Uzmanību piesaistīja aktuālas lietas pieteikums:
Līdz 40.—50. sekundē zuda visa ticamība teiktajam. Kādēļ? “Re:Baltica” cenšas uzskatāmi parādīt zināšanu līmeņa atšķirības ar pupiņu staba gaŗumu stikla traukos. Bet sabeŗ pilnīgi aplama gaŗuma stabus. Patieso 465 un 510 punktu līmeni esmu atzīmējis attēlā ar zaļu svītru, savukārt sabērtais atbilst ~340 un ~580 punktiem:
Un vēlāk beŗ virsū baltas pupiņas, līdz pāri malām, lai parādītu Singapūras teicamnieku līmeni. Kaut īstenībā Singapūra ir zem jau sabērto brūno Rīgas pupiņu līmeņa. Papildu ironija, ka runa par skolēnu sekmēm, un koordināšu taisnes, skalas un mērījumu attēlošanu taču skolā māca. Protams, rādīt dzīves īstenību, kāda tā ir, nebūtu tik iespaidīgi — tik vien starpības, cik pāris pupiņu klājumu — un kaitētu iecerētam vēstījumam. Taču laist viltusziņas iespaidīga un melīga attēla paskatā ir pretīgi un grauj ticību pārējam, ko “Re:Baltica” vēsta šai sižetā vai citur. Žēl, un jājautā — kādēļ?
Mans zelts ir mana tauta 
pirmdien, 06.02.2017. 20.45
ko nozīmē šie skaitļi – ko tie paskaidro ? 494, 465 utt….vienkārši no gaisa pagrābti ?
pirmdien, 06.02.2017. 20.58
Starptautiska 15-gadīgu skolēnu zinību un prasmju pārbaude:
Click to access pisa-2015-results-in-focus.pdf
otrdien, 07.02.2017. 06.23
“Viltusziņas” – politkorekts apzīmējums meliem.
Žēl, ka to izmanto arī šī bloga autors 😦
otrdien, 07.02.2017. 11.17
Vai nu paskaidro sīkāk vai arī tavu māti.
otrdien, 07.02.2017. 17.24
Ar pupiņu skaitu viss ir pareizi, laukos vienkārši ir mazākas pupuņas:)
otrdien, 07.02.2017. 19.33
Tās nav viltusziņas. Pats fakts, ka lauku skolās ir zemāks līmenis nav nepatiess. Vienīgais, kas tiek darīts, ar tām pupiņām tiek nedaudz pārspīlēta atšķirība. Arī dinamika nav nepatiesa. Lauku skolās samazinās skolēnu skaits, skolotāji vairs nevar nopelnīt, nepietiek kontaktsundas pilnai slodzei. Labākie skolotāji dodas uz Rīgu un pilsētām, tāpat arī skolēni. Ja izdalītu Rīgu un lielās pilsētas vienā grupā un lauku skolas otrā, tad atšķirība būtu vēl dramatiskāka.
otrdien, 07.02.2017. 19.41
Man sāpīgāk liekas visa šitā ņemšanās, par lauku glābšanu un viensētu nostaļģijām. Ko Rīgas un pilsētu nacionālisti aģitē, bet nesaprot vienu lietu, ka cilvēki seko ekonomiskām iespējām. Protams, var jau piesaukt Te nacionālisma vērtības, un ar prievīti ap kaklu tikmēr izzagt valsts kasi. Dzintars un ko. Gribu redzēt tos NA bāleliņus, kas nu uz laukiem pārvāksies un audzēs linus vai kaņepi. Bet nē ar vārdiem d**š rupji sakto par kaut kādu lauku izmiršanu un latvietības glābšanu, kamēr neredzu, kā viņi būtu ekonomisko situāciju uzlabojuši. Rasnačs vismaz normāls pipars kaut ko pa Briseli ņemās, bet tie nacionāļi, kas Latvijā palikuši ir nīkulīgi politiķi, kuri to tik māk kā ar krieviem biedēt.
otrdien, 07.02.2017. 21.55
Ups – sajaucu Rasnaču ar Zīli. Zīle cīnās Eiropā ne Rasnačs.
trešdien, 08.02.2017. 10.37
[…] Zaļā līnija uz stikla vāzēm atzīmē stabiņu proporciju, ja vertikālā ass būtu sākta no nulles. Autors: Ritvars […]
trešdien, 08.02.2017. 14.55
Diemžēl nevaru tavai analīzei piekrist, papētot PISA punktus, man sanāk, ka vizualizācija ir ± pareiza. Sīkāk: https://rmazurs.wordpress.com/2017/02/08/vai-rebaltica-salaida-deli-pisa-testu-vizualizaciju-ne-gluzi/
trešdien, 08.02.2017. 16.43
Paldies par pievēršanos. Izlasīju, radās daži jautājumi un pārdomas.
1. Skat. Vikipaidiju — vai 500/100 ir fiksētas 1. PISA aptaujas vērtības un šobrīd caurmērs var nebūt 500 un izkliede var būt plašāka vai šaurāka?
2. Nesaprotu, kā iegūts: “Sanāk, ka Rīgai pienākas par 33% vairāk pupiņu.”
3. Man izskatās, ka Rīgai beŗ par 70% vairāk: skat. šī raksta attēlu un ~580:~340 vērtības, ko pieminu.
4. Īstenībā 2. un 3. punkts (un populāciju rēķināšana vispār) ir pupiņu mizas, jo pupiņas bērtas par skolēnu līmeni, ne skaitu.
5. Tā kā caurmēra un izkliedes punkti nav viena lieluma (500≠5·100) un liela PISA punktu starpība var būt niecīgām zinību atšķirībām, šķiet nekorekti izmantot PISA punktus, nezinot absolūtās pamatrādītāja vērtības.
ceturtdien, 09.02.2017. 09.42
1. Jā, tev ir taisnība. Pašā video ir norādīts, ka vidējais ir 493. Tas gan būtiski nemaina manu aprēķinu rezultātus.
2. Tev taisnība, 33% ir nepareizi! Laukiem pienākas 36,3, bet Rīgai 54 pupiņu, jeb par 48% vairāk ((54−36,3)÷36,3). Laukiem pienākas par 33% mazāk kā Rīgai. Rakstā pielaboju.
3. Tev taisnība, tur ber par ~70% vairāk, bet vajadzēja bērt tikai ~50% vairāk. Kā jau minēju savā rakstā, tas, iespējams, nebija pareizi, bet šajā rakstā piedāvātais daudzums būtu bijis daudz nepareizāk.
4. Grūti pateikt. “Zinības” nav lineāra vērtība, kā temperatūra, vai logaritmiska, kā decibeli. PISA sistēma pieņem, ka “zinības”, lai kas tās būtu, populācijā atbilst normālajam sadalījumam, un testi tikai palīdz noskaidrot, kurā vietā šajā sadalījumā ir tie skolēni. Un izskatās, ka Latvijā lauku bērni ir krietni tālu no pilsētu bērniem.
5. Es arī ņēmu vērā, ka atšķirība starp, piemēram, 300 un 400 ir daudz lielāka, nekā starp 450 un 550.
ceturtdien, 09.02.2017. 09.51
Vēl gribēju piebilst, ka šie skaitļi paši par sevi ir tikai rādītājs un nevar dot pilnu ainu, kā arī nedod viennozīmīgu rekomendāciju politiķiem. Iespējams, ka pilsētu skolas piesaista labākos bērnus un lauku skolās paliek tie, kuru vecākiem nav naudas sūtīt bērnus uz pilsētu. Un ja šiem vecākiem nav naudas, iespējams, ka viņi nevar dot bērnu attīstībai labus apstākļus, vai (ja viņi ir alkoholiķi), viņu bērnu sekmes viņiem ir vienaldzīgas. Skolu slēgšana neatrisinās vecāku materiālās problēmas. Bet, ja vecāki sūta bērnus uz pilsētu, tāpēc, ka skolas nevar piesaistīt labus pedagogus zemās algas dēļ, tad skolu apvienošana varētu to risināt.
Tā kā Rīgā ir vēl visādas ģimnāzijas un citas elitārās skolas, tās būtu jāizņem ārā no statistikas, lai tiešām gūtu priekšstatu par “tipiskas” skolas rādītājiem. Varbūt kādu mediānu no Rīgas un lauku skolām un salīdzināt tās. Neesmu statistikā speciālists, bet Kalvis Apsītis šeit varētu palīdzēt.
ceturtdien, 09.02.2017. 10.56
Neesmu pārliecināts, vai tieši ģimnāziju izņemšana būtu jēgpilna – jo bērni ģimnāzijās jau tāpat nāk no tās pašas populācijas, t.i. nonākšana ģimnāzijā vairāk ir sekas, nevis cēlonis sekmju atšķirībām. Drīzāk būtu jāveic daudzfaktoru regresija, iekļaujot tādus rādītājus kā vecāku izglītības līmenis, nodarbinātība, piederība sociālajam slānim (ienākumi uz ģimenes locekli). Ideālā gadījumā arī bērnu intelekta līmenis, skolas gaitas uzsākot, bet tādu datu diemžēl nav.
ceturtdien, 09.02.2017. 13.04
Doma noņemt ģimnāzijas bija tāpēc, ka laukos tādu nav. Protams, padziļināta izpēte dotu pilnīgāku ainu, bet PISA dati mums jau ir un no tiem varam izvilkt ārā korektāku informāciju. Ja mums ir tikai PISA vai nekas, labāk labāka PISA 🙂
ceturtdien, 09.02.2017. 10.41
1. Jā, no Vikipēdijas teksta tā izriet. “Scores are thus scaled so that the OECD average in each domain (mathematics, reading and science) is 500 and the standard deviation is 100.[23] This is true only for the initial PISA cycle when the scale was first introduced, though”.
2. Rūdolfs runā par procentilēm. T.i. Rīga ir 33 procentiles augstāk par laukiem (sk. angliski “percentile”).
[..]
5. PISA punkti ir intervālu skalā, tas nozīmē, ka ar datiem var veikt visus nepieciešamos matemātiskos aprēķinus, tostarp 500=5·100. Būtībā tās ir z vērtības (sk. angliski “z-score”).
ceturtdien, 09.02.2017. 10.51
Vēreiz precizēšu – tiem, kam trūkst pieredzes darbā ar standartizētiem testu rezultātiem, sajukumu var radīt divas atšķirīgas mērvienības:
1. standartizētās balles (PISA score, kam aritmētiskā vidējā vērtība ir 500 un standartnovirze ir 100). Tās ir skolēnu iegūtās balles, kas ir pārrēķinātas tā, lai vidējā vērtība sakristu ar 500 un vienas standartnovirzes intervāls no vidējā reizināts ar koeficientu, lai tas būtu precīzi 100. Tā ir lineāra transformācija un nemaina faktu, ka tās joprojām ir balles. Ja tā nebūtu, tad tiktu zaudēts gan normālsadalījums, gan iespēja rēķināt centrālās tendences rādītājus (a.vid., SD u.c.);
2. procentiles. Šī mērvienība izriet no Gausa jeb normālsadalījuma un norāda, kurā pozīcijā uz līknes atrodas katrs mērījums. 500 punkti ir 50%, 600 punkti ir 68,28%, 700 punkti ir 95,4%, bet 800 punkti ir 99,87%. Uz leju no vidējā ir analoģiski. Šis rādītājs savā veidā arī ir intervālu skalā (pat proporcionālajā), bet nav tiešā veidā salīdzināms ar standartizētajām ballēm.
ceturtdien, 09.02.2017. 13.06
Paldies par skaidrojumu, tvitera sarakstē nesapratu, ko tieši biji domājis.
trešdien, 08.02.2017. 15.51
Piekritīšu Rūdolfam. Pirmkārt, tās ir standartizētās, nevis absolūtās balles, tāpēc 0 punkts nav jēgpilns. Otrkārt, pupiņas bija sabērtas atbilstoši procentilēm, nevis standartizētajām ballēm. No uztveramības viedokļa tā ir pareizāk.