Zanders un krievi kaimiņos

Šodien man kaut kāda Zandera diena. Vispirms replika “Dienā”, kur viņš atgādina, ar kādu tautu draudzību jārēķinās krievu kaimiņtautām — Aivara Ruņģa vārdiem:

       Kam Krievija un krievi kaimiņos,
       tam – senu ziņģu piesaucot –
       šai dzīvē laimes nav!
       Jo Krievija un krievi kaimiņos
       ir saules aptumsums,
       bez pārtraukuma
       beztiesības draudu mijkrēslis…
       Vien ielaid Skorbogātovu
       ienākt mājā un pieliekamā,
       tad skaties otrā rītā:
       krievs atkal klāt
       ar lieciniekiem trim,
       ka viņš te īpašnieks,
       jo dzīvojis šai vietā sen –
       kopš Kristus piedzimšanas
       laikiem.

Vakarpusē SWH radio saruna ar Ameriku, kur Zanders iejūtīgi pakaisīja sāli Amerika vātīs, apvaicājoties, kā būs ar Rīgas domes koalīciju tagad, kad Amerika partija izkritusi no Saeimas un iespējams, ka “Saskaņas centrs” būs valdībā kopā ar “Vienotību”. Ameriks cietā balsī atbildēja, ka — Rīgā nekas nemainīsies.

Noklausījos sarunu un posos mājup. Ar līkumu, jo nolēmu pabraukties pa Mežaparka veloceliņu. Kā gadījās, kā ne, Skanstes un K.Valdemāra ielas krustojumā sastapu Zanderu, kas, sarunu beidzis un lietas nokopis, devās prom no SWH ar savu riteni. Tā ka tagad pilnīgi vai jūtos aicināts dalīties Zandera raisītās domās. Vispirms par Latvijas iedzīvotāju sastāvu, kaut kad vēlāk gan jau arī par Rīgu.

Kā tad Latvijā ir? Lūk, tā:

Ceru, sīkāku ainu parādīs tautskaites dati, pagaidām var izmantot vēlēšanu kartes, bet arī pašvaldību griezumā redzams, ka Zandera pieminētie draudi ir pilnīgi reāli Latgales dienvidaustrumos un Rīgā. Lai nemaldina lielas zaļas platības — drošā, latviskā vidē (vismaz 3/4 latviešu) dzīvo tikai 44% latviešu un 11% sveštautiešu! Īpaši otrs skaitlis rāda, ka runas par kaut kādu iespējamu integrāciju pašreizējā iedzīvotāju sastāva apstākļos ir noziedzīgas pasaciņas.

Liekams vērā, ka tagadējais stāvoklis nav tikai krievu okupācijas rezultāts, bet arī pēdējo divdesmit gadu etnopolītikas iznākums. Diemžēl jāatzīst, ka okupācijas seku legālizēšanas un nostiprināšanas etnopolītika bijusi sekmīga: Latvija atkrievojusies lēnāk par jebkuŗu paverdzināto “republiku”, izņemot Baltkrieviju. Varēja (un var), protams, būt citādi — to rāda gan pārējo 12 zemju piemērs, gan tas, ka 1992.g. no Latvijas bez kādas dekolonizācijas organizēšanas repatriējās 60tk cilvēku. Pat krievu laikā no Latvijas caurmēra gadā izbrauca ~40tk. Būtu pieticis turēt izejas durvis vaļā, lai jau šobrīd Latvija būtu tik latviska kā Ulmaņlaikos, bet nē, “Latvijai vajadzīgs ikviens” kolonists. Latviešu īpatsvars pilsoņos aptuveni rāda, kāda Latvija varētu būt bijusi šobrīd un kāda tā var būt pēc pārdesmit gadiem latviešiem labvēlīgas polītikas:

Un nevajag iedomāties, ka “senie” krievi atšķirtos no “jauniem” — Biķerniekos, Istrā un Ružinā balso par “Saskaņas centru” tāpat kā Sedā un Pļavniekos. To pašu rāda pilsoņu īpatsvars: lielā daļā pārkrievotās Latgales tas ir tikpat augsts, cik kolonizācijas neskartos novados, jo kolonisti sajaukušies vienotā masā ar senākiem iebraucējiem. Zemākais pilsoņu īpatsvars ir tur, kur senāku iebraucēju bijis maz vai nemaz, bet jaunāku — nemērs:

Nobeigumā atbildes uz Zandera jautāto replikas beigās. No 119 Latvijas pašvaldībām sveštautieši ir vairākums astoņās, taču šais pašvaldībās dzīvo 63% nelatviešu. Atsaucoties uz Zandera teikto, ka Krievijas graujošā darbība sākas jau zemākos skaitļos, var minēt, ka “Saskaņas centrs” bijis 1.vietā 25 pašvaldībās, no kuŗām latviskākā ir 75,1% latviešu. Šais pašvaldībās dzīvo 80% sveštautiešu.