Februāŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem 250 tūkstošiem gadā


Aizņemtības dēļ maķenīt iekavējies kārtējais mēneša pārskats par nelegālo imigrāciju pāri Vidusjūŗai. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, februārī Eiropā tādā veidā ieradušies 10 tūkstoši, kas ir vairāk nekā 7 tūkstoši janvārī, tomēr jūtami mazāk par pērnā februāŗa 61 tūkstoti. Tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 245 tūkstošiem pēdējā gada laikā:

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī bijis 1,1 tūkstotis, turpinot lēnu lejupslīdi no 3,4 tūkstošiem augustā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā februārī būtu ieradušies ~160 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētais 1,1 tūkstotis ir daudz mazāk nekā 57 tūkstoši 2016. gada februārī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 52 reizes (57 066 / 1089) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 52 reižu grūtāk iekļūt? Nē, 9. martā apritēja gads, kopš Maķedonija tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču februārī atkal jau bija 9 tūkstoši iebr[a]ucēju. Un tas ir vairāk nekā dubults skaits, salīdzinot ar citiem februāŗiem: 2014. — 3,3 tk, 2015. — 4,4 tk, 2016. — 3,8 tk. Te var redzēt, kā darbi atšķiŗas no ES vārdiem. Varētu iebilst, ka pagājis maz laika kopš ES vārdu pieņemšanas februāŗa sākumā, lai kaut ko secinātu, taču nez kāpēc Maķedonijai (skatīt iepriekš) pietika ar dažām dienām, lai radikāli mainītu (izbeigtu) migrācijas plūsmu.

Advertisements

“Domuzīmes” 2017. gada pavasaŗa numurs


Esmu izlasījis jaunāko (pavasaŗa) “Domuzīmi” un nu varu dalīties iespaidos. Numurs iepatikās ar pirmiem rakstiem (stāstiem, tas ir), turpmākais to nemaitāja, un patika saglabājās līdz pašām beigām. Konkrēti, pirmais stāsts bija cienīgs Gunša Bereļa karātavu humors. Otrais bija Kristīnes Želves skolēna gaitu stāstiņi. Daudziem iespaidu vājināja kulminācijas trūkums. Tiesa, ja autore stāstījusi savas atmiņas, tad, protams, īstā dzīvē lielākai daļai notikumu nav literāri skaistas kulminācijas. Liels pluss toties bija kancelejiska stāstiņu valoda. Labākās epizodes: “Sarkanie ciemiņi” un “Pīpēšana” (labumu izšķirīgi radīja humors).

Vākā par numura tematu pieteikts latviešu valodas stāvoklis, taču žurnālā par to tikai viena diskusija. Un tā diskusija pilna it kā pareizām frazēm, bet rada nespēka iespaidu. Kad izlasīju, uz mēles bija jautājums: “Bet, Druvietes kundze, jūs taču bijāt izglītības ministre. Kāpēc jūs neieviesāt principu “valsts skolā — valsts valodā”? Vai arī jūs kā Šadurskis — kamēr Eiroparlamentā, tikmēr varens, kolīdz ministrs, tā aste kājstarpē?”

Vēl piezīme redakcijai: mazliet kaitina kroniska neizdarība — numura temats pieteikts, taču nav veidota vienota noskaņa visa žurnāla gaŗumā. Arī šoreiz.

Trešā virsotne pavasaŗa “Domuzīmē” manā lasījumā ir Jāņa Šiliņa “Bēgļi pret impēriju” par 1. pasaules kaŗa latviešu bēgļiem, viņu attieksmi pret Krievijas 1917.—1918. gada notikumiem un dalību tajos. Dažam nevar piekrist, piemēram, nekritiski par patiesību pieņemta lielinieku pīlīšu pūšana:

Lielinieki aicināja demokratizēt bēgļu palīdzību un efektīvāk izmantot to rīcībā esošo resursus. ..

Trūkstot līdzekļiem, lielinieki aizmirsa agrākos solījumus..

It kā lielinieki būtu dēmokratiskāki par bēgļu organizāciju vadītājiem Vili Olavu, Jāni Čaksti, Zigfrīdu Meierovicu, Jāni Goldmani, Jāni Zālīti, Arvedu Bergu u.c. It kā lielinieki ārēju apstākļu dēļ bija spiesti atkāpties no solījumiem — nevis atmeta līdzīgi kā Satversmes sapulci, kad pēc varas sagrābšanas vairs nevajadzēja.

Sakritības pēc lasīju “Domuzīmi” brīdī, kad lasīju latviešu avīzes par cara krišanu. Sasaucās. Avīzēs atradu pāris nezinātu un negaidītu lietu. Viena — ka latvieši atklāti prasīja latviešu zemju apvienošanu vienotā autonomijā vēl priekš cara krišanas. Par neatkarību runas nebija, bet jaušams, ka paraugs ir pusneatkarīgā Somija. Un šīsdienas acīm skaidrs, ka neatkarība, ja arī tobrīd pat domās nebija, būtu loģisks prasību un virzības galapunkts. Otra lieta — bija avīzes, kur Krievijas ziņu rubrika saukta “Iekšzemē”, bet bija arī, kas šķīra Latviju un Krieviju un pēc cara krišanas ziņoja, ka tur, Krievijā (kas nav mūsu Latvija) nodibināta jauna valdība.

Biju jau uzšķīris pēdējo lappusi, kad iekāpu darvas karotē. Līdz šim par Ronaldu Briedi bija ne pārāk dziļš, neitrāls iespaids. Paldies, tagad ir dziļāks un ne vairs neitrāls. Jo piešķirtā lappuse izmantota arī, lai noķengātu AAV prezidentu Donaldu Trampu un amerikāņus vispār:

Ienāk, pateicoties tam, ka pozicionējis sevi kā politkorektuma, multikulturālisma un globālisma pretinieku, seksistu un rasistu. Jo arī migrantu nācijā var briest pārliecība, ka valsti apdraud imigranti un glābt to var vienīgi Lielais Ķīnas mūris uz robežas ar Meksiku un visu neeiropiešu, vietējos indiāņus ieskaitot, deportācija uz citu kontinentu.

Varētu domāt, ka tā ir ironija — galu galā esejas temats ir ironija. Tomēr autors turpat paskaidro: “Ironiju te meklēt lieki..” Tātad meli un viltusziņu izplatīšana par svarīgāko Latvijas sabiedroto.

PAPILDUS 22.03. Esmu saņēmis redakcijas atsauksmi:

Labvakar, Ritvar! Paldies par žurnāla apskatu un viedokļa izteikšanu. Gribēju viest skaidrību: proti, Jūs norādāt uz to, ka tiekot pieteikts numura temats, bet hroniskas neizdarības dēļ “netiek veidota vienota noskaņa visa žurnāla garumā”. Mēs neveidojam tematiskus numurus, tāpēc vāka pieteikumos izceļam autorus vai tēmas, kas var piesaistīt lasītāju, arī vizuāli lielākais pieteikums izriet no viena raksta vai stāsta. Tam nekad nav bijusi tematiskas ievirzes loma. Tā ka par neizdarību tomēr nav runa. 🙂 Gribēju Jums to pateikt, lai tā bilde – skaidrāka. Sveicinot – Rudīte

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Ušakovs: ja Strīķe kandidēs, “Vienotība” noteikti netiks iekšā


Saskaņotais resurss (paldies Mārim Alksnim par apzīmējumu) focus.lv iespiedis priekšvēlēšanu interviju ar “Saskaņas” Rīgas pilsētas galvu Nilu Ušakovu. Atbildot, kādu prognozē nākamo Rīgas domes sastāvu, galvenais Ušakova vēstījums ir — loterija:

Es domāju, ka šo Rīgas domes vēlēšanu gala rezultāts zināmā mērā ir loterija, jo ir grūti prognozēt ne tikai atsevišķu partiju rezultātus, bet arī vēlētāju aktivitāti. .. Ja man šodien jautā, kuras partijas tiks nākamajā Rīgas domē un kuras netiks, pateikšu godīgi, tā var būt absolūta loterija..

Taču tūlīt pēc tam Ušakovs izteic konkrētu, viegli pārbaudāmu īstermiņa prognozi:

Ij ne trīs mēneši nepaies, kad redzēsim, cik tāda prognoze vērta.

Viltusziņas: līdz gadsimta beigām jūŗas līmenis celšoties par 1,4 metriem


Biju laukos, palasīju rajona avīzi, izlasīju drausmu ziņu:

Tu padomā tik, 140 centimetri 83 gados, 16,9 milimetri gadā. Salīdzinot ar 30 centimetriem 1000 gados jeb 0,3 milimetriem gadā. Ātruma pieaugums >50 reižu! Lūk, kā grafikā:

Muļķības, protams. Jūŗas līmenis cēlies kopš ledus laikmeta beigām, un pēc Eirazijas un Ziemeļamerikas ledāja vairoga izkušanas līmeņa maiņa tapusi rāmāka:

Jaunākais jūŗas līmeņa posms notiek kopš mazā ledus laikmeta beigām, celšanās ātrums ir 2…3 milimetri gadā, un nekas neliecina, ka tieši tagad būtu kaut kāds lūzumpunkts kataklizmiskām pārmaiņām:

Informātīva informācija


Kaut kad internetos izlasīju, ka dažs mēdzot domu uzsvērt, apvienojot vārdkopā vienas saknes īpašības vārdu un lietvārdu, piemēram, ‘stulbais stulbenis’. Būdams laukos, negaidīti kaut ko līdzīgu izlasīju rajona avīzē. Te gan cēlonis šķiet nekritiski kancelejiska izteiksme, turklāt vismaz dubulta — pirmkārt, Mešķis teicis, otrkārt, Pole uzrakstījusi. Un varbūt vēl kāds trešais pārskatījis pirms iespiešanas.

Priekš 100 gadiem: cara krišana Rīgas atskaņās


Tieši priekš 100 gadiem sākās vēstures kūleņi, kas noveda līdz latviešu valsts izcīnīšanai. Nolēmu apskatīties periodika.lv, kā notikumus atainoja latviešu prese. Iepazīstoties ar avīzēm un izvērtējot trīs apstākļus — ziņu ātrumu, pilnību un lasāmību (cik labi iespiests, papīrs saglabājies un ieskenēts), secināju, ka vispatīkamāk lasīt “Rīgas Ziņas”:

Cars 22. februārī (pēc vecā stila; jaunam jāpieskaita 13 dienu — tātad 7. martā) dodas braucienā uz armiju:

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

140 vārdu: Māŗa Runguļa “Lapsu kalniņa mīklas”


Priekš pāris gadiem ziņoja, ka iznācis Māŗa Runguļa stāsts bērniem par nācionāliem partizāņiem “Lapsu kalniņa mīklas”. Izklausījās ievērības cienīgi, atradu grāmatu, tak tā maksāja visai sālīti. Izlēmu pagaidīt: varbūt vēlāk lētāk taps, un bērni ar vēl pamazi. Aizgāju šogad februārī uz Ķīpsalas grāmatu izstādi, “Lapsu kalniņš” joprojām sālīts. Bet bērni jau paaugušies, vecākais 2. klasē. Ieteicos sievai, pietika ar pusvārdu, atnesa no bibliotēkas. Nu varēja lasīt, lai lemtu, vai dot bērniem un vai vērts pirkt. Tagad esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

“Lapsu kalniņa mīklas” pārspēja gaidīto. Teicama valoda, aizraujošs, iepriekš neparedzams sižets, nav trafareti un pliekani, un beigās dažas mīklas paliek neatminētas, kas retums pat pieaugušo grāmatām. Izrāvu cauri divās dienās, un sieva tāpat. Un tagad tieši 16. marts nāk, būs jāiedod otrklasniekam. Pilnīgu izpratni gan jau negūs, tak pamatpriekšstats radīsies. Pēc dažiem gadiem varēs lasīt ar citu sajēgu.

%d bloggers like this: