Paldies vecākiem, bērnībā mājās bija gandrīz visas “Fantastikas pasaules” sērijas grāmatas. Un ļoti žēl bija, kad pasludināja, ka “Japānas nogrimšana” būs pēdējā. Izlasīju visas. Viena no dižākām bija “Marsiešu kronikas”. Par marsiešiem, zemiešiem un Marsa apgūšanu. Darbība notika neiedomājami tālā nākotnē — ap 2000.gadu. Iespaids: smeldzīgi, skumji, žēlumu un aizvainojumu par netaisnību radoši stāsti.
Bet tas bija 80.gadu pirmā pusē. Nupat internetos gadījās aizklīst līdz “Kronikām”. Uzmetu aci sākumam — un aizlasījos. Pēc dažām stundām izniru, ticis galā. Nu varu dalīties iespaidos.
Šī nav zinātniska fantastika: tēlotais Marss neatbilst rakstīšanas laika (40.gadu nogale) zināšanām par to. Bredberija Marss ir līdzeklis smeldzīgiem stāstiem par cilvēku attiecībām, cilvēcību un cilvēces likteni. Autors ir nepelnīti kritisks pret tautiešiem amerikāņiem (īpaši manāms tagad, kad “Kroniku” laiks, izņemot pašas beigas, kļuvis pagātne), savukārt staļiniskā SPRS netiek aizskarta ne ar vārdiņu. Bet aizkustina. Līdz sirds dziļumiem. Iesaku visiem.
Mans zelts ir mana tauta 
pirmdien, 14.11.2016. 10.31
1. Ja Ritvars juutas psrsaa izdoto graamatu seeriju lietotaajs, tad laikam jau ir padomju izcelsmes letinsh un kaapeec tad shis censhas rakstiit ar diivainiem arhaismiem: “kronikas”? Taada neliela shvaukstoshanas?
2. otrkaart, daudz raudaat par “Fantastikas pasaules” seerijas izbeigshanos nevajag vis. Katrs daudzmaz izgliitots cilveeks anglju valodu zin un liidz ar to vinjam ir pieejama visa taa fantastika orgjinaalvalodaa.
3. Bredberijs rakstiija par to ko vinsh pazina un par ko ruupeejaas. Nu tad Marsieshu hronikaas ir viens otrs uzbrauciens par amerikaanju rasismu, koloniaalismu, masu kultuuru. Ja kas, pelniiti gan, Ritvar. 40tajos gados ASV rasisms bija veel pilnaa sparaa. Par psrs Bredberijs aciimredzot nejutaas ieintereseets rakstiit. Taa ir graamata par amerikaanjiem. Ne visaa litereatuuraa ir jaaubuut iespraudumiem par psrs, taapeec ka Ritvars pats no turienes.