Trampa pirmais mēnesis


Foto: UPI/"Barcroft Images"

Foto: UPI/”Barcroft Images”

Priekš mēneša Apvienoto Amerikas Valstu prezidenta amatā stājās Donalds Tramps. Jau novembrī pēc viņa uzvaras prezidenta vēlēšanās rakstīju:

No viņa augļiem mums to būs pazīt.

Nu laiks uzskaitīt viņa pirmā mēneša augļus un darbus. Esmu minējis pirmo desmit dienu veikumu, šoreiz saraksts īsāks — vai nu pirmo dienu uguņošana pārgājusi rāmākā gultnē, vai biju aizņemts citās lietās un mazāk sekoju līdzi šai.

Labi:

  • izdots rīkojums, ka valdības iestādēm, izdodot jaunu priekšrakstu, divi citi jāatceļ;
  • Augstākās tiesas tiesneša amatam nosaukts Nīls Gorsačs;
  • apstiprinātas tādas valdības amatpersonas kā izglītības ministre Elizabete Devosa un Vides aizsardzības aģentūras vadītājs Skots Prūits;
  • no amata spiests atkāpties Trampa drošības padomnieks Maikls Flinns, kam bijuši šaubīgi sakari ar Kremli;
  • Tramps stipriem vārdiem sveicis Lietuvu neatkarības dienā, uzsvērdams NATO likteņkopību un palīdzību Ukrainai;
  • Tramps ar sava runasvīra muti paziņojis, ka Krievijai jāatdod sagrābtā Krima atpakaļ Ukrainai;
  • AAV vēstniece ANO Nikija Heilija savā pirmā runā ANO Drošības padomē apliecinājusi, ka Krimas okupēšanas dēļ ieviestās sankcijas pret Krieviju paliks spēkā līdz okupācijas beigām;
  • arī citas amatpersonas (piemēram, viceprezidents Maikls Penss, aizsardzības ministrs Džeimss Metiss) izteikušās, ka AAV paliek uzticams NATO sabiedrotais un AAV polītika pret Krieviju būs stingra.

Slikti:

  • nedaudz atvieglots elektronikas ierīču eksports uz Krieviju.

Nav slikti. Redzēs, kā būs turpmāk. Vismaz līdz 6. martam būs jāturpina sekot līdzi. Vēl tik jauks Trampa meitas Ivankas foto Baltajā namā:

js120051910-large_trans_nvbqzqnjv4bqzgekzx3m936n5bqk4va8rwtt0gk_6efzt336f62ei5u1

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Janvāŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem 300 tūkstošiem gadā


Aizņemtības dēļ maķenīt iekavējies kārtējais mēneša pārskats par nelegālo imigrāciju pāri Vidusjūŗai. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, janvārī Eiropā tādā veidā ieradušies 7 tūkstoši, kas ir par 4 tūkstošiem mazāk nekā decembrī un mazākais skaits kopš 2015. gada janvāŗa. Tas ir jūtami mazāk par pērnā janvāŗa 73 tūkstošiem, tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 296 tūkstošiem pēdējā gada laikā:

migranti-2017-janvaris

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī bijis 1,4 tūkstoši, turpinot lēnu lejupslīdi no 3,4 tūkstošiem augustā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā janvārī būtu ieradušies ~200 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētie 1,4 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 67 tūkstoši 2016. gada janvārī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 48 reižu (67 415 / 1393) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 48 reižu grūtāk iekļūt? Nē, Maķedonija kopš pērnā marta tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. ES Robežsardzes risku analizes 32.—33. lpp. (paldies @Teikums par norādi) var palasīt, kā “humānitārās” organizācijas un ES 2016. gadā strādāja, lai mazinātu Libijas migrantu kontrabandistu izmaksas. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču jau šobrīd februārī atkal ir vairāk. Tiesa, arī 4,5 tūkstoši ir trīsreiz vairāk nekā Grieķijā.

%d bloggers like this: