Jāņa Endeles atklātā stundā 1989. gada pavasarī. Ar LNNK nozīmīti
Šais dienās aprit trīsdesmit gadu, kopš esmu polītikā. 1988. gadā man bija četrpadsmit gadu, atmoda pilnā sparā, tik bez manis. 14. jūnijā biju līdzi māsai uz mītiņu pie tagadējā Kongresu nama, bet uznāca lietus, un aizbraucu mājās. Nācionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanu Arkadijā 10. jūlijā vispār nepamanīju, laimīgi dzīvodamies pa pagalmu ar pagalma biedriem. Tiesa, “Skolotāju Avīzi” un “Padomju Jaunatni” lasīju cītīgi. Bet vasara beidzās, un sākās skola. Mājās no skolas braucu no pieturas pie Augstākās tiesas. Un izrādījās, ka 14. jūnija mītiņam ir sekas, kas mani ievilka polītikā: Lujāna prāva. Bija tāds Modris Lujāns, ko tiesāja par komūnistiem netīkamu plakātu mītiņā, un pie Augstākās tiesas piketēja viņa atbalstītāji. Internetos teikts, ka prāva sākās 21. septembrī un beidzās 30. septembrī. Kādu dienu (ne pirmo prāvas un ne pēdējo) piegāju pie piketētājiem apskatīties, kas tur īsti notiek. Un polītiski atmodos. Vienu piketētāju iegaumēju īpaši, jo viņam bija tādas pašas botes kā man. Tas bija igaunis Uno Orums, īss, tukls, sprogains, nopīpētu balsi. Sākumā biju naivs kā tautfrontietis, piemēram, nožēloju, ka par Latvijas komūnistu priekšnieku ievēlēja Jāni Vagri, nevis gaišo spēku Anatoliju Gorbunovu. Bet jau 1989. gada janvārī Aleksandra Kiršteina dēls Gints, kas mācījās paralēlklasē, mani savaņģoja LNNK Jaunatnes nodaļā. Paldies Voldemāram Burģim par norādi, te 4’14”—4’23” var apskatīties, kāds es biju 1989. gada 1. maija gājienā. Jā, un šogad apritēja divdesmit gadu, kopš esmu savā partijā.
Mans zelts ir mana tauta 
svētdien, 23.09.2018. 21.23
Lūdzu pārlasiet sevis publicēto (iespējams arī rakstīto) – jau virsrakstā pieļauta kļūda. Norādīt vai pats atradīsiet un izlabosiet? Jums ir interesanti raksti, bet ar tādām pareizrakstības, nezināšanas, drukas kļūdām nepavisam nav vēlmes lasīt. Saprotu, ka katram kļūdas gadās rakstu darbus veicot, bet Jums, atvainojiet, šķiet, ka ir jāatkārto gramatika sākumskolas līmenī. It sevišķi – dēvējat sevi par “sakarīgu kundziņu”. Atvainojos par atklātu un skarbu kritiku. Smiekli nāk par sakarīgo kundziņu, kurš publicē gramatiski nepareizus rakstus. Veiksmīgu jauno darba nedēļu vēlot, Andris.
svētdien, 23.09.2018. 21.54
kundziņš izmanto citu ortogrāfiju, ne ta’ Endzelīna, ne ta’ kādu, nevis kļūdās. Citādi valodas kļūdu jau nu gan šeit nav,.
par partiju. tupēt 30 gadus vienā vietā, kas neko nespēj izdarīt ekonomiski un citās jomās un veselus, ilgus, nebeidzamus gadus visu ‘ideju’ balstīt uz aurošanu par latviešiem pret krieviem (kas, protams, ir problēma, bet ir pagājuši , nolāpīts, 28 gadi kopš 4. maija republikas) un nespēj vairāk kā satraukties par pakistāņu kebabu cepējiem un alus divlitrenēm… Pat īsti konservatīvie ( ne jau latvijas jaunie) ir elastīgāki.
pirmdien, 24.09.2018. 12.37
Šķiet, ka “kundziņam” pie sirds iet cita ortogrāfija. Ieteikums – spert soli tālāk, rakstīt uz māla plāksnēm, papirusa rūnu rakstā. Galu galā “vecā rakstība” ir. “Kundziņš” laikam palaidis garām, ka ir 21. gadsimts un izmanto pavisam citu ortogrāfiju. Smieklīgi tas izskatās no malas – kārkluvācietis. Tik manas personiskās domas.