Atceroties sevi un citus trīspadsmit — piecpadsmit gados, tomēr saku, ka tādā vecumā jau ir pietiekami sajēgas. Bet Andrai laba un ļauna saprašana bijusi citāda nekā man un maniem klasesbiedriem, un viņa izvēlējusies sabeigt savu dzīvi. To arī pati autore apstiprina:

Un tad es nezinu, kā tas notika. Es pēkšņi redzēju visu savu dzīvi kā vienā skatienā. Kāds es biju bērns, kad skraidīju pa saules pielietām gravām un viss, viss man bija noslēpums un gaviles. Man bija mājas, talanti, mīlestība… un viss, viss iespējams. Ko es biju izdarījusi! Un neviens nebija vainīgs, ne Vladis, ne patēvs, ne apstākļi… Tikai pati, pati.

Par laimi, smadzenēs saslēdzas glābšanas riņķis:

Es teicu — Dievs, piedod man.

Tanī mirklī vairs nebiju viena. Kās bija blakus. Un ar vieglu, bezgalīgi maigu roku noglāstīja man pieri. Kā vējš. Kā mīlestība. Man bija piedots.

Pritons pārvērtās debesīs. Ar visu izmežģīto kāju es … lidoju. Atbrīvošanas laime pārvērtās eiforijā. Es meklēju Dievu. Meklēju debesis. Es biju saindējusies. Es meklēju baudu. Un Dievs man laimi varēja dot.

Iedurties ar Dievu.

Te parādās ticības labums, ko arī es, bezdievis būdams, redzu — tā rada ārēju autoritāti, kas iedarbojas divu K veidā. Pirmkārt, kompass saprast laba un ļauna, ja pašam to grūti. Otrkārt, kruķis palīgā staigāt taisnu ceļu un nenoiet no tā, ja pašam grūti nostaigāt. Andra dodas uz Kaspara un Līgas Dimiteru Krusta skolu, un par dzīvi pēc narkotikām ir “Adatas” 2. daļa. Divi stiprākie iespaidi, ko tā rada:

  • cieņa pret Dimiteriem par cilvēku glābšanu;
  • spriežot pēc “Adatā” rakstītā, vairums tomēr neizglābjas — tāpēc atzinība Andrai, ka viņa spējusi.

Tiesa, vairākos notikumos izpaužas tādas autores personības iezīmes, kas izbrīna vai atbaida. Savādi arī, ka visi aprakstītie paziņas kļuvuši padibenes. Neticu, ka Andras klases vairums nodzēries vai nonarkojies — bet krietnu paraugu “Adatā” nav. Tomēr mūža ilgums Latvijā ne tuvu nav 40 gadu, kā varētu šķist pēc “Adatas” izlasīšanas.

Trešā grāmatas daļa ir par Andras kopdzīves centieniem ar jaunībā mīlēto puisi, kas ir nesekmīgi, jo viņš nodzēries.

Izskatās, “Adata” autorei bijusi jau latviešu pasakās minēts terapijas līdzeklis — atbrīvoties no sliktā, to izkliedzot. Taču tai ir arī sabiedriska vērtība, kas minēta skaistos nobeiguma vārdos:

..vecākiem ir tikpat maz laika sarunām ar saviem skolniekiem, kā tas bija pirms divdesmit gadiem. Mēs visi piedzimstam ar milzīgu cerības depozītu, ticību, ka mūsu dzīves būs tās skaistākās un labākās. Tomēr no izmisuma lamatām nav pasargāts neviens. Šī grāmata ir apliecinājums tam, ka iespējams izkļūt.

Lieku plauktā, lai pēc dažiem gadiem dotu saviem bērniem lasīt. Pirms viņu trīspadsmitās dzimšanas dienas.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Pretīgi: jaunais AAV prezidents 6. martā pasludinājis jaunu, skaistu dzīvi ar Krieviju par spīti tās agresijai


DAY 31 / FEBRUARY 19: A day after falsely suggesting there was an immigration-related security incident in Sweden, Trump said his comment was based on a television report he had seen. Trump, who in his first weeks in office has tried to tighten U.S. borders sharply for national security reasons, told a rally on February 18 that Sweden was having serious problems with immigrants. "You look at what's happening last night in Sweden," Trump said. "Sweden. Who would believe this? Sweden. They took in large numbers. They're having problems like they never thought possible." Trump later said he was talking about a Fox News program highlighting allegedly surging crime statistics in Sweden and linking them to rising immigrant numbers, after a record 163,000 asylum seekers arrived in 2015. Sweden's crime rate has fallen since 2005, official statistics show, even as it has taken in hundreds of thousands of immigrants from war-torn countries like Syria and Iraq. On February 20, he tweeted: "The FAKE NEWS media is trying to say that large scale immigration in Sweden is working out just beautifully. NOT!" REUTERS/Kevin Lamarque

AAV prezidents Donalds Tramps. “Reuters” foto

Kā jau virsrakstā teikts, ir pretīgi, ka jaunais AAV prezidents 6. martā, ij ne divi mēneši kopš stāšanās amatā, pasludinājis jaunu, skaistu dzīvi ar Krieviju, neraugoties uz tās rīcību — pirmkārt, agresiju pret kaimiņvalsti, kas sākta iepriekšējā AAV prezidenta laikā.

Bet pietiek par Obamu (un viņa ārlietu ministri Klintoni). Labi, ka tagadējais prezidents nav tik putinisks noderīgs muļķis un nekā tāda nav izpīpējis. Pēc pirmo dienu un pirmā mēneša darbiem, protams, šis tas jauns nācis klāt.

Labi:

  • atcelti Obamas norādījumi skolām par pretējā dzimuma laišanu atejās un ģērbtuvēs;
  • Obamas laikā lejup slīdējušos aizsardzības izdevumus paredzēts būtiski palielināt — palielinājums tuvs visiem Krievijas kaŗa izdevumiem kopā. Turklāt palielināt iecerēts, samazinot citus valsts izdevumus;
  • Latvijā ievesti “Black Hawk” helikopteri;
  • AAV Valsts drošības padomē atbildēt par Krieviju izvirzīta Putina kritiķe Fiona Hilla.

Slikti:

  • neesmu nekā diža ievērojis. Varat ieteikt.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk. Bet labi, polītika — polītika, tak vectētiņa pienākumi jāpilda un mazbērni uz Floridu jāved:

Foto: Vins Maknamī, “Getty Images”

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 2 Comments »

Kas ir augstākas būtnes — sievietes vai vīrieši


Janušs Korvins-Mike 1. marta debatēs

Janušs Korvins-Mike 1. marta debatēs

Gaŗāmejot pamanīju, ka Eiroparlamenta priekšniecība izmeklē, vai sodīt poļu deputātu Janušu Korvinu-Miki par viņa 1. martā teikto debatēs gar vīriešu un sieviešu algas atšķirību:

Un, protams, sievietēm jāpelna mazāk nekā vīriešiem, jo viņas ir vājākas, viņas ir mazākas, viņas ir mazāk gudras, un viņām jāpelna mazāk. Tas arī viss.

Domājat, tas kaut kur tālu un mūs neskaŗ? Nā ni. Tūlīt pēc tam jaunākās (3. marta) “Ievas Veselības” intervijā ar numura ārstu Antonu Babuškinu izlasīju līdzvērtīgus vārdus:

—..Vīrietis ir augstāka būtne nekā sievietes.

—Tiešām?

—Bez šaubām. Jo vīrieši daudz vairāk prot, dara, viņiem ir augstākas morālās vērtības. Vīriešiem piemīt īpašs rīcības šarms. Manuprāt, viņi ir augstākas būtnes nekā sievietes. Man grūti izskaidrot, kāpēc, bet, jā, tā es uzskatu.

Tagad gaidu, kad sacelsies līdzvērtīgs svēts sašutums par Babuškina k-ga teikto. Un, šķiet, gaidīšu līdz pastardienai, jo īstenībā “Ievas Veselībā” dzimumi minēti otrādi, un tādās reizēs sociālā taisnīguma cīnītāju sašutuma velti gaidīt. Jo vienlīdzība.

P.S. Paša domas:

  1. spēku var izmērīt ar dinamometru, izmēru — mērot augumu vai ar svariem (jo masa ir kubisks lielums atkarībā no izmēra visās trīs dimensijās), un domāju, arī zvērināti feministi nenoliegs, ka sievietes caurmērā ir vājākas un mazākas. Protams, ja vien dinamometru un svarus nepasludina par seksisma viltus izdomājumiem;
  2. nevienam nav “jāpelna” vairāk, mazāk vai tikpat, jo alga ir paša darba ņēmēja un devēja suņa darīšana, ne mana vai kāda cita;
  3. ne putiniskais Korvins-Mike, ne Babuškins man nav kā sirdij tuvi, taču arī viņiem ir vārda brīvība nesodīti paust savu viedokli pat tad, ja tas nesaskan ar manējo vai kāda cita;
  4. kas grib, savu viedokli par viņu viedokli var paust gan vārdos, gan balsojot vai nebalsojot par Korvinu-Miki vēlēšanās, gan apmeklējot vai neapmeklējot Babuškinu, gan pērkot vai nepērkot “Ievas Veselību”.

Dēmografijas dzirnas maļ arī polītiku: jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos un Rīgas tautībām


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde publicējusi iedzīvotāju reģistra gada sākuma statistiku. Tai ir trūkumi, piemēram, nepilnīga migrācijas uzskaite — sarakstos joprojām par 176 tk vairāk iedzīvotāju nekā pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām (2129,3 tk pret 1953,0 tk) — un nepilnīga tautības uzskaite (48 489 nezināmas tautības iedzīvotāji, salīdzinot ar 8198 CSP rīkotā 2011. gada tautskaitē). Tomēr PMLP dati sniedz priekšstatu par dēmografisko procesu virzību, tiek publicēti bieži (divreiz gadā) un drīz pēc ziņu ievākšanas datuma. Tāpat tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, tāpēc vērts uzmest aci, kādas ir jaunākās ziņas par latviešu īpatsvaru pilsoņos un Rīgas tautībām.

Dabiskā kustība vairāk darbojas latviešu labā nekā natūrālizācija pret, tāpēc 2016. gada otrā pusgadā latviešu īpatsvars pilsoņos audzis par 0,27‰ un šī gada sākumā bijis 72,85% (neskaitot nezināmu tautību) — augstākais rādītājs kopš 2008. gada jūlija:

latviesu-ipatsvars-pilsonos-2017-janvaris

Nedrīkst gan aizmirst, ka pēdējo desmit gadu svārstības notikušas nepilna procenta robežās:

latviesu-ipatsvars-pilsonos-2017-janvaris-no-0

Saglabājoties līdzšinējai virzībai, nākamās Saeimas vēlēšanās vēlētāju sastāvs varētu būt par 0,2% latviskāks nekā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, un tas var izšķirt viena mandāta piederību. Bet tuvākās vēlēšanas nav Saeimas, bet pašvaldību jau pēc trīs mēnešiem, un svarīgākās no tām, protams, Rīgas domes. Arī te līdzīgi var izšķirties viens mandāta liktenis, taču varbūtība pamaza, jo 1/60 (Rīgas domē 60 deputātu) ir 1,7%, daudz vairāk nekā 0,2% vispārējas vēlētāju sastāva maiņas.

Toties Rīgas vēlētāju kopumu daudz vairāk nekā vispārēja pilsoņu sastāva latviskošanās ietekmē migrācija un dzīvesvietas deklarēšanas kampaņas. Lūk, kā mainījies Rīgas tautību sastāvs kopš 2013. gada vidus, tātad, var teikt, iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām:

rigas-iedz-sk-pa-tautam-2017-janvaris

Pēdējā pusgadā Rīga atkal kļuvusi mazliet latviskāka — visai līdzīgi kā 2015. gada otrā pusgadā. Protams, ir vairākas pārejas, kamēr no iedzīvotājiem nonāk līdz derīgām balsīm vēlēšanās, tomēr tuvināti pietiek ar aplēsi, ka tautību maiņa no 2013. gada vidus līdz gaidāmām domes vēlēšanām 3. jūnijā pārsniegs 1/60 iedzīvotāju sastāva. Un jā, vēl līdz 5. martam var deklarēt dzīvesvietu pašvaldībā, kur balsot (ja līdz šim tās nesakrīt).

%d bloggers like this: