140 vārdu: Airas Levina “Rozmarijas bērns”


Ieraudzīju internetos, ka pārdod, un sarunāju par samērīgu cenu. Gribēju iepazīties ar šausmu literātūras klasiku no pirmavota. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Nebija tik šausmīgi. Vai tāpēc, ka sarakstīts priekš pusgadsimta un tikām šausmīgākas lietas sarakstītas, filmās uzņemtas un īstā dzīvē notiek kaut vai tepat Krimā un Austrumukrainā. Vai tāpēc, ka lasīju gaišā diennakts laikā. Bet varbūt visvairāk tāpēc, ka flegmatismu un zinātnisku pasaules uzskatu grūti apvienot ar irracionālām šausmām.

Grāmatu teicami tulkojusi Vanda Tomaševiča, lasīt bija viegli, tomēr neaizrāva — neradās alkas lasīt vēl un vēl, lai uzzinātu, kas notiks turpmākās lappusēs. Drīzāk bija viegls pārsteigums, ka tik ātri uz priekšu iet. Piestāju, apskatījos un sapratu: kā tad, lielāki burti, retākas rindas, biezāks papīrs. Polītisku ievirzi nejutu. Ir minētas Ņujorkas pilsētas galvas 1965. gada vēlēšanas, bet tikai par līdzekli, lai vairotu lasītājā reālitātes izjūtu.

Lieku plauktā, lai stāv.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 1 Comment »
%d bloggers like this: