Imantas Bebru ielas dzelzceļa stacija


Sākumā bija vārds. Inženieŗa Andreja Verhovskoja vārds. Viņam 20. gadsimta sākumā bija uzdots sagatavot Rīgas dzelzceļa mezgla izbūves projektu. Un projekts tapa, un 1902. gadā tapa pieņemts. Un pēc tam dzelzceļi tapa. Taču šis tas palika netapis: uznāca 1. pasaules kaŗš, nodomi mainījās. Šoreiz par pustapušo un pēc tam atmesto. Par dzelzceļa staciju Imantas Bebru ielas apkaimē, kas bija iecerēta Valkas un Krustpils virziena vilcienu novietošanai. Attiecīgi oficiālais nosaukums bija Zasulauka novietošanas stacija.

Projektā iezīmēts zaļibalts atzars no Bolderājas dzelzceļa:

Projekts, cik saprotu, Latvijas laika pārzīmējumā izskatās tā:

1908. gada zemesgabalu plānā jau redzama iecerētā stacija, turklāt ir arī pirmie iebūvētie sliežu ceļi:

Bet ar to lieta beidzās. 1916. gada kartē stacija iezīmēta tā:

1926. gadā šādi:

1934. gadā parādījies trīsstūŗveida izvirzījums stacijas ziemeļrietumos:

1935. gada zemesgabalu plānā redzams, ka stacija vietām apaugusi ar mežu un zemesgabalam ir vienots numurs — 80. grupas 183. grunts:

1937. gadā, gatavojot Rīgas centrālstacijas pārbūvi, tika izlemts, ka Zasulauka novietošanas stacijas nebūs, jo tas pārslogotu Daugavas dzelzceļa tiltu un vispār saimnieciskāk ir novietošanas staciju celt tuvāk centrālstacijai. Varat trīsreiz minēt, kur tieši, zinot, ka novietošanas staciju citā vārdā sauc vagonu parks.

1939. gada kartē, kas rāda ne tikai stāvokli Latvijas laika beigās, bet arī ieceres, staciju saskatīt nevar, un izskatās, ka tā nodota Imantas apbūvei, kas tuvojās no Jūŗmalas gatves puses:

Bet uznāca kaŗš, un vieta palika neapbūvēta, kā redzams 1944. gada aerofotouzņēmumos, kur saskatāmas arī sliežu ceļu atstātas švīkas:

Tāpat 1947. gada topografiskā kartē:

50. gados Rīgā bija ļauts celt privātmājas, gan nosakot, lai buržuji neiedomājas sev pili lielāku par 60 m². Līdzās Purvciemam, Dārzciemam un Juglai tika apbūvēta arī Bebru ielas stacija. Par cilvēku sānsoļiem no sociālisma noteikumiem lasāms presē. Stacijas privātapbūve redzama 1963. gada kartē:

Tad nāca Imantas masīva izbūve: pirmkārt, daudzstāvenes; otrkārt, Anniņmuižas bulvāris un Kurzemes prospekts šķērsām pāri stacijai; treškārt, rūpniecības zona starp Kurzemes prospektu un Bolderājas dzelzceļu. Tas pamatā izveidoja pašreizējo stāvokli, kur kādreizējā stacijas vieta iezīmēta ar gaiši zilu:

Intereses pēc: kas palicis no 80. grupas 183. grunts? Kadastrs.lv ievadot mūsdieniskoto kadastra numuru 01000800183, atrod mazu, sarkanu klucīti Kurzemes prospekta malā pie automazgātavas starp “Maksimu” un “Depo”:

Beidzamais no kabineta zinātnes: kā stacijas vieta izskatās LIDAR reljefa modelī. Atsevišķās vietās šķiet saglabājusies stacijas plakuma mala; būs, ko pārbaudīt dabā:

Tagad lauka uzmērījumi. Te, pie kādreizējās Purva ielas pārbrauktuves sākās Zasulauka novietošanas stacija un aptuveni attēla vidus azimutā bija iebraucamie sliežu ceļi tajā. Šobrīd ne mazākās pazīmes no kā tāda:

Bebru iela — stacijas dienvidu mala. Tomēr neizskatās, ka stacijas puse pa labi būtu augstāka par kreiso pusi:

Stacijas plakuma nogāze Bitera ielā. Jaunās ēkas uzceltas stāvlaukuma vietā:

Tālākais stacijas rietumu gals no dienvidu stūŗa starp Anniņmuižas bulvāri 21A uz stacijas plakuma un Bitera ielu 20 lejā:

Stacijas rietumu gals no ziemeļu stūŗa, kreisā pusē uz plakuma Anniņmuižas bulvāris 21A:

Stacijas rietumu gala ziemeļu mala; kreisā pusē slēgtā stāvvieta pretī Anniņmuižas bulvāŗa un Kleistu ielas krustojumam:

Stacijas rietumu gals bija apaudzis ar mežu jau Latvijas laikā, un nezinātājs ij nepateiktu, ka šī nav daļa Anniņmuižas meža turpat blakus:

Stacijas rietumu gala ziemeļu mala skatā no Anniņmuižas bulvāŗa; labā pusē slēgtā stāvvieta pretī Anniņmuižas bulvāŗa un Kleistu ielas krustojumam:

Skats no slēgtās stāvvietas pretī Anniņmuižas bulvāŗa un Kleistu ielas krustojumam uz stacijas rietumu gala ziemeļu malu:

Paaugstināts mežs — stacija, mežmala — stacijas robeža, priekšā Kleistu iela 6, kas uzcelta pa pusei stacijā:

Stacijas trīsstūŗveida izvirzījuma virsotne starp Kleistu ielu 6 un Slokas ielu 179:

 

Sprauga starp Loka ielas māju sētas pusi, kuŗas celtas uz stacijas zemes, un Slokas ielas daudzstāvenēm blakus lejā:

Skats gar automazgātavu uz pārpalikušo 80. grupas 183. zemesgabalu tālumā (caur kokiem grūti saredzēt, skatīt iepriekš kadastra karti). Stacijas zeme paaugstinātajā labajā pusē:

Stacijas mala iet gar Slokas ielas “Maksimas” pagalma žogu (kas ir lejā, ārpus stacijas):

Apmēram te, pie “Radiotechnikas” garāžu iebrauktuves, Bebru ielas stacijas ziemeļu mala savienojās ar Bolderājas dzelzceļu. Retums — laimējās fotografijā dabūt kaut ko braucošu pa Bolderājas dzelzceļu:

Tagad kādreizējās stacijas territorijas skati noskaņai, necenšoties saskatīt kaut ko no stacijas. Raktes iela:

Raktes un Imantas ielas krustojums:

Bebru ielā 13 tīri gaumīga dvīņu māja:

Kooperātīva iela:

Riņķa iela ir taisna:

Mazā Riņķa iela ir ar vēl lielāku riņķa radiju:

Imantas iela. Labā pusē paugurs, kas izskatās pēc kāpas, bet, tā kā stacijas territorijā, gan jau mākslīgs. Tālumā komūnistu nomenklātūras darbinieku nams Imantas ielā 31:

Imantas ielā 29 jūtami 50. gadu rocības ierobežojumi:

Komūnistu nomenklātūras darbinieku nams Imantas ielā 31:

Loka iela visvairāk iemieso Bebru ielas stacijas noskaņu:

Sidraba iela:

Mazā Loka iela ir vismežonīgākā. Iedomājieties, šādi izskatās blīvi apdzīvotas (~5000 iedz./km²) pilsētas daļas viducis (putnu treļļus piedomājiet klāt paši):

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.