Treji Latvijas vēlētāji

Pēc tā, par ko balso, Latvijā ir treji vēlētāji. Pirmkārt, ir ļoti skaidra un asa nošķiršanās latviešos un krievos. Piemēram, nule notikušās Eiroparlamenta vēlēšanās krievu partiju puduŗa balsu īpatsvaram pašvaldību griezumā ir +0.976 liela korrelācija ar vēlētāju īpatsvaru, kuŗi mājās runā krieviski (2011.g. tautskaites dati). Kā izskatās, no mājas valodas latviešiem par “Saskaņu” balsoja 0,5%, no krieviem par “Vienotību” — līdzīgs skaits.

Otrkārt, daudz izplūdušāka, tomēr asāka nekā pēc citādām pazīmēm ir latviešu nošķiršanās pilsētas un lauku vēlētājos. ‘Pilsētas’ ir vienskaitlī, jo cilvēkģeografiski Latvijā ir tikai viena kārtīga pilsēta — atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kur ir trīs pilsētas. Ikšķile un Carnikava ir šīs pilsētas rajoni, bet Liepāja un Valmiera — lauki. Polītiski pilsētas un lauku dalīšanos var redzēt gan partiju puduŗos, gan vēlēšanu kartēs: 1995.g. TB pret Zīgeristu, 1998.g. TP pret LC; 2002.g. JL pret TP, 2006.g. JL pret TP un ZZS, 2010.g. “Vienotība” pret ZZS, 2011.g. “Vienotība” pret Zatleru. Nupat Eiroparlamenta vēlēšanās “Vienotība” uzvarēja abās pusēs (par to vēlāk), bet pilsētas un lauku attiecību var redzēt, salīdzinot NA un ZZS balsu skaitu (varbūt uztaisīšu arī tādu karti).