Kas to būtu domājis, ka Krievija iebruks Ukrainā

Ja cilvēks dara kaut ko aplami, viņš ir vai nu muļķis, vai maita: muļķis kļūdās, maita tīši riebj. Šodien internetos daudzi atzīstas aplamību sludināšanā, ka Krievija neuzbrukšot Ukrainai. Visu cieņu par savu kļūdu atzīšanu, tas nav patīkami un viegli. Jo cienīgāk atzīt publiski. Bet! Ar nācionālisma loģiku jau 2014. gada 27. februāŗa rītā bija skaidrs, ka no krievu imperiālisma viedokļa Ukraina iznīcināma. Un pērnā gada beigās sākusies Krievijas kaŗaspēka savilkšana visu laiku atbilda iebrukuma loģikai — kā jau to amerikāņi teica. Jā, mēs visi vēlējāmies, kaut nebūtu. Bet domāt, ka iebrukuma nebūs, jo es to negribu, ir vēlmju domāšana. Un kļūdu mācība ir nevis atzīt kļūdas, bet saprast, kāpēc tās pieļautas, un novērst to rašanās cēloņus. Tāpēc aicinu ikvienu, kas labticīgi domāja, ka Krievija neuzbruks Ukrainai, izprast, kā varējāt tik nopietni kļūdīties tik nopietnā lietā, kuŗa nav nekāds pārsteigums.

Tagad par maitām. Par tiem, kas līdz šim truli vai lunkani dzinuši Kremļa līniju, bet tagad skaļi elš: kas to būtu domājis, ka Krievija iebruks Ukrainā. Viņus nekam neaicinu, bet visus pārējos gan: neticiet viņiem! Tas ir blefs. Tāpat kā Krievija līdz pēdējam noliedza, ka grasās kaŗot. Tāpat kā Krimas vietvalži mazāk nekā diennakti priekš varas sagrābšanas dievojās, ka negrasās nodot Ukrainu. Šobrīd atklāti nostāties Krievijas pusē būtu iznīcināt savu reputāciju un nākotnes izredzes. Tāpēc izliekas par “labajiem krieviem”, par Latvijas patriotiem, lai saglabātu sevi nākotnei — varbūt kaut kad radīsies izdevība. Neticiet!