140 vārdu: kāda laimīga dzīve


Šodien man 39 gadi, >4 pāri pusmūžam (Latvijas vīrieša pusmūžs ir 34,4 gadi). Ir trūkumi un vājības. Ir darīts, ko nožēloju. Bet nevar sūdzēties. Krievu laiki iepotējuši nācionālismu un riebumu pret sociālismu, apzinīgā vecumā pieredzēta Atmoda —  līdz galam neīstenotā latviešu nācionālā atbrīvošanās, visticamāk, pagūšu baudīt vēl vienas sociālistiskas un prettautiskas Savienības sabrukšanu, līdz gadsimta vidum gan laikam nenovilkšu, lai redzētu tagadējās Krievijas foiderācijas galu. Ir lieliska dzīvesbiedre kopš skolas laikiem, lieliski bērni — gan pagaidām tikai divi, lielisks miteklis lieliskā rajonā visu mūžu, lielisks darbs deviņi gadi, dzīvojot konservātīvi un pēc brīva tirgus principiem — lielisks materiālais stāvoklis, lieliska partija, lieliska zeme bez nopietnām dabas nelaimēm, lieliska latviešu tauta un šodien lērums lielisku virtuālu sveicienu.

Augusts Bīlenšteins savas atmiņas nosauca “Kāda laimīga dzīve”, Miltons un Roza Frīdmeni — “Divi laimīgi cilvēki”. Un varbūt var uzdrošināties apgalvot, ka mana dzīve līdz šim bijusi laimīga.

Advertisements
%d bloggers like this: