Balsstiesīgo skaita maiņa pēdējos mēnešos līdz Saeimas vēlēšanām

Publicētas jaunākās un pēdējās ziņas par balsstiesīgo skaitu Saeimas vēlēšanās. Atbilstīgi Vēlētāju reģistra likuma 15. panta ceturtai daļai aktuālizē līdz septītai dienai priekš vēlēšanām, tātad 24. septembrim. Iepriekš zīmīga diena bija četri mēneši priekš vēlēšanām, 31. maijs — pēc balsstiesīgo skaita šai dienā noteica, cik deputātu ievēlēs katrā vēlēšanu apgabalā. Ja reiz divi datumi rokā, var skatīties, kā mainījies balsstiesīgo skaits šai laikā. Vispirms: vai kas būtu mainījies deputātu vietu sadalījumā. Lūk tabula, kas rāda cik procentu balsstiesīgo un, tā kā Saeimā ir precīzi simt vietu, arī cik deputātu katrā vēlēšanu apgabalā:

Apgabals	31.05.	24.09.
Rīgas	36,551	36,650
Vidzeme	25,669	25,692
Zemgale	13,378	13,352
Latgale	12,694	12,631
Kurzeme	11,708	11,675

Pasvītroti apgabali, kam atlikums (decimāldaļa) dod papildvietu. Redzams, ka pa četriem mēnešiem Rīgas apgabals apsteidzis Latgali un, ja deputāta vietas apgabaliem dalītu tagad, Rīgas apgabalā būtu viena vieta vairāk uz Latgales rēķina. Bet Saeimas vēlēšanu likumā noteikts, ka dala agrāk, tāpēc Rīgas apgabalam paliek 36 un Latgalei 13.

Tagad par balsstiesīgo skaita maiņu pašvaldību griezumā. Tai ir trīs cēloņi: pirmkārt, dabiskā kustība — cik nomirst un cik sasniedz 18 gadu vecumu, otrkārt, migrācija — iebraukšana un izbraukšana, treškārt, pilsonības maiņa — tās iegūšana un zaudēšana. Šobrīd uzņemšana pilsonībā ir samērīgi zema, vecumsastāva atšķirības apgabalos mērenas, un balsstiesīgo skaita maiņu visvairāk ietekmē migrācija. Karte izskatās tā:

Skats visai līdzīgs citām iedzīvotāju skaita maiņas vai migrācijas saldo kartēm: izbraukšana uz ārzemēm, augošs Pierīgas gredzens, citur samazināšanās, kas visstraujākā Austrumlatvijā.

Man lielākais pārsteigums bija balsstiesīgo skaita pieaugums Līvānu novadā, kur drīzāk būtu gaidījis apkārtējiem novadiem līdzīgu samazinājumu. Varbūt ieviestas nekustamā īpašuma nodokļa atlaide novadā deklarētiem? Varbūt līvānieši zina, kas par lietu?

Savukārt plašākai sabiedrībai varbūt nezināms, ka par spīti mītam, it kā Rīga būtu ūdensgalva, kas blīst uz lauku rēķina, patiesībā Rīgā balsstiesīgo (un iedzīvotāju) skaits rūk tikpat strauji (-0,4%), cik attālākos lauku novados vai kopumā Latgales apgabalā. Savukārt Rīgas vēlēšanu apgabalā pieaugumu rada ārzemes, kas tajā ietilpst kopā ar Rīgas pilsētu.