Latviešu nācionālista Zigfrīda Meierovica atbilde tiem, kuŗiem vienalga, kas dzīvo Latvijā

1917.g. 9.oktobrī (vecais stils) Vidzemes Zemes padome apsprieda latviešu priekšparlamenta — Nācionālās padomes — sasaukšanu. Sociāldēmokrati visādi centās novilcināt lietas izskatīšanu, tomēr dziļā vakarā līdz tai nonāca. Zemes padomes vairākuma (24 no 40 deputātiem) — lielinieku frakcijas — vārdā runāja Oto Kārkliņš (paldies tālaika avīzēm un periodika.lv par vēstures liecību saglabāšanu):

Pilsoņi (Voldemārs Zāmuels) pārjautāja, vai tiešām visi sociāldēmokrati apliecina, ka tās ir viņu domas — un saņēma atbildi, ka tā tiešām ir:

Nu Zigfrīds Meierovics atbildēja O.Kārkliņam — kas mūs vieno un kas šķiŗ:

Tad pilsoniskā frakcija pieprasīja pārtraukumu un pēc pārtraukuma paziņoja:

Lūk, tā! Mēs esam nācionālisti un lepni par to — jūs internācionālisti. Jums vienalga, kas dzīvos Latvijā — mēs saprotam, ka Latvijai jābūt latviešu zemei un valstij. Tāpēc mēs pametam brīvi un dēmokratiski vēlētu tautas pārstāvniecību, kur mums nav vairākuma, un veidojam savu, nevēlētu, toties latviešu Nācionālo padomi, un dibinām savu, latviešu valsti.