Latviešu laikraksti priekš simt gadiem: Latvija atkopjas


Turpinu momentuzņēmumus, ko priekš simt gadiem mēneša vidū rakstīja latviešu avīzes. Šoreiz par 1918. gada 15. jūniju, kad laikrakstu gadījies visai daudz, tāpēc apskats tikai tagad. Galvenā noskaņa: Latvija atkopjas no kaŗa. Tik daži mēneši pagājuši kopš komūnistu padzīšanas, valda vācu okupācijas vara, tomēr ir miers, un Latvija atkopjas. Brīvākajā latviešu laikrakstā “Līdums” kāds pirmā lappusē pat optimistiski paziņo:

Mūsu zemē viņš (Krievija — R.E.) vairs neatgriezīsies un tiešo kaŗa troksni šinī kaŗā (uzsvērts tekstā — R.E.) mēs, acīm redzot, vairs nedzirdēsim.

Pēteŗpilī ieradušies latviešu bēgļu pilnvarnieki pārņemt bēgļu lietas un palīdzēt atgriezties tēvijā:

Jo kuŗš gan bēglis necenšas atgriezties mājās, kolīdz iespējams? Tiesa, puskomūnistiskā “Dienas Lapa” Pēteŗpilī biedē no bēgļu repatriācijas un gānās par galēji labējiem gluži kā mūsdienās:

Vasara priekš simt gadiem nav sākusies tik jauki kā šogad, tomēr vācieši laikus izdod Jūŗmalas mazgāšanās noteikumus:

12. jūnijā atklāta pasta satiksme ar Krieviju, un Vidzemē papildus Limbažiem, Valkai, Lodei, Cēsīm un Valmierai darbu sāk vēl citas pasta nodaļas:

“Līdums” gan raugās tālāk un aicina vietējo sabiedrību pašu parūpēties par sakariem — pagasti var apmaksāt pasta kantori un iekasēt maksu par piegādi. 19. jūnijā Liepājā gaidāma tautskaite, un man jājautā, vai kāds ir redzējis Liepājas 1918. gada tautskaites iznākumus, piemēram, tautību sastāvu. Rīgā atkal organizējas riteņbraucēji, tik nez kāpēc citā sporta veidā:

Rēzeknē noticis pirmais latviešu rakstnieku vakars kopš komūnistu padzīšanas:

Vēl “Līdums” visai plaši ziņo par zemes atjaunotājiem Vidzemes laukos. Lūk, piemēram, kāda izskatās Sigulda:

“Baltijas Illustrētais Laikraksts” ievietojis plašu statistikas apskatu, kur redzams arī, kā vēl priekš kaŗa tvaikoņi izspieda buriniekus:

Jelgavas “Dzimtenes Ziņas” pievēršas dārdzībai, deficitam un inflācijai un vaino tajos, kas to būtu domājis, nevis aplamu vācu saimniekošanu, bet augļotājus un spekulantus.

Mazs pārsteigums: Charkivā, neatkarīgā Ukrainā, sākusi iznākt latviešu avīze:

Nebūdama tik ļoti vācu pieskatīta, cik Latvijas laikraksti, “Atvase” ziņo, kā latvieši Liepājā cīnās pret nodevīgiem deputātiem:

Savukārt Ukrainas ziņās ietilpināti notikumi Taganrogā un Rostovā.

Svarīgākais Ukrainā, par ko ziņo arī Latvijā izdotās avīzes, ir miera sarunas ar komūnistiem:

“Rīgas Latviešu Avīzes” vāciskumā kritizē igauņu centienus pēc savas neatkarības (nevis kopējas ar Latviju un Vācijas paspārnē) un nācionālās neatkarības kustību sauc par radikālismu. Tāpat “RLA” izceltiem burtiem pirmā lappusē vēsta par ķeizara Vilhelma valdības 30 gadīgu jubileju. Ja reiz par ārzemēm, tad avīzes visvairāk uzmanības pievērš pasaules kaŗam un notikumiem bijušā Krievijas imperijā. Vācieši nonākuši tik tuvu Parīzei, ka apšauda to ar lielgabaliem:

Līdzīgi “Dzimtenes Ziņās” galvenie notikumi vāciskā mērcē:

Kaukazā nupat Dienvidkaukazija sadalījusies pa tautām (Gruzija, Armenija, Azerbaidžāna), un nu jaunās valstis meklē savas robežas un cenšas pēc atzīšanas:

Somi uzvarējuši brīvības cīņas, nu puslīdz mierā sāk demobilizēt armiju, kaut tautasbrāļi lūdz atbrīvot arī viņus:

Pareizi lūdza, jo saprata, kas draud: tagad, pēc simt gadiem krievu varā kareļi praktiski iznīcināti. Vēl somi spriež sev valsts iekārtu:

Tiesa, visai stipras ir republikāņu pozicijas, un monarķijas ieviešana vēl nav zvanīta.

Krievijā turpinās pilsoņu kaŗš. Maskavā, kas simtiem verstu no frontes līnijām, valda sarkanais terrors — pavisam citādi, nekā aumaļu brīvība gadu iepriekš:

Bet galvenās Krievijas ziņas 1918. gada jūnija vidū ir par čechoslovaku sacelšanos. Kur Krievijā čechi un slovaki gadījušies? Kaŗaspēka vienības, kas izveidotas no čechiem un slovakiem, kas dzīvoja Krievijā, ieradās no emigrācijas vai bija gūstā krituši. Cīnījās Krievijas pusē pret Austroungariju. Skaitā sasniedza 40 tūkstošus un saglabāja organizētību un kaujasspējas Krievijas imperijas sabrukumā. Kad varu sagrāba komūnisti un sāka miera sarunas ar Vāciju, tika nolemts čechoslovaku leģionu evakuēt uz Franciju, lai turpinātu cīņas Antantes pusē. Komūnisti saziņā ar Vāciju lika šķēršļus un ļāva izbraukt tikai caur Vladivostoku. Maija vidū čechoslocaki neizturēja un sāka atbrīvot ceļu uz Vladivostoku ar varu; šo iespēju nekavējās izmantot antikomūnisti. 15. jūnijā “Līdums” pārstāstīja tautas komisāru preses biroja vēstīto:

“Baltijas Ziņas” iespiedušas pastāstu par pasaules kaŗa izcelšanos:

Ar pasaules kaŗu saistīta arī spirta raktuvju ierīkošana Pripetes purvos:

Toties pavisam nesaistīts ir neitrālās Nīderlandes parlamenta lēmums nosusināt lielāko valsts līci:

Tāpat kas to būtu domājis, ka priekš simt un vairāk gadiem klimats arī mainījies un uz cilvēkam nelabvēlīgu pusi:

Bet tepat nākamības Teikā viss kā jau nomalē:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: