Rīgas reitingi, un kas tajos redzams


Uzmanību piesaistīja raksts “Partiju reitingi Rīgā: Ušakova izredzes saglabāt mēra amatu strauji rūk”. Vispirms ar virsrakstu, bet pēc izlasīšanas arī ar tabulu:

Parēķināju un nu varu dalīties vērtējumā, cik virsrakstam taisnība un ko skaitļos var ieraudzīt un secināt jebkuŗš lasītājs.

1. Muļķīgi norādīt divas zīmes aiz kommata (tātad 1/10000), ja aptaujāts pustūkstotis, tātad mazākais iespējamais solis ir aptuveni 1/500 jeb 0,2%. Senāku aptauju skaitļi mudina domāt, ka tajās aptaujāts vairāk (piemēram, marta beigu aptaujā “Vienotības” un LRA+LA reitinga starpība ir 0,06%), tomēr ne tik, lai attaisnotu divas zīmes aiz kommata.

2. Turklāt aptaujas kļūdas robežas daudzkārt lielākas par 0,01%. Tas ir tāpat kā iespieddarbos prasīt papīra izmēru nevis 210×297 mm ±2 mm, bet 2×3 mm ±297 mm.

3. Pēdējā un daļēji priekšpēdējā aptauja notikusi, kad jau bija zināmi Rīgas kandidātu saraksti. Nav skaidrs, vai aptaujā izmantoti tieši tie.

4. Apgalvojums “Ušakova izredzes strauji rūk” rakstā pamatots, salīdzinot februāŗa sākuma un maija sākuma reitingu: 46,2% pret 40,5%. Bet! Ja salīdzina jaunāku attīstību, kopš aprīļa sākuma reitings audzis no 34,3% līdz 40,5%. Un, ja salīdzina visjaunāko attīstību — pēdējās divas aptaujas, tad reitings palicis nemainīgs 40±1% robežās. Katrā ziņā neredzu pamata apgalvot, ka reitings vienkāršā tagadnē rūk, turklāt strauji. Uzskatāmības labad S+GKR reitings grafikā:

5. Ivaram Ījabam taisnība, ka neizlēmušu latviešu vairāk nekā krievu, jo krievu partiju pudurī “Saskaņa” izteikta līdere, bet latviešu pudurī ir izvēle starp vairākām tuva reitinga partijām.

6. Reitingu pārrēķināšana pret aptaujātiem, kas atklājuši savu izvēli, tāpēc var mākslīgi mazliet paaugstināt “Saskaņas” reitingu, tomēr šādi iegūtiem skaitļiem ir priekšrocības, ka reitingi vairs nav atkarīgi no neizlēmušo skaita un tā pārmaiņām un ka skaitļu summa ir 100% līdzīgi kā vēlēšanās (ar mazu piebildi, ka 5% barjera ir >5% sarakstu balsu summas, jo to rēķina to derīgām vēlēšanu aploksnēm, nevis derīgām vēlēšanu zīmēm). Pārrēķinātie reitingi izskatās tā:

Saraksts 6.-18.febr. 20.febr.-4.marts 6.-13.marts 22.-28.marts 6.-17.aprīlis 18.-30.aprīlis 1.-14.maijs
S+GKR 60,8% 53,9% 54,2% 47,3% 48,6% 46,7% 47,8%
NA 12,0% 15,8% 11,1% 14,7% 10,9% 12,7% 11,4%
V 5,0% 7,9% 5,6% 9,3% 8,5% 9,6% 9,9%
JKP 6,2% 3,9% 9,7% 7,4% 6,4% 6,7% 9,5%
LRA+LA 6,3% 6,6% 11,1% 9,4% 11,0% 13,1% 9,2%
ZZS 3,9% 5,3% 5,6% 6,5% 9,3% 7,0% 6,9%
KPV 3,9% 3,9% 0,0% 1,9% 1,0% 2,5% 2,9%
Cits 1,9% 2,6% 2,8% 3,5% 4,3% 1,7% 2,6%

7. Kopš marta sākuma 5% pastāvīgi pārvar seši saraksti: S+GKR, NA, V, JKP, LRA+LA, ZZS. Pirmā vietā (kopš marta beigām maķenīt zem 50%) turas “Saskaņa”+GKR. No pārējiem sarakstiem augstākais reitings parasti Nācionālai apvienībai. Zem 5% pastāvīgi palikusi KPV un aptaujā vārdā nesaukti saraksti (Rīgas domes vēlēšanās vēl startē “No sirds Latvijai”, LSDSP, Eiroskeptiķu rīcības partija un “Par neatkarīgu Latviju”).

8. Uzskatāmības labad var attēlot grafikā, kā nu izskatās “Saskaņas”+GKR un pārējo sarakstu reitings, kuŗi aptaujās tiek pāri 5%:

Redzams, ka abas puses kopš marta beigām turas līdzīgā līmenī.

9. Tātad “Norstat” reitingi rāda, ka Ušakova izredzes nevis “strauji rūk”, bet kopš marta beigām svārstās uz vairākuma zaudēšanas robežas. Galīgo iznākumu noteiks:

  • ko izlems neizlēmušie — vai balsot un, ja balsot, tad par ko;
  • vēlētāju aktīvitāte un dažādu elektorāta grupu aktīvitātes atšķirības;
  • tā kā Rīgā dominē etnisks balsojums — kāda daļa latviešu nobalsos par “Saskaņu”+GKR;
  • kuŗi saraksti nepārvarēs 5% un cik vēlētāju par tiem būs balsojis.
Advertisements
%d bloggers like this: