2018. gada aprīļa statistika: Italijā nelegālas migrācijas pēdējo gadu minims, Spānijā un Grieķijā plūsma aug


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, aprīlī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 7,7 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir divreiz zemāk nekā 15,3 tūkstoši pērn martā, taču līdz ar labākiem laikapstākļiem jūtami vairāk nekā marta 4,8 tūkstoši. Gada imigrācija tāpēc kritusies no 162 tūkstoša līdz 154 tūkstošiem pēdējā gadā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2014. gada jūlija. Statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 7,8 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos.

Pievēršoties atsevišķām nelegālas imigrācijas frontēm, Italijā aprīlī nelegāla Vidusjūŗas imigrācija bijusi 3,2 tūkstoši, kas ir daudz mazāk nekā 12,9 tūkstoši pērn martā, taču jūtami vairāk nekā marta un februāŗa 1 tūkstotis. Gada summa attiecīgi sarukusi no 101 tūkstoša līdz 92 tūkstošiem, kas mazākais skaits kopš 2014. gada maija.

4. martā Italijā notika parlamenta vēlēšanas, un tajās uzvarēja pret nelegālu imigrāciju noskaņoti spēki. Pēc ilgām sarunām nule publicēta jaunās valdības programma, kuŗa mudina domāt, ka migrantu ievešana arī pēc ziemas beigām un laikapstākļu uzlabošanās neatjaunosies pēdējo gadu līmenī.

Grieķijā aprīlī pa jūŗu ieradās 3,0 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 2,4 tūkstoši martā un jūtami vairāk nekā pērnā aprīļa 1,2 tūkstoši. Gada summa attiecīgi augusi no 31,2 tūkstošiem martā līdz 33,0 tūkstošiem. Tas ir augstākais iebr[a]ucēju skaits, kopš Maķedonija 2016. gada martā slēdza migrantiem robežu ar Grieķiju.

Pēdējā laikā parādījušās ziņas par nelegālas imigrācijas augšanu pār Turcijas sauszemes robežu. Diemžēl ANO bēgļu komisāriāta mājaslapā jūŗas un sauszemes dalījumu viegli un ātri par atrast tikai par dažiem pēdējiem mēnešiem: februārī bijis 1256 iebr[a]ucēju pa jūŗu un 425 pa sauszemi, savukārt aprīlī jau 3032 pa jūŗu un 3626 (!) pa sauszemi, un pirmoreiz kopš 2013. gada sauszemes migrācija bijusi pārsvarā. Korekti būtu izmantot abu skaitļu summu, jo nelegālās migrācijas plūsma būtībā viena, taču ANO nav viegli atrodamu senāku sauszemes robežpārkāpšanas datu. Ilgākas datu sērijas ir ES robežsardzes aģentūrai, taču tai jaunākās ziņas ir tikai par februāri, kad austrumu Vidusjūŗas frontē pa jūŗu iebr[a]ukuši 1185 un pa sauszemi 641.

Vēsturiski visaugstākā līmenī turas nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits 2017. gadā sāka jūtami augt, un gada summa dubultojās no 14 līdz 29 tūkstošiem. Aprīļa 1,5 tūkstoši iebr[a]ukušo ir mazliet vairāk par marta 1,3 tūkstošiem un par pērnā aprīļa 1,2 tūkstošiem. Attiecīgi gada summa palikusi sasniegtā rekordlīmenī — 29,3 tūkstoši janvārī, 29,1 tūkstotis februārī, 29,2 tūkstoši martā un 29,5 tūkstoši aprīlī, kas maz atpaliek no Grieķijas līmeņa.

Advertisements

2018. gada marta statistika: Italijā nelegālas Vidusjūŗas migrācijas pēdējo gadu minims


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, martā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 4,8 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir jūtami zemāk nekā 13,6 tūkstoši pērn martā, taču vairāk nekā februāŗa 3,8 tūkstoši. Gada imigrācija tāpēc kritusies no 171 tūkstoša līdz 162 tūkstošiem pēdējā gadā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2014. gada jūlija. Statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,3 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos.

Pievēršoties atsevišķām nelegālas imigrācijas frontēm, pēc 2015.—2016. gada iebr[a]ucēju viļņa sakrājies pietiekami daudz datu punktu, ka var pāriet uz grafiku, kas attēlo tieši jaunākās norises.

Italijā martā nelegāla Vidusjūŗas imigrācija palikusi 1 tūkstoša apmērā, kas ir daudz mazāk nekā 10,9 tūkstoši pērn martā un zemākais līmenis kopš 2013. gada maija. Gada summa attiecīgi sarukusi no 111 tūkstošiem līdz 101 tūkstotim, kas mazākais skaits kopš 2014. gada vidus. 4. martā Italijā notika parlamenta vēlēšanas, un tajās uzvarēja pret nelegālu imigrāciju noskaņoti spēki. Tas mudina domāt, ka migrantu ievešana arī pēc ziemas beigām un laikapstākļu uzlabošanās neatjaunosies pēdējo gadu līmenī.

Grieķijā martā pa jūŗu ieradās 2,4 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 1,3 tūkstoši februārī un vairāk nekā pērnā marta 1,5 tūkstoši. Gada summa attiecīgi augusi no 30,2 tūkstošiem februārī līdz 31,2 tūkstošiem. Tas ir augstākais iebr[a]ucēju skaits, kopš Maķedonija 2016. gada martā slēdza migrantiem robežu ar Grieķiju. Jaunākās ziņas mudina domāt, ka migrantu plūsmas atjaunošanās varētu turpināties: šonedēļ Grieķijas tiesa lēmusi, ka patvēruma meklētājus nedrīkst aizturēt salās, kamēr izskata viņu patvēruma lūgumu.

Vēsturiski visaugstākā līmenī turas nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits 2017. gadā sāka jūtami augt, un gada summa dubultojās no 14 līdz 29 tūkstošiem. Marta 1,3 tūkstoši iebr[a]ukušo ir mazliet mazāk par februāŗa 1,5 tūkstošiem, mazliet vairāk par pērnā marta 1,2 tūkstošiem. Attiecīgi gada summa palikusi sasniegtā rekordlīmenī — 29,3 tūkstoši janvārī, 29,1 tūkstotis februārī, 29,2 tūkstoši martā, kas maz atpaliek no Grieķijas līmeņa.

140 vārdu: Īnoka Pauela “Asins upju” runai — 50


Šodien apritēja apaļš pusgadsimts kopš plaši pazīstamas britu valstsvīra Īnoka Pauela runas, kas bija viens no pirmiem brīdinājumiem Rietumeiropā par masu imigrācijas postu. Pēc tās Pauels iemantoja plašu tautas atbalstu, taču tika padzīts no Konservātīvās partijas amatiem. Runa pieejama arī latviski, un šobrīd ir īstais brīdis to izlasīt vai, ja tas jau reiz darīts, pārlasīt. Zinot mūsdienu Lielbritanijas un citu Rietumeiropas valstu dēmografisko, sabiedriski polītisko un drošības stāvokli, katrs var pats izvērtēt, cik pravietiska bijusi runa un vai Pauelam bijusi taisnība.

Attiecībā uz visvieglāk pārbaudāmo — skaitļiem — minēšu, ka Pauels prognozēja 2000. gadā (32 gadus uz priekšu) piecus līdz septiņus miljonus imigrantu Lielbritanijā, kas būtu ap 10% iedzīvotāju. Gadi pagāja, un 2001. gada tautskaitē tika konstatēts, ka valstī no 58,79 miljoniem iedzīvotāju baltu britu un īru bija 52,73 miljoni jeb 89,7% iedzīvotāju, attiecīgi pārējo — 6,06 miljoni.

Un nobeigumā lai ir aptauja:

140 vārdu: “Eiropas dīvainā nāve”


Izlasīju internetos, ka latviski izdota Duglasa Marija “Eiropas dīvainā nāve”. Aizgāju uz apgādu un par 5,90 Ls nopirku. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

Lasīt bija grūti. Jo lasāmais nav dzīvespriecīgs. Otrkārt, jo nebija jaunatklāsmes, kas dzen lasīt nākamo un nākamo lappusi: vairums lasītā zināms, iepazīts vai pārdzīvots pēdējos gados. Mazliet traucēja tulkošanas kļūdas, visbiežāk neangļu vārdu atveidošanā latviski.

“Eiropas dīvainā nāve” ir svaigs, 2017. gadā sarakstīts stāsts par Rietumeiropas pašnāvību, iepludinot savās zemēs trešās pasaules imigrantus:

  • imigrācijas vēsture kopš 2. pasaules kaŗa beigām;
  • velkamistu argumenti (ko nodrāzti atkārto arī Latvijā) un to atspēkojums;
  • pašnāvības cēlonis — galīgs garīgs valdošā līberālisma tukšums;
  • nākotne, kam analizēti divi scēnāriji — “Kā tas varēja būt” un “Bet notiks tā”.

Iesaku grāmatu ikvienam, kam interesē Eiropas sabiedriski polītiskā un dēmografiskā attīstība un tas, kādā pasaulē dzīvos mūsu bērni. Jo labāk rūgta patiesība, nekā saldi meli.

2018. gada februāŗa statistika: Italijā nelegālās Vidusjūŗas migrācijas pēdējo gadu minims


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, februārī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 3,8 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir jūtami zemāk nekā 8,0 tūkstoši janvārī, vēl zemāk nekā 11,9 tūkstoši pērn februārī un zemākais rādītājs kopš 2014. gada janvāŗa. Gada imigrācija tāpēc kritusies no 179 līdz 171 tūkstotim pēdējā gadā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2014. gada jūlija. Statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,4 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos.

Pievēršoties atsevišķām nelegālas imigrācijas frontēm, Italijā februārī iebr[a]ukšana kritusies no 4,2 tūkstošiem janvārī līdz 1,1 tūkstotim, kas ir daudz mazāk nekā 9,1 tūkstotis pērn februārī un zemākais līmenis kopš 2013. gada maija. Gada summa attiecīgi sarukusi no 119 tūkstošiem līdz 111 tūkstošiem, kas mazākais skaits kopš 2014. gada vidus. 4. martā Italijā notika parlamenta vēlēšanas, un tajās uzvarēja pret nelegālu imigrāciju noskaņoti spēki. Tas mudina domāt, ka migrantu ievešana arī pēc ziemas beigām un laikapstākļu uzlabošanās neatjaunosies pēdējo gadu līmenī.

Grieķijā februārī pa jūŗu ieradās 1,3 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir mazāk nekā 1,6 tūkstoši janvārī, tomēr mazliet vairāk nekā 1,1 tūkstotis pērn februārī. Gada summa palikusi 30 tūkstošu līmenī (30,1 tūkstotis līdz janvārim; 30,2 tūkstoši līdz februārim). Tas ir augstākais iebr[a]ucēju skaits, kopš Maķedonija 2016. gada martā slēdza migrantiem robežu ar Grieķiju.

Vēsturiski visaugstākā līmenī turas nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits 2017. gadā sāka jūtami augt, un gada summa dubultojās no 14 līdz 29 tūkstošiem. Taču februāris ir pirmais mēnesis kopš 2016. gada novembŗa, kad tendence apstājusies: 1,5 tūkstoši iebr[a]ukušo ir mazāk ne tikai par janvāŗa 2,2 tūkstošiem, bet arī par pērnā februāŗa 1,7 tūkstošiem. Attiecīgi gada summa palikusi sasniegtā rekordlīmenī — 29,3 tūkstoši janvārī, 29,1 tūkstotis februārī, kas maz atpaliek no Grieķijas līmeņa.

Florence nu ir Afrika


Reiz Florence bija pazīstama ar itaļu renesansi, Mikelandželo, Leonardo da Vinči, Botičelli, ar visaugstākiem Eiropas kultūras sasniegumiem.

Nu BBC Florenci liek Afrikas nedēļas apskatā:

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

2018. gada janvāŗa statistika: nelegālās Vidusjūŗas migrācijas kritums apstājies


Pagājis mēnesis, bet ANO bēgļu komisāriāta skaitļu nesakritības palikušas: decembrī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 12,4 tūkstoši nelegālu imigrantu, toties Grieķijas, Italijas un Spānijas summa ir 7,1 tūkstotis. Un nav minēts, ka vēl kaut kur būtu pieci tūkstoši, kas ir vairāk nekā jebkuŗu divu nosaukto valstu summa. Otram datu avotam — ES robežsardzes aģentūrai — decembŗa kopskaits ir 7,6 tūkstoši. ES dati pastāvīgi bijuši mazliet augstāki par ANO, un tas mudina domāt, ka patiesība varētu būt tie septiņi tūkstoši. Savukārt janvārī ANO kopskaits ir 7,2 tūkstoši, bet triju minēto valstu summa — 8,0 tūkstoši. Tam vēl varētu noticēt, jo komisāriātam parasti atsevišķo valstu summa ir lielāka nekā kopskaits (nezinu, iespējams, kopskaitā nav ieskaitīti visi Spānijā ieradušies, bet tikai tie, kas Spānijas Eiropas daļā). Tiesa, tik liela starpība — 10,8% — iepriekšējo reizi bijusi 2015. gada janvārī.

Lai kā, janvārī iebr[a]ucēju skaits pirmo reizi kopš jūnija bija lielāks nekā attiecīgā pērnā gada mēnesī, tāpēc gada kopskaits beidzis kristies un mazliet audzis no 178 tūkstošiem līdz 179 tūkstošiem. Statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,4 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos.

Pievēršoties atsevišķām nelegālas imigrācijas frontēm, Italijā janvārī iebr[a]ukšana palēkusies no 2,3 tūkstošiem decembrī līdz 4,2 tūkstošiem, kas ir pērnā janvāŗa līmenī, kad bija 4,4 tūkstoši. Gada summa attiecīgi palikusi 119 tūkstoši. Uzmanību pelna, ka 4. martā Italijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un, ja kreisie zaudēs, migrantu ievešanai var pienākt grūtāki laiki.

Grieķijā janvārī pa jūŗu ieradās 1,6 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir mazāk nekā 2,4 tūkstoši decembrī, tomēr vairāk nekā 1,4 tūkstoši pērn janvārī. Gada summa tādējādi mazliet augusi no 29,8 tūkstošiem decembrī līdz 30,1 tūkstotim janvārī. Tas ir augstākais iebr[a]ucēju skaits, kopš Maķedonija 2016. gada martā slēdza migrantiem robežu ar Grieķiju.

Vēsturiski visaugstāko līmeni sasniegusi nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits 2017. gadā sāka jūtami augt, un janvāŗa 2,4 tūkstoši, kaut mazāk par novembŗa 4,7 tūkstošu rekordu, tik un tā ir vairāk nekā līdz 2017. gada maijam. Attiecīgi arī gada summai rekords — 29,3 tūkstoši, kas maz atpaliek no Grieķijas līmeņa un ir divreiz vairāk nekā priekš gada.

%d bloggers like this: