“Svēto nometne” — nekad mūžā neesmu lasījis tik pravietiska darba!

Pēdējā laika diskusijās par imigrantu iebr[a]ukšanu Eiropā laiku pa laikam manīju piesauktu franču rakstnieka, ceļotāja un pētnieka Žana Raspaja 1973.g. romānu “Svēto nometne”. Atradu internetos PDF un izlasīju.

Nekad mūžā neesmu lasījis tik pravietiska darba! Līdz pat “ekspertu” diskusijām plašsaziņas līdzekļos, progresīvās sabiedrības atklātām vēstulēm, Austrālijai un tam, kā imigranti atraida viņiem sniegtu pārtiku un mantas. Atšķirības, protams, ir acīmredzamas — romānā viss notiek pāris mēnešos, dzīvē simtreiz lēnāk; Azija kopš 1973.g. atmetusi daudz kā no sociālisma, tāpēc tur simtiem miljonu cilvēku izrāvušies no nabadzības utt. Taču, ievērojot gaišredzības nepastāvēšanu un laiku, kas pagājis kopš romāna sarakstīšanas, pravietisms ir apbrīnojams.

Lasot romānu pamīšus ar ziņām, uzmācas visai baiga izjūta, ka dzīvojam “Svēto nometnē”. Tomēr nākotne ir atklāta un mūsu rokās. Bet izšķirīgais jautājums tas pats: vai eiropiešu tautām ir gana gribas aizstāvēt sevi pret draudiem un iznīcināšanu — vai arī līberālisms dzīvesgribu iznīcinājis.

Izlasījis saku, ka “Svēto nometne” noteikti jāizlasa ikvienam, lai labāk izprastu, kas notiek un kas darāms. Lasīšanu atvieglo īsas nodaļas, tikai 103 lpp. un aizraujošs stāstījums.

Un, ja kam pazīstami kādi izdevēji, silti iesaku iztulkot un izdot latviski: noiets varētu būt visai labs.