Pirmoreiz pasaules vēsturē — Latvijas laika Saeimas vēlēšanu uzvarētāju karte

Atļaujos apgalvot, ka pirmoreiz pasaules vēsturē sagatavota Latvijas laika Saeimas vēlēšanu uzvarētāju karte. Konkrēti, 1931.gada vēlēšanu — jo šais vēlēšanās polītiskā attīstība bija tikusi vistālāk. Kā vēlēšanu iznākumu krājumā rakstīja Marģers Skujenieks,

Ceturtās Saeimas vēlēšanas bija pirmās, kas ienesa redzamākas pārgrozības mūsu parlamentā, jo visas agrākās vēlēšanas tikai nejūtami pārveidoja Saeimas polītisko seju, kamēr tagadējā Saeimā pirmo reizi ir latvisks pilsonisks vairākums ar redzamu centra partiju iespaidu.

Piebilstams, ka turpinājās abu lielāko partiju — sociķu un zemsaviešu — lejupslīde un tika sasniegta nebijusi polītiskā sadrumstalotība (iedarbīgo partiju skaits balsīm N_v=12,72; vietām N_s=10,85). Ģeografijā redzamas vairākas īpatnības:

• dalījums pēc ticības (luterāņi—katoļi), ko iezīmē robeža starp Zemnieku savienību un kristīgiem zemniekiem. Pirmkārt, Latgale, taču arī suiti un Skaistkalnes katoļi. Redzams, ka Krustpils puse (Daugavpils apriņķa ziemeļrietumi) patiesībā nepieder Latgalei, savukārt gandrīz viss Ilūkstes apriņķis gan. Pamanāms arī sociķu caurums katoļu novados;
• ievērojama atšķirība starp pilsētām un laukiem. Pilsētās biežāk balsoja par sociālistiem, ierēdniecisko Dēmokratisko centru, vāciešiem un žīdiem; lielākās partijas bija sociķi ar 24,4% balsu, komūnisti ar 10,0%, Dēmokratiskais centrs ar 9,8% un vācieši ar 7,9%. Laukos, kāds pārsteigums, balsoja par zemnieku partijām; lielākās partijas bija Zemnieku savienība ar 18,9% balsu, sociķi ar 15,2%, kristīgie zemnieki ar 13,3%, jaunsaimnieki ar 9,2% un progresīvie Latgales zemnieki ar 9,2%. Redzams, kā zemsaviešu vēlētājos ieēdušies jaunsaimnieki un Jaunā zemnieku apvienība. Lai karte nemaldinātu, jāmin, ka par sociķiem Rīgā nobalsoja vairāk vēlētāju nekā visā Vidzemē par Zemnieku savienību;
• sveštautiešu grupas vēlēšanu kartē parādās, atkal pārsteigums, sveštautiešu dzīvesvietās;
• ap Rīgu un dažviet citur parādās vēlētāju pārvadāšana uz citu apgabalu, visvairāk no Rīgas uz Vidzemi. Vācieši pat izveidoja īpaši Rīgas vācu sarakstu Vidzemei, kuŗam 6138 savesti vēlētāji deva 1 vietu Saeimā.