Saeimas vietu sadalījums vēlēšanu apgabaliem — šogad un iepriekš

Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien, 11. jūnijā noteica oktobrī vēlējamās Saeimas vietu sadalījumu vēlēšanu apgabaliem. Visvairāk deputātu būs Rīgas apgabalā (Rīgas pilsēta + ārzemes), vismazāk — Kursā. Salīdzinot ar tagadējo parlamentu, jaunajā Saeimā no Rīgas apgabala ievēlēs par trim vairāk, no Zemgales tikpat, no pārējiem apgabaliem — vienu deputātu no katra apgabala mazāk.

Vai ir pamats sūroties par Rīgas uzblīšanu? Nedomāju vis. Rīgas apgabala pieaugumu devušas ārzemes, kur 2014. gada jūnijā dzīvesvietu bija deklarējuši 5,3% balsstiesīgo, bet šobrīd — 8,4%. Savukārt Rīgas pilsēta palikusi bez pārmaiņām: 26,6% 2014. gadā un 26,8% tagad. Tāpat 35 mandāti pret 545 tk oficiālo balsstiesīgo ir aptuveni tie paši 15 tk par vietu, kas kaut vai Kursā (187 tk un 12 vietas) vai Latgalē (209 tk un 14 vietas).

Ilgākā skatījumā mandātu sadalījums ataino dēmografiski polītiskos procesus. Rīgas apgabalā sākotnēji pilsoņi kūtrāk reģistrējās jaunajā iedzīvotāju reģistrā, tāpēc 1993. gadā ievēlēja pamazāk deputātu. Pēc tam līdz 2006. gadam Rīgas vēlētāju skaits auga, uzņemot pilsonībā kolonistus. Savukārt kopš 2006. gada Rīgas apgabala svaru vairo izceļošana uz ārzemēm. Citus apgabalus (visstraujāk Latgali) deldē negātīva dabiskā kustība un izceļošana, savukārt Vidzemei puslīdz stabili turēties palīdz gredzens ap Rīgu, kas ir vienīgais apvidus Latvijā, kur iedzīvotāju skaits aug.

Vai par ko tomēr pamats sūroties? Jā, par to, ka oficiālie skaitļi neataino patieso vēlētāju izvietojumu, tāpēc rudenī gaidāmas būtiskas novirzes no vienlīdzīgu vēlēšanu principa “viens vēlētājs — viena balss”. Jau 2014. gadā nodotas balss svars dažādos apgabalos atšķīrās 1,4 reizes, un nav pamata domāt, ka šogad būs labāk. Drīzāk otrādi. Bet par to kādā citā rakstā.