Kāda ir pensijas būtība? Tu iemaksā valstij darbspējas vecumā, valsts izmaksā tev pēc darbspējas vecuma.
Bet kāpēc valsts pa vidu, kāpēc nevar pats taupīt un krāt?
Galvenais arguments — valsts labāk nekā cilvēks pats spējot parūpēties par vecumdienām. Tiešām? Piemēram, man atklāj vēzi. Es labprātāk izlietotu līdzekļus, lai nekavējoties ārstētos, bet valsts labprātāk man tos atņems. Te arī suns aprakts — ne jau visi nodzīvo līdz pensijai, un valsts no tā iedzīvojas.
Pensijas arī izvirtina. Pirmkārt, tu nespēj izlietot paša nopelnīto pēc saviem ieskatiem. Otrkārt, “kāds darbs, tāda alga” attiecībā uz rīcību ar nopelnīto un tās sekām vairs nav spēkā. Zaudēta brīvība, iegūta atkarība no valsts un kultivēta bezatbildība. Iznākumā uzvedība pievēršas patēriņam. Zinot, ka ir savā vaļā, apzinīgs pilsonis gādātu, lai tam ir konts un zeķe; akcijas, fondi un obligācijas; zeme, māja un mežs. Un vissvarīgākais ieguldījums nākotnē — bērni.
Bet vienīgā kārtīgā pensija ir brīvprātīga.
Mans zelts ir mana tauta 
piektdien, 09.11.2012. 15.34
Labi zini ka ja būtu otrais variants tad tiem kas strādāja padumjlaikos – pensijas nebūtu vispār…
piektdien, 09.11.2012. 15.53
Otrais variants krievu laikos netika piedāvāts vispār — sociālistiskā valsts aplaupīja cilvēkus līdz pēdējai ādai. Sekas vēl tagad strebjam. Labākais, ko var darīt — pakāpeniski, 25 gadu laikā pāriet uz 2.variantu: saglabāt brīvprātīgu 3. pensiju līmeni; nekavējoties atcelt 2.līmeni un attiecīgi samazināt sociālo nodokli; lai nodrošinātu pensiju tagadējiem pensionāriem un priekšpensijas pilsoņiem, atstāt pakāpeniski rūkošu 1.līmeni, attiecīgi mazinot sociālo nodokli. Lielākie zaudētāji būtu tieši mans vecums, bet ko lai dara. Toties iegūtu visa sabiedrība.
piektdien, 09.11.2012. 16.36
Esmu dzīvojis gan ASV, gan Šveicē, kur ir aptuveni otrais modelis un man patīk. Patika gan tas, ka ir minimāli sociālie nodokļi (daži procenti jau ir, jo nav jau solīdi invalīdus un strādāt nespējīgus cilvēkus galīgi bez iztikas atstāt), gan tas, ka es pats nosaku, kā aug mana pensiju nauda. Protams, tur baņķieri iemanās visai labas komisijas noslaukt no pensiju krājējiem, tomēr tas, ka ir izvēles brīvība pārcelt savu kapitālu pie cita pārvaldītāja, liek censties. Un neviens baņķieris nespēj būt tik nesaimniecisks kā attiecīgo valsts institūciju darbinieki.
Es noteikti būtu par pakāpenisku 1. līmeņa atcelšanu, kaut arī zaudētu daļu labumu vecumdienās. Bet vismaz bērniem būtu kaut kas labāks. Vienīgi neticu, ka to mūsu apstākļos var ieviest. Tai pašā Šveicē un ASV pēdējos 200 gadus valda mežonīgais kapitālisms – visi zina, ka pašiem par sevi jārūpējas un 15-20% algas ik mēnesi kārtīgi atliek savā pensiju kontā. Ja Latvijā atceltu sociālo nodokli, esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku daļu iegūtās naudas nevis uzkrātu, bet gan tūlīt iztērētu, stāstot, ka ir to pelnījuši, jo grib dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, bet radot risku pēc pārdesmit gadiem iegūt milzīgu daudzumu nabagu, kuriem nebūtu pat minimālas pensijas un kuri sūdzētos kā valsts viņus ir iznīcinājusi. Ja cilvēki ir pieraduši dzīvot valsts apgādībā, tad neticu, ka to var tik viegli izskaust.
otrdien, 13.11.2012. 21.27
Grafu varēja papildināt, jo izglītības ministre nesaprot par pensijām:
Tu darbaspējas vecumā -> valsts -> pensionāri
Tavi bērni darbaspējas vecumā -> valsts -> Tu pensijas vecumā.
Un palasot autora rakstīto… ar neliekas, ka ir kaut kada izpratne un tiek lamāti pesionāri ne par ko. Problēma jau ir tā, ka plika nauda šodien ir daudz vairāk vērtīga par to vērtību, kāda tā būs nākotnē. Cilvēki PSRS laikos krāja bankās naudu, arī maksāja papildus nodokļiem sociālās iemaksas lai nebūtu atkarīgi no valsts… mana māte maksāja PSRS laikā iemaksas lai bērni saņemtu, sasniedzot pilgadību un varētu uzsākt dzīvi ar 1000 rubļiem, kuru vērtība, ņemot vērā ko par to varēja nopirkt tad bija daudz lielāka par mūsdienu Ls 1000. Un tad rodas daudzi morālas dabas jautājumi, kā tas sanāk, ka baudas reformas veidā vieni visu zaudē, bet citi aizsūta vagonos krievu rubļus un kļūst miljonāri? Kāpēc privatizējot nekas netika domāts par to, kā šo netaisnību izlīdzināt?
Tad vēl autors piemin par pensijām, kas izvirtina… ar ko tad var salīdzināt? Man neliekas, ka mūsdienu bezdarbnieks ir atbildīgs par valsti, ja depresijas dēl nodzeras. Par valsti ir atbildīgs ierēdnis un patlaban nomainot jebkuru ierēdni ar ilgstošu bezdarbnieku, pienesums valstij būtu nemainīgs. Vismaz bezdarbnieks, pastrādājot kādu laiku valsts iestādē, arī sevi saistitu ar valsti, bet patlaban Latvijas valsts ierēdnis un tehniskie palīgdarbinieki(a.k.a – ofisa planktons) ir ieguvuši, par nodokļu maksātāju naudu. Ja jau tev tā simpatizē liberālās idejas, tad patlaban būtu jaatlaiž viss Latvijas administratīvais aparāts, kura tēriņus neierobežo un nestimulē noteikts procents, atkarībā no budžeta un pie valsts vadīšanas šajā gadījumā varēja laist tikai tos cilvēkus, kas ir pierādījuši ar savu darbību kā veidot veiksmīgu biznesu, lai pēc tam varētu dot pienesumu publiskam labumam, vadot valsti… šo domu lūdzu nekritizēt, jo ta i diezgan aplama un dota salīdzinājumam.
Jo pensijas patlaban pilnīgi nerēķina nosociālajām iemaksām un nekad tā nav bijis – viss vienmēr ir bijis atkarīgs no tekošā budžeta. Un arī no otras puses skatoties, tagadējie pensionāri tiek apšmaukti, ja PSRS darba stāžu neņem vērā, jo tagadējā Latvija netika izveidota uz plikas vietas un PSRS laikā izveidotā un saglabātā infrastruktūra arī ir tagadējo pensionāru ieguldījums.
Atgriežoties pie sociālā nodokļa un katra atbildību par nākotni cik ir lasīts, tad Singapūras modelis ir interesants – tas nosaka to, ka valsts dod iespēju pilsonim iegādāties sev īpašumu, atkarībā no sociālajām iemaksām, kur valsts vēl dod naudu klāt tikpat daudz cik viņš ir iemaksājis. Laikam tas ir par to laiku, kad viņš iet pensijā, un ja ta padomā, tad reāli jau sociālās iemaksas ir valstij aizdota nauda, kuru nomirstot mantinieki nesaņem. Bet šeit ir jāņem vērā viens fakts – Singapūrā nav bezdarba un Singapūra praktiski ir valsts-korporācija, tādā klasiskajā izpratnē, kur korporācija atalgo ilggadēju lojālu darbinieku(jo visi pilsoņi pēc būtības tak strādā valsts labā, ne jau tikai ierēdņi), nevis vadās pēc principa – vispirms tavu, bet pēc tam katrs savu…
Zirgs:
ASV veselības aprūpe ir par maksu un šim modelim ir ļoti daudz mīnusu – tieši tāpēc tiek ieviests Obama Care, jo ASV daudz kur ir atpalikusi un tur, par spīti tam ko domā visā pasaulē ir arī nabadzība. Vispirms, ielaistas slimības un vēlāka slimību ārstēšana izmaksā valstij daudz vairāk, nekā ja cilvēks tiktu izārstēts par velti un operatīvi(tas pats par bezdarbu, kas rada depresiju – kas ir jāārstē). Ļoti smagu slimību rezultātā ir jāpaļaujas uz ziedojumiem un palīdzību, kas atšķirībā no Latvijas anglosakšu zemēs ir ieaudzināta daudz plašākā slānī, jo lielākā daļa cilvēku paši neko nespētu atļauties. Tad arī tavs mežonīgā kapitālisma variants nestrādā ar tiem cilvēkiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir palikuši kropļi un pirms tam nav iemaksājuši pietiekoši daudz sociālās iemaksas, lai vispār tālāk eksistētu – ja tu uzskati, ka valstij nav jārūpējas, bet katram ir jāatbild par sevi, tad ir jāatļauj eitanāzija, jo pašnāvība ir šo cilvēku vienīgais ceļš turpmākajā dzīvē. Manuprāt, sociālās iemaksas ir kā loterija priekš tiem kas izdzīvos un arī pie reizes tā Latvijā veic labdarības funkciju, kur valsts aprūpē smagi slimos utt.
P.S. Atvainojos par brīžiem bezsakarīgu domas izklāstījumu, bet sociālā aprūpe nav nekāds Gordija mezgls, kuru var atrisināt vienā cirtienā – tak paliks rētas un aizvainojums ļoti lielā daļā sabiedrības, kas nepavisam neveicinās valsts uzplaukumu. Man pašam liekas, ka labklājības ministra darbs ir vispiņķerīgakais kāds vien var būt, bet tieši tāpēc tur ir jālauza galvu par cilvēku labklājības problēmām un arī ļoti uzmanīgi jādomā, ko teikt sabiedrībai un ja cilvēks ir truls un neiejūtīgs, tad neko labu nevar gaidīt.
otrdien, 13.11.2012. 21.28
palabošu: baudas bija domats kā naudas un taustiņi ar tik tuvu novietoti, ka sanāk divdomīgi… 🙂
otrdien, 13.11.2012. 21.31
ehh, kādas kļūdas: patlaban Latvijas valsts ierēdnis un tehniskie palīgdarbinieki(a.k.a – ofisa planktons) ir ieguvuši, par nodokļu maksātāju naudu iegūstot iemaņas.