Tiesības un “tiesības”


Varu tik vēl un vēl ieteikt lielisku Juŗa Rudevska rakstu šīgada 1. “Jurista Vārda” numurā un būt pateicīgs, ka darbavieta pasūtina “JV” papīra izdevumu. Raksts ir baudāms arī tādam nejūristam kā es un — nezinu, vai apzināti — žurnālā ievietots tā, ka dara nākamo rakstu (Mārtiņa Pētersona “Ekonomiskās efektivitātes apsvērumi un Satversmē garantēto pamattiesību tvērums”), pieklājīgi izsakoties, viegli smieklīgu.

Raksts arī mudinājis beidzot uzrakstīt, kas galvā briedis jau sen: kā tad īsti ir ar cilvēktiesībām. Ir tā, ka ir tiesības — un “tiesības”. Tiesības — tās ir tiesības būt brīvam. Būt brīvam no tā, ka tevi kāds (pirmkārt, valsts) paverdzina. Tiesības netraucēti dzīvot savā nodabā — sākot jau ar tiesību dzīvot. “Tiesības” — tās ir “tiesības” paverdzināt citus. Dzīvot uz citu rēķina, atņemt citu darba augļus bez viņu piekrišanas, jo — “man pienākas”. Līdz pat “tiesībai” savu ērtību labad slepkavot citus.

Latvijas Satversme, paldies Satversmes patēviem (jo Satversmes 8.nodaļu pieņēma 1998.gadā), ir tiesību un “tiesību” sajaukums. (Protams, liela nozīme ir Rudevska minētai valsts attieksmei pret tiesībām — vai tā aizsargā pilsoņiem tāpat piemītošas tiesības, vai iedomājas piešķiŗam tās viņiem.) Piemēram, 100.pantā minēta tāda tiesība kā vārda brīvība, kas nozīmē brīvību teikt arī to, kas citiem nepatīk. Īstenībā nevis ‘arī’, bet tieši to, kas citiem nepatīk, jo tam, kas visiem patīk, nekādas vārda brīvības nevajag. Savukārt 109.pantā pasludināts, ka: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Tipiska “tiesība”, kuŗa nozīmē čaklu, apdomīgu un taupīgu pilsoņu aplaupīšanu, lai vartuŗi varētu par citu cilvēku naudu tēlot labdari un no mielasta galda šo to nomest par ubagiem padarītai tautai apmaiņā pret pareizu balsošanu.

Interesanti vērot, ka arī Latvijā tiesības aizstāv tie, kas grib būt pats sev kungs un kalps, bet “tiesības” — tie, kas grib valdīt citus vai vismaz dzīvot uz citu rēķina.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Viena atbilde to “Tiesības un “tiesības””

  1. $ Says:

    Satversmes nelaime ir tā, ka tā radās pagājušā gadsimta 20 gados, un to radīja sociālisti, kā kautko ļoti progresīvu, bet kā izrādās defektīvu.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: