2017. gada marta statistika: nelegālas imigrācijas vilnis Grieķijā beidzies, Italijā un Spānijā aug


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, martā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 12,3 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 10,5 tūkstoši februārī, tomēr jūtami mazāk par pērnā marta 36,9 tūkstošiem. Tāpēc imigrācijas plūsma saplakusi līdz 221 tūkstotim pēdējā gada laikā — līmenim, kāds bija 2015. gada sākumā, pirms migrantu miljonviļņa. Nevarētu gan teikt, ka Eiropa atgriezusies, kur bija priekš diviem gadiem. Pirmkārt, septiņciparu imigrantu skaita iebr[a]ukšana mainījusi Eiropas valstu iedzīvotāju sastāvu pamattautām par sliktu. Otrkārt, desmitiem (ja ne simtiem) miljonu Azijā un Afrikā ieraudzījuši, ka Eiropas vartuŗi vairs nesargā savas tautas un to robežas — ka Eiropas kārts ir sitama. Tāpēc pašreizējā imigrācijas rimšanās nenozīmē, ka tā paliks arī turpmāk.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas sīkākā valstu dalījumā:

Te redzams, ka imigrācijas miljonvilnis pilnībā bija Grieķijas daļā. Bet 9. martā apritēja gads, kopš Maķedonija tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas, tāpēc vilnis izsīcis un plūsma mazāka nekā 2014. gadā, kad imigrācijai sabiedrības uzmanības bija daudz mazāk. Grieķijā martā pa jūŗu ieradās 1,5 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir lielākais skaits šogad, taču mazāks nekā jebkuŗā 2016. gada mēnesī. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā martā būtu ieradušies ~220 nelegālu imigrantu. Minētie 1,5 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 27 tūkstoši 2016. gada martā, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sirijā šobrīd 18 reižu (26 971 / 1526) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 18 reižu grūtāk iekļūt? Nē, protams — Maķedonija (skatīt iepriekš).

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču martā atkal jau bija 11 tūkstoši iebr[a]ucēju. Un tas ir vairāk nekā citus martus: 2014. — 5,5 tk, 2015. — 2,3 tk, 2016. — 9,7 tk. Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet sasniedz jaunus rekordus: 187 tk gada laikā līdz martam.

Citās valstīs nelegālu imigrantu pa Vidusjūŗu daudz mazāk. Vienīgā ES valsts, kur tiešām varētu gaidīt pa jūŗu ierodamies Sirijas bēgļus, ir Kipra, kas no Sirijas tikpat tālu, cik Gotlande no Ventspils, taču daudz patīkamākos kuģošanas apstākļos. Bet uz Kipru nez kāpēc nekuģo. Labi, nekāds “nez kāpēc”, no tās pagrūti tikt uz Vācijas un Zviedrijas krējumpodiem. Maltā, kas Libijai 100 km tuvāk nekā Sicilija, 2016. gadā ar tikai 25 nelegāli imigranti atkuģojuši. Nez kāpēc, vai ne? Nē, trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija, turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Lūk, Spānijā no jūŗas izsēdušos nelegālu imigrantu skaits pēdējos pāris gadus bija 4…5 tk gadā, bet 2016. gada vidū sāka augt un šogad visus mēnešus pārsniedzis jau 8 tk gadā. Turklāt šim skaitlim vēl jāpieskaita 6 tk pāri robežžogam pārrāpušos gadā.

Februāŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem 250 tūkstošiem gadā


Aizņemtības dēļ maķenīt iekavējies kārtējais mēneša pārskats par nelegālo imigrāciju pāri Vidusjūŗai. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, februārī Eiropā tādā veidā ieradušies 10 tūkstoši, kas ir vairāk nekā 7 tūkstoši janvārī, tomēr jūtami mazāk par pērnā februāŗa 61 tūkstoti. Tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 245 tūkstošiem pēdējā gada laikā:

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī bijis 1,1 tūkstotis, turpinot lēnu lejupslīdi no 3,4 tūkstošiem augustā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā februārī būtu ieradušies ~160 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētais 1,1 tūkstotis ir daudz mazāk nekā 57 tūkstoši 2016. gada februārī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 52 reizes (57 066 / 1089) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 52 reižu grūtāk iekļūt? Nē, 9. martā apritēja gads, kopš Maķedonija tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču februārī atkal jau bija 9 tūkstoši iebr[a]ucēju. Un tas ir vairāk nekā dubults skaits, salīdzinot ar citiem februāŗiem: 2014. — 3,3 tk, 2015. — 4,4 tk, 2016. — 3,8 tk. Te var redzēt, kā darbi atšķiŗas no ES vārdiem. Varētu iebilst, ka pagājis maz laika kopš ES vārdu pieņemšanas februāŗa sākumā, lai kaut ko secinātu, taču nez kāpēc Maķedonijai (skatīt iepriekš) pietika ar dažām dienām, lai radikāli mainītu (izbeigtu) migrācijas plūsmu.

Janvāŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem 300 tūkstošiem gadā


Aizņemtības dēļ maķenīt iekavējies kārtējais mēneša pārskats par nelegālo imigrāciju pāri Vidusjūŗai. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, janvārī Eiropā tādā veidā ieradušies 7 tūkstoši, kas ir par 4 tūkstošiem mazāk nekā decembrī un mazākais skaits kopš 2015. gada janvāŗa. Tas ir jūtami mazāk par pērnā janvāŗa 73 tūkstošiem, tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 296 tūkstošiem pēdējā gada laikā:

migranti-2017-janvaris

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī bijis 1,4 tūkstoši, turpinot lēnu lejupslīdi no 3,4 tūkstošiem augustā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā janvārī būtu ieradušies ~200 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētie 1,4 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 67 tūkstoši 2016. gada janvārī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 48 reižu (67 415 / 1393) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 48 reižu grūtāk iekļūt? Nē, Maķedonija kopš pērnā marta tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. ES Robežsardzes risku analizes 32.—33. lpp. (paldies @Teikums par norādi) var palasīt, kā “humānitārās” organizācijas un ES 2016. gadā strādāja, lai mazinātu Libijas migrantu kontrabandistu izmaksas. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču jau šobrīd februārī atkal ir vairāk. Tiesa, arī 4,5 tūkstoši ir trīsreiz vairāk nekā Grieķijā.

Decembŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem 400 tūkstošiem gadā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, decembrī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 10 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir par 6 tūkstošiem mazāk nekā novembrī un mazākais skaits kopš 2015. gada marta. Tas ir jūtami mazāk par pērnā decembŗa 119 tūkstošiem, tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 362 tūkstošiem 2016. gada laikā. Salīdzinot — 2015. gadā bija mazliet pāri miljonam:

migranti-2016-decembris

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī bijis 1,7 tūkstoši, turpinot lēnu lejupslīdi no 3,4 tūkstošiem augustā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā decembrī būtu ieradušies ~250 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētie 1,7 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 109 tūkstoši 2015. gada decembrī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 65 reižu (108 742 / 1665) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 65 reižu grūtāk iekļūt? Nē, Maķedonija kopš pavasaŗa tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas. Tāpēc iebr[a]ukušo kopskaits 2016. gadā bijis 173 tūkstoši, salīdzinot ar 857 tūkstošiem 2015. gadā.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi ir nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājusies no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 14 tūkstošiem novembrī un 8 tūkstošiem decembrī. Tiesa, arī tas ir piecreiz vairāk nekā Grieķijā. Iznākumā 2016. gadā Italijā iebr[a]ukušo bijis vairāk nekā jebkad: 181 tūkstotis (2015. gadā bija 154 tūkstoši, 2014. gadā 170 tūkstoši).

Novembŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem pusmiljona gadā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, novembrī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 16 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir divreiz mazāk nekā oktobrī un mazākais skaits kopš aprīļa. Tas ir jūtami mazāk par pērnā novembŗa 155 tūkstošiem, tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 468 tūkstošiem pēdējā gada laikā:

migranti-2016-novembris

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī sarucis līdz 2 tūkstošiem, salīdzinot ar 3 tūkstošiem augustā — oktobrī. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā novembrī būtu ieradušies ~300 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētie 2 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 151 tūkstoši pērn oktobrī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 75 reižu (151 249 / 1991) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 75 reižu grūtāk iekļūt? Nē, Maķedonija kopš pavasaŗa tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Pavisam Italijā novembrī ievests 14 tūkstoši nelegālu imigrantu, četrreiz vairāk nekā pērn novembrī un septiņreiz vairāk nekā Grieķijā. Iznākumā gads vēl nav beidzies, bet jau ir rekords — iebr[a]ukušo vairāk nekā visā 2015. vai 2014. gadā.

Oktobŗa statistika: nelegālas imigrācijas mēneša maksimums šosezon, gada vilnis paplacis līdz 600 tūkstošiem gadā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, oktobrī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 30 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir šīs sezonas (kopš aprīļa) maksimums. Tas ir jūtami mazāk par pērnā oktobŗa 221 tūkstoti (arī sezonas maksimums), tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 600 (ja precīzāk, 606) tūkstošiem pēdējā gada laikā un kļuvis mazāks nekā iepriekšējā gadā (2014.gada novembris — 2015.gada oktobris), kad iebr[a]ukušo skaits bija 764 tūkstoši:

migranti-2016-oktobris

 Abas lietas (šīs sezonas mēneša maksimums un gada viļņa plakšana) bijušas atkarīgas no būtiskām pārmaiņām nelegālā imigrācijā. Pērn migranti plūda iekšā Grieķijā, bet kopš pavasaŗa Maķedonija tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas. Tāpēc tagad galvenā kļuvusi Italijas fronte.

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits palicis 3 tūkstošu līmenī, kas turas kopš augusta. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā ieplūstu 400…500 nelegālu imigrantu mēnesī. Tiesa, minētie 3 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 212 tūkstoši pērn oktobrī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 70 reižu (211663/2970) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 70 reižu grūtāk iekļūt? Nē, Maķedonija (skatīt iepriekš).

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Iznākumā Italijā oktobrī ievests 27 tūkstoši nelegālu imigrantu, vairāk nekā jebkuŗā citā 2016. un 2015.gada mēnesī, trīsreiz vairāk nekā pērn oktobrī un deviņreiz vairāk nekā Grieķijā.

Eiropiešu nākotnes izredzes “Latvijas Avīzē”


Paldies “Latvijas Avīzei” par mana raksta iespiešanu. Salīdzinot ar te iepriekš rakstīto, izmantoti precīzāki skaitļi, un ir atsevišķi redakcionāli grozījumi. Vēl tik papildināšu rakstu ar saitēm, ko “LA” neievieto.

Ritvars Eglājs: Eiropiešu nākotnes izredzes

Nesen uzmanību piesaistīja “Breitbart” ziņu aģentūras vēsts par Vācijas dzimstību. Nolēmu aprēķināt vienkāršu demogrāfisku simulāciju vāciešu (un vispārinot – eiropiešu) nākotnes izredzēm. Nopietnai prognozei būtu jāzina pamattautas un sveštautiešu dalījuma dzimumvecumsastāvs (ne raupjāk kā pa piecu gadu vecumgrupām) un citi specifiskāki dati. Bet vienkāršoti var iztikt ar to, kas ir.

Kādi ir vācu statistiķu skaitļi? Summārais dzimstības koeficients 2015. gadā: 1,43 bērni pilsonēm un 1,96 ārzemniecēm. No 81,4 miljoniem iedzīvotāju pamatiedzīvotāji bijuši 64,3 miljoni jeb 79%. No 17,1 miljona imigrantu Vācijas pilsonība bijusi 9,3 miljoniem. Tā kā cilvēka demogrāfisko uzvedību kultūretniskā identitāte noteic daudz vairāk nekā uzņemšana pilsonībā, var pieņemt, ka sveštautiešu pilsoņu dzimstība ir tāda pati kā ārzemnieku. Tad pamatiedzīvotāju dzimstība bijusi 1,35 bērni. Pieņemot, ka 48,8% jaundzimušo ir meitenes, bruto ataudzes koeficients ir 0,954 sveštautiešiem un 0,659 pamatiedzīvotājiem. Tiesa, ne katrs jaundzimušais nodzīvo līdz savu bērnu radīšanas vecumam. Taču tādu nav daudz, vienkāršības labad un datu trūkuma dēļ šo var neievērot. Mātes caurmēra vecums bērna dzimšanas brīdī (paaudzes garums) bijis 31 gads.

Vācija ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā Eiropas valsts (neieskaitot Krieviju), un tās skaitļi līdzinās stāvoklim daudzviet Rietumeiropā. Tāpēc lietu var vispārināt līdz Eiropas valstij ar 1000 iedzīvotājiem un aplēst, kas būs pēc nieka divām paaudzēm – 2077. gadā, ja saglabāsies šābrīža dzimstība:

Laiks               Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (72%) 200 (28%)

2. paaudze (2077.) 343 (64%) 191 (36%)

Pamattautas stāvoklis jūtami pasliktinājies — no 3,8:1 attiecības līdz 1,8:1, tomēr bezcerīgs nav. Galu galā latvieši šīgada sākumā bija 63,1% Latvijas iedzīvotāju (gan ar augšupejošu tendenci).

Dzirdu balsis: bet migrācija, kā ar miljonu migrantu gadā? Jā, pērn Vācijā ārzemnieku migrācijas saldo bija +1,16 miljoni jeb 1,8% no pamattautas. Vācijas pilsoņu migrācijas saldo bija -18 tūkstoši, 0,02% pilsoņu skaita, un vienkāršības labad to var atmest.

Pārejot uz tabulu, 1,8% no 790 ir 14 vienības gadā jeb 434 vienības vienas 31 gada paaudzes laikā. Iznākums ar 2015. gada līmeņa migrāciju ir tāds:

Laiks                Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (45%) 634 (55%)

2. paaudze (2077.) 343 (25%) 1039 (75%)

Graujoši – jau nākamā paaudzē pēc nieka trīsdesmit gadiem sveštautiešu vairāk nekā pamattautas! Pēc divām paaudzēm pamattauta tādā mazākumā, kādā latvieši Rīgā nav bijuši pat vissmagākā pārkrievošanas brīdī. Jā, tāda imigrācija kā pērn Vācijā ilgtermiņā iznīcinās eiropiešu tautas. Lai gan kāds ilgtermiņš, ja nokļūšana mazākumā draud jau pēc trīsdesmit gadiem!

Vēl redzams, cik melīgi apgalvot, it kā vācieši (eiropieši) paši vainīgi – dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, pat ja pamattautas dzimstība būtu mazliet augstāka nekā migrantiem un tai piederīgo skaits paliktu 790 vienību līmenī, tik un tā migrācijas dēļ pamattauta pēc divām paaudzēm jau būtu pārmākta.

Atkal dzirdu balsis: nepārspīlē, šogad vairs nav tāda imigrantu iebrukuma, nebiedē cilvēkus! Labi, ņemam 2014. gadu, kad tāda migrantu iebrukuma vēl nebija. Ārzemnieku migrācijas saldo Vācijā: +577 tūkstoši jeb 0,9% pamattautas. Tabulā tas būtu 7 vienības gadā jeb 217 vienības paaudzes laikā. Lūk, iznākums ar tādu, it kā mērenu imigrāciju:

Laiks                Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (56%) 417 (44%)

2. paaudze (2077.) 343 (36%) 615 (64%)

Tā pati skuju taka, tikai ilgākā, tomēr saredzamā laikā. Taču migrācija nav nenovēršama dabas nelaime. Gluži otrādi, salīdzinājumā ar citiem demogrāfiskiem procesiem to visai viegli groza politiski lēmumi. Būtu tikai griba. Recepte ir zināma un vienkārša:

  • robežas slēgšana masu imigrācijai;
  • pabalstu u. c. atkarības sabiedrības elementu atcelšana, kas gan mazinātu valsts pievilcību migrantu acīs, gan celtu pamattautas dzimstību (par citiem pozitīviem efektiem saimniecībā un dzīvesziņā šoreiz nerunājot);
  • civilizēta repatriācija (grāmatas “Īstie labējie atgriežas” autors Daniels Fribergs piedāvā, kā tieši tas darāms: nesenu iebraucēju patvēruma tiesību pārskatīšana; neiecietība pret noziedzību; repatriācijas pabalsts; divpusēji līgumi, saistot ārvalstu palīdzību ar tautiešu uzņemšanu atpakaļ).

Sakāvnieciskumam nav pamata. Eiropiešu tautām ir laiks atmosties. Abās nozīmēs: ka jāmostas un ka ir pietiekami laika.

%d bloggers like this: