Priekš 100 gadiem: ko rakstīja latviešu avīzes 1917. maijā, pāris mēnešu pēc cara atteikšanās


Turpinu pasākto reizi mēnesī ieskatīties simt gadi vecās avīzēs, kad pēc Krievijas cara atteikšanās bija sācies ārkārtīgi aizraujošs, nozīmīgs un traģisks laiks.

1917. gada 15. maijā (2.maijs pēc vecā stila) iznāca dažnedažādas avīzes. Daudzas ziņoja par Vācijas miera piedāvājumu. Būtu cēli bez kontribūcijām un aneksijām, tomēr Vācija cenšas atstāt sev vairāk nekā bija priekš kaŗa — arī Kurzemi. Lielinieku “Cīņa” gānās par latviešu tautiskiem centieniem, aicina gāzt buržuāziju un kapitālismu un izmantot Krievijas satversmes sapulces vēlēšanas un citas iespējas šī mērķa sasniegšanai. Pēc tam mazliet vērīgāk lasāms, kur un kā citās avīzēs parādās lielinieku graujošā darbība.

“Baltijas Vēstnesis” iespiedis tobrīd mazinieku vadītās Pēteŗpils Strādnieku un zaldātu deputātu padomes uzsaukumu kaŗavīriem nebrāļoties ar ienaidnieku. Bet lielinieku aģitācijai ir panākumi, armijas disciplīna irst, un arvien sarkanākais latviešu strēlnieku pulku laikraksts “Brīvais Strēlnieks” ziņo, ka no amata atkāpies pilsoniskais Krievijas kaŗa ministrs Aleksandrs Gučkovs:

Krievijas pagaidu valdībā vēl citas pārmaiņas. Kā ziņo “Baltijas Vēstnesis”, Pēteŗpils Strādnieku un zaldātu deputātu padomes izpildu komiteja ar 41:19 (lielinieki mazākumā) lēmusi atbalstīt sociālistu iešanu valdībā.

“Līdums” kļuvis nule dibinātās Zemnieku savienības avīze un pirmā lappusē pāri visām slejām laiž lieliem burtiem: “Katrā pagastā jābūt Zemnieku savienības nodaļai!” Avīze plaši apraksta partijas dibināšanu Valkā 12. maijā: piedalījās ~200 dalībnieku, kas pārstāvēja ~1500 biedru; galvenais rīkotājs agronoms Kārlis Ulmanis, kas arī valdes vēlēšanās saņēma visvairāk balsu. Atšķirībā no mūsdienu partiju kongresiem “sapulce beidzas vēlā rīta stundā, jau gaismiņai svīstot”. ZS pārstāvis Miķelis Valters arī turējis priekšlasījumu par Somijas piemēru Latvijas pašvaldībai.

Toties “Dzimtenes Vēstnesis” vēsta, ka Valkā 13. maijā notikusi iedzīvotāju skaitīšana, lai ievāktu ziņas pilsētas domes vēlētāju saraksta gatavošanai un vēlāk satversmes sapulces vēlēšanām.

Otrpus frontei Kurzemes vācu valdes ziņu lapa “Dzimtenes Ziņas” atgādina — kaŗš ilgst jau 1000 dienu. Arī bez atgādinājuma lielākā daļa ziņu lapas pilna, cik labi vāciešiem un grūti sabiedrotiem frontē. “Līdumā” citas Kurzemes ziņas: Tērbatā sanākusi kurzemnieku saeima un ievēlējusi Kurzemes pagaidu zemes padomi ar Jāni Čaksti priekšgalā. Lielinieki palikuši mazākumā un sanāksmi pametuši. Palicēji aicinājuši samierināties, bet: “Izgājēji uz aicinājumu neatbildēja.”

“Jaunais vārds” vēsta par citu tautu atmodu: nācionālu autonomiju ar savu seimu nolēmuši savā pēdējā kongresā pieprasīt arī buŗati.

Advertisements

“Kantar” aptauja par Sorosu un Ušakovu, Kučinski un Trampu


Beidzot mani internetos uzgāja kāda polītiska aptauja. “Kantar” firmas, ja precīzāk. Aizpildīju ar lielāku patiku nekā par mantām un reklāmām. Bija jūtams, ka aptauja starptautiska. Laikam tāpēc polītiķu izlase un secība, par kuŗiem izteikties, bija tāda, ka lika pasmaidīt — tāpat partiju izlase, par ko balsot. Un vēl tas ZZS īpatsvars polītiķos un partijās…

  

Dienas pārsteigums: monētu depozits


Dienas pārsteigums: otrklasnieks pie veikala atrada pagalam negaidītu monētu depozitu, kas nepārprotami liecina par latviešu tirdzniecības sakariem ar Tuvajiem Austrumiem.

 

%d bloggers like this: