“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju


Nelegāli imigranti 2016. g. 29. februārī cenšas iekļūt no Grieķijas Maķedonijā. Pjēra Kroma foto

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi un arī par 140 vārdiem gaŗākas, rakstu te. Lai būtu apaļi, tad desmit punktu.

  1. Marksisti gan sludina, it kā cilvēki būtu savstarpēji aizvietojamas darbspēka vienības bez savas gribas, tēvijas, tautības un mentālitātes, tomēr tā nav. Tāpēc galvenais jautājums attiecībā uz migrāciju Latvijā ir: kā tā ietekmēs latviešu īpatsvaru. Jo svarīgi ir nevis cik, bet kas dzīvos Latvijā. Jo saimniecību var sakārtot dažos gados, bet izkropļota iedzīvotāju sastāva labošanai vajag gadu desmitus.
  2. Tāpat nepatiesa ir propaganda, it kā attiecībā uz iedzīvotājiem vairāk būtu labāk. Tā nav. 1945.—1988. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits strauji auga, taču latviešu dēmografiskais stāvoklis un nākotnes izredzes tikai pasliktinājās — tieši tāpēc, ka iedzīvotāju skaits auga, jo pieaugumu deva sveštautiešu migrantu iepludināšana. Ja vairāk būtu labāk, tad Latvija taču cietusi smagus zaudējumus un bijusi nelietība, kad no Latvijas izveda okupācijas armiju — jo tā Latvija zaudēja desmitiem tūkstošu vīriešu pašā spēka vecumā. Nē, svarīgi ir nevis cik, bet kas dzīvos Latvijā. Īslandē ir 340 tk iedzīvotāju, gandrīz seškārt mazāk nekā Latvijā, un īslandiešu summārais dzimstības reizulis ir ~1,7, salīdzinot ar latviešu ~1,85. Taču īslandiešu dēmografiskais stāvoklis daudz labāks nekā latviešu, jo viņi savā zemē ir 86% iedzīvotāju. Jā, un, kas to būtu domājis, arī dzīves līmenis šiem augstāks. Nigerijā toties 186 mln iedzīvotāju un ārkārtīga tik cildinātā tautu dažādība, bet vai tas nesis turību un saticību?
  3. No zemas dzimstības tautas neizmirst. Dabiskais pieaugums ir ģeometriska progresija. Ja arī tās kvocients būtu zemāks par 1, piemēram, 0,9, tā var turpināties bezgalīgi ilgi. Nē, tautas izmirst pārtautošanā: kad to zemē sarodas sveštautieši un pārmāc pamattautu.
  4. Augstāka dzimstība (summārais dzimstības reizulis >2,1) nes paplašinātu ataudzi un iedzīvotāju skaita augšanu. Protams, ne pēc 9 mēnešiem, bet ar laiku gan. Tā ka, ceļot dzimstību, tas veidos dabisko ataudzi, kaut šobrīd nav tik daudz sieviešu, cik, piemēram, priekš gadiem desmit.
  5. Dēmografijā pastāv tāds stabilu iedzīvotāju jēdziens. Proti, ja dzimstība ilgāku laiku turas puslīdz vienā līmenī, vecumgrupu attiecība stabilizējas — vienalga, vai nākamā paaudze būtu divreiz lielāka par iepriekšējo, divreiz mazāka vai tikpat liela. Attiecībā uz Latviju tas nozīmē, ka novecošanās ir pagaidu process un tā apstāsies.
  6. Nepatiesa ir propaganda, kas uztiepj viltusizvēli: vai nu atsākt migrantu iepludināšanu, ko, kā toreiz šķita, uz visiem laikiem izbeidza 1989. gadā, vai kļūt par Ziemeļkoreju — nabadzīgu un etniski viendabīgu zemi. Nē, ir arī Dienvidkorejas un Japānas ceļš — turīga un etniski viendabīga zeme. Japānā zema dzimstība ir jau kopš 70. gadu vidus. Un nekas, dzīvo cepuri kuldami ar 1,45 bērnu summāro dzimstības reizuli un tikai 2% sveštautiešu (un ar saviem 127 mln iedzīvotāju uzņem veselus 28 bēgļus gadā), kaut miljards strādīgu ķīniešu un 100 mln strādīgu filipiniešu daudz tuvāk nekā Latvijai. Dienvidkorejā summārais dzimstības reizulis vispār 1,2, viens no zemākiem pasaulē, bet korejieši — 96% iedzīvotāju. Nē, lai tiktu pie turības, nevajag turēt robežas vaļā pasaules iebraucējiem. Vajag, pirmkārt, atmest sociālismu un, otrkārt, turēt robežas vaļā informācijai, pakalpojumiem un precēm.
  7. Tāpat viltusizvēles propaganda izliekas nezinām, ka trešās pasaules imigrantu iesaistīšanās darba tirgū ir jūtami zemāka nekā eiropiešu pamattautu un imigranti daudz biežāk pārtiek no pabalstiem nekā pamattautas. Tikai daži piemēri: Vācija, Lielbritanija, Nīderlande. Īstenībā ir arī pirmie Latvijas finanču plūsmas skaitļi. Ja pareizi saprotu, tad ~350 migrantu apčubināšanai iztērēts ~10 mln eiru.
  8. Nevajag sociālistiskā garā ignorēt, ka darbspēka tirgus kā jebkurš pakalpojumu un preču tirgus ir dinamiskā līdzsvarā starp pieprasījumu un piedāvājumu. Tādas lietas kā 35 000 vai cik darbinieku trūkums nav kā sugas. Ja kaut kur parādās darbinieku trūkums, tad tirgus reakcija ir paaugstināt algas, darba ražību, pārprofilēties utml. Reakcija uz to ir lielāks darbinieku piedāvājums un mazāks pieprasījums, un atkal iestājas līdzsvars. Varētu iebilst, ka, paaugstinot algas, Latvijas uzņēmumi kļūst nespējīgi konkurēt. Atvainojiet, Latvijai ir vēl ļoti lielas iespējas veicināt spēju konkurēt un latviešu uzņēmību, samazinot nodokļus un izskaužot birokratiju. Lai paskatāmies uz Ameriku, kā tur Tramps veicinājis pilsoņu uzņēmību, nebūt ne radikāli, tomēr likvidējot uzņēmības šķēršļus, kas pastāvēja Obamas laikā, un radot uzņēmībai labvēlīgu gaisotni. Rezultāti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos.
  9. Aplami ir nekritiski izmantot valsts iestāžu prognozes. Jo valsts iestāžu spēja kaut ko trāpīgi prognozēt vispār ir apšaubāma. Viens piemērs: nesamērīgi optimistiska saimniecības un darbspēka prognoze vēl 2008. g. pavasarī. Otrs: uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas ietekmes prognoze. Finanču ministrija prognozēja, ka, to samazinot no 25% līdz 22%, 2002. g. UIN ieņēmumi kritīsies par 11,8 mln Ls jeb 12%. Dzīvē ieņēmumu starpība bija 11,3 mln — taču plusā. Pārdesmit miljonu, ceturtdaļa pētāmās parādības — viedajiem valsts plānotājiem tas ir sīkums.
  10. Emocionāls paņēmiens piesaukt pensijas arī nevietā, jo pašreizējā pensiju sistēma pati par sevi ir valsts īstenota pilsoņu aplaupīšana un krāpšana: obligātā piespiedu kārtā atņemt pilsoņiem naudu, solot to varbūt atdot pēc gadu desmitiem, un, ja cilvēki tiešām aizdzīvo tos gadu desmitus, tad paaugstināt pensijas vecumu, lai tak tie pilsoņi beidzot apmirst un nauda nav jāatdod. Tāpat aplami apgalvot vai iedomāties, ka citi cilvēki par tavu naudu rūpēsies vairāk nekā tu pats. Līdzīgi kā jebkura cita dzīvošana par citu cilvēku naudu, kādu laiku pensijas var darboties, bet pēc tam sabrūk, jo aptrūkst vai nu citu cilvēku naudas, vai citu cilvēku pašu.

Nobeigumā varu piebilst, ka šo domu publicēšanu iekavēja kādas velkamistu propagandas lapas un mājās savākto krievu laika ģeografijas un dēmografijas izdevumu pārlasīšana. Līdzības ir apbrīnojamas.

Dabiskās iedzīvotāju migrācijas rezultātā vēl daudznacionālāka kļūst katra mūsu republika tādā vai citādā mērā — katrs apgabals un katra pilsēta.
/Andropovs, Jurijs. Runu un rakstu izlase. Rīga : Avots, 1984. 10. lpp./

Straujā saimniecības attīstība pēckara periodā radīja nepieciešamību pēc dažādu kategoriju strādniekiem un inženiertehniskajiem kadriem, tādēļ no brālīgajām republikām iebrauca citu nacionalitāšu pārstāvji, lai palīdzētu sociālistiskajā celtniecībā. Pļaviņu HES celtniecībā vien tika nodarbināti strādnieki no 23 dažādām nacionalitātēm. Visas padomju republikas savstarpēji apmainās kadriem, tādēļ arī iedzīvotāju sastāvs tajās ar laiku kļūst daudzveidīgāks.
/Graudiņa, Velta, Kastrone, Klāra. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. un 8. klasei. II izdevums. Rīga : Zvaigzne, 1974. 83. lpp./

Pēc aptuveniem aprēķiniem Latvijā darbaspēka trūkums sasniedz 30 000 cilvēku. Tas jākompensē ar esošo darba resursu efektīvāku izmantošanu un arī ar strādnieku pieplūdumu no citām republikām. Padomju Latvijā ierodas pārsvarā darba spējīgi cilvēki. Tāpēc mehāniskā pieauguma (ieceļošanas jeb pārvietošanās) rezultātā ik gadus uzlabojas republikas iedzīvotāju struktūra un palielinās darbaspēka resursi.
/Graudiņa, Velta, Kastrone, Klāra. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. un 8. klasei. II izdevums. Rīga : Zvaigzne, 1974. 86. lpp./

Ekonomika kā primārais sabiedrības attīstības faktors prasīja, lai demogrāfija kā sekundārais faktors nekavētu kopējo sabiedrības attīstības tempu. Šī pretruna bija jāatrisina un tā tika atrisināta tādējādi, ka tika radīti apstākļi, lai demogrāfiskā kustība kopumā (dabiskā un mehāniskā) apgādātu tautas saimniecību un kultūras sfēru ar vajadzīgo darbaspēku. Tā kā viena demogrāfiskā faktora sastāvdaļa — dabiskā kustība konkrētajā situācijā to nodrošināt nevarēja (dažādu iemeslu dēļ), tad bija jāizmanto demogrāfiskā faktora otrā sastāvdaļa — mehāniskais pieaugums. Tātad migrācija kā demogrāfiskā procesa sastāvdaļa konkrētajos apstākļos ļāva tautas saimniecību kaut daļēji apgādāt ar darbarokām.
/Mežgailis, Bruno. Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas. Rīga : Avots, 1985. 276. lpp./

Runājot par migrāciju vispār un pozitīvu migrācijas saldo atsevišķi, jāatzīst, ka tā ir parādība, kas parasti raksturīga teritorijai, kas attīstās. Teritorija, kurā ir stabili, pastāvīgi iedzīvotāji, kurā neiebrauc un no kuras neizbrauc cilvēki, ir sastingusi, tajā nav attīstības. Ņemot vērā, ka migrācija ir sabiedrības ekonomiskās dzīves pavadone, tā liecina par sabiedrības attīstību kopumā.
/Mežgailis, Bruno. Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas. Rīga : Avots, 1985. 286.—287. lpp./

Pavisam nobeigumā diemžēl jāpiebiedrojas tautas saprātam, kas priekš pusotra mēneša beidzot atšifrēja, ko nozīmē mistiskie ‘Re:’ burti “Re:Baltica” nosaukumā. ‘Replace’. “Replace Baltica”.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 8 Comments »

2017. gada oktobŗa statistika: samērā zema nelegāla imigrācija Italijā, jauni rekordi Spānijā


Aizņemtība nemitas, tak jutu pienākumu ielikt oktobŗa apskatu vismaz līdz novembŗa beigām. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, oktobrī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 14 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir mazliet vairāk nekā nekā 13 tūkstoši septembrī un būtiski mazāk nekā 32 tūkstoši pērn oktobrī. Tāpēc gada imigrācija kritusies no 204 līdz 186 tūkstošiem pēdējā gadā, kas ir zemākais rādītājs pieejamo datu posmā. Būtu zināmi 2013. gada dati, varētu ieskatīties pagātnē tālāk un precīzāk. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,5 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos.

Pievēršoties atsevišķām nelegālas imigrācijas frontēm, Italijā oktobrī iebr[a]ukšana turējās samērā zemā līmenī, jo pret nelegālu imigrāciju sabiedrības spiediena un imigrācijas īstenības iespaidā stingrāk vērsusies Italijas valdība, kuŗa pastimulējusi arī Libijas vietvalžus. Iznākumā Italijā oktobrī pa jūŗu ieradušies 6 tūkstoši iebr[a]ucēju, tikpat, cik septembrī, un būtiski mazāk nekā 27 tūkstoši pērn oktobrī. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā oktobrī būtu ieradušies ~140 nelegālu imigrantu. Gada summa attiecīgi kritusies no 155 tūkstošiem septembrī līdz 133 tūkstošiem oktobrī un ir zemākā pieejamo datu posmā.

Apsīkstot iespējām tikt uz Italiju, Grieķijā oktobrī pa jūŗu ieradās 4,1 tūkstotis nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 3,0 tūkstoši pērn oktobrī, tomēr (pieļauju, rudens nākšanas un attiecīgi sliktāku laikapstākļu dēļ) mazāk nekā 4,9 tūkstoši septembrī. Gada summa tādējādi augusi no 26,7 tūkstošiem septembrī līdz 27,9 tūkstošiem oktobrī.

Tāpat vēsturiski visaugstāko līmeni sasniegusi nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits šogad sācis jūtami augt un oktobrī sasniedza nebijušu 4,1 tūkstoti, divreiz vairāk nekā septembrī vai pērn oktobrī. Attiecīgi arī gada summai rekords — 24,4 tūkstoši, kas maz atpaliek no Grieķijas līmeņa.

2017. gada septembŗa statistika: samērā zema nelegāla imigrācija Italijā, jauns pacēlums Grieķijā


Aizņemtības dēļ rakstu mēneša apskatu tik tagad. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, septembrī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 13 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir mazliet vairāk nekā nekā 11 tūkstoši augustā un būtiski mazāk nekā 22 tūkstoši pērn septembrī. Tāpēc gada imigrācija kritusies no 213 līdz 204 tūkstošiem pēdējā gadā, kas ir zemākais rādītājs pieejamo datu posmā. Būtu zināmi 2013. gada dati, varētu ieskatīties pagātnē tālāk un precīzāk, bet pagaidām var teikt, ka pēdējā gadā nelegālu imigrantu bijis aptuveni tik, cik 2014. gadā, vai par kripatu mazāk. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,4 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos.

Pievēršoties atsevišķām nelegālas imigrācijas fronēm, Italijā septembrī iebr[a]ukšana turējās samērā zemā līmenī, jo pret nelegālu imigrāciju sabiedrības spiediena un imigrācijas īstenības iespaidā stingrāk vērsusies Italijas valdība, kuŗa pastimulējusi arī Libijas vietvalžus. Iznākumā Italijā septembrī pa jūŗu ieradušies 6 tūkstoši iebr[a]ucēju, salīdzinot ar 4 tūkstošiem augustā un 17 tūkstošiem pērn septembrī. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā septembrī būtu ieradušies ~150 nelegālu imigrantu. Gada summa attiecīgi kritusies no 165 tūkstošiem augustā līdz 154 tūkstošiem septembrī un ir tādā līmenī, kādā bija, kad migrantu miljons plūda caur Grieķiju.

Apsīkstot iespējām tikt uz Italiju, Grieķijā septembrī pa jūŗu ieradās 4,9 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir jūtami vairāk nekā 3,7 tūkstoši augustā un lielākais skaits, kopš 2016. gada martā Maķedonija slēdza iebr[a]ucējiem robežu ar Grieķiju. Gada summa attiecīgi augusi no 24,9 tūkstošiem augustā līdz 26,7 tūkstošiem septembrī.

Tāpat vēsturiski visaugstākā līmenī turas nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits šogad sācis jūtami augt, septembrī tas bija 2,0 tūkstoši, attiecīgi gada summa sasniegusi rekordu — 22,3 tūkstošus, kas maz atpaliek no Grieķijas līmeņa.

2017. gada augusta statistika: būtiski kritusies nelegāla imigrācija Italijā, jauns rekords Spānijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, augustā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 11 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir būtiski mazāk nekā nekā 16 tūkstoši jūlijā un 26 tūkstoši pērn augustā. Tāpēc gada imigrācija kritusies no 228 līdz 213 tūkstošiem pēdējā gadā, kas ir zemākais rādītājs pieejamo datu posmā. Būtu zināmi 2013. gada dati, varētu ieskatīties pagātnē tālāk un precīzāk, bet pagaidām var teikt, ka pēdējā gadā nelegālu imigrantu bijis aptuveni tik, cik 2014. gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,9 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Gvineja, Ziloņkaula Krasts un Bangladeša. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Jo no šīm valstīm līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsma augustā bija visai līdzīga visās trīs frontēs: Italijas, Grieķijas un Spānijas. Italijā augustā iebr[a]ukšana būtiski mazinājusies, jo pret nelegālu imigrāciju sabiedrības spiediena un imigrācijas īstenības iespaidā stingrāk vērsusies Italijas valdība, kuŗa pastimulējusi arī Libijas vietvalžus. Papildu dunka varas iestādēm un nevalstiskiem nelegālu imigrantu ievedējiem bija sabiedrisku aktīvistu pašorganizēšanās aizstāvēt Eiropu, patrulējot Vidusjūŗu ar savu kuģi. Iznākumā Italijā augustā pa jūŗu ieradies trīsreiz mazāk iebr[a]ucēju: 3,9 tūkstoši, salīdzinot ar 11,5 tūkstošiem jūlijā un 21,3 tūkstošiem pērn augustā. Gada summa attiecīgi kritusies no 183 tūkstošiem jūlijā līdz 165 tūkstošiem augustā.

Apsīkstot iespējām tikt uz Italiju, Grieķijā augustā pa jūŗu ieradās 3,7 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir jūtami vairāk nekā 2,2 tūkstoši jūlijā un lielākais skaits, kopš 2016. gada martā Maķedonija slēdza iebr[a]ucējiem robežu ar Grieķiju. Gada summa nedaudz augusi no 24,7 tūkstošiem jūlijā līdz 24,9 tūkstošiem augustā.

Tāpat augusi nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits šogad sācis jūtami augt un augustā sasniedzis nebijušu 3,1 tūkstošus (vēl maijā bija 1,3 tūkstoši, pērn augustā 1,5 tūkstoši), attiecīgi gada summa sasniegusi 22 tūkstošu, kas vairs maz atpaliek no Grieķijas līmeņa.

Kā pēdējā laikā kritusies nelegālu imigrantu ierašanās Italijā pa Vidusjūŗu


Iepriekšējā ierakstā minēju, ka jūlijā būtiski — divkārt — kritusies nelegālu imigrantu ierašanās Italijā pa Vidusjūŗu. Tomēr laiks gājis uz priekšu, nu jau pusmēnesis pagājis, un es vēlējos pārliecināties, vai tiešām iebr[a]ukšana atslābusi un, ja ir, kad un cik lielā mērā. Pārbaudei izmantoju ANO bēgļu komisāriāta dienu skaitļus. Tiesa, pa dienām skaitļi ārkārtīgi lēkā: vienu dienu var ievest tūkstoš nelegālu imigrantu, bet nākamā dienā neviena. Tāpēc skaitīju dienas kopā līdz slīdošam mēneša kopskaitam. Lūk, iznākums:

Kā redzams, pērn šai laikā ievests 21…30 tūkstoši nelegālu imigrantu mēnesī, caurmērā ap 25 tūkstoši. Šogad līdz jūnija beigām bija līdzīgi, bet tad imigrācija būtiski kritās: jūlijā bija tikai viens lielāks ievešanas uzplaiksnījums mēneša vidū, un mēneša kopskaits tiešām kļuva divkārt zemāks gan par jūniju, gan pērno jūliju. Bet, kā jau teicu, dzīve gājusi uz priekšu, un šobrīd pēdējā mēnesī bijusi tikai viena diena, kad Italijā ievests vairāk nekā tūkstoš nelegālu imigrantu. Iznākumā slīdošā mēneša summa nokritusies līdz četriem tūkstošiem, kas ir gandrīz septiņkārt mazāk nekā vēl priekš mēneša. Pēdējais kalendārais mēnesis, kad bija tika maz iebr[a]ucēju, bija aizpagājušā ziemā — 2016. gada februāris.

Cēloņi? Iespējami divēji: pirmkārt, maz ticama, tomēr var būt nejaušība, gadījums un sakritība. Bet nejaušībai būtu drīz jābeidzas un līknei jāšaujas atpakaļ vismaz līdz piecpadsmit tūkstošiem. Tāpēc ar katru dienu ticamāks kļūst cits cēlonis: polītika. Precīzāk, trīs dažādas, tomēr savstarpēji saistītas lietas.

Pirmā: italiešu sabiedrības spiediens apturēt nelegālu imigrantu ievešanu. Vairums nevēlas savas zemes kolonizēšanas. Jūnijā valdošā bijušo komūnistu valdība zaudēja pašvaldību vēlēšanās, un imigrācija bija viensno strīdus tematiem tajās. Arvien plašāk tiek ziņots par “labdarības” organizāciju sadarbību ar migrantu kontrabandistiem. Redzot varas iestāžu nepretošanos  iebrukumam un pat tā sekmēšanu, sabiedriski aktīvisti pašorganizējušies (iesaistījušies arī citām apdraudētām eiropiešu tautām piederīgie), pūļfinancējumā saņēmuši pietiekami ziedojumu un nolīguši kuģi kursēt pa Vidusjūŗu, lai vērotu, vai nevalstisku organizāciju kuģi nenodarbojas ar migrantu kontrabandu, iznīcinātu tukšās kontrabandistu laivas, ka tās nevarētu atkal izmantot kontrabandai, kā arī glābtu migrantus, kam draud noslīkšana, un gādātu, lai viņi tiek uz tuvāko drošo Afrikas ostu.

Otra lieta: bijušie komūnisti nav nekādi nācionālisti, tomēr pie varas palikt grib gan un, kas to būtu domājis, kļuvuši stingrāki pret “labdarības” organizāciju jūŗas atspoļtaksometriem, kā arī pabalsta Libiju, lai tā vērstos pret nelegālu migrāciju. Starp citu, pabalsta ne tikai Italija, bet, piemēram, vēl Čechija.

Trešā: Libija, vismaz oficiālā Tripoles valdība, ir sākusi cītīgāk patrulēt savu krastu. Sava tiesa Italijas rubuļu tiek arī Libijas dienvidu vadoņiem, lai tie turētu ciet Libijas dienvidus migrantiem. Tiesa, ne bez kaulēšanās.

Laiks rādīs, vai iebr[a]ukšanas atslābums būs paliekošs. Izraēlas, Austrālijas, Ungarijas, Maķedonijas apliecinātā patiesība, ka migrācijas virzienu un apmēru var viegli (salīdzinot ar citiem dēmografiskiem procesiem) ietekmēt ar polītiskiem lēmumiem, paliek spēkā arī attiecībā uz Italiju. Būtu tik griba.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

2017. gada jūlija statistika: būtiski kritusies nelegāla imigrācija Italijā, jauns rekords Spānijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, jūlijā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 16 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir būtiski mazāk nekā nekā 28 tūkstoši jūnijā un 26 tūkstoši pērn jūlijā. Tāpēc gada imigrācija kritusies no 238 līdz 222 tūkstošiem pēdējā gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,8 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Gvineja, Ziloņkaula Krasts un Bangladeša. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Jo no šīm valstīm līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas ierašanās valstu dalījumā. Lielākā ir uz Italiju: ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Libijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu.

Jūlijā iebr[a]ukšana būtiski mazinājusies, jo pret nelegālu imigrāciju sabiedrības spiediena (jūnijā bijušo komūnistu valdība zaudēja  pašvaldību vēlēšanās, arvien plašāk tika ziņots par “labdarības” organizāciju sadarbību ar migrantu kontrabandistiem) un imigrācijas īstenības iespaidā stingrāk sākusi vērsties Italijas valdība, kā arī Libija. Papildu dunka varas iestādēm bija ziņa, ka sabiedriski aktīvisti pašorganizējušies, pūļfinancējumā saņēmuši pietiekami ziedojumu un nolīguši kuģi kursēt pa Vidusjūŗu, lai novērotu, vai nevalstisku organizāciju kuģi nenodarbojas ar migrantu kontrabandu, iznīcinātu tukšās kontrabandistu laivas, ka tās vairs nevarētu izmantot kontrabandai atkal, kā arī glābtu migrantus, kam draud noslīkšana, un gādātu, lai viņi tiek uz tuvāko drošo Afrikas ostu.

Iznākumā Italijā jūlijā pa jūŗu ieradies divreiz mazāk nelegālu imigrantu: 11,5 tūkstoši, salīdzinot ar 23,5 tūkstošiem jūnijā un 23,6 tūkstošiem pērn jūlijā. Gada summa attiecīgi kritusies no 195 tūkstošiem jūnijā līdz 183 tūkstošiem jūlijā.

Grieķijā jūlijā pa jūŗu ieradās 2,2 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir mazliet vairāk nekā 2,0 tūkstoši jūnijā un 1,9 tūkstoši pērn jūlijā. Gada summa nedaudz augusi no 24,4 tūkstošiem jūnijā līdz 24,7 tūkstošiem jūlijā.

Trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija. Turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits šogad sācis jūtami augt un jūnijā—jūlijā sasniedzis nebijušus 2,7 tūkstošus (maijā bija 1,3 tūkstoši, pērn jūlijā 0,8 tūkstoši), attiecīgi gada summa pirmo reizi pārsniegusi 20 tūkstošu, kas jau sāk tuvoties Grieķijas līmenim.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

2017. gada jūnija statistika: jauni nelegālās imigrācijas rekordi Italijā un Spānijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, jūnijā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 28 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 26 tūkstoši maijā un 25 tūkstoši pērnā jūnijā. Tāpēc gada imigrācija mazliet augusi līdz 238 tūkstošiem pēdējā gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: sešas reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Gvineja, Ziloņkaula Krasts un Bangladeša. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Jo no šīm valstīm līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas ierašanās valstu dalījumā. Grieķijā jūnijā pa jūŗu ieradās 2,0 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir aptuveni tikpat, cik 2,1 tūkstotis maijā, un vairāk nekā 1,6 tūkstoši pērn jūnijā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā jūnijā būtu ieradušies ~300 nelegālu imigrantu.

Tas vēl ir maz, salīdzinot ar Italiju, kur ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27,4 tūkstošiem oktobrī līdz 4,4 tūkstošiem janvārī, taču jūnijā atkal jau bija 23,5 tūkstoši iebr[a]ucēju (maijā bija 23,0 tūkstoši, 2016. gada jūnijā 22,3 tūkstoši). Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet pakāpeniski sasniedz arvien jaunus rekordus: 195 tk gada laikā līdz jūnijam.

Trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija. Turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits šogad sācis jūtami augt un jūnijā sasniedzis nebijušus 2,7 tūkstošus (maijā bija 1,3 tūkstoši, pērn jūnijā 1,0 tūkstoši), attiecīgi gada summa sasniegusi tāpat nebijušus 18,7 tūkstošus, kas jau sāk tuvoties Grieķijas 24,4 tūkstošiem. Jāpiebilst, ka ANO bēgļu komisāriāts nesen pārrēķinājis skaitļus un izdalījis Spāniju atsevišķā lapā, un iebr[a]ucēju skaits ir augstāks, nekā es rakstīju iepriekš.

%d bloggers like this: