Šodien priekš 90 gadiem — Satversmes sapulce balso par Satversmes 2.daļas pieņemšanu


1922.g. 5.aprīlī Satversmes sapulce turpināja iepriekšējā dienā sākto Satversmes 2.daļas “Pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem” izskatīšanu pa pantiem galīgā lasījumā, sākot no 100.panta. Salīdzinot ar 2.lasījumu, tika svītroti divi panti:

102. Visiem dzelzs-, ūdens un citiem satiksmes ceļiem ar vispārēju nozīmi jāatrodas valsts īpašumā un pārvaldē.

105. Latvijas pilsoņu fiziskais un garīgais darbs un viņu ražojumi atrodas valsts aizsardzībā.

Nopietni tika apspriestas skolu lietas. 107.pantā projekta 2.teikums pasludināja:

“Valsts un pašvaldības iestāžu uzturētās obligātoriskās mācības iestādēs mācība visiem skolēniem bez maksas un trūcīgu vecāku bērniem bez tam brīva arī barība, apģērbs un mācības līdzekļi.”

Ar 65 balsīm par, 59 pret un 1 atturoties, Satversmes sapulce galīgā lasījumā pieņēma mērenāku formulējumu:

“Valsts un pašvaldības iestāžu uzturētās obligātoriskās mācības iestādēs mācība visiem skolēniem bez maksas un nabadzīgu vecāku bērniem arī mācības līdzekļi.”

108.pantā kristīgo partiju deputāti piedāvāja minēt arī privātas skolas:

“Privātas skolas atvērt un uzturēt ir brīvi katram Latvijas pilsonim un likumīgām organizācijām.”

Kad sākās balsošana par priekšlikumu, sociāldēmokrats Pauls Kalniņš no vietas nokliedzās: “Visi melnie ceļas augšā!” Augšā cēlušies tomēr bija 72 deputāti, “pret” nebija neviena, atturējās 56, tā ka privātas skolas tika ierakstītas Satversmē.

Vienbalsīgi tika iekļauts jauns, 1081.pants:

“Visas skolas atrodas zem valsts uzraudzības.”

 Ticības lietās mācītājs Kārlis Irbe (kristīgie nācionālisti) bija ierosinājis piezīmi 109.pantā:

“Kareivjiem dodama iespēja izpildīt savas ticības prasības.”

Ar 59 balsīm par, 0 pret un 57 atturoties, arī šo piezīmi iekļāva Satversmē.

 Projekta 115.panta 1.teikumā latviešu valoda bija noteikta par valsts valodu:

“Latviešu valoda ir valsts valoda.”

 Vairāki latgaliešu deputāti bija iesnieguši priekšlikumu teikumu papildināt:

“… pie tam Latgalē latgaliešu izloksne visās iestādēs bauda valsts valodas tiesības.”

 Pēc nopietnām debatēm ierosinājumu atbalstīja vien 23 deputāti, tā ka skaitīt “pret” un “atturas” nemaz vairs ij jēgas nebija.

Kad visi panti bija izskatīti un nobalsoti, projekts izskatījās tā:

87. Visi Latvijas pilsoņi, neskatoties uz dzimumu un ticību, ir vienlīdzīgi likuma priekšā.

88. Kārtas Latvijā nepastāv. Muižniecības un citi tituli ir atcelti, un tos no jauna nevar piešķirt.

89. Latvijā ordeņus un citas goda zīmes neizsniedz, un viņas pilsoņiem nav tiesības tos pieņemt no citu valstu valdībām. Šis noteikums neattiecas uz kaujas nopelniem armijā.

90. Persona ir neaizskaŗama. Personīgo brīvību aprobežot vai ņemt var valsts vara tikai uz tiesas lēmuma pamata, izņemot likumā paredzētos gadījumus. Personām, kuŗām ņemta vai aprobežota personīgā brīvība, jāpaziņo vēlākais nākošā dienā, no kādas valsts iestādes un uz kāda pamata brīvības ņemšana notikusi, kā arī jādod minētām personām iespējamību nekavējoši celt pret tādu valsts varas rīcību sūdzības. Nelikumīga brīvības ņemšana vai aprobežošana sodāma.

91. Ierēdņus var saukt pie atbildības par nelikumīgu darbību kārtējā tiesā bez viņu priekšniecības atļaujas.

92. Pilsoņa dzīvoklis ir neaizskaŗams. Izņēmumi pielaižami tikai uz likuma pamata.

93. Vēstuļu, telegrammu un telefona sarunu noslēpums ir neaizskaŗams. Izņēmumi pielaižami likumā paredzētos gadījumos.

94. Pilsoņiem ir tiesība likuma robežās izteikt savu pārliecību vārdos, rakstos, zīmējumos un pārējos izteiksmes veidos. Šo tiesību nevienam nedrīkst liegt vai sašaurināt dienesta vai darba attiecībās.

95. Pilsoņiem ir tiesība apmesties un dzīvot kuŗā katrā valsts apgabalā, kā arī pārvietoties no viena valsts apgabala un otru un izceļot. Šo tiesību ierobežošana var notikt tikai izņēmuma gadījumos uz sevišķa likuma pamata. Ārpus Latvijas robežām viņas pilsoņi bauda valsts aizstāvniecību. Nevienu Latvijas pilsoni nevar izdot kādas citas valsts vajāšanai vai sodīšanai par polītiskiem noziegumiem.

96. Nāves sodi nepastāv.

97. Pilsoņiem ir tiesība, iepriekš pieteicot attiecīgai iestādei, kā slēgtās telpās, tā arī zem klajas debess sasaukt sapulces un mierīgi, bez ieročiem sapulcēties.

98. Pilsoņiem ir tiesība pieteikšanās kārtībā, nolūkos, kuŗi nerunā pretim sodu likumu noteikumiem, dibināt biedrības un savienības, kā arī viņu apvienības. Jūridiskās personas tiesības katra biedrība var iegūt uz likuma pamata.

99. Pilsētu, miestu un lauku sabiedrībām ir pašvaldības tiesības likumā nosacītās robežās.

100. Visiem pilsoņiem ir jāpilda kaŗa klausība saskaņā ar likumu, kuŗš kaŗavīriem var aprobežot viņu personīgās tiesības, ciktāl to prasa armijas organizācijas un disciplīna.

101. Valsts aizsarga privātu īpašumu. Privāta īpašuma ekspropriācija notiek valsts vajadzībām likumā noteiktā kārtībā un gadījumos pret atlīdzību.

103. Pasta un telegrafa satiksme ir valsts monopols.

104. Streiks ir likumīgs saimnieciskās cīņas līdzeklis. Streika brīvības ierobežošana var notikt uz sevišķa likuma pamata.

106. Zinātne un māksla ir brīvas. Valsts tās sekmē un dara pieejamas. Mākslas, vēstures un dabas pieminekļi atrodas valsts aizsardzībā.

107. Katram pilsonim ir obligātoriski jāmācās skolu likumos noteiktais laiks. Valsts un pašvaldības iestāžu uzturētās obligātoriskās mācības iestādēs mācība visiem skolēniem bez maksas un nabadzīgu vecāku bērniem arī mācības līdzekļi.

108. Obligātoriskās skolas uztur valsts un pašvaldības iestādes. Privātas skolas atvērt un uzturēt ir brīvi katram Latvijas pilsonim un likumīgām organizācijām.

1081. Visas skolas atrodas zem valsts uzraudzības.

109. Visiem pilsoņiem Latvijā pilna apziņas, ticības un kulta brīvība. Valsts aizsarga kulta izteiksmes brīvību, ciktālu šī izteiksme nerunā pretim pastāvošiem likumiem un noteikumiem par sabiedrības mieru un kārtību.
Piezīme. Kareivjiem dodama iespēja izpildīt savas ticības prasības.

110. Baznīca ir šķirta no valsts. Valsts baznīca Latvijā nepastāv.

111. Visu konfesiju piekritējiem ir tiesība pastāvošo likumu robežās biedroties reliģiskās sadraudzībās. Šīs sadraudzības ir autonomas savā uzbūvē un iekšējā dzīvē. Visas šīs sadraudzības ir publisku tiesību organizācijas, un viņām ir jūridiskas personas tiesības.

112. Jezuītu ordeņa darbība Latvijā ir aizliegta.

113. Amata personām reliģiskās sadraudzībās jābūt Latvijas pilsoņiem. Izņēmumi pielaižami uz sevišķa likuma pamata.

114. Laulība dibinās uz abu dzimumu tiesību vienlīdzības principa, un viņu kā ģimenes pamatu aizsarga valsts.

115. Latviešu valoda ir valsts valoda. Mazākuma tautību piederīgiem ir garantēta viņu valodas brīva lietošana kā runā, tā arī rakstos. Kādas mazākuma tautību valodas un cik tālu pielaižamas valsts, pašvaldības un tiesu iestādēs, noteic sevišķs likums.

116. Mazākuma tautības ir savās nācionāli kultūrālās lietās autonomas publiski tiesiskas organizācijas. Kādas mazākuma tautības par tādām uzskatāmas, kādi tām organi, kā arī šo organu kompetenci un ievēlēšanas kārtību noteic sevišķs likums.

117. Satversmes 60.pantā paredzētā gadījumā ministru kabinetam ir tiesība uz izņēmuma stāvokļa laiku apturēt vai ierobežot Satversmes 90., 92., 93., 94., 95., 96., 97. un 98.panta piemērošanu sevišķā likumā paredzētos apmēros.

Piebilstams, ka likumus pēc pieņemšanas vēl redakcionāli precīzēja (pantu numuri, valodas kļūdas u.c.) īpaša redakcijas komisija. Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste turpināja:

“Līdz ar to ir pieņemts 3.lasījums šim likumam, un es viņu likšu uz balsošanu visā visumā. Lūdzu tagad pacelties tos, kas ir par šīs Satversmes 2.daļas pieņemšanu. Tagad lūdzu pacelties tos, kas ir pret šīs Satversmes 2.daļas pieņemšanu. Beidzot lūdzu pacelties tos, kas atturējās no balsošanas. Balsošanas iznākums: par šo likumu nodotas 62 balsis, pret to nodotas 6 balsis un atturējušies 62, kopā 68, un 3.lasījumā šī Satversmes 2.daļa atraidīta. Iesniegts no Latgales bezpartejisko grupas un no Latgales zemnieku partijas sekošs paziņojums. Es lūgšu viņu nolasīt.”

Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs nolasīja:

Satversmes sapulces prezidijam!

Pamatojoties uz kārtības ruļļa 132.pantu, paziņojam, ka pie Latvijas Republikas Satversmes 2.daļas (8.nodaļas) nobalsošanas visā visumā Latgales zemnieku partijas frakcija un Latgales bezpartejisko grupa atturējās tāpēc, ka, minēto Satversmes daļu caurskatot, tika noraidīts priekšlikums par Latgales apgabala pašvaldību, kā arī nepieņemti citi uz Latgali attiecošies pārlabojumi un papildinājumi.

Latgales zemnieku partijas frakcijas vārdā: Juris Pabērzs

Latgales bezpartejisko grupas vārdā: Pēteris Lazdāns”

Un Čakste turpināja sēdi:

“Saskaņā ar šīs dienas lēmumu nāks apspriešanā likums par autonomiem valsts uzņēmumiem. Vārds referentam Šeram.”

Nākamā reize tik nopietnai Satversmes apspriešanai parlamentā pienāca 1933.—1934.g.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: