Artura Heilija “Vakara ziņas”

Kā jau rakstīju, sievas mudināti, paņēmām bibliotēkā dažas Artura Heilija grāmatas. Nu esmu izlasījis “Vakara ziņas” un varu dalīties iespaidos.

Autors grāmatā kausējis kopā divas lietas: sev ierasto darbvietas romānu un asa sižeta gabalu. Darbvieta šoreiz ir televīzija, ass sižets — terroristi nolaupa televīzijas darbinieka ģimeni. “Vakara ziņas” sarakstītas 1990. gadā, tātad televīzijas ziedu laikos, priekš internets sāka kaut ko tik neinteraktīvu un lēnīgu kaut nost.

Grāmata gana laba, tāpēc sižeta neklāstīšu. Patīkami un patiesuma iespaidu vairoja, ka beigās vairākas lietas palika bez atrisinājuma. Polītiski aktīvs būdams, lasot vēroju, kāda polītiska ievirze būs “Vakara ziņām”. Tāpat kā citos darbos autors nez kāpēc cenšas uzspļaut katoļu baznīcai. Šoreiz uzspļauts arī Jānim Pāvilam II personīgi. Kopumā tomēr atšķirībā no citiem Heilija darbiem “Vakara ziņas” drīzāk labējas, ne kreisas:

• nosodīta Voltera Kronkaita pretamerikāniskā darbība Vjetnamas kaŗā;
• terroristi ir kreisi;
• nosodīta elitāra žurnālistu augstprātība;
• visai nepievilcīgi tēlota ANO;
• lasītāji brīdināti neļauties Stokholmas sindromam.

Lasīšanu nenožēloju. Kas vēlas gūt priekšstatu par amerikāņu televīzijas darbu ap 1990. gadu, droši lasiet.