2017. gada maija statistika: atkal jauns nelegālās imigrācijas rekords Italijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, maijā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 26 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 15 tūkstoši aprīlī un 22 tūkstoši pērnā maijā. Tāpēc gada imigrācija mazliet augusi līdz 230 tūkstošiem pēdējā gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 6,4 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Bangladeša un Ziloņkaula Krasts. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Tik nežēlīgs, ka pat ANO miera uzturētājiem jābēg prom. Jo no Ziloņkaula Krasta un Bangladešas līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām. Jo Bengalija nemaz nav sadalīta un bengaļi nevar patverties pie tautiešiem Indijā. Nemaz nerunājot par akaniem un mandiem.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas ierašanās valstu dalījumā. Grieķijā maijā pa jūŗu ieradās 2,1 tūkstotis nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 1,2 tūkstoši aprīlī un 1,7 tūkstoši pērn maijā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā maijā būtu ieradušies ~300 nelegālu imigrantu.

Tas vēl ir maz, salīdzinot ar Italiju, kur ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi bija nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču maijā atkal jau bija 23 tūkstoši iebr[a]ucēju, kas ir vairāk nekā 20 tūkstoši 2016. gada maijā. Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet sasniedz jaunus rekordus: 194 tk gada laikā līdz maijam.

Citās valstīs nelegālu imigrantu pa Vidusjūŗu daudz mazāk. Vienīgā ES valsts, kur tiešām varētu gaidīt pa jūŗu ierodamies Sirijas bēgļus, ir Kipra, kas no Sirijas tikpat tālu, cik Gotlande no Ventspils, taču daudz patīkamākos kuģošanas apstākļos. Bet uz Kipru šogad nez kāpēc atkuģojuši tikai 302 migranti. Labi, nekāds “nez kāpēc”, no Kipras pagrūti tikt uz Vācijas un Zviedrijas krējumpodiem. Maltā, kas Libijai 100 km tuvāk nekā Sicilija, 2016. gadā ar tikai 25 nelegāli imigranti atkuģojuši. Nez kāpēc, vai ne? Nē, trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija, turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Lūk, Spānijā no jūŗas izsēdušos nelegālu imigrantu skaits pēdējos pāris gadus bija 4…5 tk gadā, bet 2016. gada vidū sāka augt un nu pārsniedzis jau 11 tk gadā.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Vai “Islāma valsts” atbalstītājs varētu strādāt Migrācijas aģentūrā?


Pēdējās dienās ziņots par saskaņieša Sandŗa Bergmaņa sinekūru Rīgas domē. Līberāļu papildu sašutumu izraisījusi Bergmaņa padotā Imanta Burvja attieksme pret migrāciju. Vērts iepazīties, kāda ir pašu līberāļu polītika šādās lietās tepat Zviedrijā. Iespiežu “Svenska Dagbladet” žurnālista Ivara Arpi raksta tulkojumu.

Vai “Islāma valsts” atbalstītājs varētu strādāt Migrācijas aģentūrā?

Migrācijas aģentūrā strādā vismaz viens “Islāma valsts” simpatizētājs. “Svenska Dagbladet” foto

Kā tiek noteikts, vai kāds indivīds rada apdraudējumu? Šotrešdien (12. aprīlī — R.E.) radio raidījumā “Studija 1” Oskars Ekblāds, Migrācijas aģentūras īpašo uzdevumu nodaļas vadītājs, skaidroja, ka kontroles process tiek uzsākts, ja patvēruma meklētājs uzrāda risku. Pēc Ekblāda teiktā, aizdomīgo lokā nokļūst tie, kas internetā pauduši simpatijas terroristiskām organizācijām. Ja tas notiek, lieta tiek nosūtīta Drošības policijai. Kā viņš sacīja, pēdējā laikā šādu gadījumu skaits ir drāmatiski pieaudzis. Pat saistībā ar pagājušā piektdienā Stokholmā notikušo terroraktu arestētais Rachmats Akilovs, kuŗš ir arī atzinis savu vainu, bija pakļauts šādai izmeklēšanai. Tobrīd netika atrasts nekas tāds, kas varētu interesēt Drošības policiju. Cik sekmīga Migrācijas aģentūra ir šādu drošības risku atklāšanā?

Pirms diviem gadiem es rakstīju, ka būtu jākriminālizē sadarbība ar terroristiskām organizācijām. Tikmēr tika ziņots par arvien vairāk un vairāk kaŗa noziedzniekiem, ko izdevies apturēt Migrācijas aģentūrai, bet tās izmantotā kārtība potenciālo draudu izraisītāju identificēšanai ir nepiemērota. Saistībā ar 2015. gada rakstu saņēmu mājienu par Migrācijas aģentūras darbinieci, kuŗa sociālos tīklos simpatizē džihādistu propagandai. Piemēram:

Viņa atzīmējusi ar “Patīk” Omāra Abderrahmana attēlu, kuŗš bija notiesāts par pirmo uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram 1993. gadā. Viņš vainots arī sakaros ar Aiģiptes terroristu grupu, kas 1997. gada novembrī pastrādāja terroraktu Luksorā, kur gāja bojā 58 ārvalstu tūristi un 4 aiģiptieši. Vēl viens attēls, kas viņai paticis, bija “Hamās” dibinātāja fotografija. Viņa pat atzīmējusi ar “Patīk” melno “Islāma valsts” džihādistu karogu, kā arī melno un balto “Tālibān” karogu. Vēl kāds viņas “ielaikotais” attēls pauž līksmi par kāda “Islāma valsts” savervētā atbrīvošanu Ērebrū/Jēvlē. “Instagram” sociālā tīklā viņai patīk vairāku “Islāma valsts” kaujinieku attēli. Viņa bijusi aktīva Mohameda Kadara, Zviedrijas brīvprātīgā Sirijas karā, “Instagram” profilā, kur paudusi nožēlu par viņa jaunākā brāļa Libana Kadara nogalināšanu Sirijā 2015. gada janvārī.

Vai šīs simpatijas tiešām sader ar darbinieces amatu Migrācijas aģentūrā? Šāds jautājums tika uzdots Fredrikam Beijeram, Migrācijas aģentūras tiesiskuma nodaļas vadītājam. E-pastā viņš atbildēja: “Būdama iestāde, Migrācijas aģentūra nevar ierobežot savu darbinieku runas brīvību. Tāpat arī es kā amatpersona šai jautājumā nevaru paust savu personīgo viedokli. Taču tiek izvirzīta prasība pēc neitrālitātes, un, ja tā tiek pārkāpta, Migrācijas aģentūrai kā darba devējam ir jārīkojas.”

Taču 2009. gadā kāds darbinieks tika atlaists par atbalstu Izraēlai “Facebook” sociālā tīklā. Viņš atguva darbu tikai ar tiesas lēmumu. Gadu vēlāk Migrācijas aģentūra sāka izmeklēšanu pret darbinieku, kuŗš tika turēts aizdomās par rasistiskiem izteikumiem “Facebook”. Toreizējais Migrācijas aģentūras preses sekretārs Jonass Lindgrēns skaidroja: “Mūsu darbība ietekmē cilvēku dzīves, un nostāties pret atsevišķām etniskām grupām šādā situācijā nav pieļaujami. Šādi viedokļi nav savienojami ar darbu Migrācijas aģentūrā, tas nav veids, kā mēs strādājam.”

Taču dažus gadus vēlāk Migrācijas aģentūra uzstāj, ka viedokļa brīvība tomēr ir spēkā. Trūkst konsekvences. Kāda tad ir patiesā polītika?

Jautājums atstāj vietu diskusijai. Mums jāzina par cilvēkiem, kas iesaistīti ekstrēmā vidē, mūsu valsts drošības dēļ. Bet iestādēm, kas nav tieši saistītas ar vardarbības monopolu, nevajadzētu nodarboties ar viedokļu reģistrēšanu. No otras puses, šķiet absurdi, ja kāds, kuŗš pauž simpatijas “Islāma valstij”, strādā aģentūrā, kas izmeklē un lemj par patvēruma piešķiršanu cilvēkiem, kuŗi bēg no “Islāma valsts”.

2017. gada aprīļa statistika: jauns nelegālās imigrācijas rekords Italijā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, aprīlī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 15 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 13 tūkstoši martā un pērnā aprīlī. Tāpēc gada imigrācija mazliet augusi līdz 224 tūkstošiem pēdējā gadā. Šīgada statistika rāda milzīgu vīriešu pārsvaru migrantu vidū: 6,5 reizes. Tāda dzimumu attiecība raksturīga iebrukumam un kolonizēšanai, kad pirmie ierodas stiprākie, lai ieņemtu vietu, nevis bēgļu gaitām, kad pirmos drošībā sūta vājākos. Tāpat izcelsmes valstu ziņā daudz piesaukto Siriju pārsniedz Gvineja un Bangladeša. Jo vispārzināms, cik tur nežēlīgs kaŗš un vajāšanas. Jo no Gvinejas un Bangladešas līdz Italijai starpā nav nevienas drošas valsts, kur bēglim pārlaist grūtus laikus tuvāk mājām. Jo Bengalija nemaz nav sadalīta un bengaļi nevar patverties pie tautiešiem Indijā. Nemaz nerunājot par fulbiem un mandingiem.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas ierašanās valstu dalījumā. Grieķijā aprīlī pa jūŗu ieradās 1,2 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir otrs mazākais skaits kopš 2014. gada marta, jo Maķedonija kopš 2016. gada 9. marta tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā aprīlī būtu ieradušies ~170 nelegālu imigrantu.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi bija nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču aprīlī atkal jau bija 12,9 tūkstoši iebr[a]ucēju, kas ir vairāk 9,1 tūkstotis 2016. gada aprīlī. Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet sasniedz jaunus rekordus: 191 tk gada laikā līdz aprīlim.

Citās valstīs nelegālu imigrantu pa Vidusjūŗu daudz mazāk. Vienīgā ES valsts, kur tiešām varētu gaidīt pa jūŗu ierodamies Sirijas bēgļus, ir Kipra, kas no Sirijas tikpat tālu, cik Gotlande no Ventspils, taču daudz patīkamākos kuģošanas apstākļos. Bet uz Kipru šogad nez kāpēc atkuģojuši tikai 302 migranti (sīkākas ziņas ANO bēgļu komisāriāta mājaslapā neesmu atradis). Labi, nekāds “nez kāpēc”, no Kipras pagrūti tikt uz Vācijas un Zviedrijas krējumpodiem. Maltā, kas Libijai 100 km tuvāk nekā Sicilija, 2016. gadā ar tikai 25 nelegāli imigranti atkuģojuši. Nez kāpēc, vai ne? Nē, trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija, turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Lūk, Spānijā no jūŗas izsēdušos nelegālu imigrantu skaits pēdējos pāris gadus bija 4…5 tk gadā, bet 2016. gada vidū sāka augt un nu pārsniedzis jau 9 tk gadā. Turklāt šim skaitlim vēl jāpieskaita 6 tk pāri robežžogam pārrāpušos gadā.

2017. gada marta statistika: nelegālas imigrācijas vilnis Grieķijā beidzies, Italijā un Spānijā aug


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, martā Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 12,3 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir vairāk nekā 10,5 tūkstoši februārī, tomēr jūtami mazāk par pērnā marta 36,9 tūkstošiem. Tāpēc imigrācijas plūsma saplakusi līdz 221 tūkstotim pēdējā gada laikā — līmenim, kāds bija 2015. gada sākumā, pirms migrantu miljonviļņa. Nevarētu gan teikt, ka Eiropa atgriezusies, kur bija priekš diviem gadiem. Pirmkārt, septiņciparu imigrantu skaita iebr[a]ukšana mainījusi Eiropas valstu iedzīvotāju sastāvu pamattautām par sliktu. Otrkārt, desmitiem (ja ne simtiem) miljonu Azijā un Afrikā ieraudzījuši, ka Eiropas vartuŗi vairs nesargā savas tautas un to robežas — ka Eiropas kārts ir sitama. Tāpēc pašreizējā imigrācijas rimšanās nenozīmē, ka tā paliks arī turpmāk.

Pieminams, ka nelegālas imigrācijas plūsmas visai atšķiŗas sīkākā valstu dalījumā:

Te redzams, ka imigrācijas miljonvilnis pilnībā bija Grieķijas daļā. Bet 9. martā apritēja gads, kopš Maķedonija tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas, tāpēc vilnis izsīcis un plūsma mazāka nekā 2014. gadā, kad imigrācijai sabiedrības uzmanības bija daudz mazāk. Grieķijā martā pa jūŗu ieradās 1,5 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir lielākais skaits šogad, taču mazāks nekā jebkuŗā 2016. gada mēnesī. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā martā būtu ieradušies ~220 nelegālu imigrantu. Minētie 1,5 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 27 tūkstoši 2016. gada martā, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sirijā šobrīd 18 reižu (26 971 / 1526) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 18 reižu grūtāk iekļūt? Nē, protams — Maķedonija (skatīt iepriekš).

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču martā atkal jau bija 11 tūkstoši iebr[a]ucēju. Un tas ir vairāk nekā citus martus: 2014. — 5,5 tk, 2015. — 2,3 tk, 2016. — 9,7 tk. Gada summa pēc mērenas samazināšanās Grieķijas viļņa laikā ne tikai atgriezusies iepriekšējā līmenī, bet sasniedz jaunus rekordus: 187 tk gada laikā līdz martam.

Citās valstīs nelegālu imigrantu pa Vidusjūŗu daudz mazāk. Vienīgā ES valsts, kur tiešām varētu gaidīt pa jūŗu ierodamies Sirijas bēgļus, ir Kipra, kas no Sirijas tikpat tālu, cik Gotlande no Ventspils, taču daudz patīkamākos kuģošanas apstākļos. Bet uz Kipru nez kāpēc nekuģo. Labi, nekāds “nez kāpēc”, no tās pagrūti tikt uz Vācijas un Zviedrijas krējumpodiem. Maltā, kas Libijai 100 km tuvāk nekā Sicilija, 2016. gadā ar tikai 25 nelegāli imigranti atkuģojuši. Nez kāpēc, vai ne? Nē, trešā valsts pēc Italijas un Grieķijas ir Spānija, turklāt Spānijā iebr[a]ukušo skaitā jāieskaita vēl tie, kas pārrāpušies Seutas un Meliljas (Liepājas—Daugavpils lieluma Spānijas pilsētas Afrikā) robežžogam, un tie, kas izsēdušies Kanarijas salās, kuŗas vairs ne Vidusjūŗā, bet atklātā Atlantijas okeanā. Lūk, Spānijā no jūŗas izsēdušos nelegālu imigrantu skaits pēdējos pāris gadus bija 4…5 tk gadā, bet 2016. gada vidū sāka augt un šogad visus mēnešus pārsniedzis jau 8 tk gadā. Turklāt šim skaitlim vēl jāpieskaita 6 tk pāri robežžogam pārrāpušos gadā.

Februāŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem 250 tūkstošiem gadā


Aizņemtības dēļ maķenīt iekavējies kārtējais mēneša pārskats par nelegālo imigrāciju pāri Vidusjūŗai. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, februārī Eiropā tādā veidā ieradušies 10 tūkstoši, kas ir vairāk nekā 7 tūkstoši janvārī, tomēr jūtami mazāk par pērnā februāŗa 61 tūkstoti. Tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 245 tūkstošiem pēdējā gada laikā:

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī bijis 1,1 tūkstotis, turpinot lēnu lejupslīdi no 3,4 tūkstošiem augustā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā februārī būtu ieradušies ~160 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētais 1,1 tūkstotis ir daudz mazāk nekā 57 tūkstoši 2016. gada februārī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 52 reizes (57 066 / 1089) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 52 reižu grūtāk iekļūt? Nē, 9. martā apritēja gads, kopš Maķedonija tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču februārī atkal jau bija 9 tūkstoši iebr[a]ucēju. Un tas ir vairāk nekā dubults skaits, salīdzinot ar citiem februāŗiem: 2014. — 3,3 tk, 2015. — 4,4 tk, 2016. — 3,8 tk. Te var redzēt, kā darbi atšķiŗas no ES vārdiem. Varētu iebilst, ka pagājis maz laika kopš ES vārdu pieņemšanas februāŗa sākumā, lai kaut ko secinātu, taču nez kāpēc Maķedonijai (skatīt iepriekš) pietika ar dažām dienām, lai radikāli mainītu (izbeigtu) migrācijas plūsmu.

Janvāŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem 300 tūkstošiem gadā


Aizņemtības dēļ maķenīt iekavējies kārtējais mēneša pārskats par nelegālo imigrāciju pāri Vidusjūŗai. Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, janvārī Eiropā tādā veidā ieradušies 7 tūkstoši, kas ir par 4 tūkstošiem mazāk nekā decembrī un mazākais skaits kopš 2015. gada janvāŗa. Tas ir jūtami mazāk par pērnā janvāŗa 73 tūkstošiem, tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 296 tūkstošiem pēdējā gada laikā:

migranti-2017-janvaris

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī bijis 1,4 tūkstoši, turpinot lēnu lejupslīdi no 3,4 tūkstošiem augustā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā janvārī būtu ieradušies ~200 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētie 1,4 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 67 tūkstoši 2016. gada janvārī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 48 reižu (67 415 / 1393) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 48 reižu grūtāk iekļūt? Nē, Maķedonija kopš pērnā marta tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. ES Robežsardzes risku analizes 32.—33. lpp. (paldies @Teikums par norādi) var palasīt, kā “humānitārās” organizācijas un ES 2016. gadā strādāja, lai mazinātu Libijas migrantu kontrabandistu izmaksas. Ziemā laikapstākļi nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājās no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 4,5 tūkstošiem janvārī, taču jau šobrīd februārī atkal ir vairāk. Tiesa, arī 4,5 tūkstoši ir trīsreiz vairāk nekā Grieķijā.

Decembŗa statistika: nelegālas imigrācijas vilnis saplacis zem 400 tūkstošiem gadā


Pēc ANO bēgļu komisāriāta ziņām, decembrī Eiropā pa Vidusjūŗu ieradušies 10 tūkstoši nelegālu imigrantu, kas ir par 6 tūkstošiem mazāk nekā novembrī un mazākais skaits kopš 2015. gada marta. Tas ir jūtami mazāk par pērnā decembŗa 119 tūkstošiem, tāpēc imigrācijas vilnis saplacis līdz 362 tūkstošiem 2016. gada laikā. Salīdzinot — 2015. gadā bija mazliet pāri miljonam:

migranti-2016-decembris

Sīkākā dalījumā Grieķijā iebr[a]ukušo skaits mēnesī bijis 1,7 tūkstoši, turpinot lēnu lejupslīdi no 3,4 tūkstošiem augustā. Labākai apjēgšanai: intensitāte tāda, it kā Latvijā decembrī būtu ieradušies ~250 nelegālu imigrantu. Tiesa, minētie 1,7 tūkstoši ir daudz mazāk nekā 109 tūkstoši 2015. gada decembrī, un šī atšķirība kārtējo reizi rāda, ka imigranti nebēg uz Eiropu no kaŗiem un vajāšanām — jo vai tad Sīrijā šobrīd 65 reižu (108 742 / 1665) mierīgāka dzīve nekā pērn ap šo laiku? Vai tad Grieķijā kļuvis 65 reižu grūtāk iekļūt? Nē, Maķedonija kopš pavasaŗa tur slēgtu robežpārkāpējiem robežu ar Grieķiju un sargā eiropiešu tautas. Tāpēc iebr[a]ukušo kopskaits 2016. gadā bijis 173 tūkstoši, salīdzinot ar 857 tūkstošiem 2015. gadā.

Toties Italijā robežu tur vaļā, pat vēl vairāk — ES migrantu sūknētāji imigrantus aktīvi uzņem, kolīdz tie tikuši ārā no Lībijas ūdeņiem, un tad organizēti ved pāri Vidusjūŗai Eiropā. Pielīdzinot attālumus Latvijai, tas būtu, it kā pietiktu nolaisties pa Daugavu no Ķengaraga līdz ietekai jūŗā un tur varētu pārsēsties kuģī, kas par velti aizved uz apsolīto zemi Stokholmā. Vai arī, ja rēķina pa jūŗu, tad būtu pašu spēkiem jātiek no Daugavas ietekas līdz Mellužiem vai Lilastei, kur dežūrētu kuģi uz Stokholmu. Ziemā laikapstākļi ir nelabvēlīgāki, tāpēc nelegālu imigrantu plūsma samazinājusies no 27 tūkstošiem oktobrī līdz 14 tūkstošiem novembrī un 8 tūkstošiem decembrī. Tiesa, arī tas ir piecreiz vairāk nekā Grieķijā. Iznākumā 2016. gadā Italijā iebr[a]ukušo bijis vairāk nekā jebkad: 181 tūkstotis (2015. gadā bija 154 tūkstoši, 2014. gadā 170 tūkstoši).

%d bloggers like this: