Mēs bijām, esam un būsim — vai tiešām izmirstam?


Partijas kolēģi gada sākumā lūdza sagatavot dēmografiskā stāvokļa apskatu. Pērnā gada iznākumi vēl nav apkopoti, tas gaidāms jūnija sākumā, taču ir rudenī iznākusi dēmografijas gadagrāmata un Centrālās statistikas pārvaldes datubaze, kur var atrast, kas nu šobrīd pieejams. Sagatavoju apskatu, tas tika iespiests Nācionālās apvienības apkārtrakstā “Nacionālā Neatkarība”. Nav nekas slēpjams, tāpēc ņemiet par labu:

Advertisements

Eiropiešu nākotnes izredzes “Latvijas Avīzē”


Paldies “Latvijas Avīzei” par mana raksta iespiešanu. Salīdzinot ar te iepriekš rakstīto, izmantoti precīzāki skaitļi, un ir atsevišķi redakcionāli grozījumi. Vēl tik papildināšu rakstu ar saitēm, ko “LA” neievieto.

Ritvars Eglājs: Eiropiešu nākotnes izredzes

Nesen uzmanību piesaistīja “Breitbart” ziņu aģentūras vēsts par Vācijas dzimstību. Nolēmu aprēķināt vienkāršu demogrāfisku simulāciju vāciešu (un vispārinot – eiropiešu) nākotnes izredzēm. Nopietnai prognozei būtu jāzina pamattautas un sveštautiešu dalījuma dzimumvecumsastāvs (ne raupjāk kā pa piecu gadu vecumgrupām) un citi specifiskāki dati. Bet vienkāršoti var iztikt ar to, kas ir.

Kādi ir vācu statistiķu skaitļi? Summārais dzimstības koeficients 2015. gadā: 1,43 bērni pilsonēm un 1,96 ārzemniecēm. No 81,4 miljoniem iedzīvotāju pamatiedzīvotāji bijuši 64,3 miljoni jeb 79%. No 17,1 miljona imigrantu Vācijas pilsonība bijusi 9,3 miljoniem. Tā kā cilvēka demogrāfisko uzvedību kultūretniskā identitāte noteic daudz vairāk nekā uzņemšana pilsonībā, var pieņemt, ka sveštautiešu pilsoņu dzimstība ir tāda pati kā ārzemnieku. Tad pamatiedzīvotāju dzimstība bijusi 1,35 bērni. Pieņemot, ka 48,8% jaundzimušo ir meitenes, bruto ataudzes koeficients ir 0,954 sveštautiešiem un 0,659 pamatiedzīvotājiem. Tiesa, ne katrs jaundzimušais nodzīvo līdz savu bērnu radīšanas vecumam. Taču tādu nav daudz, vienkāršības labad un datu trūkuma dēļ šo var neievērot. Mātes caurmēra vecums bērna dzimšanas brīdī (paaudzes garums) bijis 31 gads.

Vācija ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā Eiropas valsts (neieskaitot Krieviju), un tās skaitļi līdzinās stāvoklim daudzviet Rietumeiropā. Tāpēc lietu var vispārināt līdz Eiropas valstij ar 1000 iedzīvotājiem un aplēst, kas būs pēc nieka divām paaudzēm – 2077. gadā, ja saglabāsies šābrīža dzimstība:

Laiks               Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (72%) 200 (28%)

2. paaudze (2077.) 343 (64%) 191 (36%)

Pamattautas stāvoklis jūtami pasliktinājies — no 3,8:1 attiecības līdz 1,8:1, tomēr bezcerīgs nav. Galu galā latvieši šīgada sākumā bija 63,1% Latvijas iedzīvotāju (gan ar augšupejošu tendenci).

Dzirdu balsis: bet migrācija, kā ar miljonu migrantu gadā? Jā, pērn Vācijā ārzemnieku migrācijas saldo bija +1,16 miljoni jeb 1,8% no pamattautas. Vācijas pilsoņu migrācijas saldo bija -18 tūkstoši, 0,02% pilsoņu skaita, un vienkāršības labad to var atmest.

Pārejot uz tabulu, 1,8% no 790 ir 14 vienības gadā jeb 434 vienības vienas 31 gada paaudzes laikā. Iznākums ar 2015. gada līmeņa migrāciju ir tāds:

Laiks                Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (45%) 634 (55%)

2. paaudze (2077.) 343 (25%) 1039 (75%)

Graujoši – jau nākamā paaudzē pēc nieka trīsdesmit gadiem sveštautiešu vairāk nekā pamattautas! Pēc divām paaudzēm pamattauta tādā mazākumā, kādā latvieši Rīgā nav bijuši pat vissmagākā pārkrievošanas brīdī. Jā, tāda imigrācija kā pērn Vācijā ilgtermiņā iznīcinās eiropiešu tautas. Lai gan kāds ilgtermiņš, ja nokļūšana mazākumā draud jau pēc trīsdesmit gadiem!

Vēl redzams, cik melīgi apgalvot, it kā vācieši (eiropieši) paši vainīgi – dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, pat ja pamattautas dzimstība būtu mazliet augstāka nekā migrantiem un tai piederīgo skaits paliktu 790 vienību līmenī, tik un tā migrācijas dēļ pamattauta pēc divām paaudzēm jau būtu pārmākta.

Atkal dzirdu balsis: nepārspīlē, šogad vairs nav tāda imigrantu iebrukuma, nebiedē cilvēkus! Labi, ņemam 2014. gadu, kad tāda migrantu iebrukuma vēl nebija. Ārzemnieku migrācijas saldo Vācijā: +577 tūkstoši jeb 0,9% pamattautas. Tabulā tas būtu 7 vienības gadā jeb 217 vienības paaudzes laikā. Lūk, iznākums ar tādu, it kā mērenu imigrāciju:

Laiks                Pamattauta Sveštautieši

0. paaudze (2015.) 790 (79%) 210 (21%)

1. paaudze (2046.) 521 (56%) 417 (44%)

2. paaudze (2077.) 343 (36%) 615 (64%)

Tā pati skuju taka, tikai ilgākā, tomēr saredzamā laikā. Taču migrācija nav nenovēršama dabas nelaime. Gluži otrādi, salīdzinājumā ar citiem demogrāfiskiem procesiem to visai viegli groza politiski lēmumi. Būtu tikai griba. Recepte ir zināma un vienkārša:

  • robežas slēgšana masu imigrācijai;
  • pabalstu u. c. atkarības sabiedrības elementu atcelšana, kas gan mazinātu valsts pievilcību migrantu acīs, gan celtu pamattautas dzimstību (par citiem pozitīviem efektiem saimniecībā un dzīvesziņā šoreiz nerunājot);
  • civilizēta repatriācija (grāmatas “Īstie labējie atgriežas” autors Daniels Fribergs piedāvā, kā tieši tas darāms: nesenu iebraucēju patvēruma tiesību pārskatīšana; neiecietība pret noziedzību; repatriācijas pabalsts; divpusēji līgumi, saistot ārvalstu palīdzību ar tautiešu uzņemšanu atpakaļ).

Sakāvnieciskumam nav pamata. Eiropiešu tautām ir laiks atmosties. Abās nozīmēs: ka jāmostas un ka ir pietiekami laika.

Eiropiešu nākotnes izredzes


“Breitbart” ziņa par Vācijas dzimstību piesaistīja vērību, un nolēmu parēķināt vienkāršu dēmografisku simulāciju vāciešu (un vispārinot — eiropiešu) nākotnes izredzēm. Nopietnai prognozei vajadzētu zināt pamattautas un sveštautiešu dalījumā dzimumvecumsastāvu (ne raupjāk kā pa piecu gadu vecumgrupām), dzimstības vecumreizuļus, mirstības un migrācijas dzimumvecumreizuļus. Bet ļoti vienkāršotā variantā var iztikt ar to, kas ir. Proti, ņemam summāro dzimstības reizuli no “Breitbart” ziņas un apaļojam līdz vienai zīmei aiz kommata: 1,4 bērni pamattautai un 2,0 sveštautiešiem. Vācijas statistiķi teic, ka pērn pamatiedzīvotāji bijuši 79,0%. Noapaļojam attiecību līdz 80/20, kas atbilst stāvoklim daudzviet Rietumeiropā. Pieņemam, ka paaudzes gaŗums ir 30 gadu, un skatāmies, kas būs pēc divām paaudzēm, 2075.gadā:

Laiks Pamattauta Sveštautieši
0.paaudze (2015.) 80 80% 20 20%
1.paaudze (2045.) 56 74% 20 26%
2.paaudze (2075.) 39 66% 20 34%

Pamattautas stāvoklis jūtami pasliktinājies — no 4:1 attiecības līdz 2:1, tomēr bezcerīgs nav.

Dzirdu balsis: bet migrācija, kā ar miljonu migrantu gadā? Jā, pērn Vācijā iebrauca 1,16mln ārzemnieku, kas ir 1,4% no Vācijas 81,2mln iedzīvotāju 2015.gada sākumā un 1,8% no pamattautas. Pārdzenot uz tabulu, 1,8% no 80 ir 1,4 vienības gadā (noapaļoju) jeb 42 vienības vienas 30 gadu paaudzes laikā. Iznākums ar migrāciju 2015.gada līmenī ir tāds:

Laiks Pamattauta Sveštautieši
0.paaudze (2015.) 80 80% 20 20%
1.paaudze (2045.) 56 47% 62 53%
2.paaudze (2075.) 39 27% 104 73%

Graujoši — jau nākamā paaudzē, pēc nieka 30 gadiem sveštautiešu vairāk nekā pamattautas! Pēc divām paaudzēm pamattauta tādā mazākumā, kādā latvieši Rīgā nav bijuši pat vissmagākā pārkrievošanas brīdī. Bet tā jau šobrīd ir dzīves īstenība ne vienā vien Vācijas lielpilsētu skolā. Šis ir tas, ko esmu vairākkārt teicis — imigrācija tādā apmērā kā pērn Vācijā ilgtermiņā iznīcinās eiropiešu tautas. Lai gan kāds ilgtermiņš, ja nokļūšana mazākumā draud jau pēc 30 gadiem!

Vēl te redzams, cik melīgs apgalvojums, it kā vācieši (eiropieši) būtu paši vainīgi — dzemdējiet bērnus, un viss būs kārtībā. Nē, ja pamattautas dzimstība būtu migrantu līmenī un piederīgo skaits attiecīgi paliktu 80 vienību līmenī, tad tik un tā migrācijas dēļ pamattauta pēc divām paaudzēm jau būtu pārmākta.

Un atkal dzirdu balsis: nepārspīlē, šogad vairs nav tāda imigrantu iebrukuma, nebiedē cilvēkus, Ritvar! Labi, ņemam 2014.gadu, kad tāda migrantu iebrukuma vēl nebija. Ārzemnieku migrācijas saldo Vācijā: +577tk, tātad 0,9% pamattautas. Tabulā tas būtu 0,7 vienības gadā jeb 21 vienība vienas 30 gadu paaudzes laikā. Lūk, iznākums ar tādu, it kā “mērenu” imigrāciju:

Laiks Pamattauta Sveštautieši
0.paaudze (2015.) 80 80% 20 20%
1.paaudze (2045.) 56 58% 41 42%
2.paaudze (2075.) 39 39% 62 61%

Tā pati skuju taka, tikai ilgākā, tomēr saredzamā laikā, jo 2075.gads ir tikpat tālu, cik 1955.gads — un 1955. nav nekādi aizlaiki.

Taču migrācija nav nenovēršama dabas nelaime. Gluži otrādi, salīdzinot ar citiem dēmografiskiem procesiem, to samērā viegli groza polītiski lēmumi. Būtu tik griba. Recepte ir vienkārša:

  1. robežas slēgšana masu imigrācijai;
  2. pabalstu u.c. atkarības sabiedrības elementu atcelšana, kas gan mazinātu valsts pievilcību migrantu acīs, gan celtu pamattautas dzimstību (par citiem pozitīviem efektiem saimniecībā un dzīvesziņā šoreiz nerunājot);
  3. civīlizēta repatriācija (grāmatas “Īstie labējie atgriežas” autors Daniels Fribergs piedāvā, kā tas varētu izskatīties).

Sakāvniecismam nav pamata. (Starp citu, te lasīšanas un pārdomu vērts raksts par sakāvniecismu.) Eiropiešu tautām ir laiks atmosties. Abās nozīmēs: ka jāmostas un ka ir pietiekami laika.

Ušakova kampaņu ietekme uz Rīgas iedzīvotāju sastāvu


Izlasīju “Rīgas Apriņķa Avīzē” interviju ar Olaines novadveci, kur tiek pieminēta Rīgas domes cīņa par iedzīvotāju piesaistīšanu, un iedomājos papētīt, kā Rīgas domes kampaņas ietekmējušas galvaspilsētas iedzīvotāju skaitu un sastāvu. Pētīšanai ņēmu iedzīvotāju reģistra, ne Centrālās statistikas pārvaldes datus. CSP dati gan vairāk atbilst īstenībai, taču iedzīvotāju reģistra statistiku publicē divreiz biežāk (divreiz, ne vienreiz gadā) un tieši iedzīvotāju reģistra datus izmanto vēlēšanās, kur noteic, kam piederēs Rīgas atslēgas. Raksta tapšana maķenīt ievilkās, jo gribēju sagaidīt publicētus un izmantot jaunākos (1.jūlija) iedzīvotāju reģistra datus.

Kā atceramies, kopš iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām bijušas divas Ušakova kampaņas: 2013.gada beigās rīdzinieka kartes un nupat gadumijā un gada sākumā nekustamā īpašuma nodokļa. Kampaņu mērķis ir dabūt deklarējušos iedzīvotāju ienākuma nodokli Rīgas domes tēriņiem. Kā tas ietekmējis iedzīvotāju skaitu? Lūk, tā:

Rīgas iedz.sk.

Nekā nevar saskatīt? Visu laiku turas ap 700tk? Labi, pievelkam stabiņu galus tuvāk:

Rīgas iedz.sk. vēl

Nu var redzēt, kā apvienojas divas lietas: pamattendence Rīgai tukšoties un Ušakova kampaņas, kuŗas atkal papildina iedzīvotāju skaitu. Un kas deklarējas Rīgā? Cilvēki no pārējās Latvijas, tātad jūtami latviskāka kopa nekā Rīgas iedzīvotāji (latviešu īpatsvars Rīgā ir 48%, pārējā Latvijā 70%). Vai tas redzams arī statistikā? Lūk, kā pa pusgadiem mainījies zināmu latviešu, krievu un citām tautām piederīgu skaits:

Rīgas iedz.sk. pa tautām

Latviešiem tāpat ir labvēlīgāki dabiskās kustības un migrācijas rādītāji, bet Ušakova kampaņas papildus vairojušas Rīgā reģistrēto latviešu skaitu par vairāk nekā 10 tūkstošiem, un tas ir 1…2 Rīgas domes mandātu vērtībā.

Var iebilst, ka Rīgas dome vietā ieguvusi līdzekļus “Saskaņas” varas un atkarības sabiedrības stiprināšanai: mēs jums labumus, jūs mums balsis — un tā tas darbojas, kamēr ir citu cilvēku nauda, ko notriekt. Jā, tādā veidā “Saskaņai” izdevās 2013.gadā gūt ~15% latviešu balsu. Taču katram sociālismam reiz beidzas citu cilvēku nauda — un tāpēc kampaņveidīgi meklē vēl citus cilvēkus. Otrkārt, jo vairāk atkarības sabiedrības, jo vairāk citu cilvēku naudas vajag tās uzturēšanai un jo mazāk atliek tās paplašināšanai. Treškārt, pēc 2013.gada bijis Krievijas iebrukums Ukrainā, kā dēļ vērā liekama vēlētāju daļa atkrita no “Saskaņas”. Ceturtkārt, Ušakovam neizdosies dabūt ne 15% klāt nākušo latviešu balsu — cilvēki ir nikni uz viņu, ka piespiesti deklarēties Rīgā.

Tā ka var secināt, ka Rīgā deklarēšanās kampaņu ietekme uz iedzīvotāju sastāvu bijusi darīt to latviskāku. Ušakovs ieguvis naudu, bet zaudējis balsis.

Kuŗi izmirst un kuŗi izbrauc — 21.gs. Latvijas tautību sastāva maiņas sastāvdaļas vienā vienkāršā tabulā


Labi ļaudis lūdza šī gadsimta iedzīvotāju skaita maiņas sastāvdaļu izvērsumu pēc tautības. Lūdzu:

Tauta 2000.g. tautskaite 2011.g. tautskaite Starpība Dabiskā kustība Migrācijas saldo
latvieši 1373599 57,8% 1290245 62,3% -83354 -6,1% 27,2% -37871 -2,8% 33,3% -45483 -3,3% 23,5%
krievi 704729 29,6% 559334 27,0% -145395 -20,6% 47,4% -49039 -7,0% 43,1% -96356 -13,7% 49,9%
citi 299055 12,6% 220792 10,7% -78263 -26,2% 25,5% -26961 -9,0% 23,7% -51302 -17,2% 26,6%
KOPĀ 2377383 2070371 -307012 -12,9% -113871 -4,8% -193141 -8,1%
Piezīmes. 1. Nezināmai tautībai piederīgie tautskaitēs sadalīti proporcionāli zināmām tautībām.
2. Tā kā latviešu pārtautošanas bilance tuva nullei, pieņemts, ka pārtautošanas nav. Faktiski krievu izceļošana bijusi lielāka un sīkāku tautu — mazāka.
3. Dabiskā kustībā ieskaitīts 3/4 2000.g. (jo tautskaite notika 31.martā) un 1/6 2011.g. (jo tautskaite notika 1.martā)

It kā jau acīmredzami, tomēr atļaujos vēlreiz norādīt, ka dēmografiskie procesi darbojas latviešu labā. Īpaši daiļrunīgas pēdējās slejas. Migrācijas saldo latviešu daļa mazāka par 1/4, kaut latvieši šai laikā bijuši ~3/5 iedzīvotāju. No tāda cilvēku skaita, kur latviešiem viens zudis uz Britu salām, krieviem Latviju pametuši 4…5. Iznākumā 2012.g. tautas nobalsošanā par krievu valsts valodu Britu salās krievu valodu atbalstīja vairāk nekā Latvijā, kaut Lielbritaniju un Īriju krievi nevienu dienu nav okupējuši un kolonizējuši.

Dena Brauna “Inferno”, un vai pasaulē par daudz cilvēku


Dens Brauns. InfernoSieva bija bibliotēkā paņēmusi jaunāko Dena Brauna spriedzekli “Inferno”, abi izlasījām, un nu varu dalīties iespaidos.

“Inferno” ir kārtējais gabals, kur galvenais varonis rokrokā ar sieviešu dzimuma pavadoni glābj pasauli. Kad pienāk laimīgas beigas, visi apmierināti — lasītājs pakutinājis nervus, autors patūcinājis kabatu.

“Inferno” tas izpaužas tā: no “Da Vinči” koda un citiem iepriekšējiem Dena Brauna gabaliem pazīstamais Roberts Lengdons glābj pasauli no nojūgušās zinātnieka, kuŗš iedomājies, ka pasaulē pārāk daudz cilvēku un tāpēc cilvēku suga krietni jāizdeldē, uzlaižot tai negantu sērgu.

Brauna stiprā puse ir topografiski notikumu vietu apraksti. Šoreiz darbība notiek Florencē (lielāko daļu grāmatas), Venēcijā un Stambulā, un man atliek vien nožēlot, ka spēju novērtēt tik pēdējo, jo divās pirmās bijis neesmu.

Sižets aizrauj, valoda viegli uztveŗama, dalījums īsās nodaļās lasīšanu atvieglo vēl vairāk, un Dina Kārkliņa teicami iztulkojusi latviski.

Tomēr kopumā “Inferno” trūkumi ir smagāki par jaukumiem. Pirmkārt, kā jau minēju, pagalam nodrāzta konstrukcija.

Otrkārt, ir daiļdarbi, ko salkanu dara varoņu primitīvisms — jau pirmās lappusēs kļūst skaidrs, kuŗš ir nesatricināmi labs un kuŗš nesatricināmi ļauns, un tā iepriekš paredzami līdz beigām. Dens Brauns kritis pretējā galējībā: beigās pilnīgi nekas nav tā, kā šķiet sākumā. Tas ir tik mākslīgi un samāksloti, ka maitā grāmatu tikpat, cik primitīvisms.

Treškārt, esmu bezdievis, bet arī man nepatīkami, ka Dens Brauns grāmatā laiku pa laikam gaŗāmejot jēli nospļaujas Vatikāna virzienā.

Ceturtkārt un galvenokārt, intrigas sakne. Nojūdzies zinātnieks iedomājas, ka pasaulē pārāk daudz cilvēku — tas ir pieņemami, jo arī īstenībā ir cilvēki, kas tā iedomājušies. Nepieņemami, ka Dens Brauns šo aplamību nekādi neatspēko. Divas ievērojamākās sieviešu dzimuma varones būtībā piekrīt galvenajam ļaundarim, tik viņu revolūcionārā apziņa vēl nav nobriedusi neizbēgamam secinājumam. Pēc samudžinātiem samudžinājumiem galvenais ļaundaris beigās izrādās galvenais labdaris, jo vīruss, ko tas radījis, nevis nogalina cilvēkus, bet “tikai” padara neauglīgu trešdaļu cilvēces. Lengdons atviegloti uzelpo, abas sievietes dodas uz Ženēvu klārēt pasaulei, cik nu būs labi. Laimīgas beigas.

Te arī nopietnākais, ko grāmata mudina pārdomāt — kam tādas aplamības vajadzīgas? “Inferno” sižeta ritēšanai vai Dens Brauns tiešām arī pats iedomājies, ka pasaulē par daudz cilvēku, un izmanto grāmatu savu iedomu propagandai? Galvenā ļaundaŗa motīvs tiek atklāts 133.lpp. sarunā ar Pasaules veselības organizācijas priekšnieci. Kas mainītos, ja priekšniece nevis klusībā piekristu ļaundarim, bet racionāli atspēkotu aplamības? Grāmatā tāpat varētu palikt ~600 lappušu, jo nojūgšanās ir irracionāla. Laimīgām beigām būtu jākļūst maķenīt citādām, bet Dens Brauns ir gana meistarīgs, lai to spētu. Šie apsvērumi mudina atmest domu par sižeta ritināšanas vajadzībām.

Tāpēc laikam jāpaskaidro, kāpēc apgalvojums, ka uz Zemes par daudz cilvēku, ir aplams. Pretēji “Inferno” rakstītam Zemes iedzīvotāju skaits neaug eksponenciāli (vienādā laikā vienādu reižu vai procentu skaitu). Uz Zemes notiek dēmografiska pāreja no augstas dzimstības un mirstības uz zemu dzimstību un mirstību. Vispirms medicīnas sasniegumu iespaidā krītas mirstība, tad cilvēki apjēdz, ka vairs nevajag septiņus bērnus, lai trīs izdzīvotu līdz savējo bērnu radīšanai, un tad krīt arī dzimstība. Starpā ir brīdis, kad iedzīvotāju skaits visai strauji aug:

Dēmografiskā pāreja

Es pats par dēmografisko pāreju uzzināju 80.gadu otrā pusē, kad gāju Jauno ģeografu skolā un par sasniegumiem saņēmu balvā 80.gadu pirmā pusē izdotu Dēmografijas enciklopaidiju krievu valodā. Patiesība zināma sen, vajag tik redzīgas acis un dzirdīgas ausis.

Lūk, kāds ir pasaules iedzīvotāju skaita maiņas ātrums:

Pasaules iedzīvotāju skaita augšanas ātrums

Ja iedzīvotāju skaits augtu eksponenciāli, grafikā būtu redzama taisna līmeniska līnija, bet dzīvē tas aug arvien lēnāk un lēnāk (redzami arī sociālisma celšanas panākumi Ķīnā ap 1960.g., bet par to šoreiz ne).

Vai ir kāds maksimālais iedzīvotāju skaits, lai cilvēce varētu uzturēt sevi bezgalīgi ilgi un ar ērtībām? Varbūt. Neviens gan to vēl nav droši noteicis vai pierādījis. Tomēr skaidrs, ka tas nav konstants: ar elektrību tas ir viens un bez elektrības cits, ar minerālmēsliem viens, bez minerālmēsliem cits utt. Tāpat skaidrs, ka tas ir daudz lielāks nekā tagadējais un pārredzamā nākotnē iespējamais pasaules iedzīvotāju skaits, nevis četri miljardi, kā apgalvots “Inferno”.

Grāmatā lielākas ticamības radīšanai ievietots pāris maldinošu grafiku, no kuŗiem murgaināko (178.lpp.) atļaujos ievietot:

Visaugstākā mērā stulbs grafiks

Nesaistīti, neizprotami rādītāji bez skalas un mērvienībām — jo tikai tā var pamatot, ka cilvēku par daudz! Tāpat Manilā, kas tik atbaidoši aprakstīta 446.lpp., kopš gadsimtu mijas, uz ko apraksts attiecas, cilvēki nav pārvērtušies par dzīvniekiem, kā apgalvo “Inferno”. Filipīniešu dzīves apstākļi, kā rāda tautskaišu dati, uzlabojas.

Aizdomas par Dena Brauna tendenciozitāti nostiprina nekritiska Maltusa piesaukšana (186.lpp.), kā arī tāds eiģenikas apraksts (371.lpp.):

— Tas viss baisi atgādina eigēniku, — Lengdons atbildēja.

Dzirdot šo vārdu, Sinskija sajuta pārskrienam nepatīkamus drebuļus.

Četrdesmitajos gados nacistu zinātnieki bija izmēģinājuši roku tehnoloģijā, ko paši bija nodēvējuši par eigēniku. Tas bija mēģinājums likt lietā primitīvu gēnu inženieriju, lai palielinātu to cilvēku dzimstību, kam piemīt noteiktas “vēlamas” ģenētiskas iezīmes, vienlaikus samazinot to cilvēku dzimstību, kuru etniskās iezīmes ir “mazāk vēlamas”.

Etniskā tīrīšana ģenētiskā līmenī.

Atvainojiet, eiģenikai vārdu deva 1883.gadā, kad mazā Ādolfiņa vēl vecāku plānos nebija. Turpmākos gadu desmitus eiģenika bija kreiso aprindu iecienīta progresīva, zinātniska filosofija un nodarbošanās. Un tikai tad Hitlers to pārņēma savā sociālisma variantā.

 Tā ka secinājumi:

  • pirkt “Inferno” nav vērts;
  • ja gribas, var paņemt bibliotēkā;
  • svarīgi apzināties, ka tā ir daiļliterātūra;
  • diemžēl ne augstākā labuma;
  • ja ir vēlēšanās pēc zinātniski pamatotāka spriedzekļa, varu ieteikt un aizdot Maikla Kraitona “Baiļu stāvokli”.

Kāds rezultāts ir latviešu dēmografijas mačā


Dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām. Kā klājas latviešiem dēmografijas mačā par Latvijas iedzīvotāju sastāvu?

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2012.g. skaitļi:

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 10,6 12,4 4,9 8,7 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 8,3 17,1 8,7 17,5
Starpība +2,3 +4,7 -3,8 +8,8
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši -1,8 -3,8
Pārējie -8,8 -8,8
Starpība +7,0 +5,0
KOPĀ
Latvieši -5,6
Pārējie -17,6
Starpība +12,0

Un, ja reiz ir skaitļi, var pamēģināt tos parādīt uzskatāmāk attēlā:

Latviešu un pārējo tautu dēmografiskie rādītāji

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā. Zīmīgi, ka visvairāk latviešu labā darbojas tieši izbraukšana;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu nosedz plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā.
%d bloggers like this: