Vai Lielbritanijas izstāšanos no ES nepieļaus, un kādas tam būs sekas


Ir viens naktī 30. martā. Brīdis, kad Lielbritanijai atbilstīgi tautas nobalsošanas iznākumam bija jāizstājas no Eiropas Savienības. Bet tas nav noticis.

Izstāšanās manās acīs — neatkarīgi no paša attieksmes — vienmēr bijusi kas tāds, kam noticēšu tikai tad, kad tas notiks. Vispirms: vai tiešām Konservātīvā partija savā 2015. gada priekšvēlēšanu manifestā iekļaus solījumu rīkot nobalsošanu par izstāšanos. Iekļāva. Tad: vai tiešām konservātīvie uzvarēs vēlēšanās? Pretēji vairumam aptauju — uzvarēja. Tad: vai tiešām Konservātīvā partija pildīs savu priekšvēlēšanu solījumu un sarīkos nobalsošanu par izstāšanos no ES? Pildīja un sarīkoja. Tad: vai tiešām briti nobalsos par izstāšanos? Tiešām nobalsoja, un joprojām jūtos pateicīgs un pagodināts, ka varēju būt klāt vēsturiskajā notikumā. Tad: vai tiešām vartuŗi godprātīgi izpildīs tautas gribu un pieļaus Lielbritanijas izstāšanos no ES? Atbilde bija gaidāma šonakt…

Vartuŗi gan ir dažādi. Vieni atbalsta Lielbritanijas izstāšanos. Otri paši neatbalsta, bet uzskata, ka tautas izvēle jāciena un jāpilda. Trešie tautas gribu neciena, bet jūtas spiesti to pildīt bailēs par savu polītisko nākotni. (Te prātā ataust teiciens, ka valstī laba kārtība ir nevis tad, kad pie varas labi cilvēki, bet tad, kad arī slikti cilvēki, būdami pie varas, spiesti darīt labas lietas.) Ceturtie tautas izvēlei uzspļauj un gatavi darīt visu, lai pašpasludināto imperiju saglābtu. Turklāt pat Lielbritanijā pašā, par Briseli nemaz nerunājot, pirmie ir mazākumā.

Bet kā vartuŗiem tautas gribu ignorēt ar iespējami maziem polītiskiem zaudējumiem sev? Izlikties, ka nobalsošanas nav bijis, un akmens seju turpināt, kā līdz šim? Neizdosies, nav tik sīka vienība. Turpināt ES paņēmienu pārbalsot nobalsošanu, lai tauta varētu nobalsot “pareizi”? Riskanti, var atkal nobalsot “nepareizi”: aptaujās palicēju nav būtiski vairāk, salīdzinot ar pēdējām aptaujām priekš 2016. gada nobalsošanas vai toreizējo kampaņas sākumu. Turklāt var rēķināties ar lielāku vismaz daļas pilsoņu aizvainojumu un niknumu, ka viņu izvēli ignorē. Sarakstīt tādu izstāšanās līgumu, kas neapmierinātu ne palicējus (jo tomēr izstāšanās līgums), ne neatkarībniekus (jo saglabā ciešu piesaisti Eiropas Savienībai) un tādējādi grautu izstāšanās procesu? Iespējams, bet arī riskanti: pat nepilnīga izstāšanās iekustina kontinentu dreifu Lielbritanijai prom no ES, turklāt vēl pārējās eiropiešu tautas ieraudzīs notikušu neiedomājamo — ka ES kārts ir sitama un no Savienības var tikt vaļā. Ievilcināt izstāšanos līdz bezgalībai, līdz tauta samierinās un aizmirst neatkarības iedomas? Varbūt varētu, bet nav droši, ka tauta pagūs aizmirst līdz nākamām vēlēšanām.

Līdzšinējā notikumu gaita vairāk atgādina pēdējos variantus: izstāšanās pieteikuma ievilcināšana deviņus mēnešus pēc nobalsošanas; ilgas un mokošas sarunas; tāds izstāšanās līgums, kam nav vairākuma Lielbritanijas parlamentā; ES atteikšanās līgumu darīt vairāk pieņemamu Lielbritanijai; izstāšanās modeļu un līguma noraidīšana; nu jau pirmā termiņa pagarināšana… Stāvokli vēl vairāk apgrūtina neatkarībnieku pašu domstarpības.

29. marts, kam bija jākļūst par pēdējo Lielbritanijas dienu Savienības sastāvā, kļuva par dienu, kad Lielbritanijas parlaments trešo reizi noraidīja premjerministres Terēzas Mejas un ES sarunās tapušo izstāšanās līgumu. ES devusi divu nedēļu pagarinājumu līdz 12. aprīlim, lai izlemtu par turpmāko. Augsta varbūtība, ka palicēji saņemsies apvērsumam pret tautas izvēli — atsaukt izstāšanās pieteikumu (“lai turpinātu sarunas un labāk sagatavotu izstāšanos”), rīkot jaunu nobalsošanu (“lai uzklausītu tautas viedokli, ko īsti darīt”) vai jaunas Lielbritanijas parlamenta vēlēšanas (“lai izbeigtu chaosu”), “atlikt” izstāšanos līdz nākamam datumam ceļā uz bezgalību (“lai dotu laiku izlemt, turpināt sarunas un labāk sagatavot izstāšanos”). Uzskatāms rādītājs, kurp lietas virzās, būs, vai Lielbritanijā notiks Eiroparlamenta vēlēšanas. Pieļauju, ka vartuŗiem var izdoties nepieļaut Lielbritanijas izstāšanos.

Taču, ja tas notiks, tam būs sava cena. Tas būs skaidrs signāls pilsoņiem Lielbritanijā un Eiropas Savienībā: ja jūsu domas atšķiŗas no vartuŗiem, viņi tām uzspļaus; balsot nav jēgas; paruna “ja balsošana varētu ko mainīt, to aizliegtu” nav cinisks pārspīlējums, bet Brīnišķīgās Jaunās Eiropas dzīves īstenība; jūs balsojāt, nekā nedabūjāt, bet Francijā “dzeltenās vestes” gan dabūja kaitīgā degvielas nodokļa atcelšanu — dabūja, izcīnot ielās. Un pilsoņi attiecīgi rīkosies. Un varas atsvešināšanās no tautas izpaudīsies ne tikai vēlētāju aktīvitātes kritumā. Uzdrošinos prognozēt: ja vartuŗiem izdosies nepieļaut Lielbritanijas izstāšanos no ES, 1974. gada valsts apvērsumi nepaliks pēdējie Rietumeiropas vēsturē un vienas paaudzes laikā (tātad līdz gadsimta vidum) redzēsim atkal varas maiņu gāšanas ceļā. Nav pamata iedomāties, ka vartuŗi, kas ir gļēvi pret iebrukumu no dienvidiem, piepeši būs drosmīgi pret labi organizētu un apņēmīgu iekšēju pretinieku. Diemžēl nav arī pamata iedomāties, ka viņi piepeši būs drosmīgi pret iebrukumu no austrumiem.

7 Atbildes to “Vai Lielbritanijas izstāšanos no ES nepieļaus, un kādas tam būs sekas”

  1. vio Says:

    es jau saprotu, ka Tev varu gribētos nedaudz paturēt. nu tā, mazliet, na uc

  2. sarkanakmens Says:

    Labs apraksts, apskatīts no vairākām pusēm, pieminēti svarīgi fakti. Manā ieskatā UK problēma ir tāda, ka tai izstāšanās no ES ir pašmērķis, nevis līdzeklis kaut kāds augstāka mērķa sasniegšanai. Rezultātā pēc izstāšanās no ES būs ideju un apņēmības vakums, kuru var aizpildīt visdažādākās idejas un ideoloģijas. Pie tam, atšķirībā no Norvēģijas, UK vēlas būt finanšu centrs un ražošanas lielvalsts un abas šīs vīzijas kļūst aivien sarežģītāk realizējamas.

  3. Juris Says:

    “vai jaunas Lielbritanijas parlamenta vēlēšanas” – izskatās ka tāds scenārijs ir visvairāk ticams. Pašlaik House of Commons nespēj vienoties ne par ko. Visi saka ka mēs gribam labāk un zinām kā ir labāk, bet vienoties ka tā ir labāk savā starpā nevar.
    Vajag atcerēties ka valstī ir 50 miljoni balsstiesīgu pilsoņu un tikai 17 nobalsoja par izstāšanos.
    “ja jūsu domas atšķiras no vartuŗiem, viņi tām uzspļaus” – tieši tas tagad Pārstāvju palātā arī notiek.
    Ļoti labs raksts. Paldies.

  4. Latvijas blogāres apskats #171 (25.03.-31.03.) – BALTAIS RUNCIS Says:

    […] dzīves notikumi ienāk arī blogārē- par Brexit raksta gan Ritvars, gan Skotijā dzīvojošais […]

  5. V Says:

    “Tautas griba” 2016. gada 23. jūnijā vairs nav tautas griba šodien. Praktiski visas pēdējā gada aptaujas rāda, ka tautas griba pašlaik ir palikšanas ES pusē. Starp citu, ja atņem no referendumā nobalsojušajiem tos, kas kopš tā ir aizgājuši aizsaulē, tad rezultāts arī par labu Remain.

    • Ed Says:

      Nu un? Kamerūns referendumu rīkoja, jo bija pārliecināts par Remain. Par to norādija visas aptaujas. Tāpat arī, ka vinnēs Hilarija.

      Realitāte ir tāda, ka UK elite ceļā uz savu finanšu centra statusu ir pazaudējusi un atstūmusi miljoniem cilvēku. Parādi aug, tirdzniecības bilance negatīva, miljoniem cilvēku ir underemployed – strādā darbu zem savu prasmju līmeņa. Tas viss rada ļoti lielu personisko neapmierinātību, spriedzi. Neapšaubāmi, ka Brexit ir “f*** you” balsojums visai elitei, un tam ir maz sakara ar to, vai tam ir vai nav kaut kādi ieguvumi.

      Fakts ir tāds – nav iespējams bezgalīgi uzturēt negatīvu tirdzniecības bilanci. UK sagaida vai nu lēns pielāgošanās process jaunajai realitātei, tādai kur viņi spēj saražot tik daudz produktu un pakalpojumu lai nodrošinātu savu importu (kas ir neiespējami esot muitas ūnijā ar Vāciju), vai arī sistēma turpinās iet uz priekšu līdz pēkšņam labklājības kritumam.

  6. Aldis Says:

    Arī franči 2005.gadā referendumā ir nobalsojuši pret Eiropas konstitūciju. 55% pret. Vēlāk Eiropas konstitūcijas teksts tika nosaukts par Lisabonas līgumu un parakstīts, bet frančiem tika izliegts ierosināt referendumus. Eirodemokrātija. Drīzāk Eirokratūra.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: