Sabiedriski polītiskā doma 20 dienu pēc cara atteikšanās — Rakstnieku un mākslinieku biedrība par Latvijas satversmi


Paldies Kaŗa mūzejam par gadsimtu seno Latvijas notikumu kroniku. Tomēr izlēmu vēl pats uzmest aci, kas bija aktuāls un cik tālu bija tikusi latviešu sabiedriski polītiskā doma priekš simt gadiem, mēnesi pēc cara atteikšanās. Paldies periodika.lv, momentuzņēmumam atlika paņemt 1917. gada 2. aprīli (jo vecais stils, jaunajam jāpieskaita 13 dienu) un palasīt šai dienā izdotās avīzes. Galvenais secinājums: viss mutuļo, svārsts aizgājis visai pa kreisi, nostiprinās arī latviešu patstāvības ideja. Labs paraugs ir Rakstnieku un mākslinieku biedrība, kas izsakās galīgi ne par aroda lietām:

V. L. Rakstnieku un Mākslinieku Biedrība.

Rezolūcija par Latvijas satversmi.

Rakstnieku un Mākslinieku Biedrība savā 22. marta (vecais stils; 20 dienu pēc cara atteikšanās — R.E.) ārkārtējā pilnā sapulcē vienbalsīgi pieņēma sekošu rezolūciju:

Lai latviešu tautas spējas un īpatnības spētu pilnīgi attīstīties, ir nepieciešami, ka bez kavēšanās tiek radīta Latvijas satversme, kuŗa atbalstās uz sekošiem galveniem principiem:

  1. Latvijas nedalāmā teritorija ir: Kurzeme, Vidzemes dienvidus daļa un Latgale. Latvijas robežas nosakāmas pēc etnografiskiem principiem.
  2. Latvija ir pilnīga autonomija jeb pavalsts (ne province) Krievijas federātīvās republikas sastāvā.
  3. Latvijas konstitūcija sankcionējama atsevišķā Latvijas Satversmes Sapulcē un turpmāk pārgrozāma vienīgi ar latviešu tautas pašas gribu.
  4. Latvijas iekārtu un pārvaldi rēgulē vienpalātas sistēmas saeima ar pilnām iekšējas likumdošanas tiesībām. Latvijas pārvalde atbalstās uz vispārēju, vienlīdzīgu, tiešu, aizklātu un proporcionelu vēlēšanu principiem.
  5. Latvijā, pēc viņas vēsturiskām, saimnieciskām un kultūrelām savādībām, ir trīs īpašas plašākas vietējās pašvaldības vienības: Vidzeme, Latgale (ar daļu no Ilūkstes apriņķa) un Kurzeme.

Latvijas valsts iekārta. — Latvijā ir

a) Pilnīgi patstāvīga skolu sistēma ar savu ūniversitāti un citām augstākām skolām, pie kam krievu valoda tikai kā mācības priekšmets obligātoriska, bet tikai tādā mērā, ko nosaka vietējā likumdošana. — Latgales skolās mācības notiek latgaliešu dialektā, pie kam obligātoriska iepazīšanās ar vispārējo latviešu rakstu valodu un literātūru. Nācionālā mazākuma skolas pabalstāmas no Latvijas valsts līdzekļiem.

b) Patstāvīga administrātīvā iekārta ar personām, kuŗas ievēl vietējās pašvaldības iestādes; krievu valstij īpašs priekšstāvis, kuŗa kompetence ar likumu cieši norobežota. Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda; krievu valoda uzskatāma tikai kā palīga līdzeklis likumā nosacītā satiksmē ar Krievijas iestādēm.

c) Sava uz vietējiem likumiem dibināta tiesu sistēma, ar savām visaugstākām instancēm pilnīgi nobeigta pašā zemē.

d) Sava patstāvīga finanču iekārta un iekšējā nodokļu sistēma ar nācionālbanku.

e) Sava īpaša satiksmes līdzekļu pārvaldība.

f) Savs nācionāls un teritoriāls kaŗaspēks resp. tautas milicija.

g) Likums garantē Latvijas pilsoņiem sirdsapziņas, tautības, vārda, sapulču, polītisko un ekonomisko streiku u.c. pilsoniskās un polītiskās brīvības.

Saimnieciskā un sociālā stāvokļa steidzamai uzlabošanai nepieciešami:

a) piespiesta zemes atsavināšana sadalot jau tūliņ kroņa zemes — kā Latvijas valsts īpašumu, — nosakot saimniecību maksimālo lielumu un apgādājot ar zemi visus, kuŗi to paši apstrādātu;

b) izpildāmas caur likumdošanu visas dēmokratiskās strādnieku prasības, kā: maksimālais darba laiks, minimālā darba alga, apdrošināšanas slimības un nespēka gadījumos u.t.t.

Vajaga, ka tūliņ tiek nodibināta Nācionālpadome, t.i. visas Latvijas pagaidu centrālorgans, kas ir augstākā instance polītikā un pārvaldē un kuŗa nekavējoši izstrādā, sankcionē un pagaidām reālizē pašvaldības likumprojektus un organizē Latvijas Satversmes Sapulci. Šai pagaidu Nācionālpadomei jāsastādās no visu latviešu sabiedrisko organizāciju kolektīvu resp. Padomju priekšstāvjiem, ieskaitot tur — Vidzemes 4 apriņķus, Latgali, Rīgu, Kurzemi (bēguļus) un kolonijas.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Viena atbilde to “Sabiedriski polītiskā doma 20 dienu pēc cara atteikšanās — Rakstnieku un mākslinieku biedrība par Latvijas satversmi”

  1. Latvijas blogāres apskats #69 (10.04.-16.04.). – BALTAIS RUNCIS Says:

    […] ar vēsturisku atskatu pirms simts gadiem- Ritvara (ritvsrs.wordpress.com) raksts Sabiedriski polītiskā doma 20 dienu pēc cara atteikšanās — Rakstnieku un mākslinieku biedrī…. Par vēsturi un ne tikai ir Ata Lejiņa (lejins.lv) rakstā par Sēlijai veltīto grāmatu- No […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: