Ko rakstīja latviešu avīzes 1.pasaules kaŗa priekšvakarā 1914.g.

Šodien aprit 100 gadu, kopš Austrijas troņmantinieka Franča Ferdinanda noslepkavošana Sarajevā 1914.gada 28.jūnijā iekustināja 1.pasaules kaŗa lavīnu. Lasot, ko rakstīja latviešu avīzes pēdējā miera laiku dienā, nekādus mākoņus Eiropas lielvaru starpā saskatīt nevar un nepamet izjūta, ka no slaktiņa varēja izvairīties, ja vien valdnieki būtu bijuši mazliet elastīgāki un ne tik stūrgalvīgi.

Vietējās valodas.

Pieprasījums par mātes valodas izdzīšanu no Baltijas tautskolām pieņemts valsts domē ar lielu balsu vairākumu. Pretim balsoja tikai labie un nācionālisti, kuŗiem ļoti paticis Rīgas mācības apgabala kūrātora cirkulārs kā viņu domu izteicējs.

Baltija

Krizburga. Gaisa kuģis. Vietējā ugunsdzēsēju biedrība 8.jūnijā (pēc vecā stila; pēc jaunā 21.jūnijā — R.E.) sarīkoja zaļumu svētkus iepretim muižai Daugavas salā, kur arī sarīkoja un laida gaisā gaisa balonu, kuŗš no vietas — no salas, pārlaidās pāri par Daugavas “kāju” un nolaidās zemē otrā salā. Kā “L.” ziņo, kuģi gaisā vadījis pats kuģa īpašnieks Skalbe, kuŗš kuģi pats pagatavojis.

Rīga

“Jaunās Balss” iznākšana atkal pārtraukta pāris dienas, kamēr administrātīvi sodītā un arestētā atbildīgā redaktora Antona vietā būs apstiprināts cits.

Jaunas tēlefona līnijas. Rīgas pasta un tēlegrafa iecirkņa valde iesniedza pasta un tēlegrafa virsvaldei priekšlikumu būvēt tēlefona līnijas no Liepājas pāri Možeiķiem un Jelgavu uz Rīgu un no Rīgas pār Valku un Pleskavu un Pēteŗburgu. Pēc iepriekšēja aprēķina izmaksāšot pirmā līnija 120,000 rbļ. un otrā 350,000 rbļ. Triju minūtu saruna maksāšot starp Liepāju un Rīgu 75 kap. un starp Rīgu un Pēteŗburgu  150 kap. Tik Rīgas Pēteŗburgas līnijai būšot starpstancija Pleskavā. Abas līnijas būvēšot ar īpašiem stabiem un bronzas drāti, kas maksājot 25 rbļ. pudā. Bez tam projektēta arī Aizputes=Kuldīgas tēle=

Peldēšanās Ķīšezerā savienota pastāvīgām nepatikšanām, pie kam sevišķi daudz šinī ziņā jācieš sievietēm no huliganu uzmācībām, tā ka viņām pat jāpeldas vaj krasta smiltīs. Ļoti ļaunu iespaidu tas atstāj īpaši uz abu dzimumu jaunatni. Otru ļaunumu jāizbauda arī vīriešiem no Čiekurkalna “pašpuikiem” un gaŗnadžiem, kuŗi peldētājiem nočiepj apģērbus, atstājot cietušos pavisam kritiskā stāvoklī. Nereti tie uzbrūk par ceļā peldētājiem, apdraudēdami dzīvību, jo policijas te trūkst. Tamdēļ attālākiem strādniekiem, kuŗi tikai ap 7 pārnāk mājās, nemaz nav iespējams pie līdzšinējās kārtības apmeklēt Ķīšezeru, kas būtu no liela svara gŗūtā darbā nogurdinātiem cilvēkiem. Cerēsim, ka kaut kas tiks taču darīts arī mūsu labā.

Atkal automobilistu nebēdība. Ķēču pagasta 45 g. vecais Pēteris Īzaks braucis vakar pēc pusdienas pa Pēteŗburgas šoseju no Rīgas uz mājām. Pie Juglas tilta ātri pabraukuši viņam gaŗām 3 uniformā ģērbušies automobilisti. Aiz ātras braukšanas automobilim nezin kas lēcis, tā ka tas Īzaka priekšā saslējies un drāzies gŗāvī. Šofers tomēr bijis tik apķērīgs, ka piepeši devis automobilim pretspēku un grūdies atpakaļ, bet tik neuzmanīgi, ka drāzies virsū Īzaka zirgam, kas aiz bailēm ieskrējis gŗāvī, kur iegāzies ar visu pajūgu un pašu braucēju. Automobilisti aizskrējuši, bet privāti ļaudis izcēluši laucenieku ar zirgu un pajūgu uno gŗāvja. Laucinieks ievainots tik gŗūti, ka zaudējis samaņu un aizvests uz pils. slimnīcu. Cietis arī zirgs un bojāts pajūgs. Automobiļa numurs bijis 1615.

Savādas zādzības. Dubultu peldu steķu turētāji žēlojas, ka izīrējamo peldu kostīmu zādzības aizvien pieņemoties.

Iekšzeme.

Pēteŗburga. — Valsts domes deputāti iesniedz likumu došanas ierosinājumu par to, ka gaiskuģotājam Sikorskim izmaksājama no valsts līdzekļiem 100,000 r. liela balva.

Varšava. Varšavas Ūniversitāti šogad beidza šādi latviešu studenti: jūridiskā fakultātē Antons Grāmatiņš no Beļavas un Konstantīns Balods no Rīgas; vēsturiski=filoloģiskā fakultātē: Kārlis Dāvs no Mēdzūlas un Antons Pommers no Praulienas; fizikas=matēmatikas fakultātē Pēters Liepiņš no Rozēniem (Valkas apr.). No šiem daži jau izpildījuši agrāk kaŗa klausību, bet citiem jāstājas tūliņ pie tās izpildīšanas.

Baltija

Dikļi, Valmieres apriņķī. Dziesmu svētku jubileja. Tagad Dikļu Labdarības biedrība pošas svinēt savas dziedāšanas biedrības 50 gadu gaviļu svētkus, uzaicinādama arī kaimiņu draudžu dziedātāju koŗus piedalīties, kuŗi arī laipni snieguši gaviļniecei rokas uz kopdarbību. Svētkus nodomāts jūlija mēnesī izrīkot tanī pašā vietā Dikļu mācītāja muižas parkā, kur svinēti pirmie dziesmu svētki, kā arī svinēta dziedātāju biedrības 25 gadu jubileja.

Ārzemes.

Jauns milzeņa tvaikonis “Bismarks”. Hamburgā ielaists ūdenī “Imperātora” klases trešais tvaikonis “Bismarks”. “Imperātora” kuģu klasē tagad ir trīs milzeņi “Imperātors”, “Vaterland” un “Bismark”. Ar šiem kuģiem sabiedrība nākotnē uzturēs kārtīgu satiksmi starp Hamburgu un Ņujorku — tikai 8 dienu ilgā braucienā.

Rīga.

II. Viskrievijas olimpiāde Rīgā 1914.g. sāksies 6.jūlijā (19.jūlijā pēc jaunā stila — R.E.) un vilksies divas nedēļas, t.i. līdz 20.jūlijam (2.augustam pēc jaunā stila — R.E.). .. Olimpiskās sacīkstes notiks dažādās vietās. Vieglās atlētiskās sacīkstes notiks uz rikšotāju biedrības skriešanās ceļa, kur ietaisīti vajadzīgi laukumi priekš lēkšanas, skriešanas, kāju bumbas sacīkstes. Ķeizarameža sporta biedrības laukumā notiks tenisa sacīkstes. Priekš peldēšanās sacīkstes vajadzīgie steķi un lēkšanas dēļi uztaisīti. Priekš airētāju konkurences tiek vestas sarunas ar pieņemamiem pavadu tvaikoņiem. Zirgu skriešanās notiks Zolitūdē, šaušanas sacīkste (ar visādiem šaušanas rīkiem) notiks Stopiņos. Vingrošanas sacīkstes, riteņbraukšanas sacīkstes u.c. notiks dažādās vietās.

Krievu=Baltijas vagonu fabrika pelnījusi pagājušā gadā tīra atlikuma 821,139 rbļ. 67 kap.

“Jaunā Dienas Lapa”.

Ilgākus gadus “Jaunās Dienas Lapas” darbība pie sociālisma sludināšanas maz tika traucēta un kavēta. Tagad, kur tautā iesākusēsstipra strāva, kas iziet uz sociālistiski=kosmopolītisko elementu kaitīgās darbības nostādīšanu īstā gaismā un viņu izspiešanu no tautas kopības, mums vairākkārt ziņojumos no laukiem nācies pienaglot min. lapas aģentu un viņas mācības izplatītāju rīcību. .. Vēl nesen vācu presē parādījās ziņas, ka mūsu sociāldēmokrati savus zirnekļa nagus izstiepjot galvenā kārtā uz presi, biedrībām un tautskolotājiem. Pret šo norādījumu sociāldēmokratiskā prese nekādu pārliecinoši atraidošu vārdu nevarēja atrast, — arī “J. Dienas Lapa” nē. Tā tad mūsu sociāldēmokratu taktika pastāv iekš tam — caur presi un biedrībām veicināt sociālistisko propagandu, kā arī izplatīt savas kaitīgās mācības tautskolotāju starpā. Ja ievēro to, kādu lomu mūsu tautas dzīvē spēlē prese un dažādas biedrības, ja ievēro arī to, kāds ārkārtīgs svars piekrīt tautskolotājiem pie bērnu garīgās attīstības, tad šāda mūsu sociāldēmokratu taktika visai saprotama. No šā stāvokļa izejot paliek saprotama arī “J. Dienas Lapas” mākslas recenziju rakstītāja Pe. Ge. ķengāšanās par J.Cimzes piemiņas koncertu un J.Cimzes audzēkņiem, kuŗu darbība atnesuse tikdaudz svētības latviešu tautā.

Albānijas jukas.

Ziņas no Albānijas runā viena otrai pretī, kas liecina, ka stāvoklis nav grozījies uz labo pusi. Pēc ziņām, kas nākušas caur Vīni, Prenks Bib=Doda, kuŗu uzskata kā Duraco un līdz ar to firsta Vilhelma glābēju, — sakāvis nemiernieku pulkus un atrodoties tikai 25 kilometri uz ziemeļiem no Duraco. Turpretī no Romas ziņo, ka nemiernieki ielenkuši Bib=Dodas spēkus, sagūstījuši pašu vadoni un atlaiduši vaļā tikai pret goda vārdu, ka uz priekšu vairs nepiedalīsies cīņā, kuŗu ved svešinieki pret albāniešiem. .. Turpretī nevar būs ne vismazāko šaubu, ka Dienvidus Albānijā valdības stāvoklis atzīstams par kritisku. Berata, Fieri un Elbasana jau nemiernieku rokās, Valona nespēšot ilgi turēties. Ar to vēl nav diezgan. Kā jau tas arī bija jādomā, ēpirieši no jauna iesāk savu gājienu uz ziemeļiem, lai pavisam atsvabinātos no Albānijas virsvaldības. ..

No Italijas nāk ziņa pēc ziņas, ka Ankonā un citās Adriatijas jūŗas ostās pulcējas kaŗa pulki. .. Vīnē izplatīts uzsaukums, lai pieteicas par savvaļniekiem priekš Albānijas. Vienā pašā dienā pieteikušies 1600 vīru. Starp tiem ievērojams daudzums Austrijas oficieŗu. Vaj Italija nedarīs to pašu?

Valsts Dome.

10.jūnija sēdē (23.jūnijā pēc jaunā stila — R.E.) noturēta slēgta sēde, kuŗā steidzamības kārtībā caurlūkoti no kaŗa un jūŗlietu ministriem iesniegti likumprojekti. Pieņemts 3 lasījumos likumprojekts par līdzekļu atvēlēšanu valsts aizsardzības uzlabošanai. Tālāk pieņemti 14 likumprojekti, to starpā par apakškareivju dienesta laika pagaŗināšanu par 3 mēnešiem, par līdzekļu atvēlēšanu Melnās jūŗas flotes steidzīgai pastiprināšanai, par speciāla garnizona sastādīšanu un uzturēšanu Pēteŗa Lielā jūŗas cietoksnī un likumprojektu, kas pagaidām aizliedz izvest uz ārzemēm pa Eiropas un Melnās jūŗas robežām armijas remontam vajadzīgos zirgus. ..

11.jūnija sēdē (24.jūnijā pēc jaunā stila — R.E.) priekšsēdētājs Rodzjanko uzaicina Valsts Domes locekļus piecelties un noklausīties Ķeizara Majestātes tēlegramas saturu uz priekšsēdētāja vārdu no 10.jūnija (23.jūnijs pēc jaunā stila — R.E.) 1914.g. Priekšsēdētājs lasa: “Uzdodu Jums izteikt Valsts Domei Manu sirsnīgu prieku no Domes pieņemtā patriotiskā lēmuma gadījumā par līdzekļu atvēlēšanu valsts aizsardzības pavairošanai. Nikolajs.” Skan ilgi un nerimstoši urra saucieni par atbildi uz visaugstāko tēlegramu.

Iekšzemes ziņas.

Daugavpils. Nodegusi Līvānu stiklu fabrika, kuŗa bija lielākā visā apgabalā.

Jauni sarežģījumi Balkānos.

Sakarā ar Albānijas konfliktu savāda kustība nomanāma arī Serbijā. Še pie stūres ir miermīlētāja Pašiča kabinets un tā pabalstītājs — karalis Petrs. Patlaban tomēr galvu sāk pacelt kaŗa partija. Tā enerģiski gatavojas uz nākamām vēlēšanām, domā dabūt parlamentā vairākumu un tad izvest plānus par Serbijas paplašināšanu.

Iedzīvotāju skaits.

Sociālistiskā iekārta novērsīs tos ekonomiskos motīvus, kuŗi tagad paaugstina laulībā iedošanās vidējo vecumu, iznīcinās prostitūciju un reizē ar to arī veneriskās slimības. .. Ja visu to ņem vērā, tad var uzskatīt par ticamu, ka sociālistiskā sabiedrībā dzimstība stipri pieaugs, kamēr mirstība mazināsies. ..

Ja sociālistiskai sabiedrībai draudētu izmiršana, tad sabiedrības spriedums visai stingri nopeltu bērnu dzemdēšanas aprobežošanu. Katra sieviete, kuŗai būtu par maz bērnu, tādēļ ka viņa lietotu mākslīgus līdzekļus gŗūtniecības novēršanai, tiktu uzlūkota kā augstāko cilvēces interešu pārkāpēja. Sakarā ar to rastos jauna seksuālā ētika, kuŗa liktu sievietēm kaunēties par tādu izturēšanos. ..

Jāatzīmē vēl, ka ļoti svarīgu praktisku nozīmi iegūs tikumiskas apziņas iejaukšanās vairošanās procesā tai aplokā, kur viņa darbojas jau no paša cilvēku sabiedrības sākuma — rāsas higiēnā, cilvēka fiziskas izdzimšanas novēršanā. .. Jau tagad daudz dabas pētnieki saprot draudošās briesmas un atzīst tā vienīgā līdzekļa nepieciešamību, kuŗš vien viņas var novērst. Un šis līdzeklis ir — dabiskas izlasas vietā, kuŗu secina cīņa dēļ eksistences, jānāk mākslīgai izlasai. Visiem slimīgiem īpatņiem, no kuŗiem dzimst slimi bērni, atsacīties no ģints turpināšanas, un tas, pie tagadējā medicīnas stāvokļa, kā mēs zinām, vēl nenozīmē atsacīšanos no laulības. ..

Ja tad arī vēl piedzims slimi bērni, tad tā būs pašu vecāku, ne vairs sociālo apstākļu vaina. Tad tiklab sabiedriskais spriedums, kā arī pašu vecāku sirdsapziņa nopels slimīgu cilvēku ģints turpināšanu. Katrs pieaudzis cilvēks, kuŗš nejutīsies sevi īsti veselu, jutīsies par savu pienākumu griezties pie attiecīga speciālista=ārsta dēļ padoma, vaj viņam ir ieteicams radīt sev pēcnācējus. Tad uz slimīga bērna piedzimšanu sabiedrība skatīsies apmēram tā, kā tagad uz ārlaulībā piedzimušiem.

Ko domā un dara Baltijā.

No Kuldīgas. Sērkociņu fabr. “Vulkan” administrācija solījusi sākot ar 15.jūniju (28.jūniju pēc jaunā stila — R.E.) ieviest 10 stundu darba dienu.

Vispārējā kronika.

Pāriešana no vienas ticības otrā. Valsts domes komisija pieņēmusi nolikumus par pāriešanu no vienas ticības otrā. Personai, kas grib pāriet citā ticībā, jāiesniedz par to paziņojums gubernātoram vaj pilsētas priekšniekam, kas par to paziņo abu ticību garīdzniekiem. 30 dienas pēc ziņojuma iesniegšanas pāriešana tiek ieskaitīta par notikušu.

Skolotāji un kooperācijas. .. Šinīs dienās Rīgas valsts bankas nodaļa saņēmusi finanču ministra paziņojumu, ka skolotājiem nav aizliegts darboties krājkasēs uz laukiem.

Ārzemju kronika.

Krize Serbijā. Vīnē saņemta ziņa no Belgrades, ka tur publicēts oficiāls paziņojums, ka troņamantinieks Aleksandrs, karaļa Pēteŗa slimības dēļ, iecelts par pavaldoni. Diplomātu aprindās valdot pārliecība, ka karalis Pēteris galīgi atsacīšoties no troņa, kuŗu tūlīt ieņemšot troņamantinieks Aleksandrs. .. Kāds diplomāts, kuŗš labi pārzinot apstākļus Serbijā, izteicies “R.Sl.” korespondentam: “Karalis Pēters stāvēja par daudz kaŗa partijas pusē. Viņa vecie sakari ar augstākiem oficieŗiem neļāva viņam nekad enerģiski pret tiem uzstāties. Troņa mantinieka Aleksandra iecelšana par pavaldoni ir pierādījums, ka valdība tagad nolēmusi enerģiski uzstāties pret kaŗa partiju.

Parīzē domājot, ka Belgrades notikumu rezultāts būšot — Serbijas un Austro=Ungarijas savstarpēja tuvināšanās.

Tirdzniecība un rūpniecība

Par Rīgas būvniecību liecina tas, ka šogad Rīgā pārdoti jau 100 miljoni ķieģeļu. Cena ir atkal kritusi uz 12 rbļ. tūkstots.

Malkas cenas Rīgā: bērzu 1450—1500, alkšņu un priežu 1325—1375, egļu 1270—1300 kap. saženā, 1 arš. gaŗa, bez pievešanas un saskaldīšanas.

Baltija.

No Cēsīm. No trim pusēm pilsētai ir priekšpilsētas un tikai viena puse, kuŗā atrodas Cēsu Pilsmuižas lauki, vēl nav apbūvēta, jo tur vēl Zīversa mantinieki neizdod zemi uz mūža nomu. Aiz dzelzceļa līnijas, atšķirta no pilsētas, atrodas viena “porštate'”, sauktie “Lauciņi”, kuŗiem satiksme ar pilsētu diezgan sarežģīta. Braucamais ceļš ved vairāk kā ar versti lielu līkumu, bet kājnieku ceļam, kas agrāki bija braucamais, bet ar dzelzceļu tika nogriezts, no dzelzceļa valdes tika aizmūrēts lielu gabalu mūŗa žogs priekšā. Vienīgi ar kaļķu rūpnieka L. gādību žoga mūrī tika atstāti mazi kājām gājēju vārtiņi un vieni lielāki oļu un kaļķu ielādēšanai vagonos. .. Runā jau labu laiku par gaisa tilta būvēšanu pār dzelzceļa līniju, ar ko “lauciniešiem” ar pilsētu un otrādi būtu satiksme atvieglota, bet šā projekta izvešanai vajaga labu sumu naudas, kuŗu kronis viens negribēs dot un pilsētai palīgā iet nav līdzekļu. Paši “Lauciņi” atrodas uz līdzena lauka, pa daļai arī ievalkā, uz seno lībiešu zemes gabaliem uzbūvēti. Bet šis līdzenums “Lauciņu” mūža rentniekiem=iebūviešiem dažā ziņā par sliktu. Nav krituma, uz kuŗieni nameļniekiem novadīt netīrumu kanāli. Tādēl arī pilsētas tēvi griezuši uz to apstākli vērību un izdevuši dažus noteikumus, kādas iestādes namsaimnieki nedrīkst ierīkot. Neskatoties nemaz uz krogiem, pēc kuŗiem daži “uzņēmīgi gari” vairākkārt pilsētas domi lūguši, bet bez panākuma, vēl nav brīv ierīkot pirtis un citas iestādes, kuŗām būtu novadāms netīrais ūdens, jo to nekur nevar novadīt. Pēdējā laikā daži nākuši uz domām uzmeklēt “Lauciņu” tuvā apkārtnē “ūdens rijējus”. Kā jau zināms, ap Cēsīm zemē atrodas oļu slāņi, kas kavē zemes virskārtā sakrājušios ūdeni iesūkties, jo nevar tik ātri atrast notecēšanai vajadzīgo ceļu. Tomēr Cēsis bagātas avoties un labu dzeŗamu ūdeni. Šur, tur no oļiem burbuļo laukā dzidri avoti. Tā ir zīme, ka arī starp klintīm un oļiem ūdenim ir savi ceļi. Tā arī vietām zemes virspusē atrodas tā sauktie ” ūdens rijēji”, visvairāk ievalkās, kuri “uzstrebjot” virsū sakrājušos ūdeni. Pa zināmu ceļu tad tas notek uz zemāku vietu. Priekš kādiem četriem gadiem arī Ruckas oļu lauztuvēs, pie Cēsu dzelzceļa stacijas, bija atlauzts kāds apakšzemes ūdens ceļš, tā ka ūdens piepludināja visu lauztuvi. Papriekšu domāj, ka atlauzta kāda apakšzemes upe, bet pēc pārliecinājās, ka tas “ūdens rijēja” ceļš. Viens tāds “rijējs” esot pie Cēsu draudzes skolas ievalkā, kur rudeņos un pavasaŗos sakrājas diezgan daudz ūdens, bet drīz vien tas nozūd. Ja nu uz vienu šādu “ūdens rijēju” izdotos aizvadīt netīrumu kanāli, tad ne tika vien kā pirts “bads” būtu novērsts, bet arī citas, kā amatniecības un rūpniecības iestādes, kur vairāk ar ūdeni darīšanās, varētu tikt ierīkotas.

J.Kramiņš