2017. gada augusta statistika: būtiski kritusies nelegāla imigrācija Italijā, jauns rekords Spānijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, augustā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 11 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir būtiski mazāk nekā nekā 16 tūkstoši jūlijā un 26 tūkstoši pērn augustā. Tāpēc gada imigrācija kritusies no 228 līdz 213 tūkstošiem pēdējā gadā, kas ir zemākais rādītājs pieejamo datu posmā. Būtu zināmi 2013. gada dati, varētu ieskatīties pagātnē tālāk un precīzāk, bet pagaidām var teikt, ka pēdējā gadā nelegālu imigrantu bijis aptuveni tik, cik 2014. gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,9 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Gvineja, Ziloņkaula Krasts un Bangladeša. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Jo no šīm valstīm līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsma augustā bija visai līdzīga visās trīs frontēs: Italijas, Grieķijas un Spānijas. Italijā augustā iebr[a]ukšana būtiski mazinājusies, jo pret nelegālu imigrāciju sabiedrības spiediena un imigrācijas īstenības iespaidā stingrāk vērsusies Italijas valdība, kuŗa pastimulējusi arī Libijas vietvalžus. Papildu dunka varas iestādēm un nevalstiskiem nelegālu imigrantu ievedējiem bija sabiedrisku aktīvistu pašorganizēšanās aizstāvēt Eiropu, patrulējot Vidusjūŗu ar savu kuģi. Iznākumā Italijā augustā pa jūŗu ieradies trīsreiz mazāk iebr[a]ucēju: 3,9 tūkstoši, salīdzinot ar 11,5 tūkstošiem jūlijā un 21,3 tūkstošiem pērn augustā. Gada summa attiecīgi kritusies no 183 tūkstošiem jūlijā līdz 165 tūkstošiem augustā.

Apsīkstot iespējām tikt uz Italiju, Grieķijā augustā pa jūŗu ieradās 3,7 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir jūtami vairāk nekā 2,2 tūkstoši jūlijā un lielākais skaits, kopš 2016. gada martā Maķedonija slēdza iebr[a]ucējiem robežu ar Grieķiju. Gada summa nedaudz augusi no 24,7 tūkstošiem jūlijā līdz 24,9 tūkstošiem augustā.

Tāpat augusi nelegāla imigrācija uz Spāniju. Turklāt te iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits šogad sācis jūtami augt un augustā sasniedzis nebijušu 3,1 tūkstošus (vēl maijā bija 1,3 tūkstoši, pērn augustā 1,5 tūkstoši), attiecīgi gada summa sasniegusi 22 tūkstošu, kas vairs maz atpaliek no Grieķijas līmeņa.

Advertisements

Kā pēdējā laikā kritusies nelegālu imigrantu ierašanās Italijā pa Vidusjūŗu


Iepriekšējā ierakstā minēju, ka jūlijā būtiski — divkārt — kritusies nelegālu imigrantu ierašanās Italijā pa Vidusjūŗu. Tomēr laiks gājis uz priekšu, nu jau pusmēnesis pagājis, un es vēlējos pārliecināties, vai tiešām iebr[a]ukšana atslābusi un, ja ir, kad un cik lielā mērā. Pārbaudei izmantoju ANO bēgļu komisāriāta dienu skaitļus. Tiesa, pa dienām skaitļi ārkārtīgi lēkā: vienu dienu var ievest tūkstoš nelegālu imigrantu, bet nākamā dienā neviena. Tāpēc skaitīju dienas kopā līdz slīdošam mēneša kopskaitam. Lūk, iznākums:

Kā redzams, pērn šai laikā ievests 21…30 tūkstoši nelegālu imigrantu mēnesī, caurmērā ap 25 tūkstoši. Šogad līdz jūnija beigām bija līdzīgi, bet tad imigrācija būtiski kritās: jūlijā bija tikai viens lielāks ievešanas uzplaiksnījums mēneša vidū, un mēneša kopskaits tiešām kļuva divkārt zemāks gan par jūniju, gan pērno jūliju. Bet, kā jau teicu, dzīve gājusi uz priekšu, un šobrīd pēdējā mēnesī bijusi tikai viena diena, kad Italijā ievests vairāk nekā tūkstoš nelegālu imigrantu. Iznākumā slīdošā mēneša summa nokritusies līdz četriem tūkstošiem, kas ir gandrīz septiņkārt mazāk nekā vēl priekš mēneša. Pēdējais kalendārais mēnesis, kad bija tika maz iebr[a]ucēju, bija aizpagājušā ziemā — 2016. gada februāris.

Cēloņi? Iespējami divēji: pirmkārt, maz ticama, tomēr var būt nejaušība, gadījums un sakritība. Bet nejaušībai būtu drīz jābeidzas un līknei jāšaujas atpakaļ vismaz līdz piecpadsmit tūkstošiem. Tāpēc ar katru dienu ticamāks kļūst cits cēlonis: polītika. Precīzāk, trīs dažādas, tomēr savstarpēji saistītas lietas.

Pirmā: italiešu sabiedrības spiediens apturēt nelegālu imigrantu ievešanu. Vairums nevēlas savas zemes kolonizēšanas. Jūnijā valdošā bijušo komūnistu valdība zaudēja pašvaldību vēlēšanās, un imigrācija bija viensno strīdus tematiem tajās. Arvien plašāk tiek ziņots par “labdarības” organizāciju sadarbību ar migrantu kontrabandistiem. Redzot varas iestāžu nepretošanos  iebrukumam un pat tā sekmēšanu, sabiedriski aktīvisti pašorganizējušies (iesaistījušies arī citām apdraudētām eiropiešu tautām piederīgie), pūļfinancējumā saņēmuši pietiekami ziedojumu un nolīguši kuģi kursēt pa Vidusjūŗu, lai vērotu, vai nevalstisku organizāciju kuģi nenodarbojas ar migrantu kontrabandu, iznīcinātu tukšās kontrabandistu laivas, ka tās nevarētu atkal izmantot kontrabandai, kā arī glābtu migrantus, kam draud noslīkšana, un gādātu, lai viņi tiek uz tuvāko drošo Afrikas ostu.

Otra lieta: bijušie komūnisti nav nekādi nācionālisti, tomēr pie varas palikt grib gan un, kas to būtu domājis, kļuvuši stingrāki pret “labdarības” organizāciju jūŗas atspoļtaksometriem, kā arī pabalsta Libiju, lai tā vērstos pret nelegālu migrāciju. Starp citu, pabalsta ne tikai Italija, bet, piemēram, vēl Čechija.

Trešā: Libija, vismaz oficiālā Tripoles valdība, ir sākusi cītīgāk patrulēt savu krastu. Sava tiesa Italijas rubuļu tiek arī Libijas dienvidu vadoņiem, lai tie turētu ciet Libijas dienvidus migrantiem. Tiesa, ne bez kaulēšanās.

Laiks rādīs, vai iebr[a]ukšanas atslābums būs paliekošs. Izraēlas, Austrālijas, Ungarijas, Maķedonijas apliecinātā patiesība, ka migrācijas virzienu un apmēru var viegli (salīdzinot ar citiem dēmografiskiem procesiem) ietekmēt ar polītiskiem lēmumiem, paliek spēkā arī attiecībā uz Italiju. Būtu tik griba.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

2017. gada jūlija statistika: būtiski kritusies nelegāla imigrācija Italijā, jauns rekords Spānijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, jūlijā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 16 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir būtiski mazāk nekā nekā 28 tūkstoši jūnijā un 26 tūkstoši pērn jūlijā. Tāpēc gada imigrācija kritusies no 238 līdz 222 tūkstošiem pēdējā gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 5,8 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Gvineja, Ziloņkaula Krasts un Bangladeša. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Jo no šīm valstīm līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas ierašanās valstu dalījumā. Lielākā ir uz Italiju: ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Libijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu.

Jūlijā iebr[a]ukšana būtiski mazinājusies, jo pret nelegālu imigrāciju sabiedrības spiediena (jūnijā bijušo komūnistu valdība zaudēja  pašvaldību vēlēšanās, arvien plašāk tika ziņots par “labdarības” organizāciju sadarbību ar migrantu kontrabandistiem) un imigrācijas īstenības iespaidā stingrāk sākusi vērsties Italijas valdība, kā arī Libija. Papildu dunka varas iestādēm bija ziņa, ka sabiedriski aktīvisti pašorganizējušies, pūļfinancējumā saņēmuši pietiekami ziedojumu un nolīguši kuģi kursēt pa Vidusjūŗu, lai novērotu, vai nevalstisku organizāciju kuģi nenodarbojas ar migrantu kontrabandu, iznīcinātu tukšās kontrabandistu laivas, ka tās vairs nevarētu izmantot kontrabandai atkal, kā arī glābtu migrantus, kam draud noslīkšana, un gādātu, lai viņi tiek uz tuvāko drošo Afrikas ostu.

Iznākumā Italijā jūlijā pa jūŗu ieradies divreiz mazāk nelegālu imigrantu: 11,5 tūkstoši, salīdzinot ar 23,5 tūkstošiem jūnijā un 23,6 tūkstošiem pērn jūlijā. Gada summa attiecīgi kritusies no 195 tūkstošiem jūnijā līdz 183 tūkstošiem jūlijā.

Grieķijā jūlijā pa jūŗu ieradās 2,2 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir mazliet vairāk nekā 2,0 tūkstoši jūnijā un 1,9 tūkstoši pērn jūlijā. Gada summa nedaudz augusi no 24,4 tūkstošiem jūnijā līdz 24,7 tūkstošiem jūlijā.

Trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija. Turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits šogad sācis jūtami augt un jūnijā—jūlijā sasniedzis nebijušus 2,7 tūkstošus (maijā bija 1,3 tūkstoši, pērn jūlijā 0,8 tūkstoši), attiecīgi gada summa pirmo reizi pārsniegusi 20 tūkstošu, kas jau sāk tuvoties Grieķijas līmenim.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

2017. gada jūnija statistika: jauni nelegālās imigrācijas rekordi Italijā un Spānijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, jūnijā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 28 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 26 tūkstoši maijā un 25 tūkstoši pērnā jūnijā. Tāpēc gada imigrācija mazliet augusi līdz 238 tūkstošiem pēdējā gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: sešas reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Gvineja, Ziloņkaula Krasts un Bangladeša. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Jo no šīm valstīm līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas ierašanās valstu dalījumā. Grieķijā jūnijā pa jūŗu ieradās 2,0 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir aptuveni tikpat, cik 2,1 tūkstotis maijā, un vairāk nekā 1,6 tūkstoši pērn jūnijā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā jūnijā būtu ieradušies ~300 nelegālu imigrantu.

Tas vēl ir maz, salīdzinot ar Italiju, kur ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27,4 tūkstošiem oktobrī līdz 4,4 tūkstošiem janvārī, taču jūnijā atkal jau bija 23,5 tūkstoši iebr[a]ucēju (maijā bija 23,0 tūkstoši, 2016. gada jūnijā 22,3 tūkstoši). Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet pakāpeniski sasniedz arvien jaunus rekordus: 195 tk gada laikā līdz jūnijam.

Trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija. Turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Jo ģeografisks pedantisms neaizēno dēmografisku likumsakarību — vienotu migrācijas plūsmu, un arī bēgļu komisāriāts Seutu, Melilju un Kanarijas iekļauj Vidusjūŗas stāvokļa ziņojumos. Lūk, Spānijā ieradušos nelegālu Vidusjūŗas imigrantu skaits šogad sācis jūtami augt un jūnijā sasniedzis nebijušus 2,7 tūkstošus (maijā bija 1,3 tūkstoši, pērn jūnijā 1,0 tūkstoši), attiecīgi gada summa sasniegusi tāpat nebijušus 18,7 tūkstošus, kas jau sāk tuvoties Grieķijas 24,4 tūkstošiem. Jāpiebilst, ka ANO bēgļu komisāriāts nesen pārrēķinājis skaitļus un izdalījis Spāniju atsevišķā lapā, un iebr[a]ucēju skaits ir augstāks, nekā es rakstīju iepriekš.

2017. gada maija statistika: atkal jauns nelegālās imigrācijas rekords Italijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, maijā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 26 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 15 tūkstoši aprīlī un 22 tūkstoši pērnā maijā. Tāpēc gada imigrācija mazliet augusi līdz 230 tūkstošiem pēdējā gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 6,4 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Bangladeša un Ziloņkaula Krasts. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Tik nežēlīgs, ka pat ANO miera uzturētājiem jābēg prom. Jo no Ziloņkaula Krasta un Bangladešas līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām. Jo Bengalija nemaz nav sadalīta un bengaļi nevar patverties pie tautiešiem Indijā. Nemaz nerunājot par akaniem un mandiem.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas ierašanās valstu dalījumā. Grieķijā maijā pa jūŗu ieradās 2,1 tūkstotis nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 1,2 tūkstoši aprīlī un 1,7 tūkstoši pērn maijā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā maijā būtu ieradušies ~300 nelegālu imigrantu.

Tas vēl ir maz, salīdzinot ar Italiju, kur ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi bija nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču maijā atkal jau bija 23 tūkstoši iebr[a]ucēju, kas ir vairāk nekā 20 tūkstoši 2016. gada maijā. Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet sasniedz jaunus rekordus: 194 tk gada laikā līdz maijam.

Citās valstīs nelegālu imigrantu pa Vidusjūŗu daudz mazāk. Vienīgā ES valsts, kur tiešām varētu gaidīt pa jūŗu ierodamies Sirijas bēgļus, ir Kipra, kas no Sirijas tikpat tālu, cik Gotlande no Ventspils, taču daudz patīkamākos kuģošanas apstākļos. Bet uz Kipru šogad nez kāpēc atkuģojuši tikai 302 migranti. Labi, nekāds “nez kāpēc”, no Kipras pagrūti tikt uz Vācijas un Zviedrijas krējumpodiem. Maltā, kas Libijai 100 km tuvāk nekā Sicilija, 2016. gadā ar tikai 25 nelegāli imigranti atkuģojuši. Nez kāpēc, vai ne? Nē, trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija, turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Lūk, Spānijā no jūŗas izsēdušos nelegālu imigrantu skaits pēdējos pāris gadus bija 4…5 tk gadā, bet 2016. gada vidū sāka augt un nu pārsniedzis jau 11 tk gadā.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Vai “Islāma valsts” atbalstītājs varētu strādāt Migrācijas aģentūrā?


Pēdējās dienās ziņots par saskaņieša Sandŗa Bergmaņa sinekūru Rīgas domē. Līberāļu papildu sašutumu izraisījusi Bergmaņa padotā Imanta Burvja attieksme pret migrāciju. Vērts iepazīties, kāda ir pašu līberāļu polītika šādās lietās tepat Zviedrijā. Iespiežu “Svenska Dagbladet” žurnālista Ivara Arpi raksta tulkojumu.

Vai “Islāma valsts” atbalstītājs varētu strādāt Migrācijas aģentūrā?

Migrācijas aģentūrā strādā vismaz viens “Islāma valsts” simpatizētājs. “Svenska Dagbladet” foto

Kā tiek noteikts, vai kāds indivīds rada apdraudējumu? Šotrešdien (12. aprīlī — R.E.) radio raidījumā “Studija 1” Oskars Ekblāds, Migrācijas aģentūras īpašo uzdevumu nodaļas vadītājs, skaidroja, ka kontroles process tiek uzsākts, ja patvēruma meklētājs uzrāda risku. Pēc Ekblāda teiktā, aizdomīgo lokā nokļūst tie, kas internetā pauduši simpatijas terroristiskām organizācijām. Ja tas notiek, lieta tiek nosūtīta Drošības policijai. Kā viņš sacīja, pēdējā laikā šādu gadījumu skaits ir drāmatiski pieaudzis. Pat saistībā ar pagājušā piektdienā Stokholmā notikušo terroraktu arestētais Rachmats Akilovs, kuŗš ir arī atzinis savu vainu, bija pakļauts šādai izmeklēšanai. Tobrīd netika atrasts nekas tāds, kas varētu interesēt Drošības policiju. Cik sekmīga Migrācijas aģentūra ir šādu drošības risku atklāšanā?

Pirms diviem gadiem es rakstīju, ka būtu jākriminālizē sadarbība ar terroristiskām organizācijām. Tikmēr tika ziņots par arvien vairāk un vairāk kaŗa noziedzniekiem, ko izdevies apturēt Migrācijas aģentūrai, bet tās izmantotā kārtība potenciālo draudu izraisītāju identificēšanai ir nepiemērota. Saistībā ar 2015. gada rakstu saņēmu mājienu par Migrācijas aģentūras darbinieci, kuŗa sociālos tīklos simpatizē džihādistu propagandai. Piemēram:

Viņa atzīmējusi ar “Patīk” Omāra Abderrahmana attēlu, kuŗš bija notiesāts par pirmo uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram 1993. gadā. Viņš vainots arī sakaros ar Aiģiptes terroristu grupu, kas 1997. gada novembrī pastrādāja terroraktu Luksorā, kur gāja bojā 58 ārvalstu tūristi un 4 aiģiptieši. Vēl viens attēls, kas viņai paticis, bija “Hamās” dibinātāja fotografija. Viņa pat atzīmējusi ar “Patīk” melno “Islāma valsts” džihādistu karogu, kā arī melno un balto “Tālibān” karogu. Vēl kāds viņas “ielaikotais” attēls pauž līksmi par kāda “Islāma valsts” savervētā atbrīvošanu Ērebrū/Jēvlē. “Instagram” sociālā tīklā viņai patīk vairāku “Islāma valsts” kaujinieku attēli. Viņa bijusi aktīva Mohameda Kadara, Zviedrijas brīvprātīgā Sirijas karā, “Instagram” profilā, kur paudusi nožēlu par viņa jaunākā brāļa Libana Kadara nogalināšanu Sirijā 2015. gada janvārī.

Vai šīs simpatijas tiešām sader ar darbinieces amatu Migrācijas aģentūrā? Šāds jautājums tika uzdots Fredrikam Beijeram, Migrācijas aģentūras tiesiskuma nodaļas vadītājam. E-pastā viņš atbildēja: “Būdama iestāde, Migrācijas aģentūra nevar ierobežot savu darbinieku runas brīvību. Tāpat arī es kā amatpersona šai jautājumā nevaru paust savu personīgo viedokli. Taču tiek izvirzīta prasība pēc neitrālitātes, un, ja tā tiek pārkāpta, Migrācijas aģentūrai kā darba devējam ir jārīkojas.”

Taču 2009. gadā kāds darbinieks tika atlaists par atbalstu Izraēlai “Facebook” sociālā tīklā. Viņš atguva darbu tikai ar tiesas lēmumu. Gadu vēlāk Migrācijas aģentūra sāka izmeklēšanu pret darbinieku, kuŗš tika turēts aizdomās par rasistiskiem izteikumiem “Facebook”. Toreizējais Migrācijas aģentūras preses sekretārs Jonass Lindgrēns skaidroja: “Mūsu darbība ietekmē cilvēku dzīves, un nostāties pret atsevišķām etniskām grupām šādā situācijā nav pieļaujami. Šādi viedokļi nav savienojami ar darbu Migrācijas aģentūrā, tas nav veids, kā mēs strādājam.”

Taču dažus gadus vēlāk Migrācijas aģentūra uzstāj, ka viedokļa brīvība tomēr ir spēkā. Trūkst konsekvences. Kāda tad ir patiesā polītika?

Jautājums atstāj vietu diskusijai. Mums jāzina par cilvēkiem, kas iesaistīti ekstrēmā vidē, mūsu valsts drošības dēļ. Bet iestādēm, kas nav tieši saistītas ar vardarbības monopolu, nevajadzētu nodarboties ar viedokļu reģistrēšanu. No otras puses, šķiet absurdi, ja kāds, kuŗš pauž simpatijas “Islāma valstij”, strādā aģentūrā, kas izmeklē un lemj par patvēruma piešķiršanu cilvēkiem, kuŗi bēg no “Islāma valsts”.

2017. gada aprīļa statistika: jauns nelegālās imigrācijas rekords Italijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, aprīlī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 15 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 13 tūkstoši martā un pērnā aprīlī. Tāpēc gada imigrācija mazliet augusi līdz 224 tūkstošiem pēdējā gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 6,5 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Gvineja un Bangladeša. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Jo no Gvinejas un Bangladešas līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām. Jo Bengalija nemaz nav sadalīta un bengaļi nevar patverties pie tautiešiem Indijā. Nemaz nerunājot par fulbiem un mandingiem.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas ierašanās valstu dalījumā. Grieķijā aprīlī pa jūŗu ieradās 1,2 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir otrs mazākais skaits kopš 2014. gada marta, jo Maķedonija kopš 2016. gada 9. marta tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā aprīlī būtu ieradušies ~170 nelegālu imigrantu.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi bija nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču aprīlī atkal jau bija 12,9 tūkstoši iebr[a]ucēju, kas ir vairāk 9,1 tūkstotis 2016. gada aprīlī. Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet sasniedz jaunus rekordus: 191 tk gada laikā līdz aprīlim.

Citās valstīs nelegālu imigrantu pa Vidusjūŗu daudz mazāk. Vienīgā ES valsts, kur tiešām varētu gaidīt pa jūŗu ierodamies Sirijas bēgļus, ir Kipra, kas no Sirijas tikpat tālu, cik Gotlande no Ventspils, taču daudz patīkamākos kuģošanas apstākļos. Bet uz Kipru šogad nez kāpēc atkuģojuši tikai 302 migranti (sīkākas ziņas ANO bēgļu komisāriāta mājaslapā neesmu atradis). Labi, nekāds “nez kāpēc”, no Kipras pagrūti tikt uz Vācijas un Zviedrijas krējumpodiem. Maltā, kas Libijai 100 km tuvāk nekā Sicilija, 2016. gadā ar tikai 25 nelegāli imigranti atkuģojuši. Nez kāpēc, vai ne? Nē, trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija, turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Lūk, Spānijā no jūŗas izsēdušos nelegālu imigrantu skaits pēdējos pāris gadus bija 4…5 tk gadā, bet 2016. gada vidū sāka augt un nu pārsniedzis jau 9 tk gadā. Turklāt šim skaitlim vēl jāpieskaita 6 tk pāri robežžogam pārrāpušos gadā.

%d bloggers like this: