2017. gada aprīļa statistika: jauns nelegālās imigrācijas rekords Italijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, aprīlī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 15 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 13 tūkstoši martā un pērnā aprīlī. Tāpēc gada imigrācija mazliet augusi līdz 224 tūkstošiem pēdējā gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 6,5 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Gvineja un Bangladeša. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Jo no Gvinejas un Bangladešas līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām. Jo Bengalija nemaz nav sadalīta un bengaļi nevar patverties pie tautiešiem Indijā. Nemaz nerunājot par fulbiem un mandingiem.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas ierašanās valstu dalījumā. Grieķijā aprīlī pa jūŗu ieradās 1,2 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir otrs mazākais skaits kopš 2014. gada marta, jo Maķedonija kopš 2016. gada 9. marta tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā aprīlī būtu ieradušies ~170 nelegālu imigrantu.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi bija nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču aprīlī atkal jau bija 12,9 tūkstoši iebr[a]ucēju, kas ir vairāk 9,1 tūkstotis 2016. gada aprīlī. Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet sasniedz jaunus rekordus: 191 tk gada laikā līdz aprīlim.

Citās valstīs nelegālu imigrantu pa Vidusjūŗu daudz mazāk. Vienīgā ES valsts, kur tiešām varētu gaidīt pa jūŗu ierodamies Sirijas bēgļus, ir Kipra, kas no Sirijas tikpat tālu, cik Gotlande no Ventspils, taču daudz patīkamākos kuģošanas apstākļos. Bet uz Kipru šogad nez kāpēc atkuģojuši tikai 302 migranti (sīkākas ziņas ANO bēgļu komisāriāta mājaslapā neesmu atradis). Labi, nekāds “nez kāpēc”, no Kipras pagrūti tikt uz Vācijas un Zviedrijas krējumpodiem. Maltā, kas Libijai 100 km tuvāk nekā Sicilija, 2016. gadā ar tikai 25 nelegāli imigranti atkuģojuši. Nez kāpēc, vai ne? Nē, trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija, turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Lūk, Spānijā no jūŗas izsēdušos nelegālu imigrantu skaits pēdējos pāris gadus bija 4…5 tk gadā, bet 2016. gada vidū sāka augt un nu pārsniedzis jau 9 tk gadā. Turklāt šim skaitlim vēl jāpieskaita 6 tk pāri robežžogam pārrāpušos gadā.

Advertisements

1000 km


Jāieraksta, lai citus gadus var salīdzināt. Vakar, 16. maijā pārripināju pāri 1000 km šosezon. Pamatā mājas—darbs—mājas, retumis kādi līkumi vai citi braucieni. Palīdzējis sniega sniega trūkums. Patīkamākais laikam 19 km izriņķošana pa Biķernieku trasi kopā ar sešgadnieku pēc viņa lūguma.

%d bloggers like this: