Kā būtu, ja būtu: vienmandāta vēlēšanu apgabali Latvijā


Ziemassvētki ir brīnumu laiks. Uzrakstīšu tāpēc par ko tādu, kā parādīšanās Latvijā būtu brīnums. Par mažoritārām vēlēšanām un vienmandāta vēlēšanu apgabaliem.

Pirmā un galvenā lieta, kas ikvienam jāielāgo attiecībā uz mažoritāru vai jauktu vēlēšanu sistēmu Latvijā, vienalga, tās patīk vai ne, ir, ka to ieviešanas varbūtība ir niecīga. Ja precīzāk, ārkārtīgi niecīga. Jo Satversmes 6. pants, kur pateikts, ka Saeimu ievēlē proporcionālās vēlēšanās, saistīts ar 77., ka 6. (un paša 77.!) panta grozījumi obligāti apstiprināmi tautas nobalsošanā. Un 79. pantā pateikts, ka tautas nobalsošanai nodots Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem. No balsstiesīgiem, ne nobalsojušiem! Ne velti visu gadsimtu kopš Satversmes pieņemšanas tā ne reizes nav grozīta tautas nobalsošanā. Pat 2003. gadā ES nobalsošanā ar visu milzu kampaņu tik daudz balsu nesavāca. Tāpēc, lai ko kuŗš domātu par mažoritāru vai jauktu vēlēšanu sistēmu (man, piemēram, šķiet šaubīgi, ka vēlēšanu iznākums atkarīgs ne tikai no balsu skaita, bet arī no to izvietojuma), parasti vienkārši nav vērts tērēt sava laika kā tāda apspriešanai.

Bet ziemassvētki ir brīnumu laiks. Tāpēc tomēr parādīšu, kā varētu izskatīties vienmandāta apgabali Latvijā. Pieņemsim tās pašas 100 deputātu vietas, sadalīsim tagadējiem vēlēšanu apgabaliem pēc nobalsojušo skaita, pašreizējo apgabalu iekšienē pēc iespējas pa pašvaldībām, tā, lai būtu territoriāli vienoti ar kaut cik normāliem ceļiem un lai lielākais pēc vēlētāju skaita nebūtu divkārt lielāks par mazāko. Īstās mažoritārās vēlēšanās atšķirība starp lielāko un mazāko vēlēšanu apgabalu mēdz būt lielāka, piemēram, Lielbritanijā jaunākajās (2019. gada) vēlēšanās cietzemē bija 2,6 reizes (ieskaitot nomaļākās salas — 5,2 reizes), savukārt pēdējās mažoritārās vēlēšanās Latvijā (1990. gada LSPR Augstākās padomes vēlēšanas) 3,1 reizi. Bet mēs pieņemsim ±⅓ no caurmēra 9036 vēlētājiem (903639 derīgas vēlēšanu zīmes : 100 vietu), tātad intervalls būtu 6025…12048.

Un kā noteikt uzvarētājus? Diemžēl nekā labāka nav par šīgada Saeimas vēlēšanu skaitļiem. Protams, īstas mažoritāras vēlēšanas radītu stipru spiedienu tuvām partijām apvienoties vai vismaz vienoties, kuŗā apgabalā kuŗas partijas kandidātu visas atbalsta. Nekandidētu katrā apgabalā vieni un tie paši 19 polītiskie spēki kā šīgada Saeimas vēlēšanās. Būtu mazāk, dažādi un arī nepartiju kandidāti. Tāpēc tālāk minētais “Vienotības”, ZZS vai citu spēku vietu skaits nav jāuztveŗ burtiski, bet iedvesmai, kāda būtu mažoritāru vēlēšanu ievirze. Atceroties, kā Tautas fronte atmodas laikā veidoja vienmandāta apgabalus, lai sev gūtu vairāk vietu, varētu pamēģināt līdzīgi latviešu partiju labā, bet tā, lai neviena nedabūtu absolūtu vairākumu.

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, iznākums varētu būt tāds:

Vēl paraugam, kā varētu izskatīties vēlēšanu apgabali pilsētas iekšienē:

Protams, vēlēšanu apgabalu robežas var vilkt desmitiem veidos, bet kopumā apgabalu lielums rāda apdzīvotības blīvumu. Polītisko spēku dalījumā “Vienotībai” 63 vietas (centieni liegt absolūtu vairākumu bezcerīgi izgāžas), ZZS 19, “Stabilitātei” 12 un Apvienotam sarakstam 6. Jo mažoritāras vēlēšana izdevīgas lielām partijām, kas stipras valstī kopumā (“Vienotība”), vai vietējām partijām, kas stipras vismaz kādā valsts daļā: “Stabilitātei” ar 6,9% koncentrētu balsu 12 vietu, bet Nācionālā apvienība ar 9,4% izkliedētu balsu tukšā. Vietām redzams, kā vēlēšanu iznākumu noteic balsu izvietojums. Piemēram, Saldu apvienojot ar Novadnieku pagastu kā attēlā, tur pirmā vietā ZZS, savukārt, apvienojot ar Saldus vai Zirņu pagastu, pirmā būtu “Vienotība”.

Rīgā fonam izmantots latviešu partiju puduŗa balsu īpatsvars iecirkņos, un redzams, ka “Vienotība” pirmā vietā pat tādos vēlēšanu apgabalos, kur latviešu partiju puduris zem puses. Tas krievu partiju sadrumstalotības dēļ. Īstās mažoritārās vēlēšanās tādas sadrumstalotības nebūtu un diez vai “Vienotība” uzvarētu, piemēram, Zolitūdē vai visā Purvciemā.

Tāds, lūk, izskatītos vienmandāta apgabalu brīnums. Bet īstā dzīvē lai netērējam laika lietām, kam nav vērts.

4 komentāri to “Kā būtu, ja būtu: vienmandāta vēlēšanu apgabali Latvijā”

  1. K Says:

    Atkārtošu savu jautājumu – kā būtu ar otru galējību? Ja būtu viens simtmandātu apgabals? Noteikti taču ir zināmi kādi apsvērumi, kāpēc tā ir labi/slikti.

    • Vārds Says:

      Mums jau viņš faktiski ir, jo lai iekļūtu Saeima ir jāgūst 5% visā valstī. Ievēlēt Saeimas deputātus, piem., kādai Latgales reģionālajai partijai (kā tas bija iespējams brīvvalsts laikā) būtu ļoti grūti un praktiski neiespējami, ja ir runa par nosacītu Daugavpils vietējo partiju (bez 5% barjeras tas būtu reāli).

  2. K Says:

    Ja tā padomā, patiesībā tas ir tā diezgan patvaļīgi, sadalīt vēlētājus apgabalos pēc ģeogrāfiskā novietojuma. Tad jau varētu dalīt arī pēc citiem kritērijiem – piemēram: sieviešu vēlēšanu apgabals un vīriešu vēlēšanu apgabals. Vai arī lauksaimnieku, datoriķu, žurnālistu, kasieru utt. vēlēšanu apgabali. Protams, ievērojot, ka mandātu skaitam jābūt proporcionālam tam, cik vēlētāju ir atbilstošajā apgabalā. Kandidēt drīkstētu jebkurā apgabalā, jo citādi visi kandidāti iekristu politiķu vēlēšanu apgabalā. Balsot patiesībā arī jebkurā, tāpat kā tas ir pašreizējā dalījumā.

  3. Latvijas blogāres apskats #230 (23.12.-29.12.) | BALTAIS RUNCIS Says:

    […] Ritvars modelē situāciju- kā būtu, ja būtu: vienmandāta vēlēšanu apgabali Latvijā. […]


Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.