Pamattautas īpatsvars: latvieši un zviedri

Tiku internetos pieminēts:

Kas interesanti, ar visu šo dzimstības līmenis SWE nav ļoti augsts.
Vispār Eglājs pirms dažiem gadiem bija sarēķinājis, ka ap 2022. gadu etnisko zviedru Zviedrijā nebūs vairāk kā etnisko latviešu Latvijā. Turklāt zviedriem pamattautas īpatsvara sarukums turpinās…

— Jānis Bērziņš (@JnisBrz76081090) June 3, 2023

Kā tad īsti ir ar pamattautas īpatsvaru? Pirmkārt, jāliek vērā, ka Zviedrijā atšķirībā no Latvijas vai, piemēram, Somijas nepublicē kārtīgu kultūretniskās piederības statistiku. Jāiztiek ar to, kas ir, un labākais no tā ir — sadalījums pēc dzimšanas vietas (Zviedrijā vai ārzemēs) un vecāku dzimšanas vietas. Pamattautai tuvākais skaitlis ir Zviedrijā dzimušie, kam abi vecāki dzimuši Zviedrijā. Diemžēl šis rādītājs trešās paaudzes migrantus maģiski automātiski ieskaita zviedros, tāpēc, kā jau teicu, nav gluži korekts — patiesais zviedru īpatsvars ir zemāks. Taču, arī kā jau teicu, jāiztiek ar to, kas ir.

Otrkārt, Latvijā 3,2% iedzīvotāju tautība nav zināma. Pieņemt viņus visus par sveštautiešiem, kā to dara oficiālā Latvijas statistika, nav korekti, jo to vidū ir arī latvieši. Tāpat nebūtu korekti visus ieskaitīt latviešos. Vienkāršības labad pieņemu pa vidu — ka viņu sadalījums pēc tautības sakrīt ar zināmas tautības iedzīvotāju sadalījumu. Patiesībā latviešu īpatsvars nezināmā tautībā ir zemāks, 2015. gadā bija 31%. Šobrīd varētu būt vēl zemāks, jo pērn nezināmas tautības iedzīvotāju skaits būtiski palēcās — kā izskatās, Ukrainas bēgļiem masveidā neuzskaitīja tautību. Tas gan ir savādi, jo Ukrainā tautības izpratne līdzinās mūsējai, tāpēc grūtībām nebūtu jābūt. Bet, kā jau teicu, vienkāršības labad pieņemts, ka nezināmas tautības iedzīvotāju sadalījums sakrīt ar zināmo tautību sadalījumu.

Ievērojot iepriekš minēto, latviešu un zviedru īpatsvars ir tāds:

Te gan stateniskā ass parādīta visā teorētiskā gaŗumā no nulles līdz 100%, tāpēc īpatsvara maiņa visai lēzena, un nianses nevar saskatīt. Lai ieraudzītu smalkāk, vērts attēlot tieši maiņas intervallu:

Te redzams, ka 2019. gadā tiešām bija pamats prognozēt līniju krustošanos 2022. gadā. Tas nav noticis, jo Zviedrijas kolonizēšana pēdējos gados bijusi par kripatu lēnāka un Latvijā pērn iebraucis liels skaits Ukrainas bēgļu. Tik liels, ka tādu migrācijas apjomu krievu laikā sasniedza vien daži gadi — kolonistu plūdi pirmos pēckaŗa gados līdz 1949., kā arī izsūtīto atgriešanās 1956. gadā. Par spīti tam starpība starp Zviedriju un Latviju turpinājusi dilt — zviedru īpatsvars krīt vēl straujāk! Njā, n-tais piemērs, ka šobrīd Rietumeiropas kolonizēšana notiek straujāk, nekā Latvijā spēja tik centīgi pārkrievotāji kā Arvīds Pelše un Augusts Voss.

Kāda prognoze šobrīd? Pieņemot, ka nebūs nedz jaunu Ukrainas bēgļu, nedz līdzšinējo atgriešanās tēvijā, līknes krustojas nākamā gada sākumā. Kas to būtu domājis atmodas laikā, ka pēc ⅓-gadsimta, nieka vienas paaudzes pamattautas īpatsvars Zviedrijā būs zemāks nekā Latvijā!