2017. gada marta statistika: nelegālas imigrācijas vilnis Grieķijā beidzies, Italijā un Spānijā aug


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, martā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 12,3 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 10,5 tūkstoši februārī, tomēr jūtami mazāk par pērnā marta 36,9 tūkstošiem. Tāpēc imigrācijas plūsma saplakusi līdz 221 tūkstotim pēdējā gada laikā — līmenim, kāds bija 2015. gada sākumā, pirms migrantu miljonviļņa. Nevarētu gan teikt, ka Eiropa atgriezusies, kur bija priekš diviem gadiem. Pirmkārt, septiņciparu imigrantu skaita iebr[a]ukšana mainījusi Eiropas valstu iedzīvotāju sastāvu pamattautām par sliktu. Otrkārt, desmitiem (ja ne simtiem) miljonu Azijā un Afrikā ieraudzījuši, ka Eiropas vartuŗi vairs nesargā savas tautas un to robežas — ka Eiropas kārts ir sitama. Tāpēc pašreizējā imigrācijas rimšanās nenozīmē, ka tā paliks arī turpmāk.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas sīkākā valstu dalījumā:

Te redzams, ka imigrācijas miljonvilnis pilnībā bija Grieķijas daļā. Bet 9. martā apritēja gads, kopš Maķedonija tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas, tāpēc vilnis izsīcis un plūsma mazāka nekā 2014. gadā, kad imigrācijai sabiedrības uzmanības bija daudz mazāk. Grieķijā martā pa jūŗu ieradās 1,5 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir lielākais skaits šogad, taču mazāks nekā jebkuŗā 2016. gada mēnesī. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā martā būtu ieradušies ~220 nelegālu imigrantu. Minētie 1,5 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 27 tūkstoši 2016. gada martā, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sirijā šobrīd 18 reižu (26 971 / 1526) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 18 reižu grūtāk iekļūt? Nē, protams — Maķedonija (skatīt iepriekš).

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču martā atkal jau bija 11 tūkstoši iebr[a]ucēju. Un tas ir vairāk nekā citus martus: 2014. — 5,5 tk, 2015. — 2,3 tk, 2016. — 9,7 tk. Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet sasniedz jaunus rekordus: 187 tk gada laikā līdz martam.

Citās valstīs nelegālu imigrantu pa Vidusjūŗu daudz mazāk. Vienīgā ES valsts, kur tiešām varētu gaidīt pa jūŗu ierodamies Sirijas bēgļus, ir Kipra, kas no Sirijas tikpat tālu, cik Gotlande no Ventspils, taču daudz patīkamākos kuģošanas apstākļos. Bet uz Kipru nez kāpēc nekuģo. Labi, nekāds “nez kāpēc”, no tās pagrūti tikt uz Vācijas un Zviedrijas krējumpodiem. Maltā, kas Libijai 100 km tuvāk nekā Sicilija, 2016. gadā ar tikai 25 nelegāli imigranti atkuģojuši. Nez kāpēc, vai ne? Nē, trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija, turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Lūk, Spānijā no jūŗas izsēdušos nelegālu imigrantu skaits pēdējos pāris gadus bija 4…5 tk gadā, bet 2016. gada vidū sāka augt un šogad visus mēnešus pārsniedzis jau 8 tk gadā. Turklāt šim skaitlim vēl jāpieskaita 6 tk pāri robežžogam pārrāpušos gadā.

%d bloggers like this: