Kādi bija gandrīz, gandrīz pieņemtie 1934.gada Satversmes grozījumi

Hugo Celmiņš, Ulmaņa sāncensis partijā un galvenais Zemnieku savienības 1933.g. Satversmes grozījumu projekta autors

Pret ko ir lielāka bijība — pret paša roku darbu, kam zini visas aizkulises un virtuvi, vai pret godājamu senču darbu, kas tev ļauj baudīt visādus labumus? Šķistu, pret otru. Tomēr Satversmi paši Satversmes tēvi 12 gadu laikā grozīja vienreiz, kamēr tagad 19 gadu laikā tā grozīta 11 reižu. Varētu iebilst, ka Ulmaņa apvērsums un krievu okupācija Satversmi gadu desmitiem iesaldēja. Bet arī tad ar sākotnēju biežumu (1 grozījums 12 gados) 80 gadu laikā sakrājas tik 6⅔ grozījumi.

Taču še vēlos aprakstīt pirmo nopietno Satversmes grozīšanu pēc tās pieņemšanas, kas gandrīz, gandrīz arī stājās spēkā. Gandrīz, gandrīz — jo pusnedēļu priekš grozījumu pieņemšanas galīgā lasījumā notika Ulmaņa apvērsums.

Satversmes grozīšana sākas 1933.gadā ar Ulmaņa lēmumu to ierosināt. Lai kāds bija patiesais nolūks — dūmu aizsegs apvērsuma gatavošanai; apvērsuma attaisnojuma gādāšana, ierosinot lietas, kas negūs Saeimā vairākumu; polītiskās iniciātīvas uzturēšana — ārpus šaura sazvērnieku loka pārējā sabiedrība, pašu Zemnieku savienību ieskaitot, lietu uztvēra nopietni. Ulmaņa gaitnieks Alfrēds Bērziņš raksta, ka 1933.gada 22.augusta Saeimas sēdes kuluāros Ulmanis dzirdējis — debatēs pēc A.Bērziņa Marģers Skujenieks runāšot par Satversmes grozījumu vajadzību. Bērziņš jau bijis tribīnē, kad zālē ienācis Ulmanis un nolicis uz runātāja pults zīmīti: “Runājiet par Satversmes grozīšanu.” Un Bērziņš runāja.

Pats Ulmanis tobrīd vairāk pa laukiem un Vāciju veseļodamies dzīvoja, un, kad 24.oktobrī Zemnieku savienība iesniedza savu Satversmes grozījumu projektu, lielākais ieguldījums tā tapšanā bija Ulmaņa sāncensim partijā Rīgas pilsētas galvam Hugo Celmiņam, kuŗu Ulmanis 1931.gada pavasarī bija gāzis no premjera amata, nepieļaujot tam kļūt par pirmo ministru prezidentu, kuŗa valdība noturējusies visu Saeimas pilnvaru laiku.

Ierosinātie grozījumi ir visai plaši, tie ievieš tiešas prezidenta vēlēšanas un būtiski palielina prezidenta ietekmi uz Saeimas rēķina:

Satversme	ZS priekšlikumi
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.	5. Saeima sastāv no 50 tautas priekšstāvjiem.
8. Vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāki par 21 gadu.	8. Saeimas vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu pirmā diena ir vecāki par divdesmit vienu gadu, izņemot sociāli apgādājamos.
10. Saeimu ievēlē uz trim gadiem.	10. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.
29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.	29. Saeimas sesijas laikā Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu.
35. Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz 3 gadiem.	35. Valsts prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.
36. Valsts Prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.	36. Valsts prezidenta vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuŗi vēlēšanu dienā ir vecāki par divdesmit pieciem gadiem, izņemot sociāli apgādājamos. Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību nosaka sevišķs likums.
39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā sešus gadus no vietas.	39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā desmit gadus no vietas.
43. Valsts Prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.	43. Valsts Prezidents pasludina karu.
44. Valsts Prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts Prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.	44. Valsts Prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežās.
48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.	48. Valsts Prezidentam ir tiesība atlaist Saeimu pirms tās pilnvaru notecēšanas.
50. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.	50. Pie Saeimas atlaišanas Valsts prezidents izsludina jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu.	51. Valsts prezidentu var atcelt no amata ar tautas nobalsošanu, ja par atlaišanu balso ne mazāk kā puse no balsstiesīgiem Valsts prezidenta vēlētājiem. Valsts prezidenta atcelšanu var ierosināt viena desmitā daļa Valsts prezidenta vēlētāju. Pēc atlaišanas nekavējoties jāizsludina jaunas vēlēšanas.
52. Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.	52. Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai to atceļ, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda ministru prezidents, kamēr izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat ministru prezidents izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.
59. Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.	59. Ministru prezidents un Ministru kabineta locekļi stājas amatā pēc apstiprināšanas no Valsts Prezidenta. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru kabinetam vai atsevišķam Ministru kabineta loceklim, un pie tam Valsts Prezidents neatrod par vajadzīgu Saeimu atlaist, tad Ministru kabinetam vai attiecīgam ministrim jāatkāpjas. Ministru kabinetam vai atsevišķiem ministriem jānoliek savas pilnvaras arī tad, kad to prasa Valsts prezidents.
62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad ministru kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds ministru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai.	62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļās ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad ministru kabinetam ar Valsts Prezidenta piekrišanu ir tiesība izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds ministru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai. Drošības un kārtības labā Valsts prezidentam ir tiesība, arī nepastāvot izņēmuma stāvoklim, ierobežot vai pilnīgi atcelt atsevišķos likumos paredzētās pilsoniskās brīvības; preses, biedrošanās, sapulču, streika un dzīvokļa neaizskaramības tiesības.
71. Septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.	71. Valsts prezidentam ir tiesība neizsludināt Saeimas pieņemtos likumus. Septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidentam ir tiesība šo likumu tomēr neizsludināt, bet nodot to atpakaļ Saeimai pēc _ nākošām velēšanām vēlreizējai apspriešanai. Ja Saeima jaunā sastāvā likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.
75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts Prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis.	75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, un pie tam Valsts Prezidents nav prasījis šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tad to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Valsts Prezidents pieņemto likumu saņēmis.
81. Laikā starp Saeimas sesijām ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākošās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.	81. Laikā starp Saeimas sesijām ministru kabinetam ir tiesība, ja valsts intereses to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju un valsts kases zīmju emisiju, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākošās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.
84. Tiesnešus apstiprina Saeima un viņi ir neatceļami. Tiesnešus pret viņu gribu var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.	84. Tiesnešus apstiprina Valsts Prezidents un viņi ir neatceļami. Tiesnešus pret viņu gribu var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.

3.—10.novembrī grozījumus trīs ņēmienos apspriež Saeima un pēc plašām debatēm balso par projekta nodošanu komisijām. Par 60, pret 28, atturas 2 — tik tikko 2/3 vairākums. Sabiedrība un polītiķi pievēršas Satversmes grozīšanai.

Bet Ulmanis, lai līdzinātu ceļu apvērsumam, 1934.gada martā gāž jaunsaimnieku un partijas vadītāja Ādolfa Bļodnieka valdību un pats iesēžas premjera amatā. Apzinoties jaunās valdības sūtību, Ulmanis nemaz ij necenšas gatavot nopietnu valdības deklarāciju, tāpat brīva paliek ārlietu un tieslietu ministra vieta. Toties Iekšlietu un Kaŗa ministrija nonāk uzticamās rokās. Lai savāktu balsis apstiprināšanai, Ulmanis neskopojas un dod visiem, ko tie prasa. Stāsta, tieši šī karikātūra visvairāk nokaitināja Ulmani, un “Aizkulises” slēdza vienlaikus ar kreisiem izdevumiem:

Maijā Saeimas Publisko tiesību komisija beidzot sagatavojusi Satversmes grozījumus (ne tikai Zemnieku savienības iesniegtos, bet arī citu deputātu priekšlikumus un pašas komisijas piedāvāto redakciju) tālākai izskatīšanai. Atkal pēc plašām debatēm 3.—4.maijā Saeima balso par pāreju uz pantu lasīšanu. Šoreiz balsu sadalījums ir: par 62, pret 25, atturējušos nav. Komisija Satversmes grozījumus mīkstinājusi, un tas vairojis projekta atbalstu. Pantu lasīšana (2.lasījums) notiek 4.—8.maijā. Te minēšu lietas, ko vai nu pieņēma, vai gandrīz pieņēma.

Virsrakstu pieņēma vienbalsīgi:

Pārgrozījumi Latvijas republikas satversmē. [Jā, ‘republikas’ un ‘satversmē’ “Saeimas Stenogrammās” ir ar mazo burtu. — R.E.]

Aktuāla šobrīd, aktuāla arī tobrīd bija preambula. Kristīgā bloka deputāti bija iesnieguši tādu priekšlikumu:

Latvijas republikas satversmes ievada tekstu izteikt šādi: “Latvijas tauta, pateikdamās Visuvarenajam Dievam par brīvību, savas brīvi vēlētās IV Saeimas pēdējā sesijā nolēmusi ievest Satversmes sapulcē pieņemtajā satversmē sekojošus pārgrozījumus:”

Sociālisti runāja pret, un, kad lieta nonāca līdz balsošanai, deputāti cēlās kājās (tolaik balsoja, ceļoties kājās, tā ka Saeimas sēdēs varēja visai cienīgi izvingroties): par 51, pret 25, atturējās 13. Noraidīts — jo Satversmei vajag 2/3 balsu.

Vienbalsīgi pieņēma valsts valodu:

Satversme	Grozījumi
4. Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru.	4. Valsts valoda ir latviešu valoda. Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru.

Saeimas pilnvaru termiņu labais spārns bija ieteicis pieci gadi, komūnisti — viens, bet ar 66 balsīm par un 27 pret, nevienam neatturoties, pieņēma:

Satversme	Grozījumi
10. Saeimu ievēlē uz trim gadiem.	10. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.

Ja reiz tā, tad vienbalsīgi laboja arī saistītu lietu:

Satversme	Grozījumi
13. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc diviem gadiem nākošā novembŗa mēneša pirmajā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.	13. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas, un tās pilnvaras izbeidzas pēc trim gadiem nākošā novembŗa mēneša pirmajā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.

Visai lielā vienprātībā (par 81, pret 5, atturas 2) pieņēma sociāldēmokratu priekšlikumu dot vēlētājiem tiesību ierosināt Saeimas atlaišanu (iedvesmai var salīdzināt ar mūsdienās (2009.g.) pieņemto):

Satversme

Grozījumi

14. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.

14. Viena desmitā daļa balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā piedalās satversmes septiņdesmit ceturtā pantā paredzētais balsotāju skaits un vairāk nekā puse no nodotām balsīm ir par Saeimas atsaukšanu, tad Saeima uzskatāma par atsauktu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kuŗām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas.Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.

Tika precīzēta 29.panta redakcija:

Satversme

Grozījumi

29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notveŗ pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kuŗš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notveŗ pie paša noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kas ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai jautājumu par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām līdz sesijas atklāšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

Pieņēma (56 par, 0 pret, 17 atturas) sociāldēmokratu priekšlikumu papildināt 32.pantu ar jaunu noslēguma teikumu:

Saeimas loceklis nevar ieņemt atalgotu amatu valsts vai pašvaldības dienestā.

Diviem atturoties, deputātu blēdību iespējas tika mazinātas arī citādi:

Satversme	Grozījumi
32. Saeimas loceklis nevar pats, ne arī uz citas personas vārdu saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz ministŗiem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi.	32. Saeimas loceklis nevar uzņemties pret atlīdzību privātpersonu interešu aizstāvēšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs. Saeimas loceklis nevar pats, nedz arī uz citas personas vārdu saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz ministŗiem, ja viņi arī nav Saeimas locekļi. Saeimas loceklis nevar ieņemt atalgotu amatu valsts vai pašvaldības dienestā.

Visnopietnākais priekšlikums bija ieviest tiešas prezidenta vēlēšanas:

Satversme	Grozījumi
35. Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz 3 gadiem.	35. Valsts prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.

Šo kārtīgi izdebatēja, un, kad bija jāceļas kājās, balsu sadalījums bija: par 62, pret 27, atturas 0. Visai pārliecinoši — ne 2/3, bet 70% vairākums. Un, kad jau tā, tad vēlēšanu pamatprincipus pieņēma vienbalsīgi:

Satversme	Grozījumi
36. Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.	36. Valsts prezidenta vēlēšanu tiesības ir abu dzimumu pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuŗi vēlēšanu dienā ir vecāki par divdesmit vienu gadu. Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību nosaka sevišķs likums.

Par vienas personas ņepārtrauktu būšanu valsts galvas amatā noraidīja priekšlikumu ilguma neierobežot (4 par) un ZS projektētos divus termiņus (33 par). Pēc tam komisijas variantu pieņēma jau vienbalsīgi:

Satversme	Grozījumi
39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā sešus gadus no vietas.	39. Vienu un to pašu personu nevar ievēlēt par Valsts prezidentu divas reizes no vietas.

Otrs nopietnākā lieta Satversmes grozījumos bija ierosinājums aizstāt prezidenta tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu ar tiesību tieši un nekavējoties atlaist Saeimu.

Te atļaušos sānsoli un atzīšos, ka 2011.gada notikumi manī vairojuši cieņu pret Satversmes tēviem — par viedumu noteikt laikā ilgāku divu posmu kārtību, tādējādi mazinot mirkļa aizraušanās iespaidu ārkārtas Saeimas vēlēšanu iznākumos. No reālpolītikas viedokļa prezidenta institūts tautā kā tagad, tā tolaik bija labākā slavā nekā Saeima, tā ka diezgan droši var teikt, ka vai ikviens valsts galvas ierosinājums atlaist parlamentu būtu lemts panākumiem.

Bet 1934.gada maijā Saeimai bija jābalso par tādu priekšlikumu:

Satversme	Grozījumi
48. Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.	48. Valsts prezidentam ir tiesība atlaist Saeimu pirms tās pilnvaru notecējuma, bet tikai vienreiz uz tā paša pamata.

Par bija 47, pret — 38, neviens neatturējās. Tikai 55%, noraidīts. Attiecīgi atkrita saistīti grozījumi vairākos citos pantos.

Ja reiz prezidentu vēlēs tieši, tad apgrūtināma viņa atlaišana. Pēc vairāku, deputātu iesniegtu priekšlikumu noraidīšanas komisijas variantu darīt prezidenta atlaišanu praktiski neiespējamu pieņēma vienbalsīgi:

Satversme	Grozījumi
51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts prezidentu.	51. Valsts prezidentu var atcelt no amata ar tautas nobalsošanu, ja par atcelšanu balso ne mazāk kā puse no balsstiesīgiem vēlētājiem. Valsts prezidenta atcelšanu var ierosināt viena desmitā daļa vēlētāju. Pēc atcelšanas jāizsludina jaunas vēlēšanas, kas notiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Valsts prezidenta atcelšanas.

Varbūt trešais nopietnākais strīdus akmens bija ierosinājums, ka valdība un atsevišķi ministri stātos amatā pēc tam, kad tos apstiprinājis prezidents. Vispirms 59.pantā balsoja par sociāldēmokratu ierosinājumu, kad prezidenta apstiprinātais premjers ziņo Saeimai darbības programmu:

Komisijas priekšlikums	LSDSP ierosinājums
Vienā no tuvākām Saeimas sēdēm ministŗu prezidents ceļ Saeimai priekšā savas darbības programmu.	Tuvākā Saeimas sēdē, bet ne vēlāk kā 7 dienu laikā ministŗu prezidents ceļ Saeimai priekšā savas darbības programmu.

Par 56, pret 29, atturas 0 — par mata tiesu noraidīts. Tad balsoja atsevišķi par trim 59.panta daļām:

Satversme

Grozījumi

59. Ministŗu prezidentam un ministŗiem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību ministŗu prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministrim, tad tam jāatkāpjas, un viņa vietā ministŗu prezidentam jāaicina cita persona.

59. (1) Ministŗu prezidents un ministŗi stājas amatā pēc tam, kad tos apstiprinājis Valsts prezidents. Vienā no tuvākām Saeimas sēdēm ministŗu prezidents ceļ Saeimai priekšā savas darbības programmu. Ja Saeima izteic neuzticību ministŗu prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministrim, tad tam jāatkāpjas, un viņa vietā ministŗu prezidentam jāaicina cita persona. (2) Neuzticības balsojums var notikt nākošā kārtējā Saeimas sēdē pēc neuzticības priekšlikuma iesniegšanas dienas. (3) Ministŗu kabinetam vai atsevišķiem ministŗiem jānoliek savas pilnvaras arī tad, kad to prasa Valsts prezidents.

Par pirmo daļu bija 49, pret 0, atturējās 33; par otro daļu — 50 par, 37 pret, 0 atturas; par trešo — par42, pret 38, atturas 0. Visas daļas un panta grozīšana kopumā noraidīta.

Tika paplašinātas prezidenta pilnvaras izņēmuma stāvokļa pasludināšanā (par 60, pret 0, atturas 23):

Satversme

Grozījumi

62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kuŗš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad Ministŗu kabinetam ir tiesība izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuŗam šāds Ministŗu kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai.

62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kuŗš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad Ministŗu kabinetam ar Valsts prezidenta piekrišanu ir tiesība izsludināt valstī vai tās daļās izņēmuma stāvokli. Par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu Ministŗu kabinetam divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kuŗam šāds Ministŗu kabineta lēmums nekavējoši jāceļ priekšā Saeimai. Uz Saeimas lēmuma pamata izņēmuma stāvoklis atceļams.

Tika atbalstīts bijušā premjera Marģera Skujenieka priekšlikums liegt Saeimai iespējas uzpūst budžetu (par 57, pret 3, atturas 25):

Satversme	Grozījumi
66. Saeima ikgadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kuŗa projektu tai iesniedz Ministŗu kabinets. ..	66. Saeima ikgadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kuŗa projektu tai iesniedz Ministŗu kabinets trīs mēnešus pirms saimnieciskā gada sākšanās. Saeimai nav tiesības palielināt valdības iesniegto budžeta projektu. ..

Bija ierosinājums apgrūtināt likumu pieņemšanu pret prezidenta gribu:

Satversme	Grozījumi
71. Septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motīvētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.	71. Septiņu dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motīvētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu ar triju piektdaļu balsu vairākumu, bet ar ne mazāk kā piecdesmit vienu balsi, pieņem otrreiz, tad Valsts prezidentam jāizsludina Saeimas pieņemtais likums.

Ceļoties kājās, pieņemšanai balsu tomēr pietrūka: par 50, pret 29, atturas 0.

Gandrīz vienbalsīgi (77 par, 2 pret, 0 atturas) papildināja tautas nobalsošanai nedodamo lietu sarakstu:

Satversme	Grozījumi
73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kaŗa klausību, kaŗa pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.	73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, valsts parādu atlaišanu, muitām, dzelzceļa tarifiem, kaŗa klausību, kaŗa pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

Pieņēma toties citu ierosinājumu apgrūtināt likumu pieņemšanu pret prezidenta gribu (par 60, pret 2, atturas 21):

Satversme	Grozījumi
75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai, un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis.	75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, un pie tam Valsts prezidents nav prasījis šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, tad to nevar nodot tautas nobalsošanai, un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Valsts prezidents pieņemto likumu saņēmis.

Zemnieku savienība ierosināja atvieglot valdības iespējas izdot noteikumus ar likuma spēku, ļaujot to darīt arī attiecībā uz nesenākiem likumiem:

Komisijas priekšlikums

ZS ierosinājums

81. Laikā starp Saeimas sesijām Ministŗu kabinetam ir tiesība, ja valsts intereses to prasa, izdot noteikumus, kuŗiem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Valsts prezidenta vēlēšanu likumu, Saeimas vēlēšanu likumu, likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus. Tāpat šie noteikumi nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākošās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai. Noteikumi stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja noteikumos nav noteikts cits termiņš.

81. Laikā starp Saeimas sesijām Ministŗu kabinetam ir tiesība, ja valsts intereses to prasa, izdot noteikumus, kuŗiem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Valsts prezidenta vēlēšanu likumu, Saeimas vēlēšanu likumu, likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas iepriekšējās sesijas laikā pieņemtos likumus. Tāpat šie noteikumi nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākošās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai. Noteikumi stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja noteikumos nav noteikts cits termiņš.

Tomēr ierosinājums neguva vajadzīgo balsu skaitu: 47 par, 40 pret, 1 atturas. Savukārt komisijas priekšlikumu grozīt to pašu pantu gan pieņēma — par 58, pret 24, atturas 1:

Satversme

Grozījumi

81. Laikā starp Saeimas sesijām Ministŗu kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuŗiem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākošās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.

81. Laikā starp Saeimas sesijām Ministŗu kabinetam ir tiesība, ja valsts intereses to prasa, izdot noteikumus, kuŗiem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Valsts prezidenta vēlēšanu likumu, Saeimas vēlēšanu likumu, likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus. Tāpat šie noteikumi nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākošās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai. Noteikumi stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja noteikumos nav noteikts cits termiņš.

Vācieši iesniedza jaunu pantu par Satversmes tiesas izveidošanu:

86¹. Latvijā pastāv uz sevišķa likuma pamata valsts tiesa jautājumu izšķiršanai par likumu un Ministŗu kabineta noteikumu saskaņu ar satversmi un Valsts prezidenta un Ministŗu kabineta lēmumu un rīkojumu saskaņu ar satversmi un likumiem.

Par mata tiesu — noraidīja: 47 par, 24 pret, 0 atturas.

Sociāldēmokrati bija iesnieguši lērumu pantu par pilsoņu tiesībām un “tiesībām”, kas daļēji atkārtoja 1922.gadā noraidīto Satversmes 2.daļu. Neviena nepieņēma — par bija tikai 22…38 daputāti.

Tālāk bija runa par noslēguma tekstu jeb — kā mūsdienās teic — pārejas noteikumiem. Vienbalsīgi pieņēma:

Šo pārgrozījumu 10. un 13.pants stājas spēkā ar 1934.gadā ievēlamās Saeimas sanākšanu, bet pārējie panti — Latvijas republikas satversmes 69.pantā paredzētā laikā.

Domstarpības radās par to, kad notiek tiešas prezidenta vēlēšanas un kad stājas spēkā jaunās, paplašinātās prezidenta pilnvaras. Jāatgādina, ka 1933.gadā Saeima bija pārvēlējusi amatā uz trim gadiem Zemnieku savienības pārstāvi Albertu Kviesi. Sociāldēmokrati ierosināja prezidentu vēlēt vēl tai pašā gadā (lasi: vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām):

Valsts prezidenta vēlēšanas saskaņā ar 35. un 36.pantu notiek 1934.gadā, un ar viņa stāšanos amatā anullētas tagadējā valsts prezidenta pilnvaras.

Par tādu pāreju balsoja 50 deputāti, pret bija 31, atturējušos nebija. Par maz pieņemšanai. Vēl mazāk balsu (34) dabūja ierosinājums, ka prezidenta vēlēšanas pēc jaunās kārtības notiek, izbeidzoties līdzšinējā prezidenta pilnvaru laikam. Tāpēc lietas izšķiršana palika 3.lasījumam. Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš (LSDSP) turpināja:

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 3.lasījumam bija 12.maijs, tāpēc viedokļa saskaņošanai 11.maijā notika latviešu pilsonisko grupu apspriede, kuŗas dalībnieki pārstāvēja 49 deputātus. Apspriedi vadīja Ulmanis, galvenais punkts bija prezidenta tiesība atlaist Saeimu, vienoties neizdevās. Publisko tiesību komisija 15.maijā izskatīja visus 96 3.lasījumam iesniegtos priekšlikumus un 11 no tiem atbalstīja. Bija ticams, ka šīs 11 lietas varētu pieņemt arī Saeima galīgā lasījumā:

1. vācu priekšlikumu svītrot Satversmes 30.pantu (30. Par noziedzīgu nodarījumu nevar uzsākt pret Saeimas locekli tiesas vai administratīvu vajāšanu bez Saeimas piekrišanas.);
2. 32.pantu papildināt, ka Saeimas loceklis nevar ieņemt atalgotu amatu ne tikai valsts vai pašvaldības dienestā, bet arī valsts autonomos uzņēmumos, kā arī uzņēmumos un iestādēs, kas saņem valsts līdzekļus;
3. Skujenieka (Progresīvā apvienība) un Štegmaņa (vācieši) priekšlikumu 48.pantā (2.lasījumā noraidītu), ka prezidents var atlaist Saeimu, bet tikai vienreiz uz tā paša pamata;
4. 50.pantā noteikt, ka, Saeimu atlaižot, prezidentam jāizsludina jaunas vēlēšanas, kam jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas;
5. redakcionāli precīzēt 53.pantu;
6. 59.pantā tomēr iekļaut visas trīs 2.lasījumā noraidītās daļas;
7. 66.pantā tomēr noteikt 2.lasījumā noraidīto, ka Saeimai nav tiesības palielināt valdības iesniegto budžeta projektu;
8. 71.pantā tomēr noteikt 2.lasījumā noraidīto redakciju, papildinātu ar to, ka prezidents var atlaist Saeimu, ja ļoti negrib izsludināt tās pieņemtu likumu;
9. Zemnieku savienības priekšlikumu 73.pantā lietu sarakstā, par ko nedrīkst rīkot tautas nobalsošanu, valsts parādu atlaišanu aizstāt ar valsts un valsts naudas iestāžu aizdevumu un prasījumu atlaišanu;
10. sociāldēmokratu priekšlikumu 74.pantā, ka Saeimā pieņemts un 72.panta kārtībā apturēts likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz 1/4 balsstiesīgo un vairākums balsojis par likuma atcelšanu;
11. redakcionāli precīzēt 81.pantu.

Taču joprojām — arī komisijā — vairākuma neguva neviens priekšlikums, kā pāriet uz tiešām prezidenta vēlēšanām. Šī lieta tiešām palika 18.maija Saeimas sēdes ziņā. Tomēr bija gaidāms, ka turpināsies Satversmes grozījumu atbalsta augšanas tendence:

Balsis	Nodot komisijām	1.lasījums	2.lasījums
Par	60	62	63
Pret	28	25	24
Atturas	2	0	1

Jā, Ulmanim Satversmes grozījumi bija tikai mānīšanās, taču tie atainoja laika garu un ieviestu visai atšķirīgu valsts iekārtu. Kā Latvija sagaidītu un pārciestu 2.pasaules kaŗu bez Ulmaņa apvērsuma, taču ar tādiem Satversmes grozījumiem, ir “kā būtu, ja būtu” daiļliterātūras žanra lieta. Kāda būtu mūsdienu Latvijas iekšpolītika, ja atjaunotā Satversme būtu ar 1934.gada grozījumiem — tāpat.