Dzimušo skaits pēc mātes un bērna tautības jeb kas bija pirmais — vista vai ola


Kā iepriekš rakstīju, Centrālā statistikas pārvalde mani laipni un zibenīgi aplaimojusi ar pērn dzimušo sadalījumu pēc mātes un bērna tautības:

Dzimuši 2015. pēc mātes, bērna tautības

Ko var secināt? Vairākas lietas. Galvenais — te var redzēt, kā, mainoties paaudzēm, notiek pārtautošana. Taču ne pilnībā: par tautību precīzāks kultūretniskās piederības rādītājs ir valoda, un par to diemžēl ziņu nav. Bet pārtautošana parasti notiek tā, ka cilvēki vispirms atmet savu valodu un pārņem jaunu, bet tautība kādu laiku vēl paliek izcelsmes rādītājs.

Un tomēr — kas te redzams? Vispirms — kādai daļai bērnu palikusi mātes tautība. Turklāt jārēķina divos līmeņos: pirmkārt, skaidri un gaiši palikusi; otrkārt, pieņemot, ka neizvēlētas tautības bērniem palikusi mātes tautība:

Tautības saglabāšanās bērnos 2015

Redzamas trīs tautu grupas:

  1. latvieši, kas ir visnoturīgākie skaita un pamattautas apziņas dēļ;
  2. krievi, kas saglabājuši SPRS valdošās tautas vietu pārtautošanā, un čigāni un žīdi, kas spējuši gadsimtiem izdzīvot bez savas zemes;
  3. citas tautas, kas aktīvi pārtautojas.

Intereses vērta arī neizvēlēta (nezināmas) tautība. Šīs iespējas pastāvēšana rada grūtības noteikt precīzu tautību sastāvu. Piemēram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm, šī gada sākumā Latvijā bija 1969tk iedzīvotāju: 1216tk latviešu, 504tk krievu, 207tk citu tautu un 42tk nezināmas tautības. Kāds ir latviešu īpatsvars? Izdalot latviešu skaitu ar kopskaitu, iegūst minimālo latviešu īpatsvaru — ja neviens nezināmas tautības iedzīvotājs nebūtu latvietis, tad 61,8%. Pieskaitot nezināmos latviešiem, iegūst maksimālo īpatsvaru — ja visi nezināmie būtu latvieši, tad 63,9%. Bet patiesība kaut kur pa vidu. Tāpēc parasti pieņem (arī es to uzskatu par labu pirmo tuvinājumu), ka nezināmo sadalījums ir tāds pats kā zināmo. Tad pietiek latviešu skaitu dalīt ar zināmo kopskatu un iegūt 63,1%.

Bet nezināmo sadalījums tomēr nav tāds pats kā zināmo. Raksta sākumā aplūkojamā tabula apstiprina pieņēmumu, ka vājākas tautības apziņas un prestiža dēļ sveštautiešu starp nezināmiem vairāk nekā starp zināmiem: no nezināmas tautības dzimušiem pērn tikai 31% bija latviešu bērni. Diemžēl precīzi noteikt visu nezināmo sastāvu nav iespējams (ja nu vienīgi statistiķi var izrakt tādas tabulas kā raksta sākumā par visu laiku kopš 1992.gada), tāpēc būs vien jāiztiek ar pieņēmumiem un tuvinājumiem.

Un kā ar tiem, ko vecāki ieskaitījuši citā, ne savā tautā? Pārsvarā aizgājuši latviešos un krievos:

 Bērnu pāreja latviešos un krievos 2015

Tad ko, varam laimē diet, ka viss tik labvēlīgi latviešiem — vairāk nekā 1/5 krievu bērnu ir latvieši un mazākām slāvu tautām pat vairāk latvieši nekā krievi? Nē, nevaram. Jo te ir tas, ko minēju raksta sākumā — kāda ģimenes valoda ir šiem “latviešiem”? Diemžēl nav zināms. Pamatojoties uz tautības un valodas samēriem, izskatās, ka tikai latviešu, leišu un čigānu bērniem dotā tautība tuva patiesai kultūretniskai piederībai. Citiem runa vairāk ir par latvieša nosaukuma prestižu un lietošanu vietas piederības nozīmē — kā Baltkrievijā, kur Lukašenko režīma veiktā baltkrievu tautas iznīcināšana (baltkrievu valodas īpatsvars 1989.g. bija 65,6%, 1999.g. —36,7%, 2009.g. — 23,4%) iet rokrokā ar nominālu baltkrievu īpatsvara augšanu: 77,9% 1989.g., 81,2% 1999.g., 83,7% 2009.g.

Bet kur tur vista un ola? Vista un ola ir jautājums, kā pareizāk reģistrēt dzimušo tautību — pēc mātes vai bērna tautības? Pēc mātes redzama dažādu tautību dzimstība, bet ne bērnu tautība. Pēc bērna redzama bērnu tautība, bet ne dažādu tautību dzimstība. Centrālā statistikas pārvalde 2005.gadā pārgājusi no mātes uz bērna tautību, kā tas redzams Jāņa Hermaņa grafikā:

CkbD_W8W0AAMGUM[1]

Lūk, kā izskatās dažādu tautu dzimstība pēc abām metodēm (neizvēlētas tautības bērni ieskaitīti mātes tautībā):

Dzimstība pēc mātes un bērna

Te arī redzams, kā sveštautieši ieraksta savus bērnus latviešos, kā pazūd augstā čigānu dzimstība, kā baltkrieviem, ukraiņiem, poļiem, leišiem rodas tievi egles kāti, kā žīdi ir izturīgi pret pārtautošanu. Tā ka par vistu un olu vislabāk, ja ir abas — kā statistiķu atsūtītajā tabulā: var gan dzimstību izmērīt pēc mātes tautības, gan tautību sastāva maiņu pēc bērna tautības.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 6 Comments »

6 Atbildes to “Dzimušo skaits pēc mātes un bērna tautības jeb kas bija pirmais — vista vai ola”

  1. savējais Says:

    Šie dati izskatās reālāki un tuvāki patiesībai, jo statistikas datos starp 2004. un 2005. gadu var redzēt, pēķšņi uzlec latviešu dzimušie un samazinās mazās tautības kā čigāni, ukraiņi, baltkrievi.
    http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0110.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cd

  2. Jānis Says:

    Pie visas šīs dzimušo bērnu statistikas derēja papildināt ar to, cik % Latvijā dzīvojošo tautību ģimenes ir jauktas tautības. Manuprāt, tā ir ļoti svarīga sadaļa, kas dot labāku ieskatu, kāpēc vispār ir mātes un bērna tautību atšķirības. Kad par statisku vairāk interesējos, tad ap 2000. gadu statistika par laulībām bija ka 30% bija jauktas tautības ģimenes – tas attiecās gan uz latviešiem, gan krieviem. Mazāk skaitlīgām tautām(Latvijas terittorijā) šis skaitlis bija vēl lielāks. Nedomāju, ka šie skaitļi ir īpaši mainījušies arī tagad.

    Spriežot pēc dotās bērnu “pārtautošanas” statistikas izskatās, ka gandrīz visas latvietes(kas dzīvo Latvijā, protams), kuru partneri ir cittautieši, bērnu pasē ieraksta tautību latvietis. Krievu gadījumā izskatās, ka krievietes, kas apprecējušās ar cittautiešiem vairākumā gadījumu saprecās ar latviešiem un arī bērnu tautība ir latviešu vairākumā gadījumu. Tie ~60% arī visticamāk atspoguļo tos rezultātus, kur krieviete ir precējusies ar krievu.

    • Jānis Says:

      PS Atkarībā no tautības definīcijas var arī definēt dažādas tautības piederības. Baltkrieviju pieminēt šajā rakstā man neliekas ka ir īsti par tēmu, jo valodas zināšanas nenosaka tautību. Valoda pat ir atsevišķs temats, kaut vai tāpēc ka baltkrievu krievu valodas izruna atšķirsies no pārējo krievu izrunas, tāpat kā īru angļu valoda ievērojami atšķiras no Britānijas runājošo angļu valodas. Un pilnīgi iespējams, ka tāpat kā Latvijā dzīvojošo krievu valodā ir novērojamas atšķirības ar Krievijas krievu valodas atšķirībām, tā arī Baltkrievijā dzīvojošie krievi pielāgosies baltkrievu krievu valodas izrunai. Ar baltkrievu valodu ir tā problēma, ka slāvu valodas savā starpā ir daudz līdzīgākas, kā dzīvi palikušās baltu valodas – definēt to, kur beidzas dialekts un kuras ir valodas atšķirības ir pagrūti, jo baltkrievu valodas atšķirības no krievu ir salīdzināmas ar latviešu literārās un latviešu valodas latgaļu dialekta atšķirībām. Varbūt šis viss izklausās politiski un pārkrievošanu atbalstoši… bet no mana skatu punkta man ir pilnīgi vienalga(un pilnīga neizpratne kāpēc jums tas ir tik ļoti svarīgi) kas notiek ar baltkrievu valodu, kaut arī man vectēvs no mātes puses ir baltkrievs. Baltkrievija kādreiz bija lietuviešu apdzīvota zeme un tā arī ir latviešu(vai pareizāk sakot – daļas latviešu izcelsmes, kas nāk no senajiem latgaļiem) izcelsmes zeme – un tas ka tur esošie balti laika gaitā ir pieņēmuši vienu vai otru slāvu valodu nevienu nevajadzētu satraukt, izņemot ja viņi izdomātu baltiskoties un sāktu mācīties latviešu vai leišu mēli.

  3. Aldis Says:

    Varbūt kāds grib zināt, kāda ir situācija Katalonijā. Tā kā Rietumeiropas valstīs nav etniskās statistikas, tad par etnisko sastāvu var spriest tikai no netiešiem datiem (2013.gads, par cilvēkiem, kas ir vecāki par 15 gadiem).
    (1) Dzimtā valoda: 31% – kataloņu; 55,1% – spāņu; 2,4% – abas; 2,4% – arabu; 8,1% – citas; 0,8% – nav zināma
    Vēl viņiem ir statistika par pašidentifikācijas valodu (kas varētu būt tuva etniskajai pašidentifikācijai):
    (2) Pašidentifikācijas valoda: 36,4% – kataloņu; 47,6% – spāņu; 7% – abas; 2,1% – arabu; 6,4% – citas; 0,5% – nav zināma
    Vēl ir statistika par ikdienā lietoto valodu:
    (3) 36,3% – kataloņu; 50,7% – spāņu; 6,8% – abas; 1,3% – arabu; 4,6% – citas; 0,3% – nav zināma
    Lai būtu lielāka nojausma cik kataloņu un cik spāņu dzīvo Katalonijā, var arī šos pašus datus skatīties, liekot vērā cilvēku dzimšanas vietu:
    (4) Katalonijā dzimušo pašidentifikācijas valoda: 57,6% – kataloņu; 32,1% – spāņu; 9,3% – abas
    (5) Spānijā dzimušo pašidentifikācijas valoda: 7,9% – kataloņu; 85,7% – spāņu; 4,5% – abas
    (6) ārzemēs dzimušo pašidentifikācijas valoda: 3,7% – kataloņu; 50,2% – spāņu; 2,6% – abas; 11,1% – arabu; 31,5% – citas
    Turklāt absolūtajos skaitļos:
    (7) Katalonijā dzimuši – 3.682.200; imigranti no Spānijas – 1.410.800; imigranti no ārzemēm: 1.160.800
    (8) No Katalonijā dzimušajiem pašidentifikācijas valoda: 2.119.700 – kataloņu; 1.183.000 – spāņu; 343.600 – abas
    (9) No Spānijā dzimušajiem: 112.100 – kataloņu; 1.208.300 – spāņu; 64.000 – abas
    (10) No ārzemēs dzimušajiem: 43.400 – kataloņu; 582.200 – spāņu; 30.100 – abas; 128.500 – arabu; 365.000 – citas
    Statistikā ir norādīti tikai imigranti pirmajā paaudzē (9) un (10). Savukārt imigrantu bērni un mazbērni ir ieskaitīti kopā ar kataloņiem (8).
    Franko režīma laikā izglītība kataloņu valodā bija aizliegta, nedrīkstēja pat bērnus saukt kataloņu vārdos.
    Pēc Franko režīma beigām ir atjaunota izglītība kataloņu valodā. Turklāt pilnīgi visās Katalonijas skolās mācības notiek tieši kataloņu valodā, izņemot 3 stundas nedēļā, kas veltītas spāņu valodai, un 3 stundas nedēļā, kas veltītas citām svešvalodām. Rezultātā jaunākajā paaudzē kļūst vairāk cilvēku, kas sevi identificē ar kataloņu valodu, un mazāk to, kas sevi identificē ar spāņu valodu:
    (11) virs 65 gadiem – pašidentifikācijas valoda: 40,8% – kataloņu; 51,4% – spāņu; 4,3% – abas
    (12) 45-64-gadīgo vidū: 35,8% – kataloņu; 49% – spāņu; 8% – abas
    (13) 30-44-gadīgo vidū: 32% – kataloņu; 47,2% – spāņu; 7,2% – abas
    (14) 15-29-gadīgo vidū: 39,2% – kataloņu; 41,2% – spāņu; 8,1% – abas

    • Aldis Says:

      P.S. Visus statistikas datus var atrast šeit: http://www.idescat.cat/pub/?id=eulp&n=3569

    • Ritvars Says:

      Paldies par ziņām.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: